Redze ir viena no cilvēka svarīgākajām maņām, kuras kvalitāte ļoti ietekmē ikdienu. Arī Justīnei redzes pasliktināšanās sagādāja problēmas skolā un sadzīvē. Kādu dienu meitene pamanīja, ka vairs nevar skaidri saskatīt uz tāfeles rakstīto un pretimnācēju sejas. Šī problēma viņu uztrauca, tāpēc Justīne lūdza Dievu un dievkalpojumā piedzīvoja brīnumu – redzes dziedināšanu.

“Pirms aptuveni diviem gadiem pamanīju, ka man ir grūtības saskatīt to, kas rakstīts uz tāfeles. Centos sēdēt klases pirmajos solos, taču tas neko daudz nemainīja – joprojām nevarēju neko īsti izlasīt. Iepriekš man nekad nav bijušas šādas problēmas. Uztraucos, ka neapgūšu mācību vielu, tāpēc bieži lūdzu skolotājām atkārtot viņu teikto, lai varētu to pierakstīt, tomēr jutos neērti visu laiku prasot. Lai arī nevēlējos nevienam stāstīt par savām problēmām, man nācās saņemties un lūgt kursabiedriem, lai iedod man pārrakstīt savus pierakstus. Tālumā visu redzēju miglaini un bieži vien neatpazinu pretī nākošo paziņu sejas. Nevarēju arī salasīt reklāmas plakātus uz ielām, lai arī tur parasti ir ļoti lieli burti. Arī skatīties televizoru bija grūti. Protams, mani tas uztrauca, taču pie ārsta vēl nedevos, jo domāju, ka man nav laika sēdēt garās rindās. Biju nolēmusi, ka iešu tad, kad paliks pavisam slikti. Nevēlējos pieļaut domu, ka man būtu vajadzīgas brilles.

Nezinu, kā tas viss būtu beidzies, ja es nebūtu iepazinusi Dievu un uzticējusi Viņam šo problēmu. Vienmēr esmu ticējusi, taču man nebija personīgu attiecību ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot. Tā pirms aptuveni pusgada mani internetā uzrunāja kāda sieviete no draudzes “Kristus Pasaulei”, kas man stāstīja par Dievu un uzaicināja apmeklēt viņas mājas grupiņu Ventspilī. Mani tas ieinteresēja un es nolēmu atnākt. Šeit es vairāk iepazinu Dievu un nolēmu, ka lūgšu par savu redzi un paļaušos uz Viņa palīdzību. Arī mājas grupiņā kopīgi lūdzām par manu dziedināšanu. Vadītāja mani uzaicināja doties uz draudzes “Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu Rīgā. Es ar prieku piekritu, jo man bija ticība, ka tur varu saņemt savu brīnumu. Jau sprediķa laikā sajutu Dieva klātbūtni, it kā Viņš man stāvētu blakus, un bija siltuma sajūta acu rajonā. Devos pie kalpotājas uz aizlūgšanu, kuras laikā vēl spēcīgāk man šķita, it kā Dievs būtu uzlicis savu silto plaukstu uz acīm. Tas bija brīnišķīgi! Uzreiz pēc tam, atverot acis, sapratu, ka mana redze ir uzlabojusies – vairs nebija miglas un varēju skaidri redzēt visu cilvēku sejas. Biju ļoti laimīga! Atgriežoties skolā, sapratu, ka mana redze ir atjaunojusies – es skaidri redzu visu, kas rakstīts uz tāfeles un man vairs nav jāsēž pirmajos solos, un nemitīgi jālūdz klasesbiedriem norakstīt vai skolotājai atkārtot teikto. Uz ielas es jau pa gabalu redzu cilvēku sejas un varu izlasīt reklāmu plakātus. Arī televizora skatīšanās vairs nesagādā problēmas. Varu teikt, ka mana redze ir ideāla! Esmu ļoti pateicīga Dievam par šo brīnumu un sievietei, kas mani uzaicināja uz draudzi. Es zinu, ka Dievs ir dzīvs un reāls un atbild uz lūgšanām! Bībelē Mateja evaņģēlijā Jēzus mums apsola: Lūdziet, tad jums taps dots! Es zinu, ka tā ir patiesība, jo esmu to pieredzējusi. Novēlu ikvienam lūgt Dievu un ticēt, ka saņemsiet savu brīnumu!” tā ar prieku saka Justīne.

Justīnes Neimanes liecību pierakstīja Laura Gruševa