Visā pasaulē eksistē vairāk nekā simts dažādas fobijas un bailes, no kurām cieš neskaitāmi daudz cilvēku, nespējot baudīt pilnvērtīgu dzīvi. Arī Laura jau no mazotnes sevi raksturo kā bailīgu un nedrošu meiteni, kura ikdienišķās situācijās bieži vien mocījās ar trauksmes un baiļu sajūtu, taču viss mainījās, kad jaunā meitene ienāca draudzē „Kristus Pasaulei” un devās uz draudzes rīkotu semināru jeb inkaunteru, kurā ieguva pilnīgu brīvību no mokošajām sajūtām.

Laura stāsta: „Atceros pirmo reizi, kad izjutu pēkšņas bailes – man bija aptuveni četri gadi, kad, skatoties, kā kaķis mierīgi guļ uz dīvāna, mani pārņēma stipra nedrošības sajūta. Pēc tam manī parādījās bailes arī pret suņiem, un katru reizi, kad kāds no šiem dzīvniekiem man nāca pretī, es gribēju bēgt prom. Laikam ejot, trauksmes sajūta mani pavadīja gandrīz vai uz katra soļa, jo lietas, no kurām baidījos, bija kļuvušas neskaitāmi daudz. Man bija bail no tumsas, mēness, pērkona negaisa, dažādām slimībām un nāves, un pārsvarā tās bija bez jebkāda pamatojuma. Atceros, ka reiz biju mājās viena pati, un ārā sākās pērkona negaiss. Mani pārņēma tik spēcīga bailes, ka es skrēju pie kaimiņiem un lūdzu, lai viņi ar mani pavada laiku, līdz laikapstākļi norims. Bailes par savu dzīvību manī radās gan tādēļ, ka klasē tiku apsmieta un saņēmu draudus, ka tikšu nogalināta, gan arī meklējot informāciju un lasot par pasaules galu. Uztraucos arī par dāžādām slimībām un nelaimēm, kas ar mani un maniem tuviniekiem varētu atgadīties. Mana galva bija pilna ar sliktām un negatīvām domām, kuru dēļ pastāvīgi jutos uztraukta un nedroša. Es biju klusa, sevī noslēgta un izvairījos no kontaktēšanās ar cilvēkiem, jo baidījos, ka nepratīšu draudzēties un nebūšu pietiekami laba vai interesanta. Mani sasaistīja dažādu baiļu važas,

un es nespēju dzīvot priekpilnu un pilnvērtīgu dzīvi.

Pēc kāda laika sapratu, ka pati vairs netieku galā ar šo jau gadiem ilgo problēmu, tādēļ nolēmu vērsties pēc palīdzības pie psihologa, pēc kura vizītēm diemžēl nekas nemainījās. Centos izmantot pašiedvesmu, domājot labas domas un iestāstot sev, ka man nav bail, taču arī šis veids man nekā nepalīdzēja, un bailes turpināja valdīt pār manu dzīvi. Nolēmu atrast kādu vaļasprieku, kuru darot, aizmirsties no ikdienas, tādēļ pieteicos uz klavierspēles privātstundām. Sarunājoties ar meiteni, kura pasniedza nodarbības, uzzināju, ka viņa ir kristiete un savā dzīvē piedzīvojusi daudzus Dieva brīnumus, piemēram, dziedināšanu no depresijas. Mani ļoti ieinteresēja tas, ko viņa stāstīja, līdz ar to radās cerība, ka ticībā Dievam atrodams risinājums arī manām problēmām. Es tiku uzaicināta uz draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupas sadraudzības pasākumu, kurā man ļoti patika, tādēļ pēc tam piekritu un apmeklēju arī draudzes dievkalpojumu. Jau no pirmās apmeklējuma reizes sapratu, ka šī ir vieta, kurā vēlos būt un kurā mana dzīve var mainīties. Es sāku regulāri doties gan uz draudzes dievkalpojumiem, gan iknedēļas mājas grupiņām, kā arī izveidoju personīgas attiecības ar Dievu, katru dienu lasot Bībeli un pavadot laiku lūgšanās. Tas manā dzīvē ienesa daudzas pozitīvas pārmaiņas, taču par bailēm un nedrošību es īpaši nebiju nevienam stāstījusi, līdz nonācu draudzes trīs dienu seminārā jeb inkaunterā. Tur es kalpotājam atklāju savu problēmu un saņēmu aizlūgšanu. Lai arī uzreiz neapzinājos, ka patiešām esmu ieguvusi tik ilgi gaidīto brīvību, biju patīkami pārsteigta, kad, atbraucot mājās, ikdienišķās situācijās baiļu vietā sajutu iekšēju mieru un drošības sajūtu. Man vairs nav bail no dzīvniekiem, tagad es labprāt rotaļājos gan ar kaķiem, gan suņiem. Esmu ieguvusi brīvību no visām bailēm, tostarp no nāves, jo  zinu, ka šai dzīvei ir turpinājums un ka es dodos uz Debesīm, jo Jēzus ir izpircis manus grēkus un sagādājis man glābšanu. Ir pazudusi mokošā trauksmes sajūta, jo, katru dienu esot attiecībās ar Dievu, esmu ieguvusi pārliecību, ka nekad neesmu viena, jo Dievs ir ar mani un mani sargā. Arī attiecībās ar cilvēkiem esmu kļuvusi daudz atvērtāka un draudzīgāka. Ja manā prātā ienāk kāda baiļu doma, es uzreiz to uzvaru, lūdzot un lasot Bībeli, kā arī apliecinot Rakstu vietas par drošību. Manā sirdī mājo miers un prieks, es beidzot esmu brīva un varu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi! 

Ja arī tevi nomoka dažādas bailes, aicinu meklēt mieru Dievā, jo nekur citur to nav iespējams atrast! Ne psihologi, ne pozitīva domāšana nevar izmainīt tavu dvēseli, taču Dievam tas ir iespējams!

Lauras Šadres liecību pierakstīja Monta Gulb