Šī tēma jau pati par sevi liecina, ka esam šeit nevis tikai tāpēc, lai pagodinātu Dievu, bet arī, lai mainītos. Mēs zinām, ka visas šīs pārmaiņas, kas notiek pie mums, mūsu dvēseles, prāta un miesas dziedināšana, izmaiņas raksturā un finansēs, visas šīs lietas dara Dievs. Tomēr, ja es vēlos kādas pārmaiņas savā dzīvē, tad man no savas puses ir kaut kas jāizdara. Lai gūtu panākumus jebkurā jomā, tas no mums vienmēr prasa konkrētas darbības un konkrētus soļus. Bet pārmaiņas manā un tavā dzīvē nav iespējamas, ja esam cilvēki ar zemu pašvērtējumu. Ja darām pareizas lietas, bet pārliecībā, ka mēs jau nekas neesam un mums jau nekas neizdosies, tad arī nebūs panākumu. Un patiesībā zems pašvērtējums traucē mums gan pieņemt pareizus lēmumus, gan rīkoties adekvāti un saskaņā ar Dieva gribu. Tāpēc šajā dievkalpojumā mācītājs Mārcis Jencītis runā par to, cik svarīgs mūsu kristieša dzīvē ir augsts pašvērtējums.
Ja mums ir zems pašvērtējums, tad soļi, kas nes rezultātu un uzvaru, izpaliks. Par kādām pārmaiņām, par kādu uzvaru vispār var būt runa? Es nerunāju par tiem cilvēkiem, kas nepazīst Dievu un tāpēc nemainās. Es runāju par ikvienu no mums, kas esam šeit. Mums visiem ir savi mērķi, savas cīņas, kas ir jāizcīna. Un es nevaru šo cīņu izcīnīt, ja es necīnos. Bet es nevaru cīnīties, ja es neticu un domāju par sevi tā, kā par mani negatīvi izteikušies citi cilvēki un velns. Augsts pašvērtējums ir tāds, ka cilvēks domā tā par sevi tā, kā par viņu saka Dievs. Kad es atveru Dieva vārdu, es ieraugu, ko Dievs saka par mani, ko es varu un ko nevaru. Man Dievs man saka, ka es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru, un tas ceļ manu pašvērtējumu.
Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus! Psalms 45:5
Kad laimīgs būs tavs gājiens? Tad, kad tu dosies cīņā ar uzvaras apziņu. Es pieņemu lēmumu apzināties, ka es cīnīšos un uzvarēšu. Es neeju cīņā ar apziņu, ka zaudēšu cīņu. Vai kāds no jums kādreiz ir vērojis boksa cīņas? Pirms cīņas pretinieki parasti skatās viens otram acīs. Bieži vien operators pievelk klāt viņu sejas. Un, kad es vēroju šo mirkli, tad es jau no malas varu spriest, kurš no viņiem gūs uzvaru. Jo tiem, kas uzvar, tiem parasti tas ir redzams acīs. Viņš ir pārliecināts, viņš ir ringā lai uzvarētu! Ja otra cilvēka acīs ir redzamas šaubas, tad viņš neuzvarēs. Iespējams, ka viņam pat ir labākas fiziskās dotības. Kāpēc? Viņam ir zems pašvērtējums.
1. Uzvarēt jebkurā situācijā var tikai tad, ja ir augsts pašvērtējums.
Ja tu domā par sevi tā, kā par tevi saka Dievs, tad tu vari!
Kāds miljonārs teica: „Kā jūs varat kaut ko pārdot, vienalga, vai tās būtu zāles, vai lodīšu gultņi, ja jūsu klienti jūt, ka neticat pats sev, un tam, ko cenšaties pārdot?” Biznesā cilvēks, kurš nav pārliecināts par to, ko viņš dara un ka viņš kaut ko kādam var pārdot, ir nolemts neveiksmei.
