14 kristieša spēka principi

Šodien tēma ir “14 kristieša spēka principi”.
Tu lasi Bībelē Dieva vārdu, tu redzi kādu, kas tic un apliecina Dieva spēku, kas runā par to, tu redzi kādus brīnumus un zīmes. Kā pēdējā laikā parasts, šodien nerunāšu tādā tradicionālā izpratnē, ieskatā, kas ir Dieva spēks, bet gan vairāk pietuvināti realitātei.

Bībele saka, ka Dievam pieder spēks. Cilvēki vēlas piedzīvot un redzēt Dieva spēku savā dzīvē, Latvijas patrioti, kristieši vēlas redzēt Dieva spēku Latvijā, sapņo par atmodu, par atmošanos, par pārmaiņām. Tāpat arī cilvēki problēmās sauc uz Dievu, viņi vēlas redzēt Dieva spēku savās dzīvēs. Es nedaudz izklīdināšu mītus un nesaprašanu par to, kas ir Dieva spēks, par to, vai ir vērts gaidīt kādu īpašu, pārdabisku Dieva iejaukšanos, Dieva spēku, kas pēkšņi parādīsies no kaut kurienes un iejauksies tavā situācijā, vai ir vērts gaidīt, vai tomēr tas ir jāizprot citādi.

Kā jau es minēju, ka Dievam pieder valstība un Viņam pieder spēks. Zini, Dieva spēkam ir principi, kā jau es minēju nosaukumā, kas ir šo 14 principu, kurus mēs lietojam savā dzīvē, kopums. Protams, šajā sarakstā var kaut ko mainīt, kā kurš no sava skatu punkta redz, bet pašā pamatā šie principi ir vieni un tie paši. Drīz sāksies Līderu skola, pēc mūsu draudzes jubilejas dievkalpojuma. Trīs sestdienas pēc kārtas būs intensīvas nodarbības astoņas stundas dienā. Līderu skolā pasniegs mani komandas cilvēki. Es esmu viņiem norādījis, ka jāmāca tie paši principi, bet jāsniedz savas ilustrācijas un sava dzīves pieredze. Līdzīgi ir ar šiem 14 spēka principiem – tas ir no mana skatu punkta, no manas pieredzes – tie visiem ir vienādi, tie ir neatceļami principi, bet katrs akcentē kaut ko citu un pienes no citas puses, no savas pieredzes ko vairāk izceļ vai akcentē. Pirmkārt, visi spēka principi ir Viņa, tie pieder Viņam, tie ir Dieva principi. Jo Dievam pieder spēks. Spēka veidi ir dažādi, enerģijas un izpausmes ir dažādas. Piemēram, ir intelektuālais, ir fiziskais spēks. Jau no cilvēka uzbūves varam minēt kādus piemērus, ka spēka formas ir dažādas. Dieva spēks šeit ir vienskaitlī minēts, bet tas ir daudzu dažādu principu kopums, ko mēs lietojam. Tu vari kaut kā mistiski lietot Dieva spēku, kas tev vienkārši piemīt, neatkarīgi no kādiem principiem, kuri ir jāiemācās, jālieto un jāpraktizē. Vai arī kādu vienu principu tu lieto un saki: “Lūk, redz, kur ir spēks.” Nē, šis ir šo principu kopums. Neesi dzirdējis, ka komanda vai armija ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms? Ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir vājākais posms ķēdē. Tāpat arī ar šiem principiem. Šis spēks, kas darbosies tavā dzīvē, būs tādā mērā, cik pats nenozīmīgākais darbosies. Jo var izrādīties, ka pats nenozīmīgākais, kas tev tā šķiet, īstenībā ir pats nozīmīgākais. Jo spēks ir Viņa principu kopums, ko mēs lietojam un praktizējam. Kad mēs to lietojam, apzināmies, ka mums ir Viņa spēks, jo principi ir Viņa. Dieva spēku praktiski nevar izskaidrot – tas ir liels, varens. ”Viss būs labi, jo ar tevi ir liels, stiprs, un varens Dievs,” tas ir labs un pareizs teksts. Ikreiz, kad tu dzirdi šo tekstu, bet, ja tu neizproti, kā tas izpaužas tavā dzīvē, tad ir tikai vārdi. Tu saki sev: “Jā, man ir stiprs Dievs. Jā, esmu stiprs.” Ar to nepietiek, spēks ir tad, kad tu lieto Viņa principus. Spēks ir kā armija, un tu esi virspavēlnieks, un tavi karavīri ir šie principi, kas ir ierindā. Šī armija un ierinda ir stipra tik ilgi, kamēr visi šie karavīri ir ierindā. Jebkuru no viņiem tu vari pasaukt no ierindas un teikt: “Tagad man vajag tevi. Izdari to!” Līdzīgi, kā Jēzum teica šis virsnieks.

Tieši tāpat tu ņem principu un lieto to brīdī, kad tieši tas tev vajadzīgs konkrētā brīdī.

