Agita pieņēma lēmumu iepazīt Dievu un ienāca draudzē gandrīz pirms gada. Šajā laika posmā viņa ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Dievs ir strādājis pie viņas personības, piešķīris dzīvei jēgu un devis laimi, kā arī darījis daudz brīnumu. Par vienu no tiem, dziedināšanu no nieru bļodiņu iekaisuma, kas notikusi pavisam nesen, Agita vēlas pastāstīt vairāk.

Viņa iesāk: “Pirmo reizi ar nieru bļodiņu iekaisumu saskāros pirms sešiem gadiem pēc apsaldēšanās. Kopš tā laika nejaukā kaite mani piemeklēja regulāri katru rudeni un pavasari, neskatoties uz to, ka centos izsargāties no vismazākajiem apsaldējumiem. Slimībai ik reizi bija raksturīgas stipras sāpes mugurā nieru apvidū, bieža un sāpīga urinēšana, asins piejaukums urīnā, kā arī augsta temperatūra, un tas viss vienmēr turpinājās ne mazāk kā pusotru nedēļu. Iekaisums man radīja pamatīgu diskomfortu, jo papildus nejaukajām sāpēm visu laiku nācās domāt par to, kur atrast tuvāko tualeti.  Kad sākās simptomi, es vienmēr apmeklēju ārstu, dzēru nieru tējas un lietoju antibiotikas, bet, neskatoties uz to, saslimšanas dēļ divas reizes pat nācās gulēt slimnīcā un nopietni ārstēties. Turklāt bieži vien brīdī, kad likās, ka kārtējais iekaisuma uzliesmojums ir beidzies, tas atsākās no jauna.”

Sieviete turpina: “Kad man pēdējo reizi sākās nepatīkamie simptomi, devos pie ārsta un uztaisīju analīzes. Tās izrādījās ļoti sliktas, un ārsts brīdināja – ja antibiotikas nepalīdzēs, būs jādodas uz slimnīcu. Es darīju, ko varēju, ārstējoties ar tējām un antibiotikām, tomēr šāda terapija nekādus uzlabojumus nedeva. Tā kā vadu mājas grupu draudzē “Kristus Pasaulei”, neskatoties uz slimošanu, es piedalījos grupas sapulcē, kā biju to darījusi katru nedēļu. Sapulces laikā par manu dziedināšanu aizlūdza visi tur klātesošie cilvēki, tomēr nekādas fiziskas izmaiņas pēc aizlūgšanas nebija. Savukārt naktī pamodos no neparastas sajūtas. Savā aukstajā dzīvoklī pēkšņi jutos kā ar siltu segu apņemta un man palika ļoti karsti. Šķita, ka istabā neesmu viena un mani pārņēma neparasts miers. Tobrīd apzinājos, ka ar mani notiek kaut kas neparasts, un, neskatoties uz sāpēm, kas mani mocīja, sāku pateikties Dievam par dziedināšanu. Savu ticību balstīju uz Rakstu vietu, kas minēta Jesajas grāmatas 53.nodaļā un apliecināju, ka ar Jēzus brūcēm esmu dziedināta. Es zināju, ka Dievs ir uzklausījis manu lūgšanu, neskatoties uz to, ka tajā brīdī jutu slimības simptomus.

Pēc kāda laika ievēroju, ka vairs neprasās tik bieži apmeklēt tualeti un tad, kad to darīju, urīns nebija asiņains. Savukārt nākamajā dienā pazuda sāpes un augstā temperatūra nokritās līdz normālai – es atkal jutos enerģijas pilna. Tas bija brīnums, jo kopš iekaisuma parādīšanās nebija pagājusi pat nedēļa. Drīz vien es devos pie ārsta. Pēc izmeklējuma daktere apstiprināja, ka esmu pilnīgi vesela. Viņa bija ārkārtīgi izbrīnīta par manu ātro atveseļošanos, jo, ņemot vērā sliktās analīzes, jau bija sagatavojusi nosūtījumu uz slimnīcu.”

Agita ir ārkārtīgi priecīga par saņemto dziedināšanu un saka: “Es slavēju Dievu par to, ka Viņš atbild uz lūgšanām! Tas ne vienmēr notiek uzreiz, bet īstajā laikā. Meklējot Dievu, ikviens var savā dzīvē piedzīvot Viņa brīnumus.”

Agitas Kārkliņas liecību pierakstīja Kristīne Krūkliņa