Domas par naudu un tās iegūšanu ir vienmēr nodarbinājušas cilvēku prātus. Liela dzīves daļa tiek veltīta tam, lai pelnītu. Kā Pēteris kļuva par veiksmīgu jaunu cilvēku, pastāstīs viņš pats:

“Bērnībā nebiju saņēmis gaidīto mīlestību un atzinību no vecāku puses, jo mums nebija pieņemts sirsnīgi paust savas jūtas, tāpēc mēģināju to iegūt no apkārtējiem cilvēkiem, lieloties ar naudu. Mūsu ģimenē bieži bija jātaupa un daudz ko nevarējām atļauties, tāpēc es sapņoju, ka reiz varēšu nopirkt visu, ko gribu. Jau agrā bērnībā es skatījos uz bagātiem cilvēkiem, no sirds vēloties būt kā viņi. Vienmēr dzelžaini krāju kabatas naudu un centos arī nopelnīt, izveidojot veikaliņu pie skolas, kur pats pārdevu dažādus iegādātus sīkumus ar uzcenojumu. Brīvos brīžos daudz domāju par naudu un kā to dabūt. Man pat ienāca prātā, ka varētu kādam svešam cilvēkam samelot, ka man ir slikti dzīves apstākļi, lai dabūtu naudu vai dāvanas. Citreiz ar paziņām vai skolas biedriem runāju par iespējām, kā nopelnīt. Draudzējos ar tādiem vienaudžiem, no kuriem cerēju dabūt kādus materiālus labumus. Varēju arī viņiem kaut ko uzdāvināt vai iedot, bet tikai tādēļ, lai saņemtu atpakaļ vairāk. Reiz uz vairākām stundām ģimenes izbrauciena laikā aizbēgu no vecākiem, jo dusmojos uz mammu, ka viņa, nevis es, atrada naudu uz ielas. Regulāri pats meklēju naudu sabiedriskās vietās. Vēlējos, lai vienaudži domā, ka esmu turīgs un varu daudz ko atļauties. Pirku vislētāko ēdienu pusdienām, lai atlikušo varētu iekrāt. Ik pa laikam iekrāto naudu izšķērdēju klasesbiedru priekšā, izliekoties par bagātnieku. Mans dzīves modelis bija šāds – dzīvot pie vecākiem, līdz iegūstu augstāko izglītību un varu sākt strādāt kādā labi atalgotā darbā un kļūt bagāts. Man bija lieli sapņi, bet īsti nezināju, kā visu realizēt.

Par laimi mana domāšana mainījās, kad iepazinu Dievu. Ģimenē vienmēr esam runājuši par Jēzu Kristu un vakaros kopā lūguši un lasījuši Bībeli, taču man nebija izpratnes, kāpēc tas ir nepieciešams. Darīju to tikai vecāku dēļ un, kad varēju, izlikos, ka esmu lūdzis vai lasījis Bībeli, lai arī tā nemaz nebija. Bieži vien izvēlējos lasīt 117. psalmu, jo tas ir ļoti īss. Tā reiz ar vecākiem un māsu nonācām draudzē “Kristus Pasaulei”. Man ļoti patika mācītāja sludinātais un viegli izprotamais Bībeles mācības skaidrojums. Sāku regulāri apmeklēt dievkalpojumus un redzēju, ka mana domāšana pamazām mainās. Šeit es beidzot izpratu personīgo attiecību ar Dievu nozīmi – sāku pats brīvprātīgi lasīt Bībeli un lūgt, ieraugot, ka Dievs tiešām vēlas mūs svētīt arī finansiāli un ka labklājība nav nekas slikts. Vienīgais jāsaprot, ka nauda nedos mums simts procentīgu piepildījumu un ka finansēm jāieņem pareizā vieta mūsu dzīvēs. Dievs man deva mīlestību, ko agrāk izmisīgi centos nopirkt par naudu.

Tā es sāku meklēt iespējas piepelnīties, lai nebūtu finansiāli atkarīgs no vecākiem. Tas nebija viegli, jo vēl mācījos skolā un man nebija nekādas darba pieredzes. Mācītājs draudzē mācīja, ka ir nepieciešams atrast savu veidu, kā pelnīt un kļūt patstāvīgam. Izlasīju arī viņa grāmatu “Kā kļūt bagātam”, kas mani iedvesmoja. Iedomājos, ka bieži palīdzu klasesbiedriem ar mājas darbiem, un ieliku sludinājumu par dažādu mācību priekšmetu privātstundām. Manis prasītā samaksa bija pavisam niecīga, jo izmisīgi vēlējos, lai kāds atsauktos uz šo sludinājumu. Arī pats lūdzu par to Dievu un drīz vien sagaidīju pirmo telefona zvanu. Sāku mācīt kādu zēnu, kura vecāki man pat piedāvāja samaksāt vairāk nekā biju prasījis. Ar laiku samazināju naudas daudzumu, ko ņēmu no vecākiem un, iegūstot arvien vairāk klientu, varēju jau noīrēt pavisam mazu istabiņu Rīgā. Lai arī tā bija diezgan sliktā stāvoklī, biju ļoti laimīgs, jo pirmo reizi mūžā varēju pilnībā pats par sevi parūpēties. Man bija pazudusi vēlēšanās dzelžaini krāt naudu un pirkt vislētāko ēdienu, lai vairāk ietaupītu. Varēju domāt par citām lietām, nevis tikai finansēm. Sapratu, ka, noliekot Dievu pirmajā vietā, tieku svētīts.

Pabeidzu vidusskolu un sāku studēt augstskolā. Pa šo laiku mani ienākumi bija jau četrkāršojušies. Vadu arī savu mājas grupiņu, kur palīdzu citiem iepazīt Dievu un kļūt par stiprām un patstāvīgām personībām. Reiz augstskolā dzirdēju par skolotāja darba vakanci kādā skolā manā studiju jomā. Jau kopš bērnības biju sapņojis par skolotāja darbu, tāpēc nedomājot pieteicos. Biju tikai otrā kursa students, taču, kā par brīnumu, mani pieņēma, kaut gan uz šo darbu kandidēja arī ļoti pieredzējuši un zinoši skolotāji. Domāju, ka Dievs redzēja manu nodošanos Viņam un svētīja ar šo darbu, kas man patiešām ļoti patīk. Nu jau strādāju vairākās skolās un pelnu trīsreiz vairāk, nekā uzsākot studijas augstskolā. Man patiešām pietiek un pāri paliek labiem darbiem. Dievs mani ir atbrīvojis no nepareizas sapratnes par finansēm. Tagad manu vērtību nosaka Dievs un ne apkārtējo cilvēku atzinība – es vairs nealkstu izrādīties ar savu naudu un izlikties par bagātnieku. Manas domas neaizņem nemitīgas raizes par finansēm. Esmu kļuvis par patstāvīgu un stipru personību. Noīrēju dzīvokli Rīgā, taču domāju, ka es joprojām dzīvotu pie vecākiem uz viņu rēķina un gaidītu, kad pabeigšu augstskolu, lai uzsāktu pats pelnīt, ja Dievs neizmainītu manu domāšanu. Gribu novēlēt visiem jauniešiem censties iepazīt Dievu. Kopā ar Jēzu jūs kļūsiet brīvi un stipri cilvēki, kas spēj par sevi parūpēties!” tā ar prieku saka Pēteris.

Pētera Plakana liecību pierakstīja Laura Gruševa