Ja kādu cilvēku sauc par pašpārliecinātu, tad bieži mēs domājam, ka viņš ir lepns.
Un sakām: „Tu nu gan esi pašpārliecināts tips!”. Tomēr ko gan dzīvē var sasniegt cilvēks, kurš allaž ir bikls un nedrošs, nepārliecināts par sevi? Neko! Arī kristietis, ja viņš nav drošs un pārliecināts, savā dzīvē un kalpošanā nesasniegs neko! Reizēm mēs, kristieši, sakām: „Viss gods un slava Dievam!” Jā, protams! Taču Dievs neko uz šīs zemes nedara bez cilvēka aktīvas līdzdalības. Kas ir tie, kuri pienes šo godu un slavu Dievam? Mēs! Nevar būt visa slava Dievam, ja nav, kas šo slavu pienes!
„Ticība Dievam rada ticību sev!”, – tā savā svētrunā draudzes „Kristus pasaulei” 26. jūnija dievkalpojumā saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Bez pārliecības par sevi nav iespējams nodzīvot normālu kristieša dzīvi. Un te nav runa par mūsu cilvēcisko spēku. Mūsu spēks ir mūsu Dievā! Kristus spēja piepildīt savu misiju tāpēc, ka bija pārliecināts par Sevi, ka spēj izdarīt to, ko no Viņa grib Tēvs.”
Tai pašā brīdī pienāca daži farizeji un sacīja Viņam: “Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods grib Tevi nonāvēt.” Bet Viņš tiem sacīja: “Ejiet, sakait šai lapsai: redzi, Es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet parīt Es būšu galā. Tiešām, Man vēl šodien un rīt un parīt jābūt ceļā, jo neklājas pravietim mirt ārpus Jeruzālemes. Lūkas 13:31-33
Neskatoties uz farizeju brīdinājumiem, Viņš turpināja iesākto. Jēzus bija ceļā uz mērķi. Arī mums ir mērķis un Dieva vadība kā šos mērķus sasniegt. Mūsu mērķis ir atmoda Latvijā, glābtas mūsu ģimenes, draugi un darba kolēģi, mums ir mērķis nest labo vēsti arī citur Eiropā un pasaulē. Mums ir mērķis celt garīgu namu no dzīviem akmeņiem. Mēs esam sagatavojušies un ejam uz mērķiem. Jēzus neapstājās un „arī mēs neapstāsimies!” – sauc mācītājs. „Mēs turpināsim savu ceļu!” Šādus vārdus – “es neapstāšos” var pateikt tikai pašpārliecināts cilvēks, kurš zina, ka neapstāsies, pretējā gadījumā, kad cilvēks stāsta savus lielos sapņus, bet nav reālu darbu, tad tā ir tukša plātīšanās. bet mēs esam tie, kas esam cieši nolēmuši iet līdz galam.
Vecās Derības laikā Izraēlā bija divi ķēniņi. Sauls un Dāvids. Viens bija ļoti nepārliecināts par sevi, kaut gan bija glīta izskata un gara auguma, otrs bija pārliecināts par sevi un Dievu, kaut gan sākumā bija tikai aitu gans. Pirmais no viņiem beidza savu dzīvi pašnāvībā uz kaujas lauka, neko jēdzīgu tā arī nesasniedzis, otrs nodzīvoja līdz sirmam vecumam un uzcēla milzīgu impēriju par slavu tam Kungam. Pat Jēzus Sevi sauc par Dāvida sakni!
Un viņam bija dēls, vārdā Sauls, viņa pirmdzimtais, skaists jauneklis, un visā Israēlā nebija neviena vīra, kas būtu bijis labāka izskata nekā viņš; veselu galvas tiesu viņš bija lielāks kā visi citi tautā. Tieši tai laikā Saula tēvam Kīšam bija nomaldījušās ēzeļu mātes, un Kīšs sacīja savam dēlam Saulam: “Ņem sev līdzi kādu no šiem puišiem un celies un dodies ēzeļu mātes meklēt!” Tad viņš pārstaigāja Efraima kalnus un izgāja caur Šališa zemi, un tie tās neatrada; un tie nogāja Šalima zemē, bet ir tur to nebija; un tad tie nonāca Benjamīna zemē, bet tie vēl arvien tās neatrada. Un tad tie nogāja uz Cūfa zemi, un Sauls sacīja savam puisim, kas pie viņa bija: “Nāc, dosimies atpakaļ! Var būt, ka mans tēvs ir beidzis bēdāties par ēzeļu mātēm un sācis raizēties par mums.” Bet tas viņam sacīja: “Redzi, šai pilsētā ir kāds Dieva vīrs, kas ir ļoti godājams; viss, ko vien viņš saka, tas noteikti piepildās; dosimies nu uz turieni, varbūt viņš mums norādīs mūsu ceļu, kuru mums iet.” Tad Sauls atbildēja savam puisim: “Redzi, kad mēs tur noiesim, bet ko mēs šim vīram aiznesīsim? Jo maizes mūsu ceļa kulītēs vairs nav, un dāvanu mums nav, ko Dieva vīram pasniegt; kas tad mums ir?” Taču puisis atkal atbildēja Saulam un sacīja: “Redzi, manā rokā ir sudraba seķeļa ceturtdaļa, to es gribu dot tam Dieva vīram, lai viņš mums pasaka mūsu ceļu.” 1. Samuēla 9:2-8
Interesanti, ka Saula kalps parādīja lielāku ticību, nekā pats Sauls. Frāze „dosimies mājās” pauž sakāvi un neveiksmi. Faktiski šeit arī meklējams sākums Saula pašnāvībai viņa mūža nogalē. Viņa puisis saka: „Iesim pie Dieva vīra!” Dievam ir risinājums jebkurai situācijai. Bet kāds vārds visbiežāk atkārtojas Saula leksikonā? Nav! Maizes nav, dāvanu nav, naudas nav, nekā nav! Nevar to un nevar šito. Nevar tur un nevar šeit! Saulam ir tēva nauda un vara, taču kalps ir tas, kas grib dot, lai atrastu ēzeļmātes. „It kā niecīgs uzdevums”, – saka mācītājs, „dažas dienas, bet ir tik daudz negatīva”.
„Ja tu esi nepārliecināts cilvēks, tad to var sajust”, – saka mācītājs. „Ir cilvēki, kuri nav pārliecināti par saviem vārdiem, ko viņi saka, un to var dzirdēt viņu balss intonācijā”. Pēc tam mācītājs pastāsta draudzei gadījumu, kad viņa mašīnu regulāri „iezīmēja” klaiņojoši suņi. „Parasti no rīta braucu uz mežu lūgt Dievu. Pēc lūgšanas pamanīju pie savas mašīnas divus suņus. Un tā – vairākus rītus pēc kārtas. Beidzot man apnika. Tā taču ir mana mašīna! Kā es varu pieļaut, ka uz tās riepām čurā kaut kādi suņi! Viens no tiem bija maziņš, bet otrs – liels. Taču es nenobijos. Stingrā balsī uzsaucu viņiem: „Lasieties projām!” Abi suņi juta, ka esmu drošs un pārliecināts, un bēga projām. Suņi instinktīvi saož bailes. Bet tos, kuri ir pārliecināti par sevi, viņi respektē! Tieši tāpat tas ir arī attiecībās ar cilvēkiem. Mūsu klienti to jūt. Mūsu darba devēji to jūt. Arī velns to jūt! Cilvēki apkārt sajūt, vai mūsu vārdiem ir segums vai ne, vai mēs paši esam pārliecināti par to, ko darām un sludinām. Kā gan varam stāstīt par Dievu citiem, ja īsti neticam paši sev? Kā varam ko pārdot, ja mūsu klienti nejūt, ka paši ticam tam, ko mēs darām?”
ASV prezidents Ābrahāms Linkolns savā kabatā nēsāja izgriezumu no avīzes, kurā bija izteikta atzinība viņam. Tas viņam bija par uzmundrinājumu grūtos brīžos visas viņa prezidentūras laikā.
„Nav iespējams dzīvot sakarīgu un pilnvērtīgu dzīvi, ja neesi pārliecināts par sevi”, – draudzei saka Mārcis Jencītis. Kuri draudzē ir lielākie kurnētāji? Tie ir tie, kuri nav paši par sevi pārliecināti. Potenciālie atkritēji nākotnē. Viņi netic ne sev, ne tam, ka viņiem var palīdzēt Dievs. Par tiem, kuri ir veiksmīgi savā ticībā, viņi saka – „lepnie un pašpārliecinātie!” „Kuri ir tie, kuri visvairāk mīl teikt – „viss gods un slava Dievam?” – jautā mācītājs. „Visbiežāk tie ir neaugošu draudžu dalībnieki. Mūsu ticība sev ir balstīta mūsu ticībā Dievam. Ja es ticu Dievam, tad es ticu, ka arī es varu. Es visu varu Tā spēkā, kas mani dara stipru! Tā nav lepnība. Tā ir ticība!” – viņš saka draudzei.
Par sevi pārliecināts cilvēks ir brīvs. Viņš var brīvi paust savas emocijas, slavēt Dievu, dejot un arī komunicēt ar citiem cilvēkiem. Viņam nevajag mēriņu alkohola drosmei, kā puišiem ballītēs, pirms uzlūgt meiteni uz deju.
„No sīkumiem, līdzīgi, kā mozaīka sastāv visa mūsu dzīve”, – saka mācītājs. „Lielās uzvaras formē mazi sīkumi. Ticība Dievam rada arī ticību sev. Draudzes kļūda bieži ir tā, ka pārāk liels akcents tiek likts uz ticību Dievam, ignorējot to, kas jādara mums!”
Dažas dienas Sauls ar savu kalpu pavadīja uzdevumā, taču šajās dienās bija tik daudz negatīva un rezultātā, kad Dievs saka: „Tu vari būt ķēniņš!”, Sauls atbild –
“Vai es nenāku no Benjamīna, no mazākās Israēla cilts, un no mazākās dzimtas visu Benjamīna dzimtu starpā? Kāpēc tad tu man stāsti tādas lietas?” 1. Samuēla 9:21
Ja mēs ticam Dievam, vai mēs arī varam Viņa spēkā? „Ko tu man stāsti tādas lietas?!” „Tu vari ieņemt savu pozīciju ģimenē. Tu vari pietiekami nopelnīt, lai to apgādātu. Tu vari uzvarēt savus vecos grēkus un netikumus!” – saka mācītājs. „Tu vari būt tas, kas par tevi ir teikts Dieva Vārdā. Tu vari uzcelt savu mājas grupu un vest aiz sevis cilvēkus.” Dievs grib tevi celt! Un šī nav parasta draudze, bet vienīgā Latvijā G12 draudze, kur katrs ir potenciāls līderis. Ir jābūt pārliecinātam, ka tu vari būt tas, ko Dievs vēlas no tevis redzēt!
Tad tie vēlreiz vaicāja To Kungu: “Vai viņš vēl nāks?” Un Tas Kungs atbildēja: “Redzi, viņš ir paslēpies starp mantu kravām.” 1. Samuēla 10:22
Vai nav savādi? Dievs vēlas svētīt Saulu un celt viņu par ķēniņu Izraēlā, bet viņš nobīstas un noslēpjas! „Reizēm arī mūs Tas Kungs vēlas svētīt, bet mēs slēpjamies, baidāmies un neejam savā aicinājumā”, – saka mācītājs.
Lai kā tur arī nebūtu, Tas Kungs bija izredzējis Saulu un svaidījis viņu par ķēniņu Izraēlā. Tomēr kļuvis par valdnieku, Sauls joprojām palika nepārliecināts par sevi. Viņa vadības stils bija tikpat nekonsekvents, kā visa viņa dzīve pirms tam. Dievs pavēlēja iznīcināt bezdievīgo ķēniņu Amaleku, bet Sauls atstāja viņu dzīvu. Viņš neizpildīja Dieva pavēli pilnībā un precīzi. Varbūt viņš pat klusībā tīksminājās par šo pagānu ķēniņu. Varbūt viņu apbūra viņa pasaulīgais spožums un Sauls redzēja viņā līdzīgu sev – pagānu. Savējos taču nenogalina! Nepārliecinātajiem ir tendence nepaklausīt gan Dievam, gan Viņa autoritātēm draudzē.
Tad Samuēls jautāja Isajam: “Vai visi jaunekļi še bijuši?” Un viņš sacīja: “Vēl ir atlicis tikai pats jaunākais, bet tas ir avju gans.” Tad Samuēls sacīja Isajam: “Nosūti un liec viņu atvest šurp; mēs neapsēdīsimies, iekāms viņš nebūs atnācis.” Tad viņš nosūtīja un lika to atvest. Un tas bija iesārtiem vaigiem, skaistām acīm un labu izskatu. Tad Tas Kungs sacīja: “Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš!” Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un, sākot no šīs dienas, Tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu. Un Tā Kunga Gars atstāja Saulu, un pēkšņi viņam uzbruka ļauns gars, kas bija Tā Kunga sūtīts. 1. Samuēla 16:11-14
Tas Kungs izraudzīja citu ķēniņu Saula vietā. Dāvidu. Vīru pēc Dieva sirds. Sauls trīcēja par savu pozīciju, amatu un vietu, bet Dāvids savukārt baidījās nepaklausīt Dievam. Sauls ienīda Dāvidu, vajāja viņu un beigās pats izdarīja pašnāvību. Tas viss sākās ar nelielu kurnēšanu, nosodīšanu, neticību, mazām, sīkām lietām, neizdarītām līdz galam. Un var rasties jautājums – vai gan Dievs kļūdījās, izredzēdams sākumā par ķēniņu Saulu? „Noteikti, nē”, – saka mācītājs. „Tam Kungam nebija nodoma „izgāzt” Saulu. Ja Viņš iecēla viņu šajā amatā, tad noteikti Sauls arī varēja kļūt par labu līderi, labu valsts vadītāju. Arī tu vari. Neatkarīgi no savas pagātnes un ģimenes stāvokļa tu vari būt pārliecināts par sevi. Ja tu vēl tāds neesi vai nejūties, tad lai šie vārdi tev ir kā pravietojums! Tu spēj būt labs līderis savā mājas grupā. Mēs neesam parasta draudze. Šajā vīzijā – G12 mēs uz katru raugāmies kā uz nākamo līderi un ticam par viņu!”
Dāvids trīcēja paklausīt Dievam, bet Sauls trīcēja par visu savu mantu, ģimeni un ienīda Dāvidu, kuru Dievs bija svaidījis par ķēniņu viņa vietā. Noslēgumā Sauls vajāja Dāvidu un izdarīja pats sev galu, taču viss iesākās ar bubināšanu un negatīvismu. Ieskatīsimies savās sirdīs un noteiksim kā mēs virzāmies, kā Dāvids vai kā Sauls! Tālāk mācītājs sāk raksturot Dāvidu:
“Dievs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem ar manu roku, itin kā ūdens izlaužas!” 1 Laiku 14:11
Ar Tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pāri mūriem. 2. Samuēla 22:30
Dāvids izprot Dieva un cilvēka sadarbības principu! Visa slava un gods par uzvaru ir Dievam, taču Viņš pagodinās caur Dāvida roku! Pārliecība par sevi, kas sakņota pārliecībā Dievā. „Ar Dieva palīdzību arī tu vari kļūt par labu līderi un nekas tev nav neiespējams!”, – saka mācītājs. Ne savā, bet Dieva spēkā!
Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās! 1. Laiku 16:11
Kur gan ņemt šo Dieva spēku? – „Meklējiet Viņa vaigu!” – saka Dāvids šajā pantā. Vispirms Viņu Pašu, pēc tam – visu pārējo! Regulāri un disciplinēti lūdzot un lasot Bībeli, tu iegūsti spēku un pašpārliecinātību.
Un viņš nomira lielā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, 1 Laiku 29:28
„Dzirdi, Dāvids bija bagāts vīrs – “un nomira lielā vecumā”. Arī man būs simts gadu un es miršu pie kanceles!” – tic mācītājs. Tu vari dzīvot tāpat kā viņš!
„Manā dzimšanas dienā man uzdāvināja grāmatu „Miljonāra prāts”, – saka Mārcis Jencītis. „ASV tika veikts pētījums. 37 procenti Amerikas miljonāru apgalvo, ka tieši ticība Dievam ir tā, kas viņiem devusi panākumus arī laicīgā jomā. Labākais konsultanta un padomdevējs ir Dievs. Mūsu ticība Dievam kļūst arī par mūsu ticību sev. Mēs sākam apzināties, ka ar to Kungu mēs spējam visu! Draugs, ja es nebūtu mācītājs, tad es būtu miljonārs!”, – viņš saka. „Es iemācītos visu, kas man jāiemācās un izdarītu to, kas man ir jāizdara. Dieva spēkā es to spētu un arī tu to spēj. Ikviens var kļūt par miljonāru. Gan laicīgā, gan garīgā nozīmē. Principi visiem ir vienādi. Dievs nevienu no mums „neizgāž”. Jautājums tikai – vai tu šos principus pielieto savā dzīvē?”
Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es. 2. Samuēla 22:18
„Dievam neko nenozīmē mūsu pirmdzimtība!”, – saka mācītājs. „Dievam ir svarīgi, ka mēs paklausām Viņam, ejam uz Viņa mērķiem un ticam!” Ķēniņš Sauls paļāvās tikai uz sevi un patiesībā neticēja pats sev. Tas parādās tanī brīdī, kad viņa priekšā stāvēja jauneklis Dāvids, lai dotos cīņā ar Goliātu. „Esmu ir bijis aitu gans sava tēva namā. Gan lauvu, gan lāci esmu uzveicis. Filistietis būs vienkārši nākamā uzvara!” – viņš teica. Tas, ka Dāvids uzticējās pilnībā savam Dievam, radīja viņā arī ticību sev. Viņš zināja to, ko viņš jau ir sasniedzis un uz ko ir spējīgs. Sauls Dāvidam piedāvāja savu zobenu un bruņas, bet Dāvids līdz šim bija darbojies ar akmeni un lingu. Bruņas un armija – tā bija Saula domāšana. Dāvidam bija cita domāšana.
Dāvids bija mācījies visu vienmēr izdarīt līdz galam. „Izdari arī tu draudzē un mājas grupā vienmēr visu līdz galam!”, – saka mācītājs.
Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu. 2. Samuēla 5:10
Jo viņš izmantoja savu laiku, lai pieaugtu Dievā. Un visu ko viņš saprata, viņš darīja no sirds. Dāvids nodzīvoja ilgu un svētītu mūžu. Dievs bija ar viņu un tas Dāvidā radīja veselīgu pārliecību par sevi. Viņš dzīvoja un aizgāja mūžībā kā uzvarētājs.
Kas tu vēlies būt? Sauls vai Dāvids? Izvēlies pats!
