Lūdzēji jau bija nostājušies rindā, kad draudzes mācītājs lūdza visiem apsēsties un dalījās ar vārdu, kuru bija saņēmis no Dieva.
Viena no lielākajām draudzes finansu vajadzībām bija laikā samaksāt par nodrukātajiem bukletiem „Pārmaiņu laiks”. Šo pirmdien tipogrāfijai vajadzēja samaksāt divarpus tūkstošus latu. Sestdienas dievkalpojumā klātesošie tika aicināti ziedot par šo vajadzību. Droši vien bija kādi, kas nodomāja: „Varbūt nevajag dievkalpojumos tik ļoti uzsvērt šīs vajadzības un runāt par naudu? Varbūt cilvēki, īpaši draudzes jaunie apmeklētāji mūs ne tā sapratīs? Viņi piedauzīsies un vairs nenāks.”
Lūkas evaņģēlijā ir divas rakstu vietas par to, kā pasaulē ienāk Jānis Kristītājs un Jēzus. Šovakar gribu izklīdināt visus aizspriedumus par to, ka dievkalpojumā nedrīkst runāt par ziedošanu, 10. tiesu, skaļi slavēt un kliegt. Kā priekšā mēs gribam izpatikt? mūsu ciemiņiem, vai Dievam? Ko tu gribi darīt – to, kas patīk cilvēkiem, vai to, kas patīk Dievam?
Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus, sacīdama: “To Tas Kungs man darījis; Viņš šīs dienas izraudzījis, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.” Lūkas 1:24-25
Tajā laikā sievietei būt bez bērniem nozīmēja kaunu un negodu cilvēku acīs. Ja ģimenē nebija pēcteču, tā bija viena no lielākajām nelaimēm. Tomēr vai Dieva nolūks bija tikai un vienīgi atņemt Elizabetei negodu? Vai tas bija Dieva galējais mērķis? Kad mēs lasām par Jāņa Kristītāja dzīvi un darbību, mēs redzam, cik īpašs un grandiozs plāns Dievam bija viņa dzīvei! Dieva mērķis bija, lai Jānis sagatavo ceļu Pestītājam. Arī mums ikvienam Dievs ir sagatavojis īpašu un grandiozu plānu.
Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc, ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. Lūkas 2:4-7
Šī ģimene pat nebija precējusies! Tie bija Jāzeps un Marija. Kā gan jutās Marija ar lielo punci ziņkārīgā pūļa acu priekšā? Kam gan iestāstīsi, ka esi stāvoklī no Svētā Gara? Ja tajā laikā saderināta meitene jau staigāja ar lielu vēderu, tas bija iemesls viņu nomētāt ar akmeņiem…
Interesanti, Dievs atņēma Elizabetei negodu, bet Marija Jēzu dzemdēja pa ceļam uz Betlēmi lopu kūtī un guldīja silē. Cilvēku acīs viņa izskatījās nožēlojami. Vai tiešām Dievam tik ļoti rūp mūsu stāvoklis un izskats cilvēku priekšā?
Dievam ir pilnīgi vienalga, kā tu izskaties cilvēku priekšā! Daudz svarīgāk ir, kādi mēs izskatāmies Dieva priekšā. Mums nav jāizdabā cilvēkiem, ticīgiem un neticīgiem. Mums ir jāizdabā dzīvajam un vienīgajam Dievam.
Kā tad paliek ar tām runām par ziedojumiem? Un ja nu cilvēki piedauzīsies un nenāks? Nu, lai nenāk! Acīmredzot arī nav jānāk, ja nesaprot, ka nekur nekas par brīvu nenotiek. Ja divi nenāks, tad caur saziedoto naudu, reklāmu un bukletiem piecdesmit divi atnāks vietā. Starp citu, mums šobrīd ir tieši tā summa, kāda nepieciešama, lai nomaksātu visus rēķinus par bukletiem. Dievam visas lietas ir iespējamas un Viņš visu dara laikā un dod tieši tik, cik vajag!
Ja mājas grupā kautrējamies slavēt Dievu skaļā balsī tāpēc, ka atnācis jauns cilvēks un domājam, ka šoreiz slavēšana var būt klusa un varbūt noskaitīt tikai Tēvreizi, tad šis cilvēks tā arī netiks glābts, jo nepiedzīvos Dieva pieskārienu. Ja mēs neslavējam no sirds, tad nebūs nedz Dieva godības, nedz svaidījuma. Kam tad vajadzīga tāda grupiņa, kurā nav Dieva klātbūtnes!
Nav svarīgi, kā mēs izskatāmies cilvēku priekšā. Ir svarīgi, kādi mēs esam Dieva acīs. Dari to, ko grib Dievs un Dievs tavā dzīvē darīs to, ko grib Viņš. Tavā dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kuri tev ir apkārt!
Kā ir ar disciplīnu, kā ir ar mazo pienākumu pildīšanu grupiņās? Tev varbūt tas šķiet sīkums un arī cilvēkiem tev apkārt tas var tā šķist. Bet Dievam nav lielu un mazu lietu. Dievam ir tavs „jā”, vai „nē”! Dievam tas ir ļoti svarīgi. Darīsim to, kas ir svarīgi Dievam! Meklēsim godu Dieva, nevis cilvēku priekšā!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.