Vieniem viņu spēks ir kara rati, citiem zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, vārdu. (Psalms 20:8)

Zināma rakstvieta. Mums ir spēks tāpēc, ka mums ir Dieva vārds. Tagad padomāsim. Tas, ko es mācu, ir ārkārtīgi vērtīgi tiem, kas to izpratīs, kas to lietos. Tas ir ļoti, ļoti liels spēks, kas var izmainīt visu. Tas ir tāds spēks, ar ko jābūt uzmanīgam. Ja to nepareizi lieto, tas var savainot tevi pašu. Ja šo spēku lieto nepareiziem mērķiem, tas var ievainot visus cilvēkus un pat izjaukt visu šo pasaules kārtību. Es uzskatu, ka var pat destabilizēt pašu zemeslodi, tik milzīgs ir šis spēks. Citiem zirgi, citiem rati, citiem tanki, raķetes, bet mēs esam ar Dieva vārdu stipri. Tu neesi tradicionālā, tu esi progresīvā draudzē. Tradicionālā nozīmē kristieši to varētu izprast šādi – man ir Dieva vārds, apsolījums un es varu apliecināt. Piemēram, Pāvila vārdi.

Tu esi varbūt izlasījis kādā grāmatiņā, esi dzirdējis, ka ir labi domāt, ticēt pozitīvi un apliecināt, un ka tas jau ir progresīvi, likt uzsvaru uz pozitīvām lietām, ticēt Dieva vārdā, ka esmu stiprs. Vai arī Jēzus vārdi:

[..] kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Vēl viens piemērs:

Un tu saki: “Es ticu. Es spēju visu.” Un tas patiešām tevi iedvesmo, pozitīvi noskaņo, dara izmaiņas tevī. Manuprāt, tas varētu būt maksimums, ko kristietis varētu atļauties. Tu lasi Dieva vārdu, apsolījumus, labi jūties, stiprs jūties. Ar to nepietiek. Dieva vārds būtībā ir Viņa spēka principi. Ja veselīgi mācies Dieva vārdu, Bībeles kontekstā ieraugi universālos principus, kurus pat pasaulīgi cilvēki lieto, aizmirstot pašu Radītāju.

Šie principi darbojas, tikai bez paša Dieva. Darbojas līdz tādai robežai, kur sākas garīgā sfēra, kur pats Dievs pārdabiski iejaucas procesos.

Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani. – Nodziedāt stīgu mūzikas instrumenta pavadībā. (Habakuka grāmata 3:19)

Par cilvēkiem, kas dzenas pēc pārdabiskā: es viņus gribu sarūgtināt. Ja viņu dzīvē trūkst disciplīnas, par kādiem brīnumiem lai sapņo? Kā iepriekš esmu minējis, tā ir tāda duhomānija. Tie ir vāji cilvēki, kas koncentrējas uz Dieva spēku, nelietojot un neievērojot šos principus. Realitātē viņu dzīvēs ir ilūzija, tur nav Dieva spēka, tas nav tur redzams. Ir tikai dzīšanās pēc dažādām izjūtām, sajūtām un pārdabiskām lietām.

Šeit nav runa par to, ka pacēla noskaņojumu garīgi, ka pacēla un pārnesa no vienas vietas uz citu. Nevar to īsti izskaidrot, vai tas notika garā. Arī Pāvils saka un par evaņģēlistu Filipu ir rakstīts, ka viņš tika parauts no vienas vietas uz otru. Tas ir pārdabiski, kas nenotiek nemaz tik bieži. Ne būtiskākais, bet interesantākais ir tas, ka, kad mēs lietojam šos principus, ir lietas, ko mēs paši izdarām, bet ir kādi punkti, kur mēs caur šiem principiem saskaramies ar debesīm, ar pārdabisko. Līdzīgi kā Jēzus gadījumā.

Un Jēzus tūdaļ, Sevī nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, apgriezās ļaudīs un sacīja: “Kas Manas drēbes aizskāris?” (Marka evaņģēlijs 5:30)

Dieva spēks izgāja no Jēzus Kristus, un sieva ar asiņošanu piedzīvoja to Dieva spēku. Tas nav tas, pēc kā tev jātiecas – tev jātiecas pēc šo principu lietošanas. Lietojot šos principus, tu reāli staigā Viņa spēkā. Jēzum piemita spēks.

Un, nonācis Savā tēvu pilsētā, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sacīja: “No kurienes Šim tāda gudrība un tāds spēks?” (Mateja evaņģēlijs 13:54)

Kad Jēzus runāja, tad tie, kuri klausījās, redzēja un sajuta, varēja novērtēt, ka šim cilvēkam piemīt spēks. Arī brīnumi un zīmes liecināja par to, ka Jēzus bija īpaši saistīts ar Debesīm, ar pārdabisko sfēru tā, ka caur Viņa kalpošanu patiešām notika nedabiskas lietas. Jēzum piemita spēks. Bet vai tikai Jēzum, Dieva Dēlam, bija šāds spēks? Tas piemita daudziem Bībeles varoņiem, par kuriem mēs varam lasīt Dieva vārdā un mācīties no viņiem. Ķersimies pie pašiem principiem. Mēs tikko noskaidrojām, ka Dieva spēks pieder Viņam un, ka tas ir dažādu principu kopums, kurus kristietis lieto. Tas arī ir šis spēks, kas piemīt tev. Tas ir Viņa, Viņš tev to dod, tu ņem un lieto tos. Tas ir līdzīgi, kā Viņš liek lietum līt pāri ticīgiem un neticīgiem. Katrs var izaudzēt stādus. Tu esi kristietis, un tev augs, bet pagānam neaugs? Nē, tā nav. Princips darbojas un tāpat ir ar garīgiem principiem. Tos lietojot ir spēks.

