Atkarība no alkohola nav tikai jauniešu problēma. 
Tā tikpat labi var parādīties arī pieaugušam cilvēkam, kurš nonācis negatīvas kompānijas ietekmē. Liecības autore Terēze saka, ka ilgi nemaz nav sapratusi, ka viņai ir atkarība, kaut arī alkohola lietošanas deļ parādījās problēmas gan mājās, gan darbā.
„Ar alkohola radītajām sekām biju saskārusies jau bērnībā. Tētis mīlēja regulāri iedzert un tā ietekmē bieži kļuva agresīvs. Tādēļ bija gadījumi, kad mammai ar visiem bērniem nācās bēgt no mājas, lai glābtos no tēva dusmām. Nevaru īsti teikt, ka tas bija licis apņemties nelietot vai izraisījis kādu īpašu nepatiku pret apreibinošajiem dzērieniem, taču pusaudžu gadi pagāja mierīgi un alkoholu tiku dzērusi ļoti reti. Bet, kā izrādās, atkarībai nav vecuma ierobežojumu. Tas sākās pavisam nevainīgi ar pāris iedzeršanām brīvdienās, līdz kļuva par normālu parādību arī darba dienās. Gadījās, kad viss beidzās ar vienu izdzertu glāzīti, bet bija smagākas reizes, kad nākamajā dienā neko nevar atcerēties. Protams, arī manā dzīvē parādījās nepatīkamas sekas, ko nes līdzi alkohols. Sākās nekam nevajadzīgi strīdi un ģimenē bojājās savstarpējās attiecības. Tāpat cieta arī finanses un reizēm kļuva žēl nepareizi iztērētā ģimenes budžeta. Pati reti kad veikalā pirku alkoholu, jo gandrīz vienmēr to atnesa dzīvesbiedrs, taču nekad arī neatteicos no piedāvājuma iedzert. Neizbēgami nācās piedzīvot arī paģiras, kas citreiz bija tik smagas, ka radīja grūtības pat aiziet darbu. Zāles gan nekad nelietoju, tā vietā otrā dienā mēdzu nedaudz iedzert, kas palīdzēja pārvarēt slikto pašsajūtu. Ilgi es nemaz neaptvēru situācijas nopietnību. Mānīju sevi un domāju, ka nav jau tik traki. Es taču pati alkoholu nemaz nepērku un varu iedzert ar mēru, taču tā nebija patiesība, jo manī patiesībā bija parādījusies grūti pārvarama vēlme pēc alkohola.
Ieraudzīt šīs situācijas bīstamību un atbrīvoties no atkarības man palīdzēja Dievs. Savā laikā biju nokristījusies un iesvētījusies baznīcā. Neskatoties uz to, reti apmeklēju dievkalpojumus, bet tajos nejutu iekšēju piepildījumu un vēlmi tuvoties Dievam. Ar to mana ticības dzīve arī beidzās, kaut baznīca atradās turpat aiz stūra. Kādu dienu uz ielas satiku tagadējo mājas grupiņas vadītāju, kura stāstīja par ticību un uzaicināja uz draudzi “Kristus Pasaulei”. Tā kā Dievs man nebija pavisam svešs, tad es nolēmu atnākt un paskatīties. Kopš tās reizes esmu regulārs dievkalpojumu un mājas grupu apmeklētājs, jo man ļoti iepatikās šie pasākumi. Tur jutos kā patiesu draugu kompānijā, kurā biju gaidīta un pieņemta. Klausoties dievkalpojumus, pamazām izveidoju personīgas attiecības ar Dievu un tagad jau ir iegājies, ka ik rītu sāku ar Bībeles lasīšanu un lūgšanu. Tā ir kļuvusi neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.
Vairāk iepazīstot Dievu, es sapratu, ka man ir problēma ar alkoholu, no kuras vēlos tikt vaļā. Turklāt apmeklēju arī draudzes rīkoto trīs dienu semināru inkaunteru, kur tika lūgts par manu brīvību no alkohola atkarības. Uzreiz nekādas izmaiņas nepamanīju, bet es turpināju lūgt par to gan pati, gan mājas grupiņā. Sākumā vienkārši pieņēmu lēmumu, ka vairs nelietošu alkoholu. Tas nebija viegli un nācās ar sevi krietni pacīnīties, taču pēc kāda laika es saņēmu savu brīnumu un tieksme pēc alkohola vienkārši pazuda. Tagad es brīvi varu atteikties no iedzeršanas, neskatoties uz kompāniju vai apstākļiem. Kopā ar Dievu esmu ieguvusi iekšēju brīvību, ka es vairs vienkārši negribu to darīt un man nav nepārtraukti jākaro ar savām vēlmēm. Tiklīdz atmetu alkohola lietošanu, ģimenē ir krietni mazāk nesaskaņu, nekā iepriekš. Nenoliedzami arī finanses ietaupās un nav vairs jābēdājas par bezjēdzīgi izlietoto naudu. Turklāt nav jācīnās ar paģirām un atmiņas zudumiem, kas bija pēc smagākām iedzeršanām. Mans raksturs arī ir mainījies, esmu kļuvusi mierīgāka un savaldīgāka attiecībās ar citiem cilvēkiem, ko ir ievērojuši pat darba kolēģi. Esmu ļoti pateicīga Dievam par šo brīvību un izmaiņām, kas ir notikušas manā dzīvē.
Ikvienam iesaku uzticēties Dievam, pieņemt Jēzu Kristu par savas dzīves Glābēju un sākt apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”. Tas izmainīs jūsu dzīvi, tāpat kā manējo uz simt astoņdesmit grādiem. Dievs spēj cilvēku darīt patiešām brīvu.”
Terēzes Loginas liecību pierakstīja Līga Paņina
