Šodienas svētrunas tēma ir „Evaņģēlijs un politika.”
Tieši šī tēma šodien ir svarīga. Palicis ir viens mēnesis līdz brīdim, kad mēs varam vēl paspēt izdarīt no savas puses visu to, kas ir mūsu pienākums, lai panāktu normālā, likumīgā, tiesiskā ceļā caur vēlēšanām to, lai kristīgās vērtības būtu cieņā. Mēs varētu pārstāvēt gan savu draudzi, gan citas kristiešu draudzes un kā arī kristīgās vērtības, ko neviens cits mūsu vietā nedarīs. Ir palicis viens mēnesis un šajā mēnesī mums ir jākoncentrējas uz šo pirmo oktobri. Tas nozīmē, ka katru dienu ir jāsper solīši vēlamā mērķa virzienā. Evaņģēlijs un politika – būs diezgan interesanti tas, ko es tev vēlos pateikt šodien.

Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā. (Mateja evaņģēlijs 4:23)

Sludinādams, mācīdams un dziedinādams. Jēzus darīja trīs lietas – sludināja, mācīja un dziedināja. Sludināšana, tas ir tas, ko es daru šobrīd. Reizēm manas tēmas ir ar tādiem smalkiem punktiem – tā jau vairāk ir mācība. Arī mājas grupiņās, kad iztirzā Dieva vārdu, tad tas ir vairāk kā mācīšanās. Ja ej Bībeles skolā, tad tā arī ir mācīšanās. Jēzus darīja gan vienu, gan otru. Kad tu izej pie kāda cilvēka un pastāsti evaņģēliju, tā ir sludināšana, tu pats sludini cilvēkam. Ir mācīšana, kad tu pamāci kādās dzīves situācijās, kā labāk rīkoties, kā saka Dieva vārds – tā ir mācīšana. Ir arī dziedināšana, un es šeit nerunāju par slimo dziedināšanu. Es runāju par to, ka konkrēta cilvēka dzīve var tikt dziedināta un tas ir svarīgāk par miesas dziedināšanu. Kad cilvēks satiekas ar Kristu personīgi, kad viņš tic, ka viņš ir jauns radījums, jauns cilvēks, ka viņš lietos savus resursus, iespējas, kas viņam ir un dodas uz priekšu. Kļūst ne tikai par garīgu cilvēku, tādu kurš aiziet līdz galam, iemanto mūžīgo dzīvību, bet arī sabiedrībā atstāj pēdas, atstāj aiz sevis glābtus cilvēkus, atstāj pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Kļūst Dievam un sabiedrībai derīgu pilsoni – Latvijas valstī derīgu un pozitīvu pilsoni. Dievs to var izdarīt ar mūsu pašu līdzdalību. Dievs var dziedināt vienu cilvēku. Esmu redzējis, ka Dievs dziedina ģimenes. Vecajā Derībā tas bija ļoti vienkārši. Ir rakstīts: „Būsi izglābts tu un viss tavs nams.” Kā tu saproti šo rastu vietu? Mammas, sievas vai vīri lūdz par savām ģimenēm, un viņš tic, ja viņš lūgs, tad tiks izglābti pārējie ģimenes locekļi, bet Vecajā Derībā bija daudz vienkāršāk, pat ne Vecajā Derībā, bet 2000 gadus atpakaļ sociālajā iekārtā, kas bija Izraēlā. Kā viss notika? Ģimenes galva bija vīrietis. Saimē ietilpa visi radi, kalpi un, ja saimes galva kļuva ticīgs, tad viņš atnāca mājās un pateica, ka no šīs dienas visi iet uz baznīcu. Tas neapspriedās. Nebija svarīgi, kādus Baālus pielūdza, kādi mājās elki stāv. Visu vajadzēja izmest un no šīs dienas vajadzēja būt kristiešiem. Viss notika ļoti vienkārši, no tās dienas visa saime svētdienās gāja uz dievkalpojumu. Viņi gāja uz dievkalpojumu un klausījās mācītāju tik ilgi, līdz kamēr saprata, ka pats pieņem Jēzu un tiek glābts. Kā šodien notiek sabiedrībā, ģimenēs? Nav šādas kārtības vairs. Bet kur ir kāda autoritāte mājās, vai nu sieva vai vīrs, tad reizēm panāk, ka otra puse arī nāk un iepazīst Dievu. Mums, vīriešiem, nepatīk, ka mūs sievietes spiež. Mēs, vīrieši, gribam tā, ka paši vērojam, paši skatāmies un tad vienā dienā teiksim, ka ņemu savu koferīti vai Bībeli un eju kopā ar tevi uz baznīcu. Ja sieva vīru spiedīs, tad viņš nedarīs to uz ko viņu spiež. Tādi ir vīrieši. Sievietēm ir citādāk, bet reakcija var būt līdzīga. Cilvēkam katram pašam ir jānonāk pie šī secinājuma un lēmuma. Tomēr caur lūgšanām, caur tavu dzīvesveidu veselas ģimenes atnāk pie Dieva. Ko es redzu arī mūsu draudzē, ka ir ģimenes ar visiem bērniem. Es un tu esam redzējuši, kā viens cilvēks tiek izmainīts.

Tu esi redzējis, kā vesela ģimene tiek izmainīta, bet vai tu esi redzējis, kā vesela pilsēta Latvijā tiek izmainīta? Vai tu esi redzējis, kā vesela valsts tiek izmainīta? Nē, mēs neesam to redzējuši. Kāpēc mēs to neesam redzējuši? Vai mēs kādreiz to redzēsim? Redzi, lai izmainītu vienu cilvēku, vajag tikai tevi, kas aiziet pie šī viena cilvēka. Lai mainītu ģimeni, vajag vienu ģimenes locekli, kuram ir autoritāte un kurš var pienest evaņģēliju savā ģimenē. Lai izmainītu valsti, tam, kas iet pie sabiedrības, tiem, kas ir augšā, ir vajadzīgs cilvēks vai cilvēki, kas dodas politikā, Saeimā un tur no augšas atskan Dieva vārds. Cauri visai Vecajai Derībai vijās – dievbijīgs ķēniņš – svētīta valsts. Bezdievīgs ķēniņš – neatrisināmas problēmas valstī. Tas viss vijās cauri Bībelei. Jaunā Derība – atnāk Kristus, Viņš atnesa garīgās vērtības, Viņš atnesa pašu sāli, pašu pamatu visam. Kristieši lasa Bībeli un saka, ka Jēzus negāja politikā, tāpēc mēs tur nevaram iet, jo tur ir pārāk netīrs. Pirmkārt, Jēzus gāja pie netīriem cilvēkiem, viņš gāja pie muitniekiem un grēciniekiem, viņš pat pie spitālīgiem gāja. Viņš runāja arī ar cilvēkiem no varas un valdības. Piemēram, ar Nikodēmu. Arī Viņš pats stājās valdnieka priekšā. Pāvils stāvēja valdnieka priekšā. Jaunajā Derībā nav un nav vajadzīgs uzsvars uz politiku, jo viņš ir pietiekami visā Bībelē. Ja tu atšķirsi savu Bībeli, tad cik ir Vecā Derība un cik ir Jaunā Derība? Kad tu lasi Bībeli, tad cik ilgu laiku Tev vajag, lai izlasītu Veco Derību, un cik ilgu laiku vajag, lai izlasītu Jauno Derību? Piemēram, cik ātri var izlasīt vienu evaņģēliju? Tagad iegaumē vienu ļoti svarīgu pamat principu – Jēzus atnāca un parādīja, ka šie ķēniņi, dievbijīgie vai bezdievīgie, šī valsts iekārta, lai patiešām šie ķēniņi varētu ieviest un lai valsts varētu būt Dieva svētīta, tad vispirms svarīgi ir ievērot garīgos pamatus, ka vispirms ir garīgais. Tāpēc Jēzus vairāk runā par garīgo aspektu, par Bībeli, par lūgšanu, par draudzi, par pestīšanu, par kalpošanu, valsts iekārtu pašu par sevi. Jēzus atnāca un pateica, ka viņi visu laiku ir savā politikā, savā valsts pārvaldē, ka viņi nepārtraukti atkāpjas no Viņa principiem. Pirmkārt, atgriežamies pie Kristus, pie Dieva no visas sirds un tad jau Dievs savā žēlastībā darīs. Lūk, politika, lūk, evaņģēlijs.

Ir svarīgi saprast, ka evaņģēlijs un politika ir ļoti cieši saistītas lietas, kuras pašas par sevi atsevišķi nedarbojas. Evaņģēlijs bez politikas nedarbojas, un politika bez evaņģēlija nedarbojas. Kāpēc? Tāpēc, ka politika atver durvis, ka tu vispār drīksti sludināt, ka mēs vispār drīkstam pulcēties, ka mums izīrē telpas, ka mums ir tiesības, ir reliģijas brīvība. To izdara politika. Tas, kādi ir mūsu bērni, jaunā paaudze, kādās skolas ir, to izdara politika. Ja, politika to neizdara, tad mēs nevaram pulcēties, mēs nevaram sludināt un mūsu bērni tiek pārveidoti pēc pasaules līdzības, tā kā viņi to vēlas. No otras puses, politika ir bezspēcīga, ja tie cilvēki, kas ir apakšā, kas vienkārši sludina evaņģēliju, ja viņi nesludina evaņģēliju, ja viņi neceļ draudzes, ja viņi nekalpo cilvēkiem, tad politiķi var darīt visu, ko viņi vēlas, atvērt kādas vien durvis vēlas, kādas kristīgās vērtības vien vēlās ieviest sabiedrībā, tas nedarbosies. Tikai abpusēji – gan no augšas, gan no apakšas. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs esam atbildīgi abās šajās lietās. Šis ir vilciens uz divām sliedēm, kurš neiet pa vienu sliedi, tikai pa divām sliedēm iet. Parasti kristieši maksimums pateiks, ka vilciens ir evaņģēlijs un māceklība, tad es teikšu, ka evaņģēlijs un māceklība ir viena sliede un otra sliede tomēr ir valsts pārvalde, jeb mūsu dalība valsts pārvaldē, ka mēs pārstāvam draudzi, savu draudzi, citas draudzes, kristīgās vērtības un ņemam dalību savas valsts veidošanā.

Ogrē piektdien bija aizlūgšanu dievkalpojums un kāds no mūsu cilvēkiem, kas dalīja flaijerīšus, iedeva kādam vīrietim. Šis vīrs ir mans ticības brālis un viņu sauc Valodja Ignatjevs. Kas viņš tāds ir? Es vēlreiz nedaudz pastāstīšu vēsturi. Grāmatu galdā var dabūt manu liecības grāmatiņu „Kāpnes debesīs”. Es nācu pie Dieva aukstā, tumšā cietuma kamerā tad, kad es jau biju nolēmis savu dzīvi izbeigt pašnāvībā. Tas bija pēdējais salmiņš, pie kā es ķēros un tiešām Dieva gaisma ienāca un iespīdēja manā sirdī un mana dzīve izmainījās. Tā izmainījās tūlīt un neatgriezeniski. Tas bija Dieva brīnums. Dievs dziedināja manu dzīvi. Tas bija Jēkabpils cietums, kur man vēl bija jāpavada gads un trīs mēneši. Uz cietumu nāca dažādi kalpotāji un viens no tiem bija šis Valodja. Pats šis Valodja, kaut kad, pirms viņš iepazina Dievu, vēl pirms manis, viņš bija viens no tiem, no 90-iem gadiem, kad brīvības izjūta cilvēkiem sita augstu vilni, rekets plauka, mafija plauka, viss kaut kas plauka – biznesi, draudzes. Viss vairojās, bija brīvība, bet mafija arī vairojās. Viņš bija viens no tiem, kas brauca pa bijušo Padomju Savienību ar pistoli kabatā, viņš bija nopietna mēroga reketieris. Viņš atgriezās pie Dieva un atstāja visu savu veco dzīvesveidu. Viņš kalpoja tādiem, kāds viņš pats bija, viņš braukāja pa cietumiem. Viņš regulāri brauca pie mums, mēs pat kopīgi futbolu spēlējām, mēs iedraudzējāmies. Viņš mani kristīja Jēkabpils cietuma ēdnīcas baseinā. Tur bija baseins, kur varēja līdz krūtīm ielīst ūdenī. Viņš mani kristīja kopā ar kādu vīru. Viņš nebija ne oficiāls mācītājs, bet viņš bija no savas vietējās draudzes deleģēts, ka viņš var kalpot cietumā. Paldies, Dievam, par tā laika cietuma administrāciju, jo šī administrācija veicināja, ka šādi cilvēki nāk uz cietumu. Šis cilvēks bija pārliecināts, ka tas var palīdzēt un tas tiešām palīdz, cilvēki iepazīst Dievu. Viņš izrakstīja oficiālu papīru, ka es esmu kristīts, un uzlikts bija zīmogs un cietuma priekšnieka paraksts. Man nav draudzes apliecības, bet man ir cietuma priekšnieka apliecība ar zīmogu. Es esmu kristīts cietuma ēdnīcas baseinā. Es tiešām nezinu, kam tas baseins tur bija domāts, bet viņš bija tāds, ka cilvēks tur varēja ielīst. Viņš saņēma šo flaijerīti un atnāca uz dievkalpojumu, mēs satikāmies, un nekas nebija mainījies, kā viņš paņēma mikrofonu, tā sāka dziedāt, viņam nevajadzēja nekādu pavadījumu. Dievs varēja izmainīt viņu vienu, Dievs varēja izmainīt mani vienu, Dievs caur mani varēja izmainīt tevi vienu, vai tavu ģimeni un radīt šādu brīnišķīgu draudzi. Bet kā Jēzus dziedinās mūsu Latviju? Kā Viņš dziedinās mūsu pilsētas?  Evaņģēlijs un politika. No apakšas un no augšas. Disciplinēti un plānveidīgi un apzināti strādājot, strādājot, degot par savu lietu.

Skaistuma kopšanu salonu īpašnieces. Ja prasa, ko māk darīt, ko vēlētos darīt, tad atbilde, ka “viņa krāso nagus, tad es arī krāsošu nagus”. Mūsu draudzē nav problēmu ar nagu krāsošanu, bet tā kā bizness savā starpā ir aizliegts, tad nekāda labuma no tā nav. „Man tie kristieši, kas nāk pie manis, nepatīk.” Pareizi ir, man arī nepatiktu. Pagāns vienkārši viņu pasūtītu, bet tu saki, ka nagā ir plaisiņa, kaut kas maziņš palika, kas tu par kristieti, un sākas konflikts uz līdzenas vietas. Viņam, nez kāpēc liekas, ka ir īpašas privilēģijas, tāpēc, ka viņš ir kristietis. Nav kristieši citādāki, kā citi cilvēki, viņi ir tādi paši kā visi citi, tādas pašās kļūdas, viss tas pats, tikai tā atšķirība, ka viņi iet uz debesīm, viņi zina, ka viņi ies uz debesīm un viņiem ir garīgais pamats un tas arī viss. Dažādi garīgie principi, veiksmes principi darbojas. Ko saka Jēzus? Ka Viņš liek līt lietum gan pār ticīgiem, gan pār neticīgiem. Tāpēc skaistuma kopšanas salona īpašnieces un visu citu biznesa īpašnieki, un visi tie, kurus spieda potēties pret tavu gribu un daži to arī izdarīja, jo tad tu nevarētu strādāt. Visi tie, kurus atlaida no darba un gribēja atlaist no darba, visus tos, kurus ieslodzīja lokdaunos un neļāva pēc desmitiem vakarā iziet uz ielas komandantstundā. Ja jūs gribat to pašu atkal, ja jūs negribat turpināt savu biznesu, ja jūs negribat pulcēties draudzē, ja jūs negribat, ka ekonomika draudzē attīstās, ja jūs negribat savus bērnus normāli pabarot, tad nevajag jaukties ar politiku!

Un nevajag arī neko kopīgu ar evaņģēliju, bet, ja jūs tomēr gribat, lai mūsu valstī ir tāda atmosfēra un likumi, ka mēs brīvi varam strādāt, un lai netiek pārkāptas elementāras cilvēku tiesības, tad, draugi, strādājam no apakšas un strādājam no augšas. Šajā pēdējā mēnesī ir vairāk jāstrādā no augšas. “Dieva lauvu” grupā, kur sekotāji jau mums ir izauguši ap 10 000. Visu laiku tur mēs likām tikai visādas ziņas. Bet tagad es lieku savu informāciju. No sava profila dalos un pa taisno visu lieku iekšā “Dieva lauvās”. Tur bija fotogrāfijas no aizlūgšanu dievkalpojuma. Un viens bija komentējis – kur tad visu iepriekšējo gadu bija visas šādas fotogrāfijas ar šo foršo tēlu? Šim cilvēkam es likos ļoti labs tēls, ka es, labais mācītājs, braucu apkārt un lūdzu par cilvēkiem. Viņam liekas, ka tā ir laba priekšvēlēšanu kampaņa, bet realitātē es viņam atbildēju ar vienu teikumu – iepriekšējā gadā mēs nevarējām pulcēties aizliegumu dēļ. Mēs vienmēr esam likuši fotogrāfijas, mēs vienmēr esam likuši video, mēs vienmēr to esam darījuši. Šajā pēdējā mēnesī mums ir vairāk jākoncentrējas rakt no augšas. Draugi, šajā  pēdējā mēnesī līdz 1. oktobrim ir jākoncentrējas rakt no augšas. Un kas ir jādara pēc 1. oktobra? Rakt atkal no apakšas.

Jo Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā. (1. Korintiešiem 4:20)

Jo Dieva valstība nav tikai runāšana, tā nav tikai sludināšana, bet sludināšanas rezultāts. Ko ir teicis Bilija Grehema (Billy Graham), šī slavenā evaņģēlista dēls. Bilijs Grehems bija pēdējos simts gados visu laiku redzamākais, ietekmīgākais, es pat gribētu teikt, visu laiku ietekmīgākais kristietis pasaulē pēc Pāvila un pārējiem jaunajā pasaulē. Viņš vienmēr ir bijis iesaistīts politikā, viņš vienmēr ir bijis Baltajā namā pie Amerikas prezidentiem, un viņi vienmēr ir ieklausījušies tajā, ko saka Bilijs Grehems. Bilijs Grehems jau sen ir debesīs un aiz sevis ir atstājis dēlu Frenklinu Grehemu (Franklin Graham). Un Frenklins Grehems ir cilvēks ar autoritāti, kurā vajag ieklausīties par šo tēmu. 2015. gadā  Frenklins Grehems ir uzrunājis pasaules kristiešus ar šādiem vārdiem: “Es aicinu jūs aizstāvēt savu viedokli valsts aprindās, kurš ir teicis, ka kristieši nevar būt politiķi? Kāpēc geji un lezbietes, vai citi neticīgie to var? Kāpēc cilvēki no draudzes nevar būt politikā? Vai mums nav tiesību aizstāvēt savu viedokli? Kurš ir teicis, ka jūsu viedoklis nav svarīgs un neskaitās? Es aicinu jūs iet un piedalīties valsts pārvaldē! Āmen!” To saka baptistu evaņģēlists Frenklins Grehems. Ne visiem ir “kristīgā” aprobežotība, kas domā, ka tagad mēs lūgsim Dievu un ar to pietiks. Es saprotu, ka katram ir savs līmenis, personīgi, es pie sevis zinu un degu, un saprotu, ka man ir konkrēts aicinājums iet un startēt vēlēšanās. Tas nenozīmē, ka tagad visiem ir kaut kur jāskrien un jāstartē kādās vēlēšanās, bet, kā minimums, ir jāizprot un ar to, ko tu vari, ir jāatbalsta, vismaz ar savu balsi un tamlīdzīgi. Katram ar to, ko viņš var, ir jāpiedalās gan no augšas, gan no apakšas, lai kaut ko mainītu valsts pārvaldē.

Pie Bābeles upēm – tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu. Savas cītaras mēs tur pakārām vītolos, jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: “Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!” Kā lai mēs dziedam Tā Kunga dziesmas svešā zemē? Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka! Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku! Piemini, Kungs, Edoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: “Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!” Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi! (Psalms 137:1-8)

Es to lasīju un domāju, un sāku redzēt kaut kādas līdzības ar šodienas cilvēkiem. Šeit runa ir par izsūtītajiem ebrejiem, par Dieva tautu, kas tika izvesti uz Bābeli. Mēs zinām, kāpēc viņus izveda, jo bija bezdievīgi ķēniņi, kuri no augšas bija galīgi samaitāti un no apakšas arī bija nevēlēšanās kaut ko mainīt un strādāt. Un, lūk, notika, ka tika pazaudēta Dieva svētība un Izraēls tika izvests trimdā 70 gadus. Šeit tā ir rakstīts – pie Bābeles upēm – draugs, vai tevi Dievs uzrunā? Viņi saka: “Pie Bābeles upēm, tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.” Viņi izsūtījumā sēž – šis psalms ir tāda kā dziesma. Sēž un raud, kad atceras to laiku, kad viņiem bija sava valsts, iedomājies, viņi sēž izsūtījumā, viņi raud, jo ir noskumuši, un viņi atceras, cik labi bija tad, kad mums bija pašiem sava valsts, kad Dievs bija ar mums. Viņi raud! Zini, kad tu slavēšanā, piemēram, vai vispār iedomājies par kādu kaķīti, vai par to, kas tev ir bijis un vairs nav, saskrien asariņas acīs. Viņi atceras, cik labi bija tur un raud. Ir daudzi, kas par kaķīšiem daudz vairāk raud nekā par cilvēkiem, tas jau pa īstam nav nekas nenormāls. Cilvēks dara pāri, kaķi nē, tikai skrāpē. Kas tālāk ir rakstīts? “Gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: “Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!”” Laikam jau bija kādi Bābeles vietējie svētki un viņiem tika dota iespēja piedalīties ar savu muzikālo grupu. Un 4. pantā viņi saka tā: “Kā lai mēs dziedam Tā Kunga dziesmas svešā zemē? Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka! Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku! Piemini, Kungs, Edoma bērniem [..].” Kas ir Edoma bērni? Īzakam bija divi dēli: Jēkabs un Ēsavs. Ēsava pēcnācēji ir Edoms kurš sadarbojās ar babiloniešiem un faktiski palīdzēja nopostīt Jeruzālemi. Un viņi saka – piemini Edoma bērniem –, un vēl viņi saka: “Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā.” Viņi domā par atmaksu. Viņu naids un emocijas ir vērstas pret pāridarītājiem, pret babiloniešiem, pret brāļiem edomiešiem, kas piedalījās visā tajā. Ko vēl viņi dara? Viņiem ir negatīvas emocijas, viņi pastāvīgi raud, ir slikti ar emocijām. Kas vēl viņiem ir tāds interesants? Skaties, viņi nedzied un, kad piemin Jeruzālemi, viņi sauc ļoti patriotiskus saukļus: ”Mēs par brīvu Latviju, mēs par Dieva svētītu Latviju! Aleluja! Mēs par drošu Latviju, mēs par atmodu, nāks uguns!” Viņiem ir tādi saukļi, bet, saproti, šiem cilvēkiem atslēgas vārds, šim psalmam, ir – viņi sēdēja! Pieleca?  Viņi sēdēja un raudāja par to, kas viņiem reiz bija un vairs nav. Atslēgas vārds ir sekojošs, viņi pirms gūsta sēdēja, neraka ne no augšas, ne no apakšas, bija neuzticami Dievam un viņi sēdēja arī gūstā un turpina sēdēt. Pieleca? Viņi sēdēja!

Pirms vēlēšanām es esmu ļoti aktīvs visās lietās, tūlīt arī teltis tiks uzliktas, un katru dienu 2-3 stundas es būšu teltī un runāšu par mūsu vērtībām, pareklamēšu arī pats sevi utt. Katrs darīsim to, ko mēs varam. Es ļoti aktīvi strādāju sociālajos tīklos. Rakstu un degu par šim lietām un redzu cilvēku reakciju uz šiem postiem. Ko no tā es esmu secinājis? Līdzību ar šiem cilvēkiem Bābelē – sēž un raud, un vaino citus: Edoms vainīgs, tas ir vainīgs, tur ir slikti. Es pierakstīju katru vārdu, lai neizlaistu nevienu no šiem teikumiem, kādi ir šie cilvēki. Paskaties, kādi: sēdētāji – tas neprasa vairāk paskaidrojumus. Sēdētāji ir tie, kas nedarbojas, nestrādā. Nākamais, atrauti no realitātes, viņiem ir utopiskas idejas, piemēram, es tikko ieliku postu, es to ņemu ļoti vienkārši, tas ir no partijas 4000 zīmju programmas. Viens no punktiem pirmajiem ir palikt NATO un palikt Eiropas Savienībā. Nestāties ārā no NATO. Nedalīt cilvēkus, nešķelt, rūpēties par drošību, paliekot NATO, un ņemt dalību Eiropas Savienībā. Mana doma ir ļoti vienkārša, mums ir jāpastāv par savām tiesībām, vispirms ir Latvijas intereses, tad Eiropas Savienības intereses, kā to dara Polija un Ungārija. Arī Latvijai tā ir jādara. Vai zini, ko nozīmē izstāties no NATO? Kurš zina, kas notiks pēc piecām minūtēm, ja mēs izstāsimies no NATO? Kas būs ar Latviju? Latvija kļūs par Krievijas guberņu. Un tādi kā mēs un visi patrioti, visi, kas atceras to laiku, ko atnesa mums komunisms, kas kaut ko skaļi būs pauduši, skaļi kaut ko būs runājuši, vispār visi tie, kas būs aktīvi cēluši šo valsti, kur viņi būs? Vai nu vienkārši trimdā, kā tie babilonieši, vai Sibīrijā, jeb cietuma kamerā, vai nogalināti un bez vēsts pazuduši, brīdī, kad šeit ienāks Krievijas karaspēks. Viss. Es ieliku šo postu, ka es iestāšos par to, ka mēs paliekam NATO. Tas nav manas dzīvības vai nāves jautājums, tas ir mūsu programmā, es par to iestāšos. Mēs paliekam NATO, nevis izstājamies no NATO. Man parasti tie smejošie smaidiņi nav daudz – viens divi, trīs, kādi pieci smejošie smaidiņi, parasti viss, ko es ielieku, visiem patīk. Pie šī posta man bija kādi 20 smaidiņi, viņi smejas par mani. Kas tā ir par ideju – palikt NATO? Globālistu kantoris! Kuram tas vēl nav skaidrs, ka Eiropas Savienība ir globālistu kantoris? Redzi, neatrausimies no realitātes. Mums ir tas, kas mums ir. Un diemžēl Dievs mūsu drošību šodien nodrošina šādi, kaut gan NATO nav Dievs. Kaut gan pret NATO arī var atslieties un niedre var salūst, kā  rakstīts Bībelē, ka Izraēls paļāvās uz Ēģipti. Tā ir šodienas realitāte, šodien tas ir vienīgais iemesls, ka karš ir tikai Ukrainā un nav Latvijā, mums ir NATO 5. pants. Saprotiet? Neviena valsts nekad nevar būt pilnībā neatkarīga. Latvija un neviena valsts esošajā situācijā, nevar būt pilnībā neatkarīga. Nedzīvosim kā partizāni mežā, kas iznāca no meža sākot no 1945. gada un pēdējais iznāca no meža tikai 1990. gadā. Nedzīvosim kā mežā! Esam reāli! Lūk, cilvēki, kas sēž un, kā likums, patiesībā neko nedara, bet viņi vienmēr zina, kā ir labāk, ka ir jāizstājas no NATO. Es zinu, ka mēs varam izstāties no PVO (Pasaules veselības organizācija). Mums nevajag nekādu PVO, kas mums norāda nejēdzīgas direktīvas saistībā ar vīrusiem. Visas tās ģimenes plānošanas vēl es pieļauju, bet ne jau tā vieglprātīgi izstāties no NATO.

Vispār šādas runas un komentāri internetā atbalsta Putinu un Krievijas politiku. Mīļie draugi, tie jau nav krievi, tie ir latvieši. Man, personīgi, nav pieņemams, ka runā par to pašu okupācijas pieminekli, ko tikko nogāza, ka nevajag kaitināt Krieviju. Esi dzirdējis tādas runas? Nevajag izaicināt Krieviju. Kur tik sekli var domāt? Tas ir līdzīgi kā ģimenē vai skolā, kad ir agresors. Agresors vienmēr norādīs, ka tu viņu esi izaicinājis. Viņš vienmēr atradīs iemeslu, kāpēc būt agresoram un tevi pazemot, lai no tevis gūtu kādu labumu. Krievija ir agresors, viņi vienmēr tāda ir bijusi pret Baltijas valstīm un vienmēr tāda būs. Vai nu tu viņu kaitināsi, vai arī nekaitināsi. “Nekaitini Krieviju!” – tu vienkārši esi Putina atbalstītājs. Tas ir vienkārši. Tas ir vienkārši tavas nezināšanas, tavas nesaprātības dēļ.  Tu esi sēdētājs, un tu visu zini, kā ir labāk un pareizāk, bet pats tu neko nedari. Šie cilvēki aicina boikotēt vēlēšanas. Katra balss, kas neaizies uz vēlēšanām, kas varētu būt, piemēram, par partiju “Latvija pirmajā vietā”, opozīcijai, kas var nogāzt šo režīmu, aiziet Kariņam. Viņi aicina balsot par mazajām partijām, kuras nekad nepārsniegs 5% barjeru, un šīs balsis aizies Kariņam. Viņi ir nesaprātīgi. Līdzīgi kā šie cilvēki pie Bābeles upēm, viņi sēdēja, gudri runāja, un viņi sakrita man virsū, un es brīnījos, kur starp latviešiem ir tādas simpātijas pret Krieviju? Skaidrs, ka mūsu politika ir par normālām, draudzīgām un arī ekonomiskām attiecībām utt. un sadraudzību ar Krieviju, bet ne jau šajos apstākļos šodien, kad Krievijai ir gatavs plāns kā okupēt Baltijas valstis. Baltijas valstis ar NATO vai bez NATO, nākamais solis ir Baltijas valstis, vajag tikai attiecīgu brīdi, kā var to visu atbalstīt to visu? Atrauts no realitātes, utopiskas idejas, ir laiks normāli ar to kas mums ir. Un kas mums ir? Kas mums ir šodien? Partiju vēlēšanas,14. Saeimas vēlēšanas, vienīgais, kas var kaut ko mainīt. Nekas to nevar mainīt. Dievs ir tas, kas kontrolē visus šos procesus, arī caur to, ko mēs domājam, kā mēs paužam savu viedokli, un cik daudz mums ir tas saprāts. Ir cilvēki, kas saka, ka nav jēgas vēlēt. Ir jēga vai nav jēgas, bet tā ir iespēja, kuru ir jāizmanto. Mēs nezinām, kā būs, bet mēs varam izdarīt to, ko mēs varam izdarīt. Vēl cilvēki runā arī tā – viss ir slikti. “Mēs sēdējām un raudājām, viss ir slikti.” Bet jums ir viss slikti tāpēc, ka sēdējāt, jūs sēdējāt, kad varēja rakt no apakšas, un jūs sēdējāt, kad varēja rakt no augšas. Interesē tikai šodien paēst, bet, ja nerūpēsimies par kopējo katlu, tas izsīks, un mums nebūs vispār ko ēst. Pašiem ir jāceļ sava valsts.

[..] vienīgie darba biedri Dieva valstības lietās no jūdu vidus. Viņi bijuši mani iepriecinātāji. (Kolosiešiem 4:11)

Dieva valstības celšanā, lai nāk Tava valstība kā debesīs, tā arī virs zemes, lai tas notiktu virs zemes, ir kas jādara? Darba biedri strādā. Jābūt darbam. Tā ir atslēga, nevis sēdēt, bet celties, iet un darīt. Degt par savu lietu un izdarīt labāk, un rezultāts, draugi, neizpaliks.

Es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Filipiešiem 3:14)

“Nekā tukšu gaisu sizdams, bet pretī mērķim.” Bībelē mēs varam redzēt struktūru tempļa iekārtojumam, taisiet visu tā, kā tev kalnā tika parādīts, tātad nevis vienkārši strādā vai dari, bet konkrēti reāli plāni, nevis paļaušanās uz nejaušībām. Un tu esi vietā, kur ir reāli plāni, gan no apakšas, gan no augšas. Varbūt tu teiksi, ko tad mēs? Mēs neesam pietiekoši daudz, draugi, mēs esam pietiekoši daudz, mēs esam pārāk daudz, lai izmainītu Latviju.

[..] “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.” Un viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais  no visām sēklām virs zemes, Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā kā putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.”  (Marka evaņģēlijs 4:26-32)

Dieva valstība ir augoša un auglīga līdz milzīgiem apmēriem no niecīga sākuma, un sākums esi tu. Izdarām komandā, un katrs izdara to, kas ir atkarīgs no tevis. Lūk, evaņģēlijs un politika. Ko nozīmē celt Dieva valstību? Pirmkārt, draudze, kad mums ir garīgais pamats, kad mantojam mūžīgo dzīvību, attiecības ar Dievu un, otrkārt, kad mēs rūpējamies, kad mēs savā valstī varam celt Dieva valstību, jo bez dalības politikā to nevar. Es zinu, ka būs kas iebilst, mēs tur Padomju laikā pa kluso cēlām draudzi, kāds redzēja padomju laikā draudzes, tās visas ir muļķības, tās draudzes, kas bija pat redzamas, visi mācītāji strādāja zem pilnīgas čekas kontroles, izaugsme nebija iespējama, pagrīdē arī nebija iespējams, ja tur sāka vairoties, tad aktīvisti ātir vien nokļuva Sibīrijā. Tas nav iespējams.

