Šodienas svētrunas tēma ir „Brīvības likums”. 
Pie viena centīšos izklīdināt mītu, kas tad ir brīvība.
Varbūt tu esi pamanījis, kad cilvēks nāk pie Kristus, tad viņam tiek sludināts: „Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība”. Viņš saprot, ka ir brīvs. Un, ja viņš ir brīvs, tad viņš var dzīvot tā, kā viņš grib.
Ar ko mums asociējas brīvība? Ja pusaudža gados man tiktu uzdots jautājums: „Kādas ir tavas trīs vēlēšanās, kuras tu prasītu zelta zivtiņai”, es droši vien atbildētu: „Gribu būt uz vientuļas salas, kasti šņabja, skaistas meitenes un, protams, miljons dolāru.” Tas bija pirmais, ar ko man asociējās jēdziens „būt laimīgam” un „būt brīvam”.
Ar ko tev asociējās brīvība? Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka ir ar Dievu un pieder pat pie kādas draudzes, taču viņa sejā ir dīvains smaids un acīs spīdums, kuru, bieži vien, var sajaukt ar patieso Dieva bērnu izskatu. Šie cilvēki apgalvo, ka ar viņiem viss ir kārtībā, ka viņi ir laimīgi, taču, kad tu paskaties dziļāk viņu dzīvē, tad atklājas, ka viņi ir pilnīgi neuzticami, perversi un viņiem ir citi dažāda līmeņa grēki. Tajā pašā laikā viņi saka: „Es esmu pieņēmis Kristu un Kristū ir brīvība, jo, kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Un ko tu mani te ārstē ar saviem baušļiem un kārtību draudzē, ko drīkst un ko nedrīkst. Mēs žēlastībā esam darīti brīvi.”
Kas tad ir brīvība? Ir divi jēdzieni: „brīvība” un „anarhija”. Tās ir divas dažādas lietas, bet mūsdienu pasaulē un arī draudzē bieži vien tiek jaukti šie jēdzieni. Draugi, brīvība ietver sevī atbildību. Nav brīvības bez tava paša personīgas atbildības par savu rīcību, par katru savu soli, nepielietojot konkrētus principus savā dzīvē.
Anarhija (skaidrojošā vārdnīca) – bezvaldība, valsts varas trūkums valstī; plānveidīguma trūkums, nekārtība, nedisciplinētība.
Anarhisms (skaidrojošā vārdnīca) – reakcionārs, sīkburžuāzisks sabiedriski politisks virziens, kas neatzīst nekādu valsts varu un autoritātes un nekādu organizētu politisku cīņu. Anarhisma piekritēji neatzīst nekādas autoritātes, nekādu kārtību, un nekādu disciplīnu.
Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību. Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā. Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. 1. Korintiešiem 6:10-12
Tāpēc mācieties paši un māciet savus bērnus nejaukt brīvību un anarhiju: nav iespējama brīvība bez atbildības Dieva un cilvēku priekšā.
Pēc četrdesmit dienu skaita – tik ilgi jūs izlūkojāt to zemi – ikvienu dienu skaitot par gadu, jūs nesīsit četrdesmit gadus savus pārkāpumus, lai jūs tad atzītu, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos! 4. Mozus 14:34
Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes un deva Savu kārtību (bauslību). Izraēla tauta nepaklausīja, un Dievs saka, ka četrdesmit gadus jūs nīksiet tuksnesī, lai jūs atzītu, ko nozīmē, ka Es Dievs no jums novēršos. Draugs, Dievs nav ar anarhistiem, Dievs ir ar tiem, kas pielūdz savu Dievu svētumā, kas dzīvo svētu dzīvi un cenšas to darīt.
Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu – 5. Mozus 11:26
Dievs noliek tavā priekšā šodien izvēlēties „brīvību” vai „anarhiju”. Anarhijas būtība ir tā, ka patiesas brīvības vietā tu tiec sasaistīts, kas dod tev šķietamu brīvību, kas patiesībā nav brīvība. Par tiem pašiem pusaudžu sapņiem: miljons dolāru, kaste šņabja un meitenes. Draugi, alkohols padara tevi par vergu, sieviešu medības padara tevi par seksuāli transmisīvo slimību pacientu, tavi bērni paliek garīgi kropļi (nepilnvērtīgās ģimenēs – viena mamma, divi tēti; divas mammas, četri tēti utt.). Solītās brīvības vietā velns tevi uzķer uz āķa.
Vai tu esi kādreiz redzējis kādu nelaimīgu alkoholiķi? Cik daudzi no jums tādi ir bijuši? Dieva Vārds saka: „Jūs tādi bijāt, bet tagad esat svēti kļuvuši”. Kāpēc tas jums izdevās? Tāpēc, ka jūs ievērojāt kādus dievišķus likumus. Un Dievs noliek mūsu priekšā izvēli.
Sanktpēterburgā Krievijas iekšlietu ministrs ir ieteicis policistiem, ar lieko svaru, notievēt. Pretējā gadījumā – policijā tev nav ko darīt. Gribi būt policists, ar anarhiju cauri netiksi, tev nāksies notievēt.
Absolūti visur ir savi principi un savi standarti, bet tie, kas jauc brīvību ar anarhiju, kas neatzīst nekādus principus un standartus, tas saņems pilnīgi izjauktu dzīvi un sātana pazemojumus.
Ja pirms vairākiem gadiem Saeimas Izglītības likums pieļāva iegūt pamatskolas izglītību ar trim nesekmīgām atzīmēm un vidusskolas izglītību ar divām, tad šodien viss ir mainījies – pamatskolu vari beigt ar vienu, bet vidusskolu bez nevienas nesekmīgas atzīmes. Draugs, ja vēlies iegūt izglītību, tev nāksies mācīties.
Kāpēc es visu to stāstu? Tāpēc, ka patiesa brīvība balstās uz disciplīnu, uz pareizu principu ievērošanu. Dieva Vārds saka, ka jūs iepazīsiet, atzīsiet patiesību, un patiesība jūs darīs brīvus. Ne jau patiesības zināšana, bet patiesības pielietošana darīs jūs brīvus, kad jūs iemācīsieties disciplinēt sevi visās šajās lietās. Pirmkārt un galvenokārt, mums ir jānostabilizē disciplinēts, kvalitatīvs, regulārs laiks ar Dievu.
Un atkal mēs nonākam pie tā nepatīkamā vārda „disciplīna”. Kāpēc cilvēki lieto alkoholu un narkotikas un visādas nejēdzības, ko pie sevis izdarīt – apreibināties, aizbēgt no realitātes? Draugs, brīvība ir realitāte! Dzirdi, brīvība ir realitātē! Nevis apreibinoties un bēgot no problēmām, bet stājoties tām pretī un pieveicot tās. Stājoties pretī sev, savam raksturam un izmainot to. Nav cita ceļa! Tu vari nemazgāties, netīrīt zobus, līdz ar to iemantosi zobu sāpes un cilvēku nepatiku pret sevi, bet gala rezultātā tu nedabūsi darbu un būs jāmaksā par zobu labošanu. Vari arī nestrādāt. Tikai nestāsti, ka tu gadu meklē darbu un nevari to atrast. Ja tu esi viens no tiem, tu esi anarhists. Firmu īpašnieki sūdzas, ka nevar dabūt kārtīgus strādniekus, apkārt tikai vieni anarhisti.
Bet mums ir Dievs un viņam ir plāns mūsu dzīvei. Nauda, zināmā mērā, dod brīvību. Ja tev ir nauda, tu vari nopirkt citu cilvēku pakalpojumus, kas savukārt tev dod komfortu, savā ziņā brīvību. Bet nauda nekad nedos iekšēju brīvību – neviens miljonārs ar savu naudu nevar nopirkt iekšēju mieru un sakārtotību.
Savā laikā, kad es vēl biju saistīts ar kriminālo pasauli, es uzskatīju par kaunu strādāt. Visu ko – zagt, laupīt, tikai ne strādāt. Un es arī nestrādāju un uzskatīju sevi par absolūti brīvu cilvēku. Taču tajā pašā laikā man bija visas (varbūt ne pilnīgi) atkarības – alkohols, narkotikas, u. c. Es biju visu šo atkarību vergs, jo, domādams, ka esmu brīvs, gribēju izdarīt pašnāvību. Es nebiju brīvs, es biju anarhisks, depresīvs, slims – neredzēju nekādu jēgu dzīvei.
Bet, kad Jēzus ienāca manā dzīvē, Viņš mani darīja patiešām brīvu jau no pirmās dienas. No pirmās dienas es sāku censties visu darīt tā, kā grib Dievs, un sāku ar to, ka sāku regulāri apmeklēt dievkalpojumus, katru dienu lūgt un lasīt Bībeli. Lūk, kur ir brīvība!
Draudze nevar pastāvēt, ja tur nav kārtības. Draudzē, gribi vai negribi, ir mācītājs, ir līderi, ir līderu palīgi, grupiņas. Taču draudze nevar pastāvēt, ja mēs nepakļaujamies tai kārtībai, kāda ir izveidota draudzē. Jo tā nav cilvēku izveidota kārtība, bet Dieva kārtība, par ko tu vari pārliecināties, lasot Bībeli.To tur var redzēt – Debesu valstībā ir kārtība. Kad izraēlieši cēla savas teltis, viņi tās cēla apkārt Dieva Templim, lai centrā būtu Dievs. Brīvība iespējama tavā dzīvē tikai tad, kad Dievs tavā dzīvē būs centrā, kad visus savus lēmumus tu saskaņosi ar Debesu Tēvu. Un ik reizes, kad tu tā nedarīsi, būs sekas, par kurām pašam nāksies atbildēt.
Anarhija nav ne mūsu māsa, ne mūsu brālis – mēs mīlam brīvību, un brīvībai mēs esam dzimuši. Es kādreiz kalpoju bērnu iestādē, kur atradās bērni – anarhisti, jo viņi nespēja pakļauties nekādai kārtībai. Viņiem valsts ir iekārtojusi speciālas iestādes, kur apkārt ir sēta, kur piespiedu kārtā viņus disciplinē. Tātad, ja tu negribēsi disciplinēt sevi kopā ar Dievu, tu nokļūsi zem velna rokas, un viņš tevi disciplinēs piespiedu kārtā – tu darīsi to, ko tu negribi – tu apzināsies, ka tas, ko tu dari, ved tevi un apkārtējos postā, tas iznīcina tevi, bet tu nevarēsi to nedarīt, tu turpināsi to darīt, jo tu būsi nonācis velna zonā, velna kontrolē. Iedomājies, ka tavā ģimenē tu esi ar Dievu, bet tavs dēls ved mājās meitenes, lieto alkoholu, piedraud tev. Tā nav brīvība, kas ierobežo citu cilvēku brīvību. Tā ir anarhija. Ja mana brīvība traucē būt brīvam citam cilvēkam, tā nav brīvība. Tādiem bērniem ir speciālas iestādes un tā nav diskriminācija.
Valstī ir likumi: Administratīvo likumu kodekss un Krimināllikums. Ja tu neievēro šo likumu normas, tu cietīsi – tevi valsts disciplinēs. Manai mājai blakus ir privātmāja, kurā ir liels suns. Kaimiņi bieži atstāj vārtiņus vaļā, lai suns skraida, kur grib. Kādu dienu pie šīs mājas piebrauca pašvaldības policija, un tagad ir kārtība: vārtiņi vairs vaļā nestāv. Acīmredzot, saimnieki dabūja samaksāt sodu. Ja tu pats nevari saprast, ka tava brīvība atlaist suni traucē citu cilvēku brīvībai, agri vai vēlu, tevi nāksies disciplinēt. Un pat, ja tā nebūs policija, Dievs ir atmaksātājs. Bībelē teikts, lai mēs neatriebjamies paši, bet atstājam vietu Dieva dusmībai. Tad, kas ir labāk? Dievs mūs māca paklausīt valsts varai, cilvēku starpā ieceltai kārtībai. Tad nu dari to, kas ir labs, un dabūsi uzslavu no valsts.