Būs 14 principi. Visos tajos neiedziļināšos. Man šie principi ir uzrakstīti bez paskaidrojumiem, bez Rakstu vietām, jo es tos visus zinu no galvas un varu stāstīt par katru no tiem. Varētu izdomāt vēl vairāk principus, bet šie būs galvenie no mana skatu punkta.

Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. (Romiešiem vēstule 1:16)

Jauns radījums dod spēju iegūt un lietot šos principus.Evaņģēlijs ir Dieva spēks. Ko tu darīsi ar evaņģēliju? Daudzi saka: “Es ticu evaņģēlijam, iesim pie cilvēkiem un teiksim viņiem, lai tic evaņģēlijam, ka Kristus asinis šķīsta no visiem grēkiem.” Evaņģēlijs ir jauns radījums.

Ticot uz Jēzu Kristu, tu kļūsti jauns cilvēks. Kas ir jauns radījums? Tas ir tad, kad visas īpašības, ar kurām tu neesi varējis tikt skaidrībā, kuru dēļ tu nespēji būt veiksmīgs, tiek izņemtas no tavas sirds, dziļākās būtības. Piemēram, es nevarētu neko sasniegt, nevienam neko palīdzēt, ja es nebūtu saucis pēc Kristus, atzinis savus grēkus un ielaidis Kristu savā sirdī. Tieši tajā dienā, kad pieņēmu Jēzu kā savu Glābēju, es kļuvu jauns radījums. Ar saviem spēkiem es to nespēju. Tātad, lai cik labi nebūtu spēka un veiksmes principi, ir jāsaka, ka katrs cilvēks pilnā mērā tos lietot nevar. Ir situācijas, kad tu esi tik ļoti sasaistīts kādas bērnībā iegūtas traumas dēļ vai arī ir kādas garīgas lietas, kuras vienkārši tev neļauj to darīt. Es, personīgi, pats saviem spēkiem nebiju spējīgs saņemties un normāli dzīvot. Tad, kad iepazinu Kristu, es piedzimu no augšienes, kļuvu jauns cilvēks. Kas ir jauns cilvēks? Pēc Dieva līdzības radīts, tāds, kādu sākumā Dievs cilvēku ir radījis. Drīz svētdienās būs Bībeles skola, kur būs tēma par Kristus upuri. Grāmatu galdā ir pieejama grāmata “Kristus upuris”, vari to iegūt sev un sīki pa punktiem izlasīt, ko mums ir devis Kristus upuris. Tas patiešām ir pārdabiski, notiek tādas izmaiņas, kuras cilvēks ar saviem spēkiem nespēj panākt. Ja cilvēks ir dziļās alkohola un narkotiku atkarībās un vienā mirklī viņam pēkšņi nav vairs vēlmes pēc tām, tas ir pārdabiski. Vienā mirklī es tiku atbrīvots un nu jau vairāk nekā divdesmit gadus man nav bijusi vēlme pēc alkohola vai narkotikām. Tas nav dabiski. Šādus gadījumus mēs varētu daudz stāstīt par cilvēkiem, kuri paši to piedzīvojuši. Tādēļ pirmais princips ir jauns radījums. Tomēr pats princips nav jauns radījums, bet gan tas, ka jauns radījums dod spēju iegūt un lietot šos principus. Pastāv situācijas, kad cilvēki nespēj savākties, disciplinēt sevi, lai lietotu šos principus, jo ir dēmoniski sasaistīti. Tā viņi arī pabeidz savu dzīvi, neko nesasniedz un neizlaužās. Ir vajadzīga pārdabiska Dieva iejaukšanās. Ko nozīmē glābšana? Evaņģēlijs dod glābšanu, apziņu, ka apmierini savas reliģiskās jūtas, kuras ir ikvienam, jo katram sirdī ir vieta, kas paredzēta tikai Dievam. Neviens cits to nevar aizpildīt, kā tikai Viņš pats. Ja tu esi glābts, atbrīvots no saviem grēkiem, augšāmcēlies, ja esi ienācis draudzē un izveidojis attiecības ar Viņu, tu esi jauns radījums. Būt glābtam nozīmē atrasties sakārtotās attiecībās ar savu Radītāju. Evaņģēlijs ir Dieva spēks. Tas dod tev sirdī mieru, jo tavas attiecības ar Viņu ir sakārtotas un mūžības jautājums ir skaidrs, tu zini, uz kurieni dodies. Visiem, kuriem šis jautājums nav sakārtots, kuri nav sastapušies ar Dievu, dziļi sirdī ir slāpes pēc Dieva. Arī tiem, kuri meklē atbildes ateismā. Ateisms ir sava veida reliģija. Tas ir kaut kas pie kā tverties, noliedzot Dieva esamību. Kāpēc tik īpaši ir vajadzīgs noliegt Viņu? Tas nozīmē, ka nav sakārtotas attiecības ne ar Dievu, ne ar sevi. Kāpēc tērēt laiku un domāt, ka Dieva nav, ja jau Viņa nav? Cilvēkiem, acīmredzot, nav miera, un sirds dziļumos katrs zina, ka nav tikai miesa un asinis. Dievs ir, un tas, kurš Viņu meklē, tas arī atrod. Jauns radījums tu esi tad, kad tu zini, kas esi, zini, ka grēki piedoti un uz kurieni dodies. Tad tu zini, ka vari sākt lietot Viņa dotos principus, kas darbosies tavā dzīvē. Tas arī ir Dieva spēks. Nesakārtotas attiecības ar Dievu un dziļas atkarības neļauj lietot šos principus. Vispirms ir jātiek galā ar sevi. Ja arī cilvēks izrādās ļoti stiprs un pats ar visu tiek galā, mūžības jautājums vienmēr paliek aktuāls. Manā dzīvē personīgas attiecības ar Dievu ir pats svarīgākais.

