Rīcībspēja un lampu drudzis

Šodienas tēma “Rīcībspēja un lampu drudzis”.
Es paskatījos skaidrojošajā vārdnīcā un tur ir atrodams tāds teiciens kā “lampu drudzis”, bet Tēzaurs.lv vārdnīcā tas ir arī kā “rampas drudzis”. Tas varbūt vairāk izskaidro lampu vai rampas drudzi, vai kas ar to domāts. Rampa ir skatuves daļa apakšā. Šeit, draudzē, gan nav apakšā, bet tikai augšā gaismas, bet faktiski, tā arī ir rampa. Piemēram, rampa ir šīs ugunis. Tas ir tas pats, kad bokseris iziet ringā un viņu apspīd rampas ugunis. Es izeju šeit uz skatuves un mani apspīd rampas ugunis. Lampu drudzis jeb rampas drudzis nozīmē to, ka tu esi nonācis apstākļos, kad visi uz tevi skatās un tev ir lampu drudzis. Starp citu, vienas no cilvēku lielākajām bailēm ir publiska uzstāšanās. Tie, kas citreiz ir iznākuši priekšā un te stāvējuši, zina, ka var būt tā, ka viss aizmirstas. Tajā brīdī tu vairs neko nezini, jo tev viss ir aizmirsies. Tad paliek tikai tas, kas tev ir pierakstīts vai no galvas esi iemācījies, vai kā citādi. Ar laiku tu pierodi, bet, jebkurā gadījumā, lampu drudzis vai rampas drudzis ir parādība, kas ir saistīta ar rīcībspēju. Rīcībspēja ir juridisks termins, bet tas ļoti labi izskaidro arī domu, ko es vēlos šodien atklāt. Rīcībspēja jeb spēja rīkoties, vai vienā vārdā – rīcībspēja – labi skan. Rīcībspēja – tas ir cilvēks, kurš ir spējīgs rīkoties. Lai šo nosaukumu “Rīcībspēja un lampu drudzis” izteiktu vienā teikumā, nozīmē to, ka tu esi spējīgs rīkoties, neskatoties uz lampu drudzi.

Tēzaurs.lv vārdnīcā teikts: lampas jeb rampu drudzis ir uztraukums pirms uzstāšanās vai pirms nozīmīga notikuma. Ne tikai pirms uzstāšanās, bet arī pirms nozīmīga notikuma. Rampa ir skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītājiem zāles pusē. Tā vienkāršoti, tas ir skatuves uguns un tāpēc to sauc par lampu drudzi. Šis drudzis ir no lampām, no tā, ka tu esi izgaismots, no tā, ka tu esi nozīmīga notikuma priekšā. Es nezinu, kā tagad ir skolās, bet tagad droši vien vairs tā nav. Kad es augu, tad tā nebija. Toreiz mums skolā bija fizkultūra, tagad vairs mums tādas nav. Īpaši pēdējos divus gadus. Mums regulāri bija jāskrien vairāku kilometru krosi – 6 km, 12 km. Es gan mācījos sporta klasē un man tas viss bija īpašāk. Ziemā daudzi kilometri slēpošanā un tas bija regulāri. Arī fizkultūras stundās bija kartējās normas. Pirms sprinta skrējieniem, pirms tālo attālumu skrējieniem man vienmēr bija lampu drudzis. Kas tas ir? Tu pirms starta uztraucies, un tas var būt kā viegls drebulis. Ne no aukstuma, bet tieši no tā, ka tu esi šī nozīmīgā notikuma priekšā un to sauc par lampu drudzi, kurš ir ne tikai no lampām, bet tas ir no jebkāda notikuma, kur tev ir jāpārvar sevi un ir jāizdara tas, kas ir jāizdara. Ja tu neizdari to, kas ir jāizdara, tad nav rezultāta. Šī sajūta nemaz nav tik patīkama, bet tā ir jāpārvar. Tas ir līdzīgi kā bailes. Tas ir tāds mikss jeb no dažādām sajūtām izveidots kokteilis, kad tu stāvi nozīmīga notikuma priekšā un tev šīs sajūtas, visas tavas emocijas un tava miesa ir pret. Daudz vieglāk ir padoties un vienkārši to nedarīt, lai šīs sajūtas neizbaudītu. Taču, ja cilvēks neiemācās pārvarēt lampu drudzi jeb šo iekšējo pretestību, tad viņš nevar progresēt un nevar neko sasniegt. Katrā gadījumā, viņš nevar neko vairāk izdarīt kā šodien. Tu zini, ka cilvēki dzenas pēc stabilitātes. Mēs zinām, ka ir tāda partija “Stabilitāte”. Nav slikts nosaukums, bet priekš manis šis nosaukums nav pozitīvā nozīmē. Es nevēlos stabilitāti. Priekš manis stabilitāte ir nāves spriedums. Es nevēlos stabilitāti, es vēlos progresu, es vēlos iet uz priekšu. Kad cilvēki dzenas pēc konkrētas, stabilas algas, kad viņi dzenas pēc stabilitātes, tas ir ienaidnieks progresam. Ļoti iespējams, ka tieši tāpēc, ka tu dzinies pēc stabilitātes, tu pazaudēji un palaidi garām savas dzīves iespējas, kuras patiešām tev varēja atnest daudz svētību un panākumu. Redzi, ja tev ir stabilitāte, tur lampu drudža un uztraukumu nav. Katram jau būs kaut kādi uztraukumi tajā sfērā, kur strādā, kaut kur mācās vai kaut kur virzās. No tā vispārīgi neizbēgt. Stabilitāte, zināmā mērā, dod komfortu un tajā pašā laikā viņa dod arī stagnāciju. Tāpēc šodien šī tēma “Rīcībspēja un lampu drudzis”. Es vēlos jūs šodien pamudināt, ka ir nepieciešams rīkoties. Ja tu patiešām gribi vairākus nozīmīgus soļus spert, ja tu patiešām gribi rīkoties, vairāk naudu nopelnīt vai vairāk cilvēkus grupā, vai stiprākus cilvēkus savā grupā, vai tu gribi politikā, vai izglītībā kaut ko sasniegt, vai kādus citus personīgos mērķus, tad ir jāspēj riskēt.

