Daudziem cilvēkiem ir grūti noticēt sev. Redzēt sevi kā cilvēku,
kuram ir daudz iespēju un spēks izdarīt daudz vairāk kā domā. Tam var pievienoties dažādas bailes, kas vēl vairāk var likt domāt, ka neko nespēj un nevari izdarīt. Tieši Ievai bija mazvērtība, kurai klāt nāca dažādas bailes. Ieva pati mums stāsta:
„Kādreiz man bija bail izteikt savu viedokli vai kaut ko vadīt, organizēt. Vispār nevarēju sevi iedomāties kā cilvēku, kurš varētu mācīt citus cilvēkus un stāstīt viņiem kaut ko. Biju ”pelēkā pele” un ļoti klusa, skolas laikā nevarēju izteikt savas domas. Bija grūti veidot attiecības ar jauniešiem, jo nevarēju uzsākt sarunas, biju ļoti kautrīga. Atceros, ka bija ļoti liels uztraukums pirms dzejoļu skaitīšanas skolā, likās, ka ģībšu. Es biju arī ļoti bailīga. Man bija bail no tumsas, bail pastaigāties vienai pašai pa ielu, jo domāju, ka kāds man seko. Izjutu arī pat paniskas bailes no augstuma. Pastāvīgi nāca arī negatīvas domas – es neko nevaru, es esmu nekas, man jau neiznāks, ko tad es te.
Mana ome un viņas māsa tajā laikā meklēja draudzi, kura būtu balstīta uz Bībeles mācību un centrā būtu dzīvais Dievs. Atveroties draudzei “Kristus Pasaulei” Saldū, viņas sāka tur iet un es gāju līdzi. Protams, tajā laikā man bija dažādas atrunas kāpēc es tieši šajā svētdienā nevaru iet uz draudzi. Varētu teikt, ka man izveidojās “alerģija” pret svētdienām, jo zināju, ka ome no rīta būs pie manis un aicinās uz draudzi. Neskatoties uz to es apmeklēju arī mājas grupiņu. Pēc kāda laika izlēmu piedalīties draudzes trīs dienu seminārā Inkaunterā. Apmeklēju to divas reizes un tie bija lieli pagrieziena punkti manā dzīvē. Kļuvu atbrīvota no mazvērtības un neveselīgām bailēm. Izmainījās arī mana domāšana par sevi, sapratu, ka es varu darīt ļoti daudz ko. Dievs mani bija izmainījis iekšēji, es jutu, ka varu pārliecināti runāt ar cilvēkiem. Saņēmu vīziju no Dieva, ka es pati spēju vadīt mājas grupiņu. Mana sirds dega pēc cilvēku glābšanas. Savā sirdī saņēmu lielu apziņas devu un vēlēšanos kalpot Dievam un cilvēkiem.
Pēc kāda laika, kad gāju uz mājas grupiņām, sapratu, ka arī es varu vadīt pati savu mājas grupiņu. Es pieņēmu lēmumu vadīt pati savu mājas grupiņu un realizēt Dieva ielikto vīziju sevī. Sāku evaņģelizēt un stāstīt cilvēkiem kā Dievs mani ir izmainījis, kā no nepārliecināta cilvēka kļuvu par komunikablu un pašpārliecinātu sievieti.
Beidzot es esmu es! Es varu izteikt savu viedokli, ja kādreiz bija sajūta, ka kāds mani vada, tagad es vadu pati sevi Dieva spēkā. Esmu kļuvusi par pašpārliecinātu cilvēku. Cilvēki, kuri ir apkārt man šobrīd, nemaz nevar mani iedomāties kā mazvērtīgu cilvēku, kurš nevarētu izteikt savu viedokli. Turpinu cilvēkiem kalpot caur savu mājas grupiņu.
Dievs izmainīja manu raksturu un dzīvi pilnībā. Uzticies un paļaujies uz Dievu, esi pareizajā vidē, apmeklē draudzi, kurā stāsta patiesību un var redzēt Dieva darbību. Izmaiņas Tavā dzīvē ir garantētas!
Ievas Blūmentāles liecību pierakstīja Ilze Ribokas.
