7. marta svētrunas tēma draudzē Kristus Pasaulei ir REVOLŪCIJA.
Atmetot visus aizspriedumus un asociācijas aplūkosim paša vārda nozīmi – franču valodā revolution, latīņu revolutio nozīmē pagrieziens jeb apvērsums. Mācītājs Mārcis Jencītis precizē, ka runa ir par būtiskām kvalitatīvām pārmaiņām, par pāreju no vecā jaunajā, no zemākā augstākajā. „Esmu revolucionārs”, saka mācītājs, „jo es ikdienas mirstu sev un pāreju jaunajā. Esmu atnācis šajā vietā, lai no vecā ieietu jaunajā. Jo ikreiz, kad mēs klausāmies Dieva Vārdu vai to iztirzājam mājas grupā, mēs ieejam jaunajā. Mēs klausāmies, lai saprastu, kas vecs, nederīgs un kas jauns un vajadzīgs.” Jebkura revolūcija sociālā, tehniskā, politiskā ir lēciens no zemākā uz augstāko. Mācītājs atzīmē, ka mums kristiešiem revolūcija nozīmē Svētā Gara spēkā un mīlestībā pārmaiņas visā mūsu būtībā – dvēselē, prātā, miesā! Svētā Gara revolūcija nepaies garām nevienai tavas dzīves sfērai!
Mācītājs Mārcis Jencītis drosmīgi uzrunā farizejus – „Farizeji, klausieties – atveriet acis un ausis! Ja cilvēks pieņem lēmumu un aiziet no draudzes, kurā mācītājam nav personīgu attiecību Dievu, tad tā ir revolūcija šī cilvēka dzīvē. Kā var zināt, ka mācītājam nav personīgu attiecību ar Dievu? – pavisam vienkārši – mācītājs no kanceles nesludina par personīgām attiecībām ar Tēvu un pats to arī nepielieto savā dzīvē un neaicina draudzi to darīt”. Mācītājs droši un pārliecinoši to sauc par varžu dīķi un aicina tevi doties prom no tādas draudzes: „Es neaicinu iet prom no draudzēm, es aicinu iet prom no varžu dīķiem!”
Kad atnāca Jēzus, Viņš noorganizēja daudz lielāku un varenāku revolūciju par tām, ko mēs pazīstam vēsturē. Jēzus ir revolucionārs, Viņš nes ne tikai kvalitatīvas, bet arī kvantitatīvas izmaiņas un, ja cilvēks nolemj aiziet no draudzes, kura neaug skaitliski, tad tā ir revolūcija. Kvalitāte un kvantitāte savā starpā ir saistītas – ja ir kvalitāte, būs arī kvantitāte. Personīgas attiecības ar Dievu nodrošina kvalitāti gan attiecībās ar cilvēkiem grupā, gan attiecībās ar neglābtajiem, kad aicinām Viņus veidot personīgas attiecības ar Dievu.
„Es nerunāju par tiem cilvēkiem, kuri „vazājas riņķī” no draudzes uz draudzi – šur tur it ne kur un beigās krodziņā zem galda.. protams, ka šādu cilvēku dzīvē nav un nevar būt revolūcija”, saka mācītājs.
Vēl ir draudzes ar un bez mājas grupām, turpina mācītājs – ja cilvēks izvēlas iet no draudzes, kur nav mājas grupu uz draudzi ar mājas grupām, tad tā ir revolūcija – tās ir kvalitatīvas pārmaiņas.
„Ja tev gribās bubināt svešās mēlēs, bet tavā draudzē saka, ka tas ir no velna, tad ej prom no tās draudzes”, saka mācītājs atsaucoties uz Apustuļu darbiem 2:4 „Visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt”.
„Un pats galvenais, kam es tiešām ticu”, uzsver Mārcis Jencītis, „ ir G12 – vienīgais Bibliskais draudzes modelis.” Un, ja tu izlem iet prom, pat no normālas draudzes uz G12 draudzi, tad tā ir revolūcija – tu ieej jaunos līmeņos. „Es līdz šim neko labāku nezinu”, saka mācītājs. „Ja tu bēdz vienalga no kurienes uz G12, tad tā ir revolūcija!”
Mācītājs saka, ka visiem viņa (taviem un maniem) lēmumiem ir tālejošas sekas. Viņš arī brīdina: „Ja tu zinot jauno, paliec vecajā, uz spēles pat var būt tava mūžīgā dzīvība!” Kad mēs saprotam kādas lietas mums tās jāsāk pielietot. Mācītājs ar savu piemēru ilustrē situāciju – „Kad es sāku lasīt grāmatas par to, ka var tikt izmainītas valstis un nācijas, tas atnesa izmaiņas manā dzīvē, manā domāšanā. Kad pravietis atklāja man manas neregulārās attiecības ar Dievu un es pieņēmu lēmumu par to regularitāti, tas atnesa izmaiņas manā dzīvē, tā bija revolūcija, izlasītās Maksvela grāmatas izmainīja mani un G12 bija punkts uz i!, nekā tālāk vairs nav ir tikai vairāk iepazīt Dievu un veidot mācekļus!” „Dievs ir numur viens manā dzīvē”, saka mācītājs. Svarīgi saprast, ka bez mīlestības un Svētā Gara spēka mums nepalīdzēs nekāda struktūra. Lai draudze augtu mums jāiemācās mīlestībā nodot mācekļiem to, ko paši esam no Dieva saņēmuši. Mācītājs jautā – „Ko tu gaidi no Dieva?” Vai tu sagaidi tikai Svētā Gara pieskārienu, emocijas?- „kas tad ir tas, kas tevī deg?” – turpina izjautāt Mārcis Jencītis: „Draugs, vai tikai tas nav tavs ego?” Man ir par maz tikai ar Uguni, mācītājs saka – „Es gribu redzēt kā cilvēki draudzē top par stipriem mācekļiem!”
Mēs, draudze, esam Kristus armija. Mārcis Jencītis pārliecinoši uzrunā draudzi: „Tēvs šeit formē leģionu, kurš pārstaigās Latvijas zemi, uzars to, lai tā kļūst par auglīgu augsni Dieva Vārdam! Tieši tāpat kā to darīja Hernhūtieši.” Mācītājs aicina mūs mācīties no pagātnes atmodām un darīt vairāk un gudrāk. Viņš atgādina par lūgšanu draudzes lūgšanu sarakstā –„Dievs dari mūs par lielāko draudzi Latvijā, mēs gribam izdarīt daudz vairāk Tev Dievs!” un „Ja tev nepatīk tas ko es saku, tad tevī vēl ir kaut kas no farizeja”, saka Mārcis Jencītis. Tu esi farizejs, ja tev nav personīgas attiecības ar Dievu un tu tiecies tikai pēc kalpošanas, pēc amata. „Farizej, nāc, lūdzu, pie dzīvā Dieva”, aicina Mārcis Jencītis.
Nobeigumā mācītājs lasa no Marka evaņģēlija 4 nodaļas 21-25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī? Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” Un Viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt. Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”
Un tālāk par sējēju, kurš nāk un sēj sēklu ceļmalā, ērkšķos, akmenājā un labā augsnē un tā sēkla, kas sēta labā augsnē nes trīsdesmit kārtīgus sešdesmit kārtīgus un simtkārtīgus augļus. Mācītājs aicina mūs likt lietā Dieva Vārdu, kad esam to saņēmuši, nevis kā iedegtu sveci likt zem gultas, nest augļus, mīlestībā veidot mācekļus. „Ko nozīmē mīlestība?”, jautā mācītājs un lasa Efeziešiem 5: 2 „un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.”
Un 1. Jāņa 2:5 „Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā.”
Mācītājs saka: „Mīlestība ir upuris un tā ir arī paklausība Dievam, Viņa Vārdam! Esmu dzirdējis, ka saka mūsu draudzē par maz mīlestības – muļķības – sakiet, kāda vēl augstāka mīlestība var būt kā veidot mācekļus (rūpēties par otru)?” Jēzus veidoja savus 12 mācekļus arī Viņam nebija viegli, viņi daudz ko nesaprata tāpat kā mēs šodien!
„Šodien Dievs Tevi aicina pienest upuri – atteikties vai dot kaut ko – ielikt sveci lukturī. Nest upuri, tas nozīmē mīlēt un mīlestība tās ir izmaiņas tavā un citu dzīvē, tā ir revolūcija!”, aicina mācītājs Mārcis Jencītis un ilustrē ar savu piemēru: „ Es gribu veltīt sevi Dievam un Latvijai – mans Dievs saka celt lielu draudzi, jo Viņš ir lielāks kā visi citi dievi, celt draudzi tagad un šeit no dzīviem akmeņiem.” Mācītājs saka, ka Dieva vārds, kurš pieņemts sirdī un tur iznēsāts agri vai vēlu kļūst redzams, tādēļ neļausim velnam nozagt mūsu sapņus. „Sapņosim, lūgsim, plānosim, strādāsim!”- aicina Mārcis Jencītis – „svece lukturī ir nevis vārdi, bet darbi!”