Risks ir saistīts arī ar lampu drudzi. Jo lielāks mērķis, jo vairāk ir šī uztraukuma pirms nozīmīgā notikuma. Ja bokseris diendienā trenējas, tas ir saistīts ar disciplīnu un ikdienas mērķiem. Ja tur būs kāds lampu drudzis vai kāds uztraukums, emocijas, kas jāpārvar, tas būs citādi. Bet pašā noslēgumā, kad tu iziesi ringā, būs lielāks uztraukums. Tas piemīt katram cilvēkam. Ja tu vēlies kaut ko sasniegt, tev ir jāiemācās to pārvarēt, jo tikai tad tu būsi rīcībspējīgs. Tikai rīcībspējīgs cilvēks kaut ko sasniedz. Šeit tik daudz no šīs kanceles ir skanējuši motivējoši vārdi. Mēs arī tikko liecībā dzirdējām, ka cilvēks stāstīja, ka viņu mācītājs motivē. Es patiešām motivēju. Tā ir mana būtība un es vēlos, lai katrs cilvēks kaut ko sasniedz, lai katrs tiešām izaug par spēcīgu personību, lai mēs kā draudze daudz sasniedzam, ka mēs spējam Latviju mainīt pozitīvā nozīmē. Es tik daudz un dažādas tēmas esmu mācījis, bet saproti, neviena no šīm tēmām vai visas kopā, nedarbosies tavā vai draudzes dzīvē, ja mēs to nelietosim un nerīkosimies. Šāda tēma varētu būt kā noslēguma tēma katrai grāmatai. Katram sprediķim noslēgumā jābūt: “Rīkojies!” jo bez rīkošanās nebūs rezultāta. Lai rīkotos, ir jāpārvar sevi un dažādas izjūtas un sajūtas, arī tādas, kā bailes. Šajā gadījumā tēma ir “Rīcībspēja un lampu drudzis”.

Saeimā bija iesniegts kolektīvais iesniegums ar vairāk nekā 10 000 savāktiem parakstiem. Viņš caur komisiju bija atnācis Saeimā un visiem bija jābalso. Tie cilvēki, kas savāca parakstus, vēlējās, lai tie, kas varētu tikt ievēlēti par deputātiem, būtu ar augstāko izglītību. Protams, ka augstākā izglītība ir laba un ka tas, ka tev ir augstākā izglītība, nosaka visu. Bet kāda šodien ir tēma? Rīcībspēja! Ka tu spēj lietot šīs te zināšanas, ko tu esi ieguvis un, ka šīs zināšanas atbilst tavai būtībai, taviem parametriem, ka šīs zināšanas ir balstītas uz vērtībām. Ka zināšanu pamatā, ko tu lieto, ir vērtības, kas patiešām ir tuvākmīlestība, kas patiešām ir progresējoši. Bet paralēli zināšanām ir vajadzīga motivācija, vērtības un motivācija, lai šīs zināšanas lietotu. Šīm zināšanām jābūt pielāgotām cilvēka spējām, pielāgotām vīzijai, lai padarītu Latviju labāku, un galu galā, lai katrs cilvēks var progresēt. Ko tas līdz, ka tu iegūsti kailas zināšanas, bet neesi motivēts un nespēj pārvarēt elementāras bailes? Es nolēmu, ka es debatēs gribu runāt par šo tēmu un norunāju. Internetā šis ieraksts ir pieejams. Norunāju un pateicu trīs iemeslus, kāpēc deputātam nevar būt obligāta prasība pēc augstākās izglītības, lai viņš tiktu ievēlēts par deputātu.

Viens no iemesliem bija Satversme. Ja prasība ir – augstākā izglītība -, tad faktiski mazāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir augstākā izglītība. Faktiski divas trešdaļas iedzīvotāju vispār nevar kandidēt vēlēšanās. Tas neatbilst Satversmei, pirmkārt. Pašā noslēgumā es vēl minēju iemeslu, ka ne jau augstākā izglītība nosaka tavas spējas, bet iegūtās zināšanas, un šīs zināšanas var nebūt saistītas ar kādu konkrētu augstāko izglītību, jo ļoti daudzi cilvēki ir bomžiar augstāko izglītību. Ļoti daudz cilvēku ar augstāko izglītību nestrādā savā specialitātē. Un kāpēc? Viņi nav rīcībspējīgi, nav motivēti, viņiem nav vīzijas, nav patriotiski, viņiem nav vērtību, kas nav ieaudzinātas kopā ar šo izglītību, tāpēc formālajai izglītībai nav noteicoša nozīme. Es esmu par izglītību, bet nevis vienkārši formālu izglītību, bet tādu, ka cilvēks tiek izaudzināts arī rīcībspējīgs, nevis tikai formālas zināšanas, bet ka viņš var lietot šīs zināšanas. