Draudzes „Kristus pasaulei” 30. oktobra dievkalpojumā mācītājs
Mārcis Jencītis nosauc savas svētrunas tēmu – „Komandas spēks”. „Es jums šodien gribu pateikt kaut ko īpašu,” viņš turpina, „Tā ir privilēģija, ka tu vari būt draudzē. Cik vienkārša lieta, un tajā pašā laikā tik daudziem nesaprotama! Tā ir privilēģija, ka tu vari būt dzīvā Dieva draudzē. Ka tu vari būt ne tikai dievkalpojumā svētdienā vai sestdienā, bet, ka tu vari būt grupiņā, kur tev ir reālas attiecības ar saviem grupiņas biedriem. Tu pat vari saukt to par savu otro ģimeni. Citam tā ir arī vienīgā ģimene. Tā ir mājas grupiņa, kurā mēs veidojam cits ar citu savstarpējās attiecības. Tas ir kaut kas īpašs, ka tu vari būt šādā kristīgā sadraudzībā.”

 

Dieva vārds saka, ka Kristus ir galva, bet mēs, jaunpiedzimušie Dieva bērni esam katrs atsevišķi viņa locekļi, un visi kopā – Viņa miesa.

 

Mācītājs turpina: „Ja dziļāk ieskatās Dieva vārdā, tad var redzēt, ka Dievs nerunā par mani vai par tevi vienu kā Dieva miesu, kaut gan mēs katrs esam Dieva nams. Bet Dievs saka, ka ne tu viens. Tu viens esi vājš un niecīgs, bet mēs, kā daudzi Dieva nami, kuriem ir personīgas attiecības ar Dievu, kuriem ir reālas attiecības savā starpā un kuri arī kopā sadarbojas, ejot uz kopīgiem mērķiem, esam Kristus miesa. Dieva vārds saka, ka tā ir miesa, kas visur visu piepilda. Mēs katrs viens neesam pilnīgs, bet kopā esam pilnīgi. Mēs viens otram esam vajadzīgi, jo mēs papildinām viens otru. Un Dievam neesi vajadzīgs tikai tu viens, bet viņam ir vajadzīgi visi Dieva bērni kopā – visa miesa. Un Viņš ir izvēlējies lietot tevi un mani kā komandu, kurā mums katram ir savas funkcijas.”

 

Mācītājs turpina iesākto domu: „Mēs esam dažādi ne tikai pēc izskata, bet arī pēc rakstura. Un tieši tādus mūs Dievs ir ielicis vienā draudzē – tā ir Kristus Miesa. Mēs katrs pa vienam neko īpašu nevaram sasniegt, pat reālas pārmaiņas pie sevis nevaram panākt bez draudzes, bez mājas grupas, kurā mums ir reālas attiecības ar savu līderi un grupas cilvēkiem. Jo tikai grupā ir iespējams reāli, personīgi aprūpēt un mīlēt cilvēku, tā kā to darīja Jēzus – izvēlējās savus divpadsmit un rūpējās par viņiem, un mīlēja viņus. Viņi cits ar citu strīdējās, sacentās, viņi bija dažādi – tur bija muitnieki, zvejnieki un vēl kādi citi, bet viņi neviens nebija pilnīgi, jo tikai Dievs ir pilnīgs un Viņš grib, lai Viņa Miesa būtu pilnīga. Mēs katrs viens neesam pilnīgs, jo mums katram ir ne tikai stiprās, bet arī savas vājās puses, bet tikai kopā mēs esam pilnīgi, un tikai kopīgi mēs esam Kristus Miesa un varam funkcionēt un celt Viņa valstību.”

 

„Jo kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.” 1.Koriniešiem 12:12

 

Miesa ir viena, bet tai ir daudz locekļu: kājas, rokas, galva utt. Mācītājs precizē: „Es šobrīd runāju par savu draudzi, par mājas grupiņām, jo ir pilnīgi nepieciešams būt kristīgā sadraudzībā. Un  mēs kā draudze ietilpstam vispasaules draudzē, kas ir  Kristus miesa.

 

„Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.” 1.Korintiešiem 12:14

 

Tātad, ja es gribu būt Kristus Miesā, būt Kristus vadīts, pieaugt, man ir nepieciešams būt vienam no skrūvītēm, vienam no ķēdes posmiem visā Kristus Miesā.

 

„Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” 1.Korintiešiem 12:27

 

Dieva vārds saka, ka mēs kopā tikai esam Kristus Miesa, bet katrs atsevišķi tikai viena roka, viena kāja, viens pirksts utt. Tu viens esi nepilnība un tu viens nevari veikt tās funkcijas, kas tev uzticētas  uz zemes. Tikai draudze spēj veikt to funkciju, ko Dievs grib izdarīt uz zemes. Mēs individuāli to nespējam, bet kopā spējam – to saka Dieva Vārds.”

 

„Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu. Jo tas, kas pravieto ir lielāks, nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta.” 1.Korintiešiem 14:5

 

Tālāk mācītājs uzsver, ka mūsu uzdevums ir celt Dieva draudzi: „Tas ir tas pats, ka es te priekšā runātu svešā valodā, kuru tu nesaproti, un tas tevi neceltu. Jo Pāvils uzsver, lai draudze tiktu celta. Tātad katra Kristus Miesas dalībnieka uzdevums ir celt Dievam namu kā no dzīviem akmeņiem, Dievam garīgu namu – celt draudzi.

 

„Ejiet un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” Mateja 28:19

 

Citiem vārdiem sakot – ejiet un celiet draudzi. Kāda patiesība! Daudziem tas ir atklājums, ka mums ir jāiet un jāceļ dzīva draudze, kur ir reālas attiecības starp tās dalībniekiem. Es katru dienu to redzu savā Bībelē: attiecības ar Dievu un attiecības ar cilvēkiem – Dieva divi baušļi. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kuriem acis ir, bet viņi neredz, ausis ir, bet viņi nedzird. Kad tu sāc runāt par Jēzu, viņi runā savu, izliekas, ka neko nav dzirdējuši. To pašu es esmu novērojis starp kristiešiem, kad sāku runāt par diviem pirmajiem baušļiem, par komandu, par nodošanos, vīziju un līderību, viņiem ausis ir ciet un viņi runā tikai savu.

 

„…  aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu,  apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs,  augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” Efeziešiem 1:17 – 23

 

Mācītājs, uzsvērdams šo rakstu vietu, turpina: „Pāvils lūdz, lai Dievs atver draudzei acis, lai viņi ierauga, kādu bagātību Viņš savējiem liek iemantot. Tātad nevis es viens esmu Kristus Miesa, bet mēs visi kopā esam pilnība – Kristus Miesa. Tikai tad, kad tu esi draudzē, pakļāvies autoritātēm, būdams sadraudzībā ar saviem brāļiem un māsām, kalpodams citiem cilvēkiem, tikai tad tu esi Kristus Miesā. Tikai draudze kā organisms spēj piepildīt Dieva gribu.

 

Ir rakstīts, ka katram ir kaut kas, ar ko viņš var kalpot citiem – dažādas dāvanas. Mums visiem nav vienāds uzdevums – mums katram ir savs uzdevums, bet visiem  kopējs – celt draudzi. Katram ir jāatrod sava vieta un jāpilda savs pienākums.

 

„Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.” Romiešiem 12:3

 

Tev nav jābūt Mārcim Jencītim, jo tu esi tu, tev ir sava sūtība, bet mums kopā ir viens mērķis- celt draudzi.

 

„…tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi” Romiešiem 12:5

 

Tātad mēs savā starpā esam locekļi, bet kopā esam Kristus miesa – draudze. Draudze ir cilvēki, kuriem ir personīgas attiecības ar Dievu un savā starpā – mājas grupiņā.

 

Mācītājs ilustrē komandas spēku ar piemēriem par zirgiem un zosīm: „Ir konkursi, kuros sacenšas zirgi dažādu smagumu vilkšanā. Spēcīgākais zirgs šajā konkursā spēja pavilkt 2043 kg. Otrās vietas ieguvējs spēja pavilkt 1998 kg. Taču, kad abus zirgus sajūdza kopā, viņi pavilka 5448 kg. Tātad kopā viņi kļuva par 33% stiprāki un efektīvāki, nekā katrs atsevišķi.

 

Zosis lido kāsī un zina, kā to darīt. Tās, kuras šajā kāsī lido priekšgalā, ar saviem spārniem rada papildu enerģiju, kura palīdz pacelties gaisā tām zosīm, kuras lido aizmugurē. Priekšā lido pati stiprākā zoss. Pētījumi sniedz paradoksālus rezultātus. Priekšējā zoss palīdz pacelties tai, kura lido aizmugurē, par 71% , nekā tad, ja tā lidotu viena. Tas ir daudz. Tas būtu tas pats, ja manā vietā būtu trīs mācītāji, līdzīgi man. Ja katrs no viņiem vadītu savu Līderu skolu, cik gan daudz vairāk mēs spētu izdarīt! Taču tas vēl nav viss. Tad, kad galvenais vadonis, kas lido priekšgalā, nogurst, tad tas tiek nomainīts un ieņem kāsī pēdējo vietu, lai atpūstos. Kāpēc pēdējo? Tāpēc, ka tie, kas lido priekšgalā, viņu stiprina par 71%. Bet, ja kāda zoss tiek izsista no kāša, tad tā tūlīt grib atgriezties, jo jūt, ka vienai daudz mazāk spēka. Barā ir vieglāk. Zosis, kuras lido aizmugurē, kliedz, lai uzmundrinātu tās, kuras lido priekšā. Cik zosis ir gudras! Baram priekšā lido līderi un visas pārējās uzmundrina tās, kuras ir priekšgalā. Reizēm manas komandas cilvēki man atsūta kādas jocīgas, bet mīļas īsziņas, kuras mani stiprina. Kāpēc mēs kliedzam dievkalpojumos? Lai uzmundrinātu viens otru. Tad, kad kāda zoss ir ievainota vai slima, tad divas zosis paliek ar viņu ārpus bara kopā tik ilgi, kamēr viņa atveseļojas vai arī mirst. Ja zoss atveseļojas, tad tā atgriežas barā. Vai nu savā, vai citā. Mēs savās mājas grupās darbojamies ar cilvēkiem. Mēs viņiem izrādām Dieva mīlestību un arī savu mīlestību. Kad ir ievainoti cilvēki, kuri ir izsisti no ierindas, tad patiesībā viņiem ir tikai divi varianti – vai nu garīgi nomirt, vai arī celties un atgriezties draudzē.  

 

Kristus miesā ir spēks. Reinhards Bonke sludina, ka Kristus asinīs ir spēks. Jā, Kristus asinīs ir spēks un Kristus Miesā ir spēks – komandā ir spēks.

 

Individuāli mums katram nav daudz spēka. Tieši tāpēc tā ir privilēģija, ka tu vari būt dzīvā Dieva draudzē, kur ir reālas attiecības ar cilvēkiem, reālā komandā.”

 

Nobeigumā mācītājs stāsta savu piedzīvojumu Aerodium. Draudzes konferencē no mājas grupiņām viņa ģimenei tika pasniegta dāvanu karte uz Aerodium. Tas ir sporta veids, kā gaisa strūkla ar 240 km ātrumu cilvēku paceļ gaisā. Šajā piedzīvojumā ļoti veiksmīgi bija startējušas mācītāja sieva un meita, bet pašam mācītājam, kurš vienmēr ir sportiskā formā, pasākums nebija tik veiksmīgs.

 

Turpina pats mācītājs: „Kāpēc manai meitai un sievai izdevās labi noturēties gaisā, bet man nē. Kas par vainu? Pirms lidojuma tiek veikta instruktāža. Tiek parādītas 4 – 5 sazināšanās zīmes, kuras ir jāiegaumē, lai lidojuma laikā varētu saprast, kādus norādījumus sniedz  instruktors. Mana meita un sieva šīs zīmes iegaumēja, bet es nē. Rezultātā, kad pēc pirmā kritiena instruktors rādīja zīmi, kas man jādara, es viņu nesapratu un nokritu otru reizi.

 

Tā bija laba dāvana ne tikai tāpēc, ka varēja izbaudīt lidojumu, bet tā man arī kaut ko iemācīja. Dievs mūs māca katru dienu mūsu ikdienas situācijās. Šī situācija man iemācīja:

 

  1. Man nav visur jābūt pirmajam (es nevaru komandā gūt panākumus, ja es cenšos visās jomās būt pirmais un labākais).
  2. Es arī nevaru būt visur pirmais.
  3. Man ir savi trūkumi.
  4. Man ir savas stiprās puses, kā visiem.  
  5. Katrs ir pārāks par mani kaut kādā jomā.
  6. Es esmu pārāks par citiem kādās jomās.
  7. Es varu pilnveidot sevi tajās jomās, kurās esmu vājš, bet ne labāks par tiem, kuram būs šajā jomā talants.
  8. Pilnība ir tikai komandā un tikai komandā es varu kaut ko lielu sasniegt.
  9. Ir jāiestrādā iemaņas. Pieslīpē savas stiprās puses!
  10. Katram ir jāieņem sava vieta.  
  11. Katra neveiksme ir jālieto kā tramplīns uz uzvaru.  
  12. Nekad netici velna meliem, ka tu neko nespēsi un atgriezies ierindā.

 

 

Un vēl kāds vecs piemērs:

Jēzus ir nomiris pie krusta un Viņš ir augšāmcēlies un atgriežas debesīs. Eņģelis Gabriēls, ievērojis viņa caurdurtās rokas un kājas Viņam jautāja:

-Tev cilvēki ir pāri nodarījuši.

– Jā, nodarīja pāri -, atbildēja Jēzus.

– Tu laikam tur ļoti, ļoti cieti? – turpināja izjautāt Gabriēls.

– Jā, es ļoti cietu. – apstiprināja Jēzus.

– Vai viņi visi zina, ka Tu viņus ļoti mīli un ka Tu šīs ciešanas izcieti viņu dēļ – taujāja Gabriēls.

– Nē, viņi par to vēl nezina. Tikai daži cilvēki Palestīnā par to zina. – atbildēja Jēzus.

– Bet, ko Tu izdarīji, lai cilvēki uzzinātu par Tevi un par to, ko Tu esi izcietis viņu dēļ? – jautāja Gabriēls.

– Es palūdzu Pēteri, Jāni, Jēkabu un vēl dažus veltīt savu dzīvi tam, lai izstāstītu cilvēkiem par Mani, un tie izstāstītu citiem. – paskaidroja Jēzus.

– Bet, ja Pēteris, Jānis un Jēkabs nogurs un negribēs to darīt? Vai Tev ir cits plāns? – bažīgi jautāja Gabriēls.

– Man nav cita plāna. Es uzticos viņiem. – atbildēja Jēzus.

 

Mārcis Jencītis: „Draugi, tas nav mans izdomājums, es to atradu Bībeles komentāros. Te skaidri ir redzams G12. Es nezinu, kāpēc cilvēki to negrib redzēt. Jēzus atnāca uz zemes, izvēlējās savus divpadsmit, sagatavoja savu komandu un uzticējās viņiem. Jēzus paļaujas uz Savu Miesu, uz Savu komandu. Viņš ir galva, mēs katrs esam locekļi, bet kopā mēs esam Viņa Miesa. Jēzus paļaujas uz mums, Viņš tic mums. Viņš tic, ka tu ieņemsi savu vietu grupā, ka tu attīstīsi savas stiprās puses, ka tu spēsi pieaugt savā komandā, un ka mēs visi kopā kā komanda spēsim izdarīt to, ko Dievs mums ir pavēlējis izdarīt: „Ejiet un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” Mateja 28:19

 

Āmen!”