Mācītājs Mārcis Jencītis sāk savu svētrunu, 
nosaucot dievkalpojuma tēmu „Uzvaroša ticība”, kura ir sadalīta 12 punktos.
„Mums ir vajadzīga ticība. Lai kur arī neskatītos Bībelē, visur, kur cilvēki ir nākuši pie Jēzus un ir saņēmuši brīnumu savā dzīvē, viņiem bija absolūta ticība – uzvaroša ticība. Vai tev nav vajadzīgs brīnums tavā dzīvē? Vai tev nav vajadzīgs brīnums tavā kalpošanā?” – jautā mācītājs.
Saņēmis apstiprinošu atbildi no klātesošajiem, mācītājs turpina: „Tad tev ir vajadzīga uzvaroša ticība. Visvairāk uzvaroša ticība tev būs vajadzīga, lai uzvarētu sevi. Bībele saka, lai tu mīli Dievu no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka un mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Bet, lai tu varētu mīlēt savu tuvāko, tev vispirms ir jāuzvar pašam sevi. Nav viegli attiekties pret savu tuvāko, kā to grib Dievs.
Dieva vārds saka: „Kāda alga tev nākas, ka tu mīli tikai tos, kas tevi mīl? Ka tu spēj izrādīt mīlestību tikai pret tiem cilvēkiem, kuri tev patīk?” Arī pagāni dara tāpat. Bet Dievs Savā vārdā saka, lai tu mīli savus ienaidniekus. Un visbiežāk tavi ienaidnieki ir tev vistuvākie cilvēki: sieva vai vīrs, bērni, kaimiņš, kuri nedara tev pa prātam. Un tad ir grūti izturēties tā, kā to grib Dievs. Tu nevari mīlēt Dievu, ja tu nevari šo mīlestību parādīt pret cilvēkiem. Lai mīlētu savu tuvāko, tev ir nepieciešama uzvara pār sevi. Lai tu varētu uzvarēt sevi, tev ir vajadzīga uzvaroša ticība. Tev ir vajadzīga uzvaroša ticība, lai tu varētu mainīt savu domu gaitu, atbilstoši Dieva vārdam. Ar Dievu nav nekā neiespējama. Tavs cīņas lauks esi tu pats – sakārto savas domas! Nepieņem domas, kuras tev piesūta velns! Kad tu tās pieņem, tu sāc auklēt grēku. Un grēka alga ir nāve. Izcīni uzvaru savā galvā! Uzvara mums ir nepieciešama visās dzīves sfērās: ka mēs uzvaram to laiku, kas nepieciešams, lai pavadītu to ar Dievu, ka mēs spējam domāt tā, kā domā Viņš. Rezultātā mēs spējam kontrolēt savas finanses, mēs spējam kontrolēt savu uzvedību, apstākļus sev apkārt, un mēs redzam, ka cilvēki, kas mums apkārt, izmainās.” – skaidro mācītājs.
1. Ticība ir balstīta redzējumā, jeb vīzijā
Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Ebrejiem11:1
„Ticība ir balstīta redzējumā. Tu esi nospraudis mērķi un redzi to, ko tu gribi sasniegt. Tā ir pārliecība par to, ko tu redzi savās domās. Redzēt garā nozīmē redzēt savās domās. Tev var palīdzēt arī uzskates līdzekļi. Mēs draudzē, piemēram, kā uzskates līdzekļus izmantojam dažādus banerus, logo, lai turētu acu priekšā to, ko vēlamies sasniegt. Bez vīzijas nav ticības.
Kad aklais Bartimejs nāca pie Jēzus, viņš zināja, ka grib redzēt. Kad tu nāc pie Jēzus, Viņam ir nepieciešams zināt, ko tu gribi. Sakārto savu redzējumu, savu vīziju, ko tu gribi, konkrētos punktos un attēlos. Man mājās ir pie sienas attēli, kuros atspoguļota mana vīzija: kartes, attēls ar sludinātāju, kurš sludina tūkstošiem cilvēku lielam pūlim, viens cilvēciņš un apkārt 12, viņiem atkal savi 12”, – turpina mācītājs.
„Parādi man cilvēku bez vīzijas un es tev parādīšu cilvēku, kurš nekur nedodas”, saka Džons Maksvels.
2. Vīzijas pamatā ir Dieva Vārds
Mācītājs brīdina draudzi: „Es tev neiesaku vizualizēt un ticēt kaut kam, ja tas nav saskaņots ar Bībeli, jo Bībele saka, ka Dievs teica, un tad tapa. Viss, kas ir radies, ir radies Dieva Vārda spēkā. Dieva Vārdam ir īpašība piepildīties, ja tam tic.”
Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais. Ebrejiem.11:3
„Ja mums ir vajadzīga dziedināšana, tad mums jāmeklē Dieva Vārds, kurš runā par dziedināšanu.
Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. 5. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Jesajas 53:4-5.
Un tā par visām dzīves sfērām – es savu vajadzību meklēju Dieva Vārdā. Ja tev ir vajadzība vairoties, lai tev būtu sava grupiņa, un tu gribi redzēt, kā cilvēki nāk pie Dieva un mainās, tev jāatrod Dieva Vārdā pamatojums.
Tāpēc arī no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā. Ebrejiem 11:12
Mēs esam nākuši pie Dieva tikai šī viena cilvēka dēļ, jo viņš spēja iztēloties savus pēcnācējus, ka to būs tik daudz kā jūras smiltis jūrmalā un tik daudz, cik zvaigznes debesīs. Lūk, Dieva vārds!” – saka mācītājs.
Mācītājs aicina klātesošos pamatot savu ticību: „Manis dēļ, neskatoties uz manu vecumu, sociālo stāvokli, dzimumu, finansiālo stāvokli, caur mani debesu valstībā dzims bērni tik daudz kā debesu zvaigznes un neskaitāmas smiltis jūrmalā. Vai tu tam tici?” – jautā mācītājs draudzei un turpina – „Kad tev uznāk kārtējais vājums, kad tev liekas, ka tu neko nevari, kad tev neko negribas, kad esi izkritis kārtējā eksāmenā, tad paņem Marka evaņģēliju, kur Jēzus saka:
Bet Jēzus uz to sacīja: „Tu saki, ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic” Marka 9:23
Ja tev ir problēmas finansiālā sfērā, ņem Dieva Vārdu un pārliecinies, ko Dievs par to saka:
Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. 2.Korint.8:9
Nejūties vairs kā nabags, iztēlojies sevi bagātu, jo to saka Dieva vārds, ka Jēzus tapa nabags, lai tu būtu bagāts.” – tā par otro punktu mācītājs.
3.Ticība darbojas tikai tad, ja tu tici par visiem 100%
Ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri, nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris. Ebrejiem 11:4
Kains deva Dievam, taču ne pašu labāko. Ābels deva vislabāko, kas viņam bija un Ābela upuri Dievs pieņēma, bet Kaina ne. Nav ticības bez upura. Ticība darbojas tikai tad, ja tu tici par 100%.
4. Nav ticības bez konkrētas darbības
Ticībā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu par vēl neredzamo, un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības. Ebrejiem 11:7
Noa izglāba savu ģimeni, paklausot Dieva gribai. Noa cēla šķirstu. Ticība ir paklausība Dieva vārdam.
Ja man ir mērķis, es plānoju mazākus mērķus, lai sasniegtu šo lielo mērķi. Man ir konkrēta darbība, konkrēta stratēģija. Lai sasniegtu mērķi, es strādāju.
5. Ticība ir, ja paklausu Dieva gribai arī tad, ja nesaprotu kāpēc
Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. Ebrejiem 11:8
Ticība ir tad, ja es paklausu Dieva gribai, nesaprazdams, kāpēc. Citiem vārdiem: ticība ir akla paklausība Dievam. Cilvēkiem šeit rodas problēmas, kad ir jāpaklausa savam līderim, kurš ir vairāk nobriedis un saka, ka jādara tā un ne citādi. Tad ir tik grūti paklausīt! Bet Dieva Vārds saka, lai klausām saviem vadītājiem, jo viņi ir nomodā par mūsu dvēselēm.
6. Brīnumi notiek caur ticību darbībā
Ticībā arī tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu To, kas devis apsolījumu. Ebrejiem 11:11
Sāra, neraugoties uz savu vecumu, ticēja, ka Dievs ir uzticams Dievs un, ko viņš ir apsolījis, to viņš arī darīs. Tāpat arī mēs, kad kalpojam cits citam, mēs maināmies un tie ir paši lielākie brīnumi. Tavā dzīvē nav nekā neiespējama.
7. Caur ticību mēs saņemam apsolījumu
Tāpēc arī no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā. Ebrejiem 11:12
8. Dievam vajag vienu cilvēku, lai paceltu tik cilvēkus, kā smiltis jūrmalā
9.Dievam nav svarīgi tavi fiziskie parametri, jo Dievs ir brīnumu Dievs
10. Īstas ticības augļi turpinās arī pēc ticīgā pāriešanas debesu valstībā
Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes. Ebrejiem 11:13
„Jo Ābrahāms nomira un neredzēja mūs, bet viņa dzīves vīzija sniedzās tālāk par viņa dzīves ilgumu. Tas, ko tu izdarīsi savā dzīves laikā un ticēsi kā Ābrahāms, tad arī tie cilvēki, kuri dzims caur tevi (es runāju par garīgo dzimšanu, par mācekļiem, kurus tu veidosi), izdarīs vairāk, nekā tu. Un tās ir atslēgas pēdējai atmodai.” – turpina mācītājs un pāriet pie pēdējiem punktiem:
11. Domas par pagātni nogalina ticību
Un, ja viņi būtu domājuši par to zemi, no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties. Ebrejiem 11:15
Nedomā par pagātni, domā par to, kas ir priekšā, un aizmirsti to, kas ir bijis. Skaties uz priekšu!
12. Nav ticības bez upura
Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus. Ebrejiem 11:17
Nav ticības bez upura. Nekas nenotiek bez cenas maksāšanas. Ja es gribu būt Jēzus māceklis, man jāmaksā ar visu, kas ir mans. Tikai tā ir uzvaroša ticība.