Brīvs cilvēks ir ne tikai tas, kurš ievēro zināmu kārtību, bet tas, kuram ir vīzija un mērķi. Es atkal citēšu savu iemīļoto Džona Maksvela teicienu: ”Parādiet man cilvēku bez vīzijas, un es jums parādīšu cilvēku, kurš nekur nedodas.” Kāpēc cilvēks dzīvo, ja viņš nekur nedodas? Viņš tikai eksistē, viņš ciešs, viņš mokās.
Kurš no jums ir lidojis ar lidmašīnu? Iedomājies tādu situāciju: lidmašīna ir jau pacēlusies gaisā, iznāk kapteinis un saka: „Mēs lidojam ar 800 km/h, lidošanai ir labvēlīgs laiks, tikai mums nav konkrēta galapunkta.” Kā tu justos? Vai tu nejustos apdraudēts? Pirmais, ko izjustu es, ir teroristi. Ja tev nav konkrētu mērķu un vīzijas, tu esi apdraudēts. Vīzijas un mērķu trūkums, patiesībā, ir anarhijas veids.
Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā. Jēkaba 1:25
Dzirdi, kas ieskatīsies brīvības likumā, nebūdams tikai klausītājs, bet darītājs, tas arī būs brīvs. Tātad brīvs ir ne klausītājs, bet darītājs – tas, kas šodien dzird un dara. Tas, kurš paņem no rīta Bībeli un pēc tam dara, kas tur ir rakstīts. Un, ja nesanāk, viņš cīnās, viņš lūdz par to, viņš cīnās, kamēr izdodas.
Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem. 1.Korintiešiem 7:23
Nav svarīgi, ko saka tavi tuvinieki, ir svarīgi, ko par tevi saka Dievs un ka tu rīkojies tā, kā saka Dievs, ne tavi tuvinieki. Netopiet par vecāku vergiem, esiet Dieva kalpi!
Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts. Salamana pamācības 29:25
Kad es baidos par apstākļiem, par cilvēkiem, kā es izskatīšos viņu acīs, kad es darīšu to, ko negrib viņi. Ir svarīgi darīt to, ko grib Dievs, ne cilvēki.
Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. 2.Korintiešiem 3:17
Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā! Galatiešiem 5:1
Kad tu esi spēris pirmos soļus ar Jēzu, tu ej ar Viņu, jo, kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Viņš saka: „Stāviet stipri un neļaujieties iejūgties!” Jo brīvību var pazaudēt. Anarhisti uzskata, ka patiesa brīvība ir reliģija. Viņš ienāk šajā draudzē un spriež: „Par smagu, te ir kontrole, te kontrolē cilvēkus, te nav patiesas brīvības…” Nu tad ej uz anarhistu draudzi un tvaicējies! Šeit ir sanākuši kopā brīvie. Un mēs savu brīvību nepārdosim, jo mēs esam vieni no tiem, kas ir cieši nolēmuši iet līdz galam.
Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! Galatiešiem 5:13
Vai var vēl skaidrāk pateikt? Brīvībai tu esi aicināts, tikai ne tādai, kas patīk tavai miesai. Šodien nelūgšu Dievu. Tā nelūgsi vienu dienu, trīs dienas, un kur tu pamodīsies? – Ellē. Anarhisti būs ellē, bet brīvie būs debesīs.
Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. 2.Timotejam 1:7
Man un tev ir savaldības Gars darīt to, kas ir pareizi. Bībelē ir viens vīrs, kuram bija konkrēts lūgšanu laiks, kurš pārdzīvoja ķēniņus – ķēniņi mainījās viens aiz otra, bet Daniēls, tā sauca šo vīru, palika savā amatā. Viņš bija otrais cilvēks aiz ķēniņa. Trīs reizes dienā viņš lūdza Dievu.
Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis. Daniēla 6:10
Valstī izdeva likumu, ja kas lūgs, izņemot ķēniņu, to iemetīs lauvu bedrē. Daniēla veiksmes atslēga ir, pirmkārt, disciplinētas attiecības ar mūsu Debesu Tēvu plus visas zināšanas. Daniēls absolūti nerespektēja nevienu citu, kā tikai Dievu – vispirms Dievs un tikai tad viss pārējais.
Gribu minēt piemēru par kādu cilvēku, kurš ir no Siguldas – Juris Zariņš. Viņam ir firma, kas ražo mikrofonus. Šie mikrofoni ir tik augstas kvalitātes, ka tos lieto pasaulslaveni cilvēki, kā Madonna, U2 un citi. Viņa firmā strādā apmēram 50 darbinieki. Šādiem panākumiem pamatā nav veiksme, bet tas ir liela darba un pareizu principu ievērošanas rezultāts. Tie ir tie paši principi, ko es jums mācu šeit, ko māca mūsu Līderu skolā. Viņš ir pielietojis tos pašus principus. Piemēram, ja virpotājs teica, ka kādu detaļu viņš nevar izgatavot, tad viņš to izgatavoja virpotāja acu priekšā pats un virpotāju atlaida. Viņš neatstāja savā darba vietā cilvēkus, kuri sacīja: „Es nevaru.” Nekad nesaki: „Es nevaru.” Šodien viņa firma kontrolē ne tikai mikrofona visu ražošanas procesu, bet arī tirdzniecību. Tikai tā var nodrošināt normālas attiecības ar partneriem un nepazaudēt produktu. Ja ir kāds speciāls pasūtījums, viss kolektīvs strādā visu nakti, kamēr pasūtījums ir gatavs. Tātad, lai gūtu panākumus, ir vajadzīgs darbs. Tu nekad nespēsi vadīt normāli savu grupiņu, ja nestrādāsi pie tā – vispirms Dievs un pēc tam darbs. Jo Dievs ir visa centrā – visu svētību avots. Lai izvairītos no savas produkcijas kopēšanas, Juris Zariņš ražo visu laiku kaut ko jaunu – nepārtraukti jaunus modeļus. Viņš nepārtraukti pilnveidojās. Vēl viņa secinājums ir, ka bizness ir iespējams, ja kāda niša ir tukša. Viņš ir darījis visu ko, vienmēr atcerēdamies sava tēva vārdus: „Nedomā par naudu, bet lai tavs darbs ir kvalitatīvs.” Arī Dieva Vārds māca, ka jādara pareizi un jāstrādā kvalitatīvi. Juris Zariņš apgalvo, ka, iesākot mikrofonu biznesu, viņa mērķis nebija nopelnīt naudu, bet izgatavot mikrofonu, kas ir labākais pasaulē. Un viņš to izgatavoja. Viņš apgalvo, ka, ja grib kaut ko panākt, ir jāstrādā, cenšoties uzzināt pilnīgi visu par šo lietu. Kad tu gribi celt draudzi, tad tev jāzina viss, kā celt draudzi. Ja tu gribi celt grupiņu, tev ir jāzina, kā to izdarīt un jāzina cilvēku vajadzības. Darbs ir jāizdara līdz galam. „Varat darīt, ko gribat, ja darīsit to no sirds un prieka, nevis naudas dēļ, būs rezultāts.”
Secinājums: „Ja tu zināsi, kā būt brīvam, tad tu, patiesi, arī būsi brīvs.
Dari visu, lai paliktu brīvībā!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Nora Lapiņa.