Pirms vairākiem gadiem mežā, kur es lūdzu Dievu, bija gadījums, par kuru es vēl tagad atceros un kļūstu jautrs. Netālu no tās vietas bija lauku mājas ar suņiem. Es noliku savu mašīnu un devos pa ceļu mežā. Kad pēc vairākām stundām atgriezos atpakaļ, manas mašīnas riepas bija apčurātas. Un, kad kārtējo reizi es atkal atbraucu, lai lūgtu Dievu, suņi jau mani gaidīja. Viens bija liels, spalvains un plušķains, bet otrs tāds mazs. Un jau pa gabalu es redzu, ka viņi nāk uz manu pusi. Taciņu pie manas riepas jau bija iestaigāta. Bet manī urdīja apziņa, ka es taču esmu Dieva cilvēks! Kādas tiesības šiem suņiem ir čurāt uz mana, faktiski, Dieva īpašuma? Viens suns ir liels, varētu no viņa baidīties, bet es nolēmu, ka patriekšu viņus. Iekšēji man bija baiļu sajūta. Kas nu būs? Iespējams, viņi uzbruks un kodīs. Un tad viņi abi jau klāt, osta to vietu, kur viņi paraduši nokārtoties. Tad es iekšēji saņemos un pieņemu lēmumu, ka es nebaidos! Galu galā tā ir mana mašīna, un esmu Dieva cilvēks. Dieva vārds saka, ka Viņš cilvēku ielika kā pārvaldnieku pār visu faunu un floru, arī pār šiem suņiem. Dodos cīņā uzvaras apziņas pilns. Es saņemos un saku: „Prom no šejienes, tā ir mana mašīna!” Suņi aizskrēja prom. Tā es guvu uzvaru. Ikdienā mēs katrs sastopamies ar grūtībām. Tā bija mana ikdiena, mana lūgšana un apčurātās riepas. Lūk, kā es tiku ar to galā! Es apzinājos, ko par mani saka Dievs, ka Viņš mani ir nolicis par galvu, nevis par asti. Ne jau kāds suns mani kontrolēs, bet es kontrolēšu viņu. Es novērtēju, kas es esmu, un kas ir suns. Un es pasaku sunim, kur ir viņa vieta. Ja es pie suņa būtu griezies nepārliecināti, viņš nesaprastu. Dzīvnieki ir balstīti uz instinktiem, un viņi atzīst tikai un vienīgi reālu autoritāti. Un, ja es spēju nodemonstrēt autoritāti, es domāju, ka pat lauva trīcēs manā priekšā!
2. Pašvērtējums nerodas pats no sevis.
Mēs nepiedzimstam ne ar augstu, ne ar zemu pašvērtējumu. Pašvērtējumu tev kāds iedod. Pirmkārt, tie būs tavi vecāki, un tas būs atkarīgs no tā, kā viņi tevi audzinās, kā viņi tevi vērtēs, uzslavēs vai atbalstīs. Bērni, par kuriem vecāki nerūpējas un neuzklausa, bet saka tikai, ka ir jābūt labām atzīmēm, izaug ar zemu pašvērtējumu. Psihologi veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, kā cilvēka uzmundrinājums palīdz otram pārvarēt grūtības. Eksperimenta dalībniekiem lika stāvēt traukā ar ledainu ūdeni, tas bija grūti un nepatīkami. Bija dažādi cilvēki. Viena to darīja paši, bez atbalsta no malas, otri tāpat stāvēja aukstajā ūdenī, tikai tiem blakus bija cilvēks, kas viņu uzmundrināja. Tie cilvēki, kuri tika uzmundrināti, spēja ledainajā ūdenī izturēt divas reizes ilgāk, nekā tie, kurus neuzmundrināja. Tieši tāpat ir draudzē, kad esi mājas grupiņā, kur ir cilvēki, kas tevi uzmundrina. Ja salīdzināsim draudzi ar mājas grupām un draudzi, kurā mājas grupu nav, tad draudzē bez mājas grupām cilvēkiem būs zems pašvērtējums. Bet draudzē, kur ir mājas grupas, būs cilvēki ar daudz augstāku pašvērtējumu un lielākām uzvarām. Ābrahāms Linkolns esot nēsājis līdzi savā kabatā avīžu izgriezumus, kur žurnālisti bija rakstījuši pozitīvi par viņu, kur bija izceltas viņa labās īpašības un sasniegumi. Un tad ir jautājums: ”No kurienes viņam ir augsts pašvērtējums?” Kāds viņu vērtēja un cēla, taču bija arī cilvēki, kas viņu noniecināja un apmeloja. Viņš veselīgi ignorēja nomelnošanu, taču pieņēma uzslavu. Tas nozīmē, ka cilvēks pats ceļ savu pašvērtējumu. Vienmēr būs apkārt cilvēki, kas tevi noniecinās un teiks, ka tu neko nevari. Un, ja labi paveiksies, būs blakus kāds, kas iedrošina. Taču vienmēr blakus ir Jēzus Kristus, kas mani iedrošina. Es atveru Bībeli un ieraugu to, ko Viņš saka par mani. Viņš ceļ manu pašvērtējumu, Es domāju par sevi tā, kā saka Dieva vārds. Amerikas prezidents Niksons, bija cilvēks, kurš gan augstu kāpa pa karjeras kāpnēm, gan zemu krita. Pēc politiska skandāla viņu atstādināja no amata, viņš nonāca smagā depresijā un teica sievai, ka grib nomirt. Viņš nonāca slimnīcā. Populārā evaņģēlista Billija Grehema sieva, Ruta Grehema, noorganizēja mazu lidmašīnu, kura pacēlās debesīs un zīmēja gaisā rakstu: „Dievs tevi mīl, un mēs tevi arī”. Tas Niksonam palīdzēja iziet no depresijas. Jo bija kāds, kurš cēla viņa pašvērtējumu. Taču arī tajā brīdī tā bija viņa izvēle, ticēt tam, ko viņi saka, ticēt, ka Dievs viņu mīl. Tā bija viņa izvēle, viņš to pieņēma. Pats fakts, ka Jēzus Kristus atnāca virs zemes, ļāva sevi spīdzināt un noslepkavot, jau norāda, ka Dievs mūs mīl! Viņš Savu mīlestību parāda ar to, ka mira par mums, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki. Dievs mūs augsti vērtē, Viņš izlēja Savas asinis.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jāņa 3:16
Ir Kāds, kas ir augstāks un pārāks par katru cilvēku. Viņa vārds ir Jēzus, un Viņš mani vērtē. Bībele saka, ja pat māte un tēvs mani atstātu, tad Dievs mani nekad neatstās! Ja vien es sekoju Viņam. Mans pirmais iedrošinājums no Kristus bija tajā brīdī, kad 29 gadu vecumā Viņš piedeva manus grēkus. Tajā brīdī, kad lūdzu piedošanu Jēzum, es piedzīvoju Viņa spēku. Vienā mirklī Dievs mani pārradīja par jaunu cilvēku. To nevar aizmirst, tas bija varens piedzīvojums! Dievs man teica: „Mārci, tu būsi mans kalps!” Viņš neteica „varbūt”, Viņš ticēja man. Mums katram ir brīva izvēle. Es varēju izvēlēties arī nebūt Viņa kalps, bet tobrīd es sajutu, kas būšu Viņa kalps.
Dievs tev tic! Kad es lasu Bībeli, es ar oranžu krāsu atzīmēju tās Rakstu vietas, kas runā par uzvaru. Mums ikdienā nākas cīnīties. Un, ja man nav pareiza pašvērtējuma, es nespēju pastāvēt šajās cīņās un kļūstu neveiksminieks. Tad, kad esmu rīkojies pareizi, esmu veiksmīgs cilvēks, bet ne jau pats sevis dēļ. Mani tādu ir veidojis un joprojām veido Dievs. Es katru dienu pavadu 4 stundas kopā ar Viņu un Viņa Vārdu. Kas notiek šajā laikā? Šeit, mapē, ir Rakstu vietas, piemēram, par uzvaru:
Tiešām, Jēkaba atlikums būs starp svešām tautām kā lauva starp meža zvēriem, kā jauns lauvēns avju ganāmā pulkā; kurp vien tas noklīst, viņš visur visu saplosa un ar kājām nomin, tā, ka nav nekāda glābiņa. Mihas 5:7
Dievs to saka par mani, ka esmu kā jauns lauva! Šie suņi, kas bija mežā, ir kā avis! Visur, kur es eju, un, ko es daru, es uzvaru! Pirms gada, kāda māsa atnāca mājās, tuvinieki viņu nepazina, viņa teica: „Es esmu lauva no Jūdas cilts!” Tuvinieki mājās bija šokā, atbrauca no dievkalpojuma, tagad ir lauva.
Vai tad Tas Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums, un vai Viņš nav jums ļāvis visapkārt dzīvot mierā? Viņš taču ir nodevis zemes iedzīvotājus manā rokā, un šī zeme tagad guļ pakļauta gan Tā Kunga, gan Viņa tautas varai. 1. Laiku 22:18
Visi apstākļi manā dzīvē ir pakļauti Dievam un arī man. Ja arī cilvēki mani nevērtē, tad ir Kāds, kas mani vērtē, un man ir augsts pašvērtējums! Arī Pāvilam bija augsts pašvērtējums, tāpēc vēl šodien Pāvils ietekmē tautas, arī mūs.
Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. Filipiešiem 4:13
Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. Lūkas 10:19
To par mani saka Dievs. Es varu!
Jo Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. 2.Timotejam 1:7
Manā dzīvē bailēm nav vietas. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru!
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. 1.Jāņa 5:5
Tu esi uzvarētājs pār slimībām, pār nabadzību, tev nav jāaizbrauc uz ārzemēm vergot! Tu esi uzvarētājs pār nabadzību tajā vietā, kur tu atrodies!
Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks Tas, kas ir jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. 1.Jāņa 4:4
Jēzus ir tevī, un tev nav nekā neiespējama. Jo Dievam visas lietas ir iespējamas.
…jo Dievam nekas nav neiespējams. Lūkas 1:37
Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.
Jāņa 10:10
Kad tev nāk nešķīsta doma, vai doma, ka esi nolemts un ka tavai dzīvei nav jēgas, kad tev ir problēmas darbā, ģimenē vai neveicas kalpošanā, atceries, velns nāk, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Bet Dievs ir atnācis, lai tev būtu dzīvība un pārpilnība!
3. Pašvērtējums bez Dieva ir nejēdzība.
Cilvēki sasniedz augstumus, nopelna daudz naudas gan sportā, gan biznesā, gan citās jomās. Arī pasaulīgie cilvēki to nevar izdarīt bez augsta pašvērtējuma. Bet, ja šis pašvērtējums nav balstīts Dievā, tas jebkurā gadījumā nav pareizs, un Dieva acīs tā ir nejēdzība. Augstākā izglītība, 10. tiesas došana, labi darbi bez Dieva ir nejēdzība. Viņa acīs tā ir lepnība. Arī labi izskoloti bērni ir nejēdzība Dieva acīs, ja viņi nedzīvo ar Dievu.
Ģeķis saka savā sirdī: “Dieva nav!” Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara. Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu. Psalms 53:2-3
Cilvēki, kas nemeklē Dievu, ir samaitāti. Lai arī viņi bieži gūst sasniegumus, viņi tāpat arī krīt. Ja arī tev šķiet, ka kāds ir kļuvis populārs, pārticis un viņam viss ir ļoti labi,tad tu jau nevari ielūkoties viņa sirdī, un tu nezini, kāda tumsa tur valda. Ko tas man dod, ja visa pasaule ir pie manām kājam, ja es zaudēju savu dvēseli, pats sevi? Viss, pēc kā cilvēki dzenas, ir komforts un laime. Bet tur viņi to neatrod. Es atgādināšu par 9 ietekmīgākajiem cilvēkiem visā pasaulē, un par viņu likteni.
1923. gadā Čikāgā, kādā viesnīcā satikās deviņi šīs zemes varenākie cilvēki. Šo cilvēku rokās bija 70% Amerikas bagātības. 1948. gadā, pēc 25 gadiem viss bija mainījies.
Čārlzs Švaps – lielākās tēraudliešanas kompānijas prezidents visā pasaulē. Cieta bankrotu. Pēdējos gadus viņam bija jāaizņemas nauda, lai savilktu galus.
Samuēls Insals – lielākā energokompānija. Nomira svešā zemē, slēpjoties no likuma pārstāvjiem bez centa kabatā.
Hovards Hopsons – lielākā gāzes apgādes kompānija visā pasaulē. Nomira, sajucis prātā.
Artūrs Ketens – lielākais labības piegādātājs ASV. Bankrots, nomira svešā zemē.
Ričards Vitnijs – uzņēmuma prezidents Ņujorkā. Nonāca cietumā.
Alberts Fols – ASV iekšlietu ministrs. Iznāca no cietuma prezidenta apžēlots, lai nomirtu mājās.
Džezs Livermols – Volstrītas investors. Izdarīja pašnāvību.
Aivars Kjūgers – lielākais monopols pasaulē. Izdarīja pašnāvību.
Leons Freizers – starptautiskās bankas prezidents. Izdarīja pašnāvību.
Pašvērtējums un dzīve bez Dieva ir nejēdzība. Savā laikā ļoti daudzi skatījās uz šiem deviņiem cilvēkiem un ņēma piemēru no viņiem. Viņi domāja, ka tādam ir jābūt normālam pārtikušam cilvēkam. Nē, ne tas ir galvenais. Man ir nepieciešamas personīgas attiecības ar Jēzu Kristu. Dievs ir šeit, un Viņš meklē tevi, un Viņš grib, ka tu ikdienas nāc klusumā kopā ar Viņu, lasi Bībeli un iepazīsti, kāds Viņš ir. Ne tikai tāpēc, ka tev kaut ko no Viņa vajag, bet tikai tāpēc, ka tu iepazīsti Viņu pašu caur Dieva Vārdu. Viņš grib, ka tu pievienojies dzīvai draudzei. Viņš meklē tevi, un grib stiprināt un celt tavu pašvērtējumu. Bet vai tu atsauksies Viņa aicinājumam? Alkoholiķi apgalvo, ka viņi varot arī nedzert, bet patiesībā tas ir viņu augstais pašvērtējums bez Dieva. Viņi nevar nedzert. Es arī kadreiz domāju, ka varu nelietot narkotikas. Pagāja gadi, un es sapratu, ka nevaru nelietot.
Stāsts par kādu mūķeni, Elēnu Brossalu, kura bija skolotāja. Viņai bija skolnieks Marks Ekluns. Runa būs par to, kāds ir Dievs, un arī par to, cik svarīgi, ka kāds mūs novērtē. Ja man būs Dievs, kas mani vērtē, man būs arī cilvēki, kas mani vērtē. Šī skolotāja mācīja matemātiku mazākajās klasēs. Kad kādu dienu klasē bija jākārto kāds darbs, Elena pamanīja, ka klasē bērni bija neapmierināti ar sevi, sāka strīdēties. Skolotāja izdalīja katram skolniekam baltu lapu, uz kuras vajadzēja uzrakstīt visus klasesbiedru vārdus un zem katra vārda atstāt tukšumu. Kad visi to bija izdarījuši, tad šī tukšuma vietā vajadzēja ierakstīt katra labās īpašības. Šie darbi tika atdoti skolotājai. Nākamajā dienā Elena apkopoja šo informāciju, katra skolnieka īpašības uzrakstīja uz lapas, un iedeva attiecīgajam skolniekam. Pēc šī gadījuma skolnieki atkal bija apmierināti cits ar citu un paši ar sevi. Gāja gadi. Kad Elena reiz brauca kopā ar vecākiem no lidostas, viņas tēvs teica, ka ir zvanījis Marka tēvs, un paziņojis, ka Marks miris. Elena pat vēl tagad atceroties kilometra stabiņu, kur šo briesmīgo ziņu viņai nodeva tēvs. Tālāk sekoja bēres, kur bija sapulcējušies gan karavīri, gan radinieki, gan klasesbiedri. Kāds no karavīriem, kas dienēja kopā ar Marku, atpazina Elenu, jo Marks viņam bija daudz par savu skolotāju stāstījis. Pēc bērēm visi devās pie Čaka, Marka klasesbiedra kopā pavadīt laiku. Marka tēvs pusdienās izvilka no maka papīra gabalu. Elena to uzreiz pazina, tā bija lapiņa, uz kuras reiz viņa bija uzrakstījusi viņa labās īpašības. Marks visus šos gadus bija glabājis šo lapiņu pie savas sirds. Tad kāds no klasesbiedriem teica, ka arī viņš glabā to rakstāmgaldā, cits teica, ka viņam tā esot līdzi. Cik svarīgi ir cilvēkam labi izteikti vārdi. Ko vajag pateikt, ko uzrakstīt, lai cilvēks to nepārtraukti nēsātu pie sevis? Kāpēc viņš to nēsāja pie sevis? Tāpēc, ka klasesbiedri šādā veidā bija pacēluši viņa pašvērtējumu, un tas ir dzīvībai svarīgi. Bez Dieva neviens neuzcels tavu pašvērtējumu. Dievs tevi mīl un vērtē! Es, kā mācītājs ticu, ka tu vari izmainīties un kalpot Tam Kungam! Tu vari! Taču, vai tu pieņemsi lēmumu vērtēt sevi tā, kā tevi vērtē Dievs?
Svētrunas beigās mācītājs aicina iznākt priekšā tos, kas nav pieņēmuši Jēzu par savu Glābēju, iepazīstot Viņu caur personīgu sadraudzību, un arī tos, kas ir pieņēmuši Jēzu, bet, kas nav sadraudzībā ar Viņu ikdienas.
Evelīna Silarāja.
