Daudzu problēmu sakne cilvēku dzīvēs ir atstumtība un noraidījums pavisam agrā bērnībā,  visbiežāk no vecāku un tuvinieku puses. Aleksejs jau no četriem gadiem dzīvoja pie vecmāmiņas, jo māte nevēlējās par viņu rūpēties. Skolas gados viņu pārņēma naids, nepiedošana un ļaunums. Aleksejs bieži iztēlojās, kā atriebjas visiem saviem pāri darītājiem, taču jo vairāk viņš par to domāja, jo sliktāk jutās pats. Tad kādu dienu jaunais puisis piedzīvoja Dieva mīlestību, uzticēja savu dzīvi Jēzum un drīz vien pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei”. Attiecības ar Dievu un arī kristīgā vide darīja radikālas pārmaiņas Alekseja dvēselē un tagad viņš ir brīvs no rūgtuma un naida, mīl Dievu, kalpo cilvēkiem, un ir brīvs un laimīgs.

Par to, kā tas notika, viņš stāsta: “Kad man bija trīs gadi, nomira tētis. Turpināju dzīvot ar mammu, taču viņai bija problēmas ar alkoholu. Par mani viņai bija maza bēda, jo vairāk interesēja degvīns. Bieži mainījām dzīvesvietas, tās bija nolaistas un netīras, un nekad nespējām samaksāt par īri. Viņa arī pacēla pret mani roku, sita un kliedza. Kādā reizē, kad mamma mani atkal bija atstājusi vienu, es, izsalkuma mocīts, sniedzos pēc zupas uz plīts un smagi apdedzināju roku. Kādu laiku pavadīju slimnīcā, un tur personāls atklāja, ka man galvā ir utis. Viss beidzās ar to, ka iejaucās bāriņtiesa un par mani tālāk rūpējās vecmāmiņa. Vēlāk ome stāstīja, ka tētis mani maziņu gribējis, taču mamma vēlējusies, kaut es vispār nebūtu nācis pasaulē.

Mācoties skolā, man sāka attīstīties negatīvas rakstura īpašības. Tā kā pats biju mazotnē atstumts un pazemots, arī citus nespēju pieņemt. Allaž smējos par klasesbiedriem un darīju viņiem pāri. Savukārt arī pats it bieži kļuvu par apcelšanas upuri. Rezultātā kļuvu viegli aizkaitināms un nesavaldīgs, palaidnis un huligāns. Ļoti liels naids man bija pret kādu zēnu, kurš bija no vecākas klases un bieži mani pazemoja. Vēlējos atmaksāt visiem, kas pret mani bija slikti izturējušies un pazemojuši. Sāku trenēties cīņas sportā, taču darīju to ar nepareiziem motīviem. Mani vadīja nevis vēlme sevi pilnveidot, bet gan atriebība. Pat sabiedriskajā transportā man bieži radās konflikti ar pasažieriem. Tad vecmāmiņa sarunāja man vizīti pie psihologa. Kādu brīdi tas mazliet palīdzēja, taču tad viss turpinājās pa vecam.

Pret sievietēm man arī bija naids, jo bieži biju piedzīvojis atraidījumu no pretējā dzimuma. Normālas attiecības ar kādu meiteni izveidot nespēju, tāpēc tā vietā ienāca pornogrāfija. Veidoju savu cilvēku loku no tādiem pašiem “atstumtajiem”, kā es. Viņi mani saprata, atbalstīja, savukārt es palīdzēju viņiem gūt panākumus sportā. Tā bija vienīgā joma, kur jutu kaut kādu piepildījumu un kas kļuva par manu elku. Papildus tam visam man parādījās veselības problēmas – žultspūšļa iekaisums. Dēļ negatīvajām emocijām un nepareizas ēšanas pievienojās kuņģa čūla. Naktīs mani mocīja sāpes un vajadzēja dzert zāles. Bija rūgtums ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret pašu dzīvi. Mēģināju izlauzties, kaut ko sasniegt, taču man nekas neizdevās. Allaž uzdevu sev jautājumu – kāpēc man dzīvē nekas neiet? Sāku domāt, ka mani droši vien, kāds ir nolādējis un man nekas cits neatliek, kā mocīties visu atlikušo mūžu.

Jau no bērnības zināju, ka ir garīgā pasaule. Mani pievilka viss mistiskais, pārdabiskais un okultais. Aizrāvos ar ekstrasensoriku, mēģināju pārvietot priekšmetus ar domu spēku. Mūzikas pavadībā iztēlojos garīgo pasauli, dažādas būtnes un dēmonus. Dažkārt pats sevi iztēlojos kā velnu. Nodomāju, ka šos garīgos spēkus varu izmantot, lai atriebtos saviem pāri darītājiem bērnībā. Tajā pašā laikā mani allaž urdīja jautājumi – kāpēc es vispār esmu šajā pasaulē? Kāda ir manas dzīves jēga? Sapratu, ka, dzīvojot tā, kā līdz šim, nekur tālu netikšu. Taču, kur ir izeja?

Regulāri apmeklēju trenažieru zāli un reiz iepazinos ar kādu puisi, kurš ticēja Kristum. Viņš sāka stāstīt par brīnumiem un dziedināšanām savā dzīvē. Mēs iedraudzējāmies un es saskatīju viņā paraugu un pozitīvu piemēru. Viņš bija gan kristietis, gan sportists, un mēs sākām kopā nodarboties ar ielu vingrošanu. Kādā reizē, kad man bija ļoti grūti, es ievēroju, ka viņš lūdz Dievu man nepazīstamā valodā. Nez no kurienes karstā un sutīgā vasaras dienā pēkšņi uzradās vējš, un es jutu, kā caur mani plūst neparasts spēks. Mani pārņēma pilnīgs miers, ko nespēju ar prātu izskaidrot, un piepildīja neparasts siltums. Es prasīju savam draugam: “Kas ar mani notiek?” “Dievs tev pieskārās!” viņš teica un smaidīja. Es pateicu vienu vārdu – mīlestība. Nekad agrāk dzīvē nebiju izrunājis šo vārdu un tāpēc pats par sevi ļoti brīnījos. Drīz vien ievēroju, ka, komunicējot ar jauno draugu, arī es mainos un kļūstu labāks. Manī ienāk pozitīvisms un es biežāk smaidu!

Pēc neilga laika mans draugs ieteica aiziet uz draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupiņu. Daudz nedomājot, es devos turp un nespēju noticēt, ka uz zemes valdošā ļaunuma vidū var būt tāda mīlestības oāze, kur kādam tu esi vajadzīgs un kam rūp tava dzīve! Tā bija mīlestība, kādu es līdz šim vēl nebiju ne piedzīvojis, ne gaidījis. Kādam es biju vajadzīgs, par mani interesējās, deva padomus, uzmundrināja un iedrošināja! Jau vienā no pirmajām reizēm atsaucos aicinājumam nožēlot grēkus un atdot savu dzīvi Jēzum. Drīz sāku apmeklēt arī dievkalpojumus svētdienās. Ļoti patika, kā mācītājs draudzē allaž izskaidroja visu tik vienkārši un saprotami, gluži kā pienestu brokastis uz paplātes, un es arvien uzzināju daudz ko jaunu.

Tomēr ļaunais, kam es biju sekojis līdz tam, mani negribēja tik viegli atlaist. Vairākas reizes naktīs piedzīvoju dēmoniskus uzbrukumus. Dažkārt pat likās, ka kāds rausta manu gultu. Ejot pa ielu, mani pēkšņi sāka kratīt un bija nelaba dūša. Kalpotāji man ieteica doties uz draudzes triju dienu semināru inkaunteru, kur var saņemt brīvību no velna ietekmes. Sapratu, ka man ir jāsper šis solis, lai kļūtu pilnīgi brīvs. Brīdī, kad par mani aizlūdza, nebija nekādu sajūtu. Bet tajā pašā dienā, pēc aizlūgšanas, es jutu, ka esmu dziedināts no kuņģa sāpēm un žultspūšļa iekaisuma. Man vairs nebija nekādu sāpju!  Kalpotāji arī lūdza par to, lai tieku brīvs no velna ietekmes. Taču tad es sajutu, kā no manis aiziet kāda ļauna vara un atnāk brīvība. Kopš tās reizes varu naktīs gulēt pilnīgi mierīgi. Esmu brīvs arī no pornogrāfijas.

Savu atstumtību un mazvērtību es uzvarēju, kalpojot Dievam. Ja līdz tam nevienam es nebiju vērtība un pa lielam nenozīmēju neko, tad tagad esmu vajadzīgs savam debesu Tēvam un arī līdzcilvēkiem. Uzņēmos arī kalpošanu draudzē pie aparatūras uzstādīšanas, un tagad es redzu, cik ļoti esmu nepieciešams draudzei un Dievam!

Es piedevu visiem, kas man jelkad darījuši pāri. Gan mātei, kura mani mazotnē neaudzināja, gan klasesbiedriem, kuri apcēla skolā, gan meitenēm, kuras atraidīja. Tas bija mans prāta lēmums piedot citiem, kā arī man Dievs ir piedevis. Tikšana vaļā no naida, dusmām un dažādām negatīvām rakstura iezīmēm ir process visa mūžā garumā. Protams, par to lūdzu Dievu, taču arī pats pielieku pūles. Dievs man palīdz, maina mani un rezultāts ir ar katru dienu arvien labāks! Pēc inkauntera vairs nejūtu naidu, kas mani agrāk grauza ik dienas. Tagad man ir pilnīgi cita attieksme pret cilvēkiem. Viņi mani vairs nekaitina un es mīlestībā kalpoju viņiem, stāstot par Dievu. Tagad vadu pats savu mājas grupiņu, mīlu cilvēkus un nekad nepametu viņus bēdās un problēmās. Man arī draudzē ir tik daudz draugu! Stāstu par Dievu arī citiem, nepalaižu garām nevienu iespēju!

Veidoju personīgās attiecības ar Dievu, cenšos tam veltīt vismaz pāris stundas dienā, kad es lūdzu Dievu un lasu Bībeli. Pavadot laiku ar Viņu un regulāri apmeklējot draudzi, Dievs man atklājas arvien vairāk. Man ir apziņa un ticība, ka Viņš man ir blakus ik brīdi. Tas Kungs mani saprot tā, kā neviens cilvēks uz zemes. Viņš ir Tas, ko es neapzināti esmu meklējis visu mūžu. Viņš ir tas puzles gabaliņš, kas aizpilda manu sirdi! Neviens cits un nekas cits to nespēj aizpildīt! Viņš ir mīlestība, kuru man neviens nevarēja dot. Tagad man Dievs ir prioritāte nr.1! Esmu sācis plānot savu ikdienu un vairs nedzīvoju bezmērķīgu, tukšu dzīvi. Man ir mērķi un vīzija – kalpot Dievam un glābt cilvēkus.

Tiem jauniešiem, kuri meklē savā dzīvē jēgu, bet vēl nepazīst Jēzu, es gribu novēlēt atrast savu laimi, prieku un piepildījumu Dievā. Lūdz Viņu, lasi Bībeli, iesaisties draudzē! Jēzū Kristū ir pilnīgi viss, kas tev vajadzīgs! Pieņem evaņģēlija vēsti! Jēzus grib satikties ar tevi, lai pilnīgi izmainītu tavu dzīvi. Un viena no tām vietām, kur izmainās dzīves, ir draudze “Kristus Pasaulei”. Tieši šeit esmu sastapis Viņu, un tas ir vajadzīgs ikvienam! Tikai Kristus var atrisināt ikvienu problēmu, ikvienu situāciju!”

Alekseja Bešliu liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums