Pusaudžu gados sāku izjust diskomfortu muguras rajonā, kas pamatīgi traucēja ikdienā justies ērti un veikt ikdienas pienākumus.
Kad paralēli studijām uzsāku strādāt, nācās pavadīt daudz laika stāvot kājās, un diskomforts pārauga sāpēs. Nevarēju arī naktī gulēt uz muguras – tikai uz sāna vai vēdera. Saprotot, ka situācija ir nopietna, devos pēc palīdzības pie mediķiem.”
Ārsts Lāsmai konstatēja pataloģisku lordozi un kifozi. Lordoze ir nepareizs mugurkaula apakšējās daļas izliekums – izgāzts vēders, turpretī kifoze ir kupris – nepareizs mugurkaula augšējās daļas izliekums. Abas šīs problēmas veidojas no nepareizas stājas un dzīvesveida.
Lāsma turpina: „Izdzirdot šo ziņu no ārstiem, biju nepatīkami pārsteigta. Sapratu, ka nepareizas stājas dēļ man bija sākusi deformēties mugura. Šis defekts ļoti nogurdināja muskuļus un spieda uz nerviem, kas izraisīja sāpes. Ārsts ieteica veikt fiziskas aktivitātes muskuļu nostiprināšanai, kas varētu uzlabot veselību. Cerēju, ka sports palīdzēs. Kad trenējos vieglatlētikā, tad muguras sāpes nebija tik stipras, jo muskuļi bija nostiprināti, papildus tam sporta ārsts man ieteica apmeklēt peldēšanu 2-3 reizes nedēļā, lai stiprinātu mugurkaulu. Taču, sākoties studijām, nebija vairs tik daudz laika, un es pārstāju nopietni trenēties. Sāpes pastiprinājās, jo mugurkauls bija pieradis pie stabilas un spēcīgas muskulatūras un ikdienas treniņiem, kas tika aizstāti tikai ar vieglu skrējienu. Sāku apmeklēt fizioterapijas nodarbības. Tās savā ziņā nedaudz palīdzēja – jutu atvieglojumu, taču sāpes un diskomforts pilnībā neizzuda. Tiklīdz pavadīju ilgāku laiku stāvus, atkal sākās sāpes un gribējās mainīt stāvokli – apsēsties, apgulties, vai darīt jebko, lai tikai ātrāk tas beigtos. Tomēr ar sāpēm nācās vienkārši sadzīvot.
Šai problēmai risinājumu pati nevarēju atrast, taču kādu dienu Dievs mani dziedināja. Agrāk nebiju pārliecināta par Viņa esamību. Brīžos, kad man kaut ko vajadzēja vai bija problēmas, dažreiz aizdomājos par Dievu. Tad kāda meitene, kura apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei”, pastāstīja man par Jēzu un uzaicināja uz mājas grupas pasākumu. Sākumā netiku, jo vienmēr bija kaut kas ieplānots, taču vienreiz gadījās, ka vakars bija brīvs un nolēmu aiziet. Tur man ļoti iepatikās, jo bija dzīvīga un forša atmosfēra. Pēc laika aizgāju uz pirmo dievkalpojumu un tajā pieņēmu Jēzu Kristu par savu Glābēju. Pamazām sāku apmeklēt gan mājas grupiņas, gan dievkalpojumus un Bībeles skolu. Iepazinu Dievu, veidojot attiecības ar Viņu, lasot Bībeli lūdzot. Es sāku ticēt, ka Dievs ir reāls un ka Viņš būs Tas, kurš mani dziedinās, jo tā ir rakstīts Bībelē.”
„Tuvojās dziedināšanas dievkalpojums. Uz to devos ar pārliecību, ka tā ir mana iespēja! Tur es piedzīvoju īpašu Dieva klātbūtni, slavēšanas laikā jutu skudriņas skrienam pa visu ķermeni, tās bija īpašas sajūtas. Katram individuāli bija iespēja saņemt aizlūgšanu. Sāpes uzreiz man nepārgāja, tomēr pēc mēneša pamanīju, ka to vairs nav. Mājās un grupiņā turpināju lūgt un apliecināt Rakstu vietas par manu dziedināšanu. Kad sapratu, ka mugura vairs nesāp, nodomāju: „Tiešām, beidzot tas ir noticis!” Gadiem biju cīnījusies ar šo problēmu, taču ar Dievu tas atrisinājās mēneša laikā! Sāpes, kas mani bija mocījušas 10 gadus, bija pazudušas! Jutos tik atvieglota! Tagad man vairs nav jāmokās – varu gulēt arī uz muguras un ilgi stāvēt kājās, jo sāpes un diskomforts ir izzuduši!
Šobrīd Lāsma ir pilnīgi apmierināta ar savu veselības stāvokli, un priecīga atzīst: „Noticiet Dievam! Iepazīstot Viņu, jūs saņemsiet savu dziedināšanu!”
Lāsmas Miezītes liecību pierakstīja Kristīne Krapāne
