„Vai tu tici, ka Dievs dod prieku, ka Viņš, dzīvais Dievs ir prieka avots?” – jautā mācītājs savai draudzei un turpina: „Ir draudzes, veselas kustības, kuras uzsver Dievu, kā nebeidzamu prieku. Ir draudzes, kuras staigā vienā priekā, neatkarīgi no apstākļiem un augļiem viņu dzīvēs. Es nesaku, ka tā ir pareizi vai nepareizi, bet es saku, ka tādas draudzes ir. Šodien es tev gribu atklāt patiesību par prieku, kas nāk no Dieva, kāds ir prieks, kurš patiešām ir balstīts Dievā. Es gribu izklīdināt mītus, kas ved pazušanā. Dievs nav tikai priecīgs Dievs, Dievs ir arī bargs un dusmīgs Dievs. Dievs ir svēts, nemainīgs un mūžīgs – Viņš ir Alfa un Omega. Jā, Bībele saka, ka Tas, kas debesīs valda, smejas, taču Viņš nav kaut kāds vienpusīgs Dievs.”
„Ir prieks taisnā ceļā no debesīm, un ir prieks taisnā ceļā no elles”, mācītājs turpina. „Mums ir jāizšķir, kurš prieks nāk no debesīm un kurš – no elles. Mums ir jāsaņem prieks no Dieva, ne no elles. Ja tu esi redzējis filmu „Kristus ciešanas”, tad zini, ka virsnieks, kurš sēdēja pie galda un tīksminājās par eksekūciju, kuru viņš pats vadīja pret Kristu, kā arī kareivji, kuri izpildīja šo zvērisko sodu, izjuta prieku, kas nāk tieši no elles. Arī piedzēries cilvēks, kad savā dzēruma neprātā izdara vardarbību pret otru cilvēku, reizēm ņirdz. Un tie smiekli ir dēmoniski. Un, kad šie piedzērušies idioti savos dēmoniskajos smieklos vēl nogalina kādu cilvēku, elle līksmo. Bet prieks, kas nāk no Dieva, ir tīrs. Es nerunāju tikai par prieku, bet es runāju par to komfortu, es runāju par to stāvokli, kad tu esi Dieva gribā, un tev ir prieks, un tev nav jāmeklē prieks ārpus sava Dieva.”
Kā tad mums dabūt prieku? „Es jau tev varētu ieteikt aiziet pie kāda kalpotāja, lai viņš tev uzliek rokas, un tu pavāļājies pa zemi un pasmejies, bet tas nav tas prieks par ko es runāju. Tu jau vari papriecāties, pasmieties Svētajā Garā, es arī esmu to kādreiz saņēmis un ne vienreiz vien. Taču no tā vien jau nesastāv mana ticības dzīve. Tā ir tikai maza daļa no Dieva, bet Dieva prieks ir kaut kas liels un grandiozs, un par to es gribu šodien parunāt – par to, kas ir īsts un patiess prieks no Dieva,” – skaidro mācītājs.
Tā es redzēju, ka nekas cilvēkam nav labāks, kā kad viņš priecājas, būdams iesaistīts savas darbības rosmē; tā jau arī ir viņa daļa, un kas gan viņam piešķirs iespēju iegūt ieskatu par to, kas būs pēc viņa? Salamans mācītājs 3:22
Par ko viņš priecājās? No viena Dieva pieskāriena? Nu, ne taču – viņš priecājās, ka ir iesaistīts savas darbības rosmē. Kā to saprast?
Un, ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; un tas arī ir viņa dzīves uzdevums. Salamans mācītājs.5:17
Mūsu dzīves uzdevums ir priecāties. Tas nenozīmē, ka tev jāstaigā kā antiņam, visu laiku ar smaidu uz lūpām. Dievs ir liels Dievs, Viņš ir lielāks, nekā visi citi dievi, un tieši tāpēc tas prieks, ko dod Dievs ir lielāks par visiem cita veida priekiem. Mūsu dzīves uzdevums ir strādāt Dieva darbā un baudīt no tā prieku.
„Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” Mateja 11:38 – 30
Jēzus saka, ka kalpošana Dievam nozīmē nest kādu jūgu. Tātad, no tavas puses ir kaut kādas ciešanas un piepūle, kas nebūt nebūs vienmēr patīkama. Arī tad, kad tu pienes savu ziedojumu, ne vienmēr tev ir patīkami to darīt. Taču Dieva vārds saka, ka tieši tur arī ir tas prieks, kad es nesu no savas puses jūgu un šis jūgs ir patīkams. Jēzus saka, ka nasta ir viegla. Mums ir kādas nastas, kādi pienākumi, kurus mums Dievs uzliek, kas mums ir jāpilda, piemēram, rīta lūgšanas. Mēs ceļamies un pavadām vislabāko laiku ar Dievu. Protams, tev sevi ir jāpiespiež, lai pieceltos un nestu šo upuri. Taču tur – tavā lūgšanu kambarī atnāk miers, atnāk risinājums tavām problēmām, un atnāk prieks. Tas atnāk caur nastu, kuru tu nes.
„Dievs grib, lai tu priecātos. Bet, lai priecātos, ir jāzina kādas lietas, kas man jādara, lai atnāktu Dieva prieks!” saka mācītājs un uzskaita trīs lietas, kas raksturo īstu prieku no Dieva.
1. Man ir prieks par to, ka es esmu ar Dievu.
„Pat, ja tavā dzīvē nav nekā – ģimenē neiet, darbā algu nemaksā, grupiņā nevienu pie Dieva neizdodas pievest un vienmēr tu kaut ko nokavē, taču tev ir Tēvs debesīs, tavi grēki ir piedoti, tev ir personīgas attiecības ar Debesu Tēvu! Tev ir par ko priecāties”, saka mācītājs. „Tevī var būt nemainīgs prieks, jo tev ir cerība, ka viss mainīsies. Un galu galā tu taču esi izglābts, vai par to nav jāpriecājas? Tajā brīdī, kad es cietuma kamerā skaitīju grēku nožēlas lūgšanu, es dzirdēju, kā eņģeļi debesīs priecājās. Arī tev ir iemesls priecāties!”
2. Man ir prieks, ka varu kalpot Jēzum.
„Es gūstu prieku no tā, ko es daru Viņam. Ja tu draudzē neuzņemies pienākumus, tad tev atliek priecāties tikai kādu laiku par savu glābšanu. Tikai uz kādu laiku. Ja šis laiks ieilgst pārāk ilgi, tu vari pazaudēt arī savu glābšanu.” – saka mācītājs.
Kā Dievs mūs iepriecina? Viņš var mūs iepriecināt tikai tad, kad mēs no savas puses izdarām to, kas mums ir jāizdara. Dievs ir paredzējis:
Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. Mateja 28:19
Un tas ir mūsu prieka avots, ka mēs nesam evaņģēlija vēsti pazudušajiem katrs ar savu dāvanu un iespējām, tagad un šodien!
„Dievs mūs iepriecina attiecībās ar cilvēkiem, kad tu esi draudzē, savā mājas grupiņā. Tas ir veids, kā Dievs mūs iepriecina. Arī man ir sava grupiņa, kur katru sestdienas vakaru es tiekos ar savu līderu grupu. Mēs ēdam, pārspriežam dažādus jautājumus, jo mums ir vienoti mērķi, vienota vīzija un viens Jēzus, kam mēs kalpojam. Un man par to ir prieks. Ja tu neesi mājas grupiņā un tev nav pareizas attiecības, no kurienes tev būs prieks? Kādam varbūt rodas jautājums, kāpēc dievkalpojums rakstīts, ka sākas divos, bet sākas regulāri pus trijos? Faktiski cilvēki jau ierodas pus divos, bet visiem ir vēlēšanās parunāties, padraudzēties savā starpā, jo Dievs ir iedibinājis tādu lietu kā draudzi, lai mums būtu prieks”, mācītājs turpina.
„Man arī ir prieks, ka es varu šeit aiz kanceles sludināt. Kopš jaunpiedzimšanas, man ir neizsakāms prieks sludināt. Es atceros pašā kristietības sākumā, braucu uz laukiem pie kādas nolaistas daudzbērnu ģimenes, kuri visi bija kroplīgi un smirdīgi, dzīvoja šausmīgos apstākļos, bet es biju laimīgs, ka varu sludināt Dieva vārdu. Man bija prieks, ka šie cilvēki, bieži vien alkohola reibumā, grib dzirdēt manis sludināto Dieva vārdu, un man par to bija prieks. Vienmēr, kad es esmu vedis ļaudis Dieva valstībā, es esmu bijis neizsakāmi laimīgs. Sāc sludināt no tās vietas, kur tu esi! Kad Dievs man parādīja, ka jāsāk draudze Rīgā, man bija prieks. Vienmēr, kad Dievs man kaut ko atklāj, kas man jādara, man ir prieks kalpot. Kad es klausos liecības, tie ir mani labākie sprediķi. Man ir prieks, ka Dievs maina cilvēku dzīves. Kad es dievkalpojumos redzu jaunas sejas, kad es redzu, ka grupiņās ir palielinājies cilvēku skaits, līderu skaits, man ir prieks. Kad es redzu augļus savai un tavai kalpošanai, man ir prieks. Man ir prieks, ka slavētāji labi slavē, ka kārtībnieki ir uzdevumu augstumos. Mēs esam sākuši pirmdienas lūgšanas un sākam redzēt rezultātu, jo sāk izpausties Dieva Gars, kā pagājušajā dievkalpojumā. Lūk, prieks no Dieva!”- saka mācītājs.
3. Man ir prieks par piemetamo daļu.
Kas ir piemetamā daļa? Tā ir nauda, ģimene, darbs, izpriecas, mantas, notikumi.
Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Mateja 6:31-33
Dievs ir paredzējis daudzas lietas par ko priecāties, jo ilgi tā nevar izturēt, ja Dievs neko nepiemet. Mēs esam cilvēki, mums ir daudz un dažādas vajadzības un mēs alkstam izjust prieku.
„Es cenšos skatīties filmas par ievērojamiem cilvēkiem”, stāsta mācītājs. „Pēdējā laikā noskatījos divas filmas: par bokseri Taisonu un par futbolistu Maradonnu. Abi viņi bija narkomāni un izvirtuļi. Tāpat arī pie šī izvirtuļu un narkomānu raksturojuma pieder slavenā aktrise Merilīna Monro, prezidents Kenedijs, dziedātājs Elviss Preslijs un vēl daudzi citi. Kāpēc tā? Nu tāpēc, ka viņi meklē prieku tur, kur tā nav. Nav prieka ārpus Tā Kunga! Viņa vārds ir Jēzus! Dievs nekad tev nedos to, kas nodara tev tādas sāpes, kas aizved tevi pazušanā. Dievs nekad tev nedos narkotikas, alkoholu, cigaretes un citas draņķības. Man ir sieva un man ir prieks, bet, kad es nebiju precējies, man arī bija prieks. Priecājies, ka esi viens pats, jo daudz ciešanu tam, kas precējies, bet arī tam ir prieks, kas ir precējies – to saka Dieva vārds.”
„Atceros, ka kristietības sākumā, kad par minimālo aldziņu varēju strādāt dažādus darbus, es katru rītu lūdzu Dievu un biju laimīgs, ka man ir darbs. Es tiešām biju laimīgs un es esmu laimīgs šodien, kad es varu darīt tikai Dieva darbu, ko Dievs man ir uzticējis šodien. Es vienmēr esmu bijis laimīgs, ka man ir Dievs un priecājos par to, ko Dievs man piemet. Nebija viegli strādāt toreiz fizisko darbu, bet Dieva vārds saka, ka:
„Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” Mateja 11:38 30
Un Salamans mācītājs saka:
ka nekas cilvēkam nav labāks, kā kad viņš priecājas, būdams iesaistīts savas darbības rosmē. Salam.m. 3:22
Dzirdi, nekas nav par to labāks, kā kad tu priecājies par to, ko tu dari, ja esi Dieva gribā.
Un, ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; un tas arī ir viņa dzīves uzdevums. Salam.m.5:17
Priecājies par visu, ko Dievs tev dod šodien! Lūk, prieks no Dieva! Un nedzīvo no Dieva pieskārieniem, jo tu taču neesi nekāds narkomāns. Es šodien priecājos par BMW, kas nebūt vairs nav jauns, bet man bija arī liels prieks par mazo, sarūsējušo golfiņu manas kalpošanas sākumā. Man ir prieks par visu, ko Dievs man piemet. Man ir prieks no piemetamās daļas, ko Dievs man dod. Dievs mums dod visu, lai mēs varētu gūt prieku Viņā: par to, ka esam glābti, par to, ka varam viņam kalpot un par to, ko Dievs mums piemet,” – skaidro mācītājs.
Nobeigumā mācītājs skaidro līdzību par desmit jaunavām (Mateja 25.nodaļa): „Piecas bija gudras un piecas ģeķīgas(dumjas). Viņas gāja pretī savam līgavainim, taču piecām bija paņemta eļļa līdz, bet piecām ne. Tad tās piecas, kuras nebija paņēmušas eļļu, prasīja otrām piecām, kurām tā bija, lai dod arī viņām eļļu. Bet otras piecas atbildēja, ka tad jau nepietikšot viņām pašām, lai ģeķīgās iet un pērk pašas sev eļļu. Un, kamēr viņas meklēja eļļu, atnāca līgavainis, paņēma tās piecas, kurām bija eļļa, un aizslēdza durvis, un tās ģeķīgās palika ārpusē.
Runa ir par Debesu valstību un mūžīgo dzīvību. Tev ir vajadzīga sava eļļa, tev ir vajadzīga sava nasta, tev ir jānes savs jūgs šodien. Lai gūtu prieku Dievā, man ir nepieciešama eļļa. Pirkt eļļu nozīmē maksāt cenu, lai varētu priecāties Dievā. Un, galu galā, ne tikai prieks, bet Viņa miers un visa Viņa svētība ir mana paša atbildība, kā es pērku eļļu. Ja es negribu palikt ārpusē, ja es gribu ieiet Viņa valstībā, Viņa tuvumā, tad es ņemu savu nastu, es daru to, ko grib Dievs: – es ceļos, lūdzu un pavadu laiku ar Viņu. Es cenšos darīt visu to, ko es varu šodien – vedu cilvēkus pie Dieva, gūstu prieku no kalpošanas, es gūstu prieku, no tā, ko es daru arī savā laicīgajā darbā, vienalga kādā. Vienalga kādā stāvoklī, vienalga kādas drēbes man ir šodien, vienalga, kas man ir mugurā un cik man ir naudas, es gūstu prieku no tā, ko Dievs man dod šodien un pateicos par to. Iemācies priecāties par to, kas tev ir šodien un maksā savu cenu, lai rīt nebūtu jāskumst! Masā cenu, nes savu upuri šodien, lai rīt varētu gūt prieku Dievā! Paldies, Tev Dievs, par visu to, kas man ir šodien! Debesu Tēvs, es Tev pateicos, Kungs, par šo atziņu!” saka mācītājs.
Gūsti prieku savā Dievā!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Nora Lapiņa.