Pārējie punkti ir pakārtoti zem vīzijas. Bez vīzijas Dieva spēks nevar darboties cilvēka dzīvē. Vīzija ir skaidri noteikts galvenais mērķis. Spēks, kas darbojas dzīvē, piemēram, caur to, ka neļaujam politikai nodarboties ar mums, bet paši ar to nodarbojamies. Vai nu mēs, vai viņi. Tas ir dzīvesstils, citādi nav iespējams. Mēs nevaram visu atstāt pašplūsmā – kā viņi nolems, būs labi. Nē, mēs gribam piedalīties. Draudzes izaugsme un daudzas citas labas lietas ir pateicoties tam, ka kādam ir vīzija par Dieva svētītu Latviju, uz kurieni cilvēki brauc, nevis bēg. Kādam ir redzējums par garīgi, sociāli un ekonomiski svētītu, plaukstošu valsti. Lūk, tas ir redzējums un tam ir apakšpunkti. Pirmkārt, ir vajadzīgi cilvēki ar vērtībām, kas tic Viņa svētībai. Tādi cilvēki, kuri ir brīvi, kuriem nav nekas neiespējams un tā ir draudze. Jo vairāk ir neuzpērkamu cilvēku, jo labāka valsts. Es runāju par normāli, progresīvi domājošiem, aktīviem kristiešiem, nevis tādiem, kuri palūdz Dieviņu un viss. Jo vairāk ir veiksmīgu cilvēku, jo labāks piemērs pasaulei. Jo vairāk viņi ieņem dažādas pozīcijas arī sabiedrībā, jo labāka valsts. Tas jau sākotnēji ir bijis mans mērķis. Lai nāktu Viņa valstība, kā rakstīts tēvreizē, ir jāceļ draudze. Kas vēl ir jādara? Ļoti, ļoti daudz lietu. Ir bijuši visādi apakšmērķi – uzcelt šo namu, Tautas lūgšanas sapulce, mājas grupiņas, tavs biznesa plāns utt. Bet pāri visam ir augstākais mērķis – Dieva svētīta Latvija. Es jau skatos tālāk nekā Latvija. Tiksim galā ar Latviju un tad ķersimies pie pasaules. Kāpēc gan ne? Uz vīzijas ir Dieva spēks. Katrs ziedojums šajā vietā, katrs darbs, kas darīts šajā vietā, uz tā ir Dieva svētības.

Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnājā, pretī Jērikai, un Tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem. un visu Naftaļa, Efraimaun Manases zemi, un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai, Negebu un Jordānas ieleju, un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, līdz pat Coārai. Un Tas Kungs sacīja viņam: “Šī ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, teikdams: taviem pēcnācējiem Es to došu! Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!” Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Tas Kungs bija sacījis. Un Viņš to apglabāja ielejā, Moāba zemē iepretim Bet-Peoram, un neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai. Un Mozus bija simts divdesmit gadu vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis. (5. Mozus grāmata 34:1-7)

Šeit nav saprotams, kas domāts ar vārdu “nomira”, jo Mozus miesas netika atrastas. Ļoti atgādina, kā Elija tika parauts, kā Ēnohs, kura pēkšņi vairs nebija, kā Jēzus, kurš augšāmcēlās. Pirms nāves viņš skatījās uz to vīziju, ko Dievs deva Ābrahāmam, Īzakam, Jēkabam, Jāzepam. Lūk, kur ir Mozus spēks! Tad, kad cilvēks sāk dzīties pēc brīnumiem, zaudē vīziju. Kam tev brīnumi? Atceries, kā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Pigaļu Frīdis teica: “Kam man mašīna, ja tu jau otrreiz aizej pie sava Jāņa.” Kāpēc tev vajag, lai kāds strautiņš vai jūra pāršķeļas? Stāvēt pie strautiņa un teikt, lai tas pāršķeļas, nav Dieva spēks. Dieva spēks ir Viņa dota un Viņam pakārtota vīzija. Mozus spēks bija vīzijā. Dievs viņu ņēma pie sevis, kad viņš skatījās uz to zemi, kurā ieies viņa pēctecis Jozua.

Un Mozus bija simts divdesmit gadu vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis. (5. Mozus grāmata 34:7)

Acis nebija kļuvušas tumšas un dzīves spēks nebija zudis, pateicoties vīzijai, kuru viņš bija pieņēmis, kurai bija stipri pieķeries un, kurā viņš dzīvoja. Viss pārējais, ko viņš darīja, bija pakārtots šim redzējumam. Tu esi izglābts, pateicoties Mozus redzējumam. Viss, kas labs, kas nāk caur kristietību virs zemes, ir pateicoties Mozus redzējumam. Bez Mozus redzējuma šeit būtu haoss un iznīcība. Viss, kas šo pasauli vēl kaut cik satur kopā, tā ir Mozus vīzija, viņa redzējums. Viņam pašam 120 gados acis nebija tumšas un dzīves spēks nebija zudis. Un kāpēc viņš darīja brīnumu? Kāpēc pāršķēlās jūra? Tāpēc, ka Izraēlam bija jāiziet cauri sausām kājām, kad ienaidnieks to piedzina. Tā bija ekstra situācija, kad bija vajadzīga glābšana. Viņš izstiepa zizli, un jūra pāršķēlās. Tas bija punkts, kad debesis savienojās ar zemi īpašā veidā. Kāpēc? Tāpēc, ka Mozus lietoja vīzijas principu. Nav vīzijas, nav spēka. Draugi, viss sākas ar vīziju. Lai no pelēcības izietu gaismā. Ne tikai no tumsas jāiet gaismā, bet arī no pelēcības gaismā.

Kālebs arī ir mans favorīts. Jozua ir mans favorīts, un Dāvids. Kad Israēls iegāja apsolītajā zemē, kad vēl bija atsevišķi reģioni, kuri dzīvoja milži, kuri joprojām nebija pakļauti. Lūk, Kālebs, kurš bija viens no tiem 12 izlūkiem, kurš tajā reizē, kad Mozus izsūtīja izlūkus, viens no diviem bija kopā ar Jozua, un teica, ka mēs iesim un šo zemi ieņemsim. Un pārējie desmit šaubījās, izlaida nelabu slavu, viņi baidījās: tur ir milži. Zeme gan ir laba, bet tā zeme aprij savus iedzīvotājus. Un rezultātā klīda 40 gadus tuksnesī. Iedomājies, bija pagājuši 40 gadi. Visa tā bailīgā paaudze bija izmirusi, Jozua vadībā Izraēls jau ir miris. Jozua vadībā Izraēls ieiet apsolītajā zemē. Un pie Jozua, kurš bija Izraēla vadītājs, atnāk Kālebs un saka.

“Tas Kungs ir manu dzīvību uzturējis, kā Viņš man bija apsolījis; un ir pagājuši četrdesmit pieci gadi no tā laika, kad Tas Kungs šo vārdu sacīja Mozum un Israēls gāja pa tuksnesi; un nu, redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs. Es vēl šodien esmu tik stiprs kā toreiz” [..]. (Jozuas grāmata 14:10-11)

Iedomājies, visa tā bailīgā paaudze bija nomirusi jau. Viņi visi ir nomiruši, bet Kālebs saka, ka viņš ir tikpat stiprs kā toreiz.

“Kad Mozus mani izsūtīja, kāds mans spēks bija toreiz, tāds spēks arī tagad: vai eju karā, vai izejot vai atnākot. Un tagad dod man šo kalnu zemi, par kuru Tas Kungs toreiz runāja, jo tu to arī tanī dienā dzirdēji, ka tur dzīvojot anakieši un ka tur esot lielas un nocietinātas pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani, ka es tos spēšu izdzīt, kā Tas Kungs ir apsolījis.” Tad Jozua viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunnas dēlam, Hebronu īpašumā. (Jozuasgrāmata 14:11-13)

Un Hebrona kļuva Kāleba īpašums. Ir 45 gadi pagājuši, bet tikpat stiprs kā toreiz. “Atslēga ir tā zeme, uz kuru es biju gājis. Uz kuru tu mani izsūtīji izlūkos. Es to zemi redzēju, ar šo vīziju esmu dzīvojis visus šos gadus.”

Kur ir Kāleba spēks pieveikt milžus? Kur ir Kāleba spēks izdzīvot visus šos gadus starp pelēko masu? Spēks ir vīzijā. Viņam bija tā pati Mozus vīzija, tā pati Ābrahāma vīzija. Tas ir viņa spēks – vīzijā ir spēks. Tātad otrais princips ir vīzija un galvenais mērķis. Starp citu, ja tu palasītu un painteresētos par dažādiem cilvēkiem, kas ir reāli ko sasnieguši, bieži būs tā, ka viņi ir kaut ko nejauši redzējuši, kādu cilvēku televizora ekrānā vai realitātē, un pēkšņi tas ir tā iepaticies, un viņi to ir tik ļoti gribējuši: “Es arī vēlos to!” Un viss sākās ar redzēšanu. Ja tev kaut kā nav, tas nozīmē, ka tu to neredzi un nevēlies. Ja tu kaut ko redzi un vēlies, tad tev tas noteikti būs. Kālebam piemita spēks, īpašs spēks, un tas izriet no vīzijas – galvenā mērķa.

3. Iztēle jeb domāšana.

Lai arī kāda tev nebūtu vēlme pēc kaut kā liela un laba, lai kā arī tu tur negribētu būt daļa no kaut kā liela, draugs, tev pašam ir savs konkrētais uzdevums. Tev ir arī savi ikdienas uzdevumi, piemēram, grupiņas vadītajam draudzē. Katrs grupiņas vadītājs vēlas, lai viņa grupiņa ir stipra, augoša, lai arī jauni cilvēki nāk klāt. Bet, lai tas varētu notikt, nepietiek ar to, ko mācītājs māca un sludina. Tur ir vajadzīga šī līdera domāšana un iztēle. Man ir iztēle un domāšana par visu draudzi. Bet grupiņas vadītājam ir jābūt domāšanai un iztēlei konkrēti par savu grupiņu un savas grupiņas cilvēkiem, par savas grupiņas tālāko virzību un attīstību. Viņam tādai ir jābūt, viņam ir jādomā. Ja tu nevari atrast laiku klusumam, padomāt, tad es nedomāju, ka tev ir kādas īpašas cerības kaut ko izdomāt un sasniegt. “Copy-paste” kaut ko vari darīt un tas arī būs viss, diezgan neefektīvi. Tev ir jādomā. Domāšana un iztēle – tev ir jābaro savs prāts un ir jādomā.

Tev ir jābūt pārliecinātam, ka tu vari. Citiem vārdiem – ticība, ka tu vari. Un tas arī nav nekas abstrakts. Tas ir tad, kad tu apzinies un saproti šos principus. Un, ja tu apzinies šos principus, tad tev viss kļūs skaidrs, ka tu patiešām vari. “O, es varu, es varu!” Tā kā ezītis anekdotē, atceries? Bija ezītis, kurš stāvēja uz celma un rādīja muskuļus. “Es esmu stiprs. Es esmu stiprs!” Garām gāja lācis, iespēra, viņš kamolā savēlās un aizripoja. Pieceļoties atkal izvērš krūtis: “Es esmu stiprs, bet viegls!” Mīļais draugs, nepietiek ar pozitīvu domāšanu, ar pašiedvesmu. “Es iedvesmoju sevi, Dieva vārdā ir apsolījumi. Es ticu, es varu.” Saproti, ka ticība un varēšana kļūst skaidra kā diena. Tā elementāra kļūst tad, kad tu apzinies šos principus. Tad, kad visi šie principi ir tavā arsenālā, tu vienkārši zini, ka tu esi stiprs. Nevis tikai, ka tu esi izdomājis, ka esi stiprs, vai iedvesmojis sevi, ka esi stiprs. Tu patiešām esi stiprs, tici, ka vari.

5. Komanda.

Piemēram, draudze, tas ir unikāls instruments. Tā ir unikāla komanda, ko ir iedibinājis pats Dievs. Latviešu filmā “Nameja gredzens” bija tāds teksts:
“Vilka spēks ir barā. Bet bara spēks ir vienā vilkā.” Un tā ir patiesība. Bībelē par komandu ir ļoti daudz norādījumu. Cilvēks viens pats ir stipra viduvējība. Komandā, draugi, mēs cits citu papildinām.

Kas ir degsme? Tas ir tad, kad tu vēlies, dedz par savu lietu. Un arī tas nav nekas abstrakts. Tas nāk komplektā, ja tu ievēro visus šos principus. Ja tu cīnies par šiem principiem un tu vienkārši centies tos praktizēt. Pēc tam tevī rodas iekšēja vēlme un šī vēlme izraisa noteiktas darbības. Arī kaut kādas noteiktas darbības, ko tu vienkārši atkārto, arī tās ar laiku kļūst par tavu dzīves daļu un izraisa vēlmi.

Ko nozīmē mācīšanās? Tas nozīmē, ka tev sevi nepārtraukti ir jāpilnveido, ir jālasa grāmatas. Sprediķus klausīties ir ļoti labi, ir jāapmeklē konferences. Es domāju, ja ir runa par kaut kādu konkrētu tavu specialitāti, tad arī tev ir jāuzzina vairāk par to lietu, kur tu strādā. Ja tu esi vadītājs, tad tev ir vairāk jāuzzina par vadības principiem. Ir nepārtraukti jāmācās. Lūk, tāpēc tūlīt būs Līderu un Bībeles skola – mums ir jāmācās.

8. Negatīvās enerģijas pārvēršana pozitīvajā.

Par šo esmu runājis jau šeit vairākas reizes. Es uzskatu, ka šis punkts pārvilks svītru pāri visiem pārējiem punktiem. Dari, ko gribi, un centies. Ja tu šo punktu izlaidīsi, tad es domāju, ka tev panākumi diez vai būs. Es domāju, ka nebūs, tas nav iespējams. Tas ir jāprot. Piemēram, politikā vispār nav ko darīt, ja tu neproti un neesi spējīgs pieņemt kritiku. Vispār tur nav, ko darīt, tur nav ko tuvoties, nemaz. Es ļoti labi apzinos, ka es zinu, ko es daru. Es zinu, ko es tur runāju. Es zinu, kāds svars man ir. Neatkarīgi, vai visi to izprot, vai nē. Es izprotu, un es zinu, ka būs pretdarbība. Un šī kritika, visbiežāk būs pretdarbība un nomelnošanas kampaņas. Ja cilvēks nav spējīgs panest kritiku, viņam tur nav ko darīt. Viņš sabruks, izplūdīs emocijās, raudās, ņemsies un darīsies, un izdarīs nepareizus lēmumus. Un viss, viņa ceļš beigsies un ne tikai viņa ceļš. Un tu saproti, ka man atpakaļ ceļa nav? Un tev, draugs, arī atpakaļceļa nav. Ja tu esi izvēlējies, tev atpakaļceļa nav. Vai nu mēs viņus, vai nu viņi mūs. Es jau minēju arī par politiku. Cilvēki, kas kaut ko grib sasniegt, viņi vienmēr tiek kritizēti, apmeloti, pret viņiem tiek vērstas apmaksātas kampaņas. Tas ir normāli. Un, ja cilvēks nevar to pats izprast, saprast, un arī, ja draudzē to neizprot, ka kāds kaut ko teica, tad ir pilnīgi vienalga, ko kāds tur teica. Tev pašam ir galva – salīdzini, domā, skaties, pajautā! Bet kur tā sāls? Jo vairāk tevi kāds kritizēs, jo vairāk būs kādas problēmas, jo vairāk, iespējams, būs arī kādas tavas paša kļūdas – tev ir jāspēj to pārvērst pozitīvi. Tas nozīmē, ka šo enerģiju, kas rodas no kā negatīva, tu to lieto, lai risinātu problēmas. Nu, piemēram, elementāra kritika. Kritika jau nekad nav baigi patīkama. Bet, goda vārds, kritika ir atkarīga arī no tās līmeņa. Bet kaut kāda vidēja kritika mani vispār neskar. Vidēja līmeņa kritika, kas nav aizsniegusi visu Latviju, mani tāda vispār neskar, patiešām, nemaz. Augstāka līmeņa kritika, kas nāk no augstākiem informācijas avotiem, par ko dzird visi cilvēki, nav tā, ka mani tas neskar. Bet pamatā es domāju par mērķiem, par vīziju, cik tas ļoti traucēs realizēt mērķus. Bet kas man par to? Es esmu Viņa trauks. Es daru, dzīvoju tikai vienu reizi. Nu tad jādzīvo ir šiki, jādeg šajā dzīvē – kaut kas ir jāpaveic. Nav tā, ka mani tas nesatrauc. Bet arī, ja kaut kas mani satrauc, tad es vienmēr domāju, kā to visu atrisināt. Ja ir kāda problēma radusies, tad no tā punkta, kur es esmu, un ar visu to enerģiju, kas ir radusies, es domāju, kā šo enerģiju ievirzīt pareizā gultnē, kas ir man vajadzīga. Saproti? Tas jau nav tā, ka man tagad ir tāda un tāda problēma – man tā un tā jārīkojas. Tā nenotiek, tev ir jāizdomā un ir jāsaprot. To sauc par Dieva vadību, bet visbiežāk tā nav nekāda Dieva vadība, tu pats to izdomā. Ja tu dzirdi, ka cilvēks saka, ka visur viņu vada Dievs. Patiesībā viņš pats to ir izdomājis. Tā, Dievs, kādu desu man pirkt? “Es jūtu, ka šito desu!” Un viņš domā, ka tā ir Dieva vadība. Un, ka it visā viņu vada Dievs. Bet tā reāli uz viņu apskaties, un tur nav nekādas lielās Dieva vadības. Un beigās neizskatās nemaz pēc dievišķas dzīves. Dieva vadība ir tāda, ka Viņš ļauj tev domāt saskaņā ar Viņa vārdu. Bet ir kaut kādi momenti, kur Viņš patiešām tev pačukst tādu ideju, kura var būt arī no Viņa. Visas idejas ir no Viņa, ja tās tev der, ja atbilst Bībeles principiem. Saproti? Lūk, kāda ir Dieva vadība. Tev ir jādomā pašam, nevis: Dievs, izdomā manā vietā kaut ko! Un sapnī atnāc, un pasaki man priekšā! Jā, mēdz tā būt, ka sapnī atnāk un Dievs arī pasaka tev kaut ko, bet tas būs tikai tad, kad tev pamatā jau būs kaut kāda bāze, kad tev ir mērķi, ka tev ir vīzija un tu ej uz to. Un visos tajos starpposmos var būt kaut kas pārdabisks. Ar to nevajag aizrauties. Tātad negatīvas enerģijas lietošana – ir jāiemācas lietot viss sliktais. Tur, kur kļūdies pats, vai citi ir kļūdījušies, īpaši, ja tavā dzīvē ir kāds sarežģījums, jāanalizē šī problēma, kāpēc tāda radās. No šīm kļūdām ir jāmācās, lai tās neatkārtotu, tev vienmēr ir jāiegūst no visa negatīvā tas pozitīvais. Iespējams, ka būs kaut kādas lietas, kuras tu neiegūsi uzreiz. Nu, tagad negatīva lieta notika, un es tagad sakoncentrēju visu tādā negatīvā bumbā un palaižu. Var jau koncentrēties, var darīties, es nedomāju, ka tev tas palīdzēs īpaši. Tas tā nedarbojas. Pati no sevis problēma neaiziet. “Tā, slikta lieta, es viņu aizpūšu projām.” Iedomājies, tā ir tāda ļaunā bumba, tu pūt, un tā ir prom. Jeb inkaunterā pie krusta piesiti savas problēmas. Nē, tas nedarbojas. Problēmu vari atrisināt tikai tad, kad tu no šīs problēmas esi ko iemācījies. Un nākamreiz vairāk to neatkārto, bet dari labāk. Saproti, arī tas ir veids, kā tu ievirzi enerģiju. Sist problēmas pie krusta un bumbu taisīšanas nepalīdz atrisināt tavu problēmu. Ko tik cilvēki nedara. Tas viss ir labi, ja tas palīdz cilvēkam. Līdzīgi kā mūzika palīdz – atraisa cilvēku. Bet tā nav būtība. Pats svarīgākais ir atrisināt šo problēmu. Problēmas risinās, tikai pašam domājot un rīkojoties, mācoties. Jeb pārvēršot negatīvo pozitīvajā. Vienmēr no visa negatīvā izvelc pozitīvo.

9. Kompetence.

Kas ir kompetence? Tas ir tad, kad tu pārzini savu darbības sfēru. Tas ir saistīts ar mācīšanos un ar pieredzes gūšanu. Ar solīšiem, kurus tu sper uz priekšu, un mācies no kļūdām. Mācies ne tikai no kļūdām, bet tāpēc, ka tu mācies pareizas lietas, un praktizē tās. Tā ir kompetence. Cilvēki samaksā attiecīgu cenu, lai iegūtu kompetenci konkrētās lietās. Ko dara hokeja komandās, ja komanda slikti spēlē? Nomaina treneri. Viss ir atkarīgs no trenera. Esi kompetents, tas ir spēks, kompetencē ir spēks. Atceries to gadījumu, kuru es stāstīju par auto detaļu ražotāju? Auto ražošanas firmā apstājās konveijers un nevar atrast vainu, kāpēc tā notika. Atbrauca speciālists, pastaigāja, padomāja, izvilka āmuru un uzsita. Un viss strādāja, piestādīja rēķinu – simtos dolāros. Un viņam vaicāja: “Kāpēc tik dārgi, tu uzsiti tikai ar āmuriņu?” Viņš atbildēja: “Es zināju, kur uzsist.” Tā ir kompetence. Liekas, ka nav taisnīgi, bet viņi ir šo algu nopelnījuši, jo viņi ir kompetenti. Un ne visi maksā cenu, lai šo kompetenci iegūtu.

10. Fokusēšanās un koncentrēšanās.

 

Koncentrējies uz savām stiprajām pusēm, bet dažādu problēmu risināšanā tev viņas ir jāskalda un jākoncentrējas uz prioritārajām. Noliec prioritātes un mazsvarīgo paliec malā.

Kas ir iniciatīva? Iniciatīva ir, kad tu pats esi tās ierosmes avots, kurš izrāda iniciatīvu kaut ko darīt, kaut kam pieslēgties. Tas nozīmē iniciatīvu. Nevis tikai vienmēr, kad tu kaut kur pieslēdzies, kad dara to vai dara šo. Bet kad tu pats izrādi iniciatīvu un dod savus priekšlikumus. Piemēram, Saeimā, opozīcijā ir četras partijas. Jautājumi, kurus izskata, bieži vien nāk no opozīcijas partijām, zemniekiem šo priekšlikumu ir vairāk nekā “Latvija pirmajā vietā”, diemžēl. Var teikt, ka viņi izgriež pogas mums. Es eju debatēt par viņu priekšlikumiem, mums nav savu. Ir kas ir mūsu, ir kas ir viņu priekšlikumi. Labāk ir tev būt tam, kas izrāda iniciatīvu. Šis ir kristieša spēka kopums – izrādīt iniciatīvu. Nevis kad tev kaimiņš, vīrs vai sieva, draugs saka, lai ietu uz draudzi, bet tu esi tas, kas saka, ka ir jāiet uz draudzi. Tu šo iniciatīvu izrādi. Ejam uz draudzi, ejam uzrunāt cilvēkus, darām to un šo – tu pats esi iniciatīvs.

Šis ir nopietns punkts, šis ir arī raksturs. Bez disciplīnas neko nevar sasniegt.

Strādājiet vairāk nekā no jums prasa. Negribas? Tāpēc jau arī strādā pie sava šefa. Nekad tevi neievēros un nepaaugstinās, ja tu nebūsi tas, kas dara vairāk. Atnāci ātrāk uz darbu, aizej vēlāk. Izdari vairāk, tu varēsi pēc laika pabrīnīties, kad tiksi novērtēts, paaugstināts, būs lielāks atalgojums. Tu kļūsi neaizvietojams. Tas pats ir arī kalpošanā, izdari vairāk un izrādi iniciatīvu.

Viss šis īpašību kopums rada spēku. Tas arī ir tas spēks, ka mēs lietojam Viņa principus. Kurā virzienā mēs lietojam šo spēku? Lielāks spēks ir to pusē, kuri ir taisnības pusē. Tas, ko tu dari, zini, ka ir patīkami Dievam, ka tas, ko tu dari, tuvākam ļaunu nedara. Tieši otrādi, tas ceļ sabiedrību un cilvēkus. Lai nāk tava valstība un tavs prāts, lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes!

Četrpadsmit spēka principi: visi spēka principi ir Viņā un Dieva vārds būtībā ir Viņa principi. Un Tas Kungs ir tavs spēks, nevis abstrakti, bet lietojot Viņa principus. Šos principus lietojot, pats Dievs tevi paceļ. Jēzum piemita spēks, Kālebam un Mozum piemita spēks, un tā mēs varētu turpināt. Un pirmais princips – jauns radījums jeb jauns radījums dod spēju iegūt un lietot spēka principus pilnā mērā. Tāpat jauns radījums nozīmē glābšanu, sakārtotas attiecības ar Radītāju, būt mierā ar Viņu un ar mūžības jautājumu. Otrais – vīzija, galvenie mērķi. Trešais – domāšana, ceturtais – ticība, ka vari, piektais – komanda, sestais – degsme, septītais – mācīšanās, astotais – negatīvās enerģijas lietošana, devītais – kompetence, desmitais – fokusēšanās, vienpadsmitais – iniciatīva, divpadsmitais – disciplīna, trīspadsmitais – darīt vairāk kā prasa un četrpadsmitais – taisnība un tuvāk mīlestība.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “14 kristieša spēka principi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija