Kā stāsta Ainis, ar cigaretēm, alkoholu un pornogrāfijas skatīšanos sācis aizrauties jau pusaudžu gados, gribēdams saņemt draugu atzinību savā bariņā. Diemžēl šādi ieradumi vēlāk kļuva par atkarību, ar kuru paša spēkiem vīrietis nevarēja tikt galā, lai arī to vēlējās. Taču, kad Ainis iepazina Dievu un sāka lūgt, viņš saņēma spēku un uzvarēja savus netikumus.

“Pusaudžu gados ļoti vēlējos būt atzīts un pieņemts vienaudžu vidū, tāpēc darīju visu, ko spēju, lai tā notiktu. Aptuveni četrpadsmit gadu vecumā sāku smēķēt un lietot alkoholu. Ar draugiem kopā “pa kluso” arī skatījāmies vecāku kasetes ar pornogrāfijas filmām. Pieaugot tas viss turpinājās. Lai pēc darba varētu atslābināties un atbrīvoties no iekšēja nemiera, ko jutu pat bez iemesla, gandrīz katru vakaru biju paradis iedzert pa vīna glāzei. Tā ik reizi viss sākās ar glāzi, bet beidzās ar tukšu pudeli, jo nevarēju apstāties. Darba darīšanās bieži devos uz ārzemēm, tāpēc no katra brauciena mēdzu atvest pa kastei lētā vīna – tātad alkohols man vienmēr bija mājās veselām kastēm un pēc tā nebija tālu jāmeklē. Dzēru, kad vien gribēju un pat nepiefiksēju, ka tā jau pamazām bija kļuvusi par atkarību. Vēl viens slikts ieradums bija no rīta brokastu vietā nopīpēt pa cigaretei. Nebiju liels smēķētājs, taču man patika to regulāri darīt. Pēc laika tas bija izraisījis kuņģa čūlu, kas mani ļoti mocīja, tāpēc centos paklausīt ārsta norādījumiem smēķēt pēc iespējas mazāk. Kad čūla bija izārstēta, atkal atgriezos pie ierastā cigarešu daudzuma. Visu laiku domāju, ka vajadzētu atmest un apņēmos vairs nesmēķēt, taču pie pirmā stresa un pārdzīvojumiem vienmēr tvēru pie sava glābiņa – cigaretes. Protams, alkohols un cigaretes paņēma arī daļu manu finanšu.

Vēl viena atkarība, kas turpināja ietekmēt manu dzīvi, bija pornogrāfija. Vienmēr pēc šādu filmu skatīšanās jutos iztukšots, nelaimīgs un netīrs, taču turpināju to darīt. Bieži vien, ejot pa ielu un skatoties uz cilvēkiem, man galvā raisījās dažādas neķītras ainas no pornofilmām – viss mans prāts bija aizņemts ar šādām domām. Redzēju arī pornogrāfiskus sapņus, pēc kuriem no rīta jutos slikti, taču nespēju tur neko mainīt. Atkarībās es patiesībā meklēju piepildījumu savai dzīvei, kā man ļoti pietrūka, taču viss, ko saņēmu, bija mirkli ilgstošas baudas, pēc kurām jutos slikti un domāju, ka vēlos to izbeigt. Jutos mazvērtīgs un domāju, ka citi ir veiksmīgāki par mani, tāpēc ar alkohola un cigarešu palīdzību centos aizbēgt no šīm domām un sajūtām. Varu teikt, ka biju vājš cilvēks, kurš nespēja pateikt “nē” saviem sliktajiem ieradumiem.

Domāju, ka tā tas turpinātos visu manu dzīvi, ja reiz nebūtu atnācis līdzi savai topošajai sievai uz draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Sākumā gāju tikai intereses pēc, lai redzētu, ko īsti viņa apmeklē. Mācītāja sludinātais man šķita saistošs un interesants, tāpēc turpināju nākt. Sāku arī apmeklēt mājas grupiņu, kur iepazinos ar cilvēkiem, kuri Dieva spēkā bija tikuši vaļā no ļoti smagas alkohola atkarības. Klausoties viņu stāstus, sapratu, ka patiesībā arī pats esmu bijis tikai soļa attālumā no pilnīgas nodzeršanās. Sapratu, ka ir laiks pielikt punktu ik vakara vīna dzeršanai. Sāku regulāri lūgt un lasīt Bībeli, tādējādi iepazīstot Dievu, kurš radījis mūs par brīviem cilvēkiem, tāpēc nolēmu cīnīties arī ar smēķēšanu, par kuras atmešanu jau sen biju domājis. Dievs cēla manu pašapziņu un es sāku par sevi domāt kā par veiksmīgu un stipru cilvēku, kam nevajag kaitīgos ieradumus, lai aizbēgtu no savām sajūtām. Mājas grupiņā visi kopā lūdzām par to, lai es būtu brīvs no jebkādām atkarībām – arī pornogrāfijas. Arī pats mājās lūgšanu laikā apliecināju, ka Jēzus Vārdā man nav nekādu atkarību. Vēlējos saņemt no Dieva spēku cīnīties, tāpēc devos uz draudzes semināru inkaunteru, kur tika aizlūgts par manu brīvību. Pēc tā jutos piepildīts un, piedzīvojot Dieva mīlestību, sapratu, ka vēlos pa īstam sekot Jēzum. Šādi tiku vaļā no tieksmes iedzert un pornogrāfijas. Iztīrīju māju, izmetot ārā visus alkohola krājumus un cigaretes, un pieņēmu lēmumu, ka nevēršu vaļā nevienu pornogrāfijas filmu vai mājas lapu.

Vēlmi uzsmēķēt gan vēl jutu, taču biju nolēmis arī to uzvarēt, lūdzot un ticot. Aizbraucu uz vēl vienu inkaunteru, kur, esot Dieva klātbūtnē, piedzīvoju atbrīvošanu no vēlmes uzsmēķēt, par ko biju lūdzis. Jutos ļoti priecīgs un viegls kā pūciņa. Man bija sajūta, ka Dievs no dvēseles noņēmis kādus trīsdesmit kilogramus visa liekā. Arī iekšējais nemiers, ko senāk izjutu, bija pazudis. Kopš tās reizes vairs nesmēķēju, nelietoju alkoholu un neskatos pornogrāfiju. Prāts beidzot ir brīvs no neķītrām domām. Es zinu, ka manī mājo Dieva Svētais Gars, tāpēc rūpīgi izvēlos, ko skatīties pa TV un kā pavadīt savu brīvo laiku. Man vairs nav vajadzīga vīna kaste un cigaretes, tā vietā labāk dodos sportot. Es nemeklēju piepildījumu, mieru un prieku atkarībās, kas kaitē manai veselībai un netērēju tām naudu. Tā vietā es lasu Bībeli, lūdzu, apmeklēju draudzi un arī kalpoju Dievam mājas grupiņā – pavadu savu brīvo laiku kvalitatīvi. Nejūtos mazvērtīgs, jo esmu stiprs, priecīgs un brīvs cilvēks, un to novēlu arī citiem! Ar Dieva palīdzību jūs varat uzvarēt visas atkarības un justies piepildīti un laimīgi!” tā ar prieku saka Ainis.

Aiņa Ignatjeva liecību pierakstīja Laura Gruševa