Varbūt tas nav visveselīgākais pārtikas produkts, taču naudas izteiksmē ļoti vērtīgs un daudziem zemniekiem tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Cūkas, protams, ir vērtība, tomēr vai pati lielākā?
„Cūkas un cilvēki”. Tāda bija draudzes „Kristus pasaulei” mācītāja Mārča Jencīša svētrunas tēma 13. novembra dievkalpojumā. Tātad – cūkas un cilvēki. Kam mūsu acīs lielāka vērtība? Liekas, muļķīgs jautājums. Tomēr padomāsim!
„Reiz bērnībā jautāju mammai: „Cik es maksāju?” – stāsta mācītājs. „Daudz” – viņa teica. „Nu, cik?” – es jautāju. Tā arī nesaņēmu atbildi. Cilvēka dvēseles vērtība nav nosakāma naudas izteiksmē. Pasaules acīs cilvēkam nav lielas vērtības. Velns ienīst cilvēku, apstrādā viņa prātu un padara to mazvērtīgu. Bet Dievam galvenā vērtība ir tieši cilvēks! Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa 3:16). Mums ar prātu ir grūti aptvert Jēzus krusta nopelnu. Tā ir Dieva mīlestības izpausme! Un tie, kuri piedzīvojuši Dieva mīlestību, arī sāk mīlēt cilvēkus. Mīli Dievu un mīli savu tuvāko, kā sevi pašu!” Cūkas un cilvēki. Par to ir runāts arī Bībelē. Mācītājs lasa Rakstu vietu, kuru mēs daudzi labi zinām un kura ir šīs svētrunas pamatā.
Un tie nonāca viņpus jūras, geraziešu zemē. Un, Viņam no laivas izkāpjot, tūdaļ nāca pretim no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu, kam bija sava mītne kapos un ko neviens nevarēja ne ķēdēm saistīt. Jo tas pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja savaldīt. Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kapos un kalnos, brēca un sita sevi ar akmeņiem. Bet, Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās Viņa priekšā zemē un brēca ar stipru balsi un sacīja: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses, lūdzu, nemoki mani!” Jo Viņš uz to sacīja: “Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka!” Un Viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas Viņam saka: “Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz.” Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš neizdzītu tos no tā apgabala. Bet tur pie kalna liels cūku pulks bija ganos. Un tie Viņu lūdza, sacīdami: “Sūti mūs cūkās, ka tanīs ieskrienam.” Un Viņš tiem to atļāva, un nešķīstie gari izgājuši ieskrēja cūkās; un cūku pulks no krasta iegāzās jūrā. To bija ap divi tūkstoši, un tās noslīka jūrā. Un viņu gani bēga un stāstīja to pilsētā un uz laukiem; un tie izgāja raudzīt, kas noticis. Un tie nāk pie Jēzus un ierauga ļauna gara apsēsto tur sēžam apģērbtu un pilnā prātā, to pašu, kam tas leģions bijis; un tie izbijās. Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā ļaunā gara apsēstam bija noticis un par tām cūkām. Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām izejot. Un, kad Viņš kāpa laivā, tad ļaunā gara apsēstais Viņu lūdza, lai tas varētu palikt pie Viņa. Bet Viņš tam neļāva un saka tam: “Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev darījis un kā Viņš par tevi apžēlojies.” Un tas nogāja un sāka sludināt visā desmit pilsētu apgabalā, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās. Marka 5:1-20
Geraziešu novada pašvaldība un policija nebija spējīga tikt galā ar vienu vājprātīgo, kurš pats dzīvoja kapos un turēja bailēs visu apgabalu. Roku dzelžus viņš sarāva, trako kreklus saplēsa un durvis bez kliņķa izgāza ar visām eņģēm. Cilvēks – „leģions”. „Liekas, pa visām Latvijas psihiatriskajām slimnīcām diez vai tādu pacientu varētu atrast!” – saka mācītājs. Tad šajā vietā ierodas Jēzus un pavēl ļauno garu leģionam atbrīvot šo cilvēku. Velni vispirms cenšas iespaidot Jēzu, sakot, ka „mūsējo ir daudz”, tomēr brīdi vēlāk pazemīgi lūdz atļauju iemājot cūkās. Jēzus to arī atļauj! Gerazieši nodarbojās ar cūkkopību, kas bija diezgan ienesīgi, taču izraēlieši savā uzturā nelietoja cūkas gaļu un pat baidījās pieskarties šim dzīvniekam, jo saskaņā ar Mozus bauslību tas bija nešķīsts. Tātad, sātans pieprasīja savu likumīgo īpašumu, velni iegāja cūkās un viss ganāmpulks metās ūdenī un noslīka. Pārrēķinot mūsdienu naudas izteiksmē, zaudējumi ganāmpulka īpašniekiem bija ap 240 000 latu. Lūk, cena par vienas nelaimīgas dvēseles glābšanu un atbrīvošanu!
Tomēr pats interesantākais notika pēc tam. Gani izklīda un stāstīja visā apkārtnē ne tikai par brīnumaino dziedināšanu, bet arī par kolosālajiem zaudējumiem, kas bija nodarīti viņu ganāmpulkiem. Apgabala vadītāji ir izvēles priekšā: ir noticis Dieva brīnums. Šeit stāv šis atbrīvotais cilvēks kā liecība! Jēzus ir atrisinājis šī novada problēmu. Nevienam vairs nav jābaidās brīvi pārvietoties. Bet ir arī lietas otra puse. Un tie ir 240 000 latu zaudējumi… Viens cilvēks vai divtūkstoš cūkas. Cūkas vai cilvēki!? Pilsētas vecaji izraida Jēzu ārpus geraziešu apgabala robežām. Tā vietā, lai Tas Kungs varētu dziedināt un izglābt daudzus šajā apgabalā, viņi izvēlas savu netīro cūkkopības biznesu. Nu, tāda izvēle! „Nevajag mums, Jēzu, Tavu valstību, Tavu evaņģēliju un Tavu glābšanu, mums taču ir jāstrādā, jāpelna un jāēd!”
Cik daudzi kristieši arī mūsdienās spriež un domā līdzīgi! „Cūkas” ne vienmēr nozīmē kaut ko grēcīgu, nešķīstu un smirdīgu. Tas var būt labs darbs, kas paņem daudz laika. Tā var būt mūsu privātā dzīve, mūsu komforts un ērtības. Tie var būt mūsu draugi, paziņas un tuvinieki, kas mums ir mīļi. Pat mūsu ģimene! Katrā gadījumā tā ir cena, ka mums kā kristiešiem jāmaksā, lai īstenotu Dieva gribu, lai mainītos paši un lai glābtu dvēseles, lai darītu cilvēkus par Kristus mācekļiem. Tai jābūt katra prioritātei. Salīdzinot ar cilvēku glābšanu, cūkām nav nekādas vērtības. Dieva skatījumā pat 240 000 latu liela summa nav nekas, salīdzinot ar viena cilvēka glābšanu! Viņš atdeva Savu Dēlu par tevi un mani!
„Kad es vēl braucu evaņģelizācijas tūrēs pa Latviju, bija dažas pilsētas, kuras darīja visu, lai evaņģelizācijas pasākumi nenotiktu”, – stāsta mācītājs. „Reliģiozi cilvēki, kuri uzskatīja, ka šādi pasākumi viņiem nav vajadzīgi. Viņi neredzēja cilvēkus, viņu sāpes, problēmas un vajadzības. Viņi neredzēja Dieva risinājumu viņu pilsētai. Viņi redzēja tikai cūkas, savas tradīcijas un aizspriedumus. Viņi atteicās no Jēzus cūku dēļ. Arī mēs bieži vien strādājam vairākos darbos, liekam savas intereses un ērtības pirmajā vietā un tā pārdodam savu pirmdzimtību, samainām Dieva valstību pret cūkām. Mēs atstājam novārtā savas dvēseles glābšanu, dzīdamies pēc naudas. Tad mēs pārgurstam tā, ka nav vairs ne laika, ne spēka lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Kur nu vēl nākt uz draudzi, mājas grupu un kalpot Viņam! Taču visa mūsu dzīve salīdzinot ar mūžību, nav nekas! Bet mūžībā, stāvot Dieva troņa priekšā, mums būs jāatbild par to, kā esam šo dzīvi dzīvojuši un ko esam likuši pirmajā vietā – cūkas vai cilvēkus. Jēzus pavēle skan nepārprotami – „Ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis!””
Kad geraziešu novada aizspriedumainie vadītāji izraidīja Jēzu ārpus savas teritorijas, cilvēks, kuru Viņš bija atbrīvojis no ļaunajiem gariem, gribēja sekot Kristum. Bet Jēzus viņam lika iet uz pilsētām dzimtajā novadā, lai liecinātu, ko Dievs izdarījis viņa dzīvē. Ļoti iespējams, viņš atnesa atmodu visā apgabalā. „Cik cilvēkus vajag Jēzum, lai dziedinātu Latviju?” – klātesošajiem jautā mācītājs. „Vienu! To, kurš nekad nemaina cūkas pret cilvēkiem! Tas esi tu! Jēzus sūta tieši tevi. Cūkas vai cilvēki – izvēlies šodien pats!”
„Diemžēl šodien cilvēki par Jēzu spriež pēc baznīcu torņiem, gaiļiem, krustiem un reliģiozām sejām”, – mācītājs turpina savu svētrunu „Pat pēc maniakiem un pedofiliem, kuri vada dievkalpojumus, daudzi veido nepareizu priekšstatu par Jēzu Kristu un draudzi. Cilvēki var nepieņemt Jēzu. Bet viņi pieņems tevi, ja redzēs to, ko Dievs dara tavā dzīvē. Un caur tevi – Jēzu! Kad viņi redzēs nevis to „Jēzu”, ko šodien demonstrē reliģiskās baznīcas, bet ierauga patieso Dievu tevī un redz, kā tavā dzīvē darbojas Dievs, tad viņi arī to vēlas. Cilvēki šodien ir izslāpuši pēc Dieva. Kad viņi redz mūsos patieso Jēzu, kad viņi redz mīlestību tad arī viņi to iekāro.”
Reliģija pavirši uzklausa cilvēku problēmas. Tā neiedziļinās. Tā prot gudri runāt, bet tai nav risinājuma. Jēzum ir risinājums tavai un manai dzīvei! Reliģija ir cilvēku pūlis, kas sanāk, lai atzīmētos baznīcā un noklausītos kārtējo garlaicīgo sprediķi. Dieva cilvēki ir tie, kas ir patiesi draugi un kuri sanāk kopā, lai plānotu, kā pa īstam mīlēt cilvēkus un ievest viņus Dieva valstībā. „Tāpēc steidzies būt kādā no mājas grupām! Tur tu satiksi cilvēkus, kuri patiesi mīl un kalpo,” – aicina mācītājs. „Vai tu esi gatavs maksāt cenu, lai pats mainītos un arī, lai cilvēki tev apkārt mainītos? Vai tev ir regulārs un disciplinēts lūgšanu laiks? Cūkas vai cilvēki? Kas svarīgāks tieši tev?”
Jēzus mīlēja cilvēkus, kuriem kalpoja. Viņam ir risinājums tev, man, Latvijai. Viņš jautāja velna apsēstajam: „Kāds ir tavs vārds?” Viņš noskaidroja šī cilvēka problēmu. „Noskaidro arī tu problēmu un maksā cenu!” – saka mācītājs. „Tev varbūt ir jautājumi, kāpēc cilvēki nenāk pie Dieva un neapmeklē tavu mājas grupu. pavisam nesen bija evaņģelizācijas festivāls „Cerība”. Interesanti, ka pēc šī pasākuma esmu saņēmis daudzas īsziņas, kurās cilvēki izsaka gatavību nožēlot grēkus. Pirms tam tā nebija. Kāpēc tā? Šī festivāla laikā draudzes Latvijā lūdza Dievu. Cik tu esi lūdzis un gavējis par cilvēkiem, kurus tu vēlies redzēt glābtus? Šī suga citādi neiziet, kā vien ar lūgšanu un gavēšanu. Nemaini cūkas pret cilvēkiem. Tev ir jāmaksā sava cena. Gada sākumā mēs bijām septiņdesmit cilvēku. Tagad šī zāle ir piepildīta līdz malām. Man ir vienalga, ko cilvēki saka, kad mēs kā draudze regulāri gavējam. Es maksāju savu cenu un redzu augļus!”
Lai atnestu atmodu gadariešu novadā, Jēzum vajadzēja vienu cilvēku, bet lai atnestu Dieva valstību pasaulei, Viņš sagatavoja divpadsmit mācekļus! „Es mīlu tā, kā Jēzus mīlēja”, – saka mācītājs. „Jēzus mīlēja divpadsmit cilvēkus un kalpoja viņiem ciešā kontaktā, nevis no attāluma.”
Pārkaliet savus lemešus zobenos un savus vīna dārznieka nažus par šķēpiem! Lai arī nespēcīgais par sevi saka: es esmu stiprs! Joēla 4:10
Cūkas ir kaut kas, kas mums noder dzīvei. Lemeši un dārznieka naži ir rīki, ar ko apstrādā zemi. „Pārkaliet tos par ieročiem un lietojiet cīņai! Lieto visu, kas tev ir, garīgai cīņai, lai glābtu pazudušos! Nost ar cūkām, lai dzīvo cilvēki!” – sauc mācītājs. „Mūsu zemē ir krīze. Vispirms jau garīga. To nevar atrisināt, braucot strādāt uz citu zemi cerībā labi nopelnīt. Īrijā, kur ir visvairāk latviešu, arī ir krīze. Latvieši aizveduši krīzi arī tur! Daudzas darbavietas un darbs ārzemēs ir tās cūkas, kuras neļauj mums piepildīt Dieva gribu. Atsakies no cūkām, lai nestu gaismu savai tautai!”
Tā kā jūs apspiežat nabagos un piedzenat no viņiem jo lielas labības nodevas, tad jūs nedzīvosit namos, ko esat cēluši no kaltiem akmeņiem; jūs nedzersit arī to vīnu, kura kokus jūs esat stādījuši labi ierīkotos vīnadārzos. Un, ja jūs Man nesat dedzināmos un ēdamos upurus, Man tomēr nav liela prieka par tiem, un jūsu barotu teļu pateicības upurus Es negribu ne redzēt! Mities jel skandināt Man savas ķerkstošās dziesmas! Un Es negribu ne dzirdēt tavu cītaru skaņu! Amosa 5:11; 22-23
„Vai tas nav precīzi tas pat, kas šodien notiek Latvijā?” – jautā mācītājs. „Mums ir viss, ģeogrāfiski izdevīga vieta un auglīga zeme. Tomēr mēs no tā visa nebaudām. Dievs savā vārdā saka, ka tam ir garīgs pamats. „Ja jūs tikai ārēji būsiet ticīgi un izrādīsiet ārēju dievbijību, bet nedarīsiet Manu gribu, tad jums būs tieši tā, kā šeit rakstīts Amosa grāmatā!” Vienalga, vai mēs draudzē dziedam vecus korāļus vai rokmūziku, ja mēs nepildām Dieva gribu, Viņam nav prieka par to. „Mities Man skandināt savas ķerkstošās dziesmas!” Viņš saka.”
Bēdas tiem, kas ilgojas pēc Tā Kunga dienas! Ko tā jums dos? Jo Tā Kunga diena ir tumsa un ne gaisma! Amosa 5:18
Daudzi kristieši gaida Jēzus otro atnākšanu un domā, ka tad nu gan visas cīņas, ciešanas un grūtības būs galā. Kas gan būs tad, kad mūsu Kungs otrreiz nāks uz šo zemi? „Tiem, kas nedara Dieva gribu, bet cūkas vērtē augstāk par cilvēkiem, tā būs nevis glābšanas, bet tumsas un pazušanas diena!” – brīdina mācītājs. „Kur būsi tu? Cūkas vai cilvēki? Savas personiskās ērtības un komfortabla kristietība, vai tuvākā glābšana un Dieva valstības celšana, maksājot pilnu cenu? Izvēle ir tavās rokās!”