Ir kāds bijis Izraēlā? Tur ir kāda megadraudze? Vai kristietība tur valda? Draudze Jeruzālemē ātri vien pajuka. Jau Bībelē ir liecības, ka viņi izklīda pa visu Samariju, pa visu Izraēlu un aiz Izraēlas robežām. Kāpēc? Tāpēc, ka politikā vara piederēja cilvēkiem, kas ir Kristus pretinieki, un viņi viņus izklīdināja. Tas bija arī viss. Ko mēs lasām Jaunā Derībā pārsvarā? Pāvila, kurš kalpoja pagāniem, nevis Jeruzālemē. Lūk, viss ir ļoti vienkārši, Bībelē var atrast, kā Jēzus saka – strādājiet, kamēr ir diena, jo nāk nakts. Un šī nakts atnāks, kad Kristus nāks otrreiz, un tās būs beigas. Visi stāvēs Dieva priekšā. Bet ir vēl kāda nakts, kas ik pa laikam, tāpat kā ar globālo sasilšanu, uzpūtuši tādu, grib pilnīgi iznīcināt virs zemes ogļskābo gāzi, nulli dabūt. Tu zini, ka augiem vajag ogļskābo gāzi, viņi barojas no tā, viss tiek pārspīlēts, klimata pārmaiņas vienmēr ir bijušas, tās vienmēr mainās. Par vidi ir jārūpējas, bet ne jau tā, kā to dara šodien, ka cilvēks kļūst nevērtīgāks par dzīvniekiem un augu valsti. Un līdzīgi ir arī garīgās lietās, mainās periodiski, periodiski visā pasaulē nāk nakts un nāk atkal diena. Es ceru, ka tā nenotiks, bet pēc idejas, salīdzinot visus vēsturiskos faktus, ja Ukraina krīt, ar laiku krīt arī Baltijas valstis. Ja Ukraina krīt, arī NATO diez vai spēs ko mainīt. Pēc idejas tā ir jānotiek, jo Latvijā vara vienmēr ir mainījusies, vai rietumu vai austrumu, nepārtraukti mainās un plicina mūsu zemi, plicina mūsu tautu. Tā vienmēr ir bijis. Ilgu laiku ir bijis miera laiks, bet es joprojām ticu Dieva svētītai Latvijai. Bībelē ir precedenti, piemēram, Jona staigāja pa pilsētu un teica: “Vēl 40 dienas un Dievs nopostīs šo pilsētu!” Un ķēniņš izdeva likumu, ka pat lopiem ir jāgavē un jānožēlo grēki. Un Dievs apžēlojās par Ninivi. Ja mēs no savas puses izdarīsim, kas mums ir jāizdara, var notikt Dieva brīnums. Mēs joprojām ticam, ka mēs dzīvosim Dieva svētītā Latvijā, uz kurieni cilvēki brauc, nevis bēg, garīgi, sociāli un ekonomiski svētītā valstī, drošā un brīvā kā ziemeļu Dubaija, tikai ar kristīgām vērtībām. Tiklīdz tiek paņemtas nost kristīgās vērtības, tā viss izgāžas. Mums vienmēr ir jāiestājas par kristīgām vērtībām.

Divi mācītāji kandidē vēlēšanās, otru es nepazīstu, bet viņš kandidē no partijas, kurai kristīgās vērtības nav pierakstītas preambulā, es kandidēju no tās, kur ir kristīgās vērtības. Kā jūs domājat, vai Bordāns sludinās kristīgās vērtības, politiķi sludinās vai mācītājs? Kristīgās vērtības ir noteicošais. Sinepju graudiņš var kļūt par lielu koku, kur putni nāk, cilvēki nāk un meklē patvērumu. Kāpēc gan ne? Dievs, svētī Latviju!

Es lūdzu, ka šis vārds nosēžas mūsu prātos, ka mēs to pārdomājam, ieskatāmies Tavā vārdā, salīdzinām un dodam Tev slavu un godu. Mēs lūdzam par visām Latvijas draudzēm, mēs lūdzam par vienotību draudžu starpā, mēs lūdzam par kristīgām vērtībām, lai draudze ir aktīva, vienojās, ņem aktīvu dalību pārstāvēt sevi, Kristu un kristīgās vērtības valsts pārvaldē. Es lūdzu par Rīgas vadību, par katru cilvēku, par katru deputātu Saeimā, es lūdzu Latvijā par katru cilvēku kas ieņem atbildīgus posteņus, ka šie cilvēki vadās pēc Taviem principiem, ka viņi dzird Tavus principus, ka viņi dzird par Tevi, ka viņi iepazīst Tevi un attiecīgi pieņem lēmumus, Kungs, es lūdzu, nāc apžēlojies, svētī mūsu tautu, nāc un svētī mūsu zemi, nāc un svētī Latviju, Kungs. Jēzus vārdā, palīdzi mums katram būt atbildīgiem un saprast, ka mēs katrs esam kā šis sinepju graudiņš, kad sākās atmoda ar mums gan no apakšas, gan no augšas Jēzus Kristus vārdā. Un svētī veselību, kam vajag veselību, svētī brīvību, kam vajag brīvību, stiprinājumu, kam stiprinājums. Kungs, lai aiziet jebkāds nedrošums, bailes, slimības, nabadzība Jēzus vārdā, lai aiziet nesaskaņas ģimenē, lai nāk Tavs miers un Tavs prieks un Tava dziedināšana, pieskaries katram, kas ir šajā zālē, katram kas dzird Tevi caur internetu, kas lasa, kas skatās šobrīd internetā video, pieskaries katram, lai Tavs spēks, Kungs, iziet no šīs vietas, no šiem vārdiem ko runāju un aizskar katru cilvēku! Lai nāk pārmaiņas, lai nāk prieks, lai atnāk miers, lai atnāk dziedināšana, lai nāk pestīšana visam Tavam namam, lai atnāk pestīšana mūsu pilsētā, pestīšana mūsu valstī Jēzus vārdā! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Evaņģēlijs un politika” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija