„Kalendārā 12.jūnijs, svētdiena, ir atzīmēta kā Vasarsvētku diena. 
Kas tad ir Vasarsvētku diena, un kas ir Svētais Gars? Kā tas izpaužas?” Tā savu svētrunu sāk draudzes mācītājs 11. jūnija Vasarsvētku dievkalpojumā.
Tieši Vasarsvētku dienā, kad augšistabā bija sapulcējušies 120 mācekļi, atskanēja troksnis, it kā varens vējš pūstu, zeme līgojās un drebēja, un pāri visiem parādījās uguns mēles. Tās nolaidās uz ikvienu no tiem, visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt svešās valodās, kuras pirms tam nebija mācījušies. No tā brīža sākās evaņģelizācija spēkā ar brīnumiem un zīmēm. Pateicoties šim notikumam, arī mēs šodien esam šeit.
Mācītājs Mārcis Jencītis šajā dievkalpojumā sludina par trim Svētā Gara darbības aspektiem:
1. Svētā Gara darbs
Viens no mērķiem, kāpēc Dievs atnāca uz Zemes, ir ne tikai glābt cilvēkus un tiem piedot grēkus, bet piepildīt to ar Svēto Garu, apveltīt ar spēku liecināt, lai vestu citus cilvēkus pie Dieva, Gara spēkā celt Dieva Valstību.
Jo, kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm.Jesajas 44:3
Tad, kad izlīst Svētais Gars, Viņš dara īpašu darbu pie gan pie cilvēka individuāli, gan arī, pie ģimenēm, sociālām grupām, nācijām un valstīm. Tur, kur ir Dieva Gars, tur viss zaļo kā zāle un kā vītoli pie ūdens upēm, tas izpaužas pat burtiski, taustāmi un materiāli. Jo Viņš ir dzīvības avots. Mēs varam runāt par dažādiem notikumiem pasaules vēsturē, atmodām pirms vairākiem gadsimtiem un mūsdienās. Pašlaik ilgstoša atmoda vērojama Dienvidkorejā. Šī valsts ir svētīta gan garīgi, gan materiāli. Tās galvaspilsētā, Seulā, ir lielākā draudze pasaulē, kuru vada mācītājs Jongi Čo. Tās locekļu skaits sasniedz miljonu. Arī Latvija skaitās kristīga valsts, pēc draudžu papīriem, „kristīto” skaits ir vairāki simti tūkstošu. Tas gan neatbilst patiesībai, jo daudzi no tiem uz baznīcu atnāk tikai augstos svētkos, bet pārējā laikā dzīvo kā neticīgi cilvēki. Lūk, Latvijas, Krievijas un Dienvidkorejas salīdzinājums skaitļos:
Latvija – teritorija 64,5 tūkstoši kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits – 2,2 miljoni, iekšzemes kopprodukts (IKP) – 32 miljardi $, uz vienu iedzīvotāju – 14 254 $,
Krievija – platība 17 miljoni kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits 142 miljoni, IKP 1,477 triljoni $, IKP uz 1 iedzīvotāju -10 522 $
Koreja – teritorija 100 tūkstoši kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits.- 48,7 miljoni., IKP – 1,4435 triljoni $. Uz vienu cilvēku IKP Korejā ir 29 351 $.
Salīdzināsim šos skaitļus. Tie uzskatāmi parāda, ka, cik stipra draudze, tāds ekonomiskais stāvoklis ir valstī.
Amerika varbūt vēl šobrīd ir vadošā valsts pasaulē ekonomiskā ziņā, jo daudzi tās prezidenti ir bijuši kristieši, Konstitūcija balstīta uz 10 baušļiem un Bībeli, skolās pie sienas bija 10 baušļi un tiesas zālēs Bībele. Amerikā kristietība ir pats par sevi saprotama lieta, kaut arī šodien tur notiek dažādas bezjēdzības, no skolām un valsts iestādēm tiek izstumts Dievs. Tomēr, neskatoties uz to, Amerika vēl joprojām bauda svētību, ko devusi iekšējā draudze Amerikā. Tajā vietā, kur ir Svētā Gara draudze, tajā vietā svētība izplešas apkārtnē un Svētais Gars dara Savu darbu.
Gandrīz visiem mājās ir kāda lieta no Samsung vai LG. Tie abi ir Dienvidkorejas uzņēmumi. Cilvēki, kas mācās šajā valstī, plāno strādāt Samsung vai LG korporācijās. Atceries, ka Latvija un Koreja pēc platības ir līdzīgas valstis. Tad kāpēc visa pasaule lieto Samsung un LG, bet nelieto VEF, „Spīdola” vai „Abava”? Tāpēc, ka Korejā notiek milzīgs Svētā Gara darbs, arī ekonomiskā ziņā. Tajās vietās, kur izlejas Svētais Gars, pat dažādas ogas aug tur, kur nav augušas, izzuduši dzīvnieki atgriežas mežos. Dievs ir dzīvības avots! Tas ir reāli redzams!
Latviešu tauta kā nācija šodien ir un pastāv pateicoties Svētā Gara darbam Latvijā. Pirms 300 gadiem atbrauca daži vācieši un Latvijā sludināja tīru evaņģēliju. Tā radās hernhūtiešu kustība, kas Vidzemē pulcēja ap 100 000 cilvēku. Krogi un tradicionālās baznīcas bija tukšas. Latvieši pēc simtiem gadu verdzības pirmo reizi sāka apzināties katrs sevi kā personības un kopā kā vienotu tautu. Atgriezies pie Kristus un atbrīvojies no alkoholisma un citām atkarībām, latviešu zemnieks kļuva turīgs. Tieši no brāļu draudzes vidus nāk pirmā latviešu inteliģence. Jānis Poruks, brāļi Kaudzītes un daudzi citi nāk tieši no hernhūtiešu aprindām. Toreiz, pirms 200 – 300 gadiem Latvijā bija viena no lielākām atmodām Eiropā. Tas bija Svētā Gara darbs mūsu zemē.
Apustuļu darbos, kas aptver pirmos 30 gadus kristietības vēsturē Svētais Gars ir pieminēts 50 reizes. Šī Jaunās Derības grāmata precīzi un uzskatāmi parāda Svētā Gara darbu.
2.Svētā Gara spēks
Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. Apustuļu darbi 1:8
Dievs tevi apvelta ar Svēto Garu, lai tu celtu Dieva Valstību, lai tu vestu cilvēkus pie Kristus. Apustuļu darbus var nosaukt arī par Svētā Gara darbiem, jo tā ir cilvēka un Svētā Gara mijiedarbība, sadarbība. Tad, kad cilvēks paklausa Dievam un dara to, ko Viņš grib, Svētais Gars nāk un dara Savu darbu. Svētais Gars darbojās arī tad, kad tu neko nejūti un neredzi. Kad mēs katrs izdarām to, kas mums ir jāizdara, tad Dievs dara Savu darbu. Svētā Gara spēks ir absolūti nepieciešams, lai celtu Dieva Valstību, mums to vajag! Kā pirmā zīme ir runāšana jaunās mēlēs. Ja tu gribi efektīvi kalpot Dievam, tad tev vajag Svēto Garu. Jēzu saka, lai nekur neejam, kamēr neesam dabūjuši atļauju, tas ir Svēto Garu. Kad es cietuma kamerā atgriezos pie Dieva, 2000. gada 17.martā, es pēc dažām dienām rakstīju uz mājām vēstuli. Es nezināju neko kas rakstīts Bībelē, bet es rakstīju mammai, ka mani Dievs kristīja ar Svēto Garu. Es nezinu, no kurienes to ņēmu, bet man bija pilnīga pārliecība, ka esmu kristīts ar Svēto Garu. Visvarenākā reize, kad Svētais Gars man pieskārās, bija reize, kad Viņš vienā mirklī darīja mani brīvu. Tas bija tāds spēks, ka man nebija jāpiespiežas, lai atmestu narkotikas! Es pat sievietēm virsū neskatījos, tāda bijība man bija. Pār manām lūpām vairs neatskanēja neviens lamuvārds.
Man neviens neteica un nemācīja, ka citiem cilvēkiem jāstāsta par Dievu, tas bija man iekšā. Dievs bija manī ielicis no Sava Svētā Gara. Tūliņ pēc tam, kad biju iepazinis Dievu, man iekšā viss dega, es gribēju izglābt visu pasauli, bet neviena jau nebija, es biju kamerā viens. Tad mani pārveda uz citu kameru, kur bija vēl divi vīri. Viņi abi bija no cietuma augstākas „kastas”, tiem, kas cietumā visu regulē un kuriem pat cietumā ir pieejams viss. Tādiem cilvēkiem labāk neuzbāzties. Es biju vienā kreklā un biksēs, pie tam labi neizskatījos. Kā cilvēkam, man ir dabiskas bailes, ka mani piekaus. Viņiem cietumā ir viss atļauts. Mans prāts un sajūtas saka: „Nē”. Bet es jūtu, man iekšā viss „deg”. Tas spēks ir tik liels, ka es pagriežos un manas kājas iet pie viņiem. Tā nu es stāvu šo cietuma autoritāšu priekšā un ātri saku savu liecību. Viņi saskatās abi un turpina klausīties. Es nezinu, kas būs pēc tam, kad būšu beidzis savu sakāmo, bet es zinu, ka Dievs grib, lai es to daru. Pabeidzis savu sakāmo, viens no vīriem saka otram krieviski: ”Es taču tev teicu, ka Dievs ir!” Ar mani nekas nenotika, jo pie šiem cilvēkiem Svētais Gars darbojās jau tad, kad mēs sēdējām blakus kamerās. Viņi paši pēc tam atzinās, ka tajā brīdī, kad es atgriezos pie Dieva, viņi blakus kamerā runāja par Dievu un strīdējās, vai Dievs ir, vai nav. Ne mēs glābjam cilvēkus, bet Svētais Gars glābj, Jēzus. Mēs nevaram paši to visu izdarīt, tas ir Dieva Svētā Gara darbs.
Kad atgriezos no cietuma, es ļoti gribēju strādāt. Pirmā darba vieta bija pie kāda lauksaimnieka. Man bija viena doma galvā, ka visiem, kas strādā šajā vietā, vajag pastāstīt par Dievu. Tiklīdz bija iespēja, es stāstīju. Rezultātā viena sieviete atnāca uz mūsu draudzi. Visi šajā darba vietā uzzināja Labo vēsti. Mani neviens no darba ārā nedzina.
Tad, kad tu liecini, un dari to pārliecināti, Dievs dara Savu darbu. Amerikā ir ielu bandas, kas nēsā apsējus, aproces, dažādas atpazīšanas zīmes. Kāds zēns no ielu bandas iznāca pie altāra, nožēloja grēkus, atdeva sevi Dievam un noņēma apsēju, kas bija piederības zīme pie viņa bandas. Šo zēnu banda par to, ko viņš izdarījis, varēja sakropļot un nogalināt. Tad, kad viņš satika savu bandu, tā vietā. lai viņš ar nodurtu galvu teiktu, ka pieņēmis Jēzu, viņš pacēla savu galvu un lepni pateica, kas viņš tagad ir. Šie bandīti redzēja to spēku un pārliecību, kas bija šajā puisī un neko viņam neizdarīja. Pat bandīti un gangsteri redz spēku! Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens!
Visur, kur es gāju es liecināju, visur cilvēki nāca pie Dieva. Es nesapratu, ko ar viņiem pēc tam darīt, bet tagad es saprotu! Es uzzināju par vadību caur 12, kā aizsniegt cilvēkus, tos nostiprināt, izveidot komandu ar 12 cilvēkiem, lai tie paši izveido savas komandas, un tā līdz bezgalībai.
3.Svētā Gara kristības
Tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu, tu sāc lūgt, lasīt Bībeli un mainīties. Svētais Gars tevī jau mājo. Tomēr Svētā Gara kristības ir īpašs piedzīvojums, kad Svētais Gars tevi piepilda, lai tu varētu efektīvi un īpaši evaņģelizēt. Bez Svētā Gara nevar izglābt cilvēkus un celt Dieva Valstību.
Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni. Mateja 3:11
Arī Jēzus uzreiz nesāka Savu kalpošanu, bet tikai 30 gadu vecumā, pēc tam, kad Viņš kristījās Jordānā. Kristību brīdī Svētais Gars nolaidās kā balodis pār Viņu, un tad Viņš sāka Savu kalpošanu.
Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Apustuļu darbi 1:4-5
Desmit dienas pēc tam, kad Jēzus atgriezās debesīs pie Sava Tēva, bija Vasarsvētku diena. Šo laiku viņi visi kopā uzturējās vienā vietā, augšistabā, jo viņi nezināja kādā veidā Dievs piepildīs Savu apsolījumu. Viņi pastāvēja kopīgās lūgšanās. Tātad, priekšnosacījums, lai izlietos Svētais Gars, ir lūgšanas.
Runāšana mēlēs ir kopdarbs – Svētais Gars un tu. Viņš jau Pats tavā vietā nerunās!
Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Apustuļu darbi 2:42
Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis tiem, kas Viņam paklausa. Apustuļu darbi 5:32
Dievs dod no Sava Svētā Gara tiem, kas Viņam paklausa, pastāv mācībā, sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Ja šīs lietas nav, Dievs tevi atstāj.
Kad apustuļus un kristiešus vajāja, viņi sapulcējās kopā lūgšanā, un tie lūdza:
Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu. Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā. Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Apustuļu darbi 4:29-31
Svētā Gara izliešanos redzamā veidā izraisīja lūgšana pēc spēka sludināt, liecināt un veidot mācekļus.
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: “Kas tas ir?” Bet citi zobodamies sacīja: “Tie salda vīna pilni.” Apustuļu darbi 2:1-4,6,12-13
Svētrunas noslēgumā mācītājs aicina iznākt priekšā visu savu komandu, lai varētu par tiem lūgt Dievu, lai Svētais Gars tos piepilda, dod viņiem spēku evaņģelizēt un liecināt. Vēlāk arī šī kalpotāju komanda lūdza par katru draudzes dalībnieku un viesi individuāli, lai Svētais Gars tos piepilda, dod spēku evaņģelizēt un pildīt Jēzu Lielo pavēli, darīt par mācekļiem visas tautas!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Evelīna Silarāja.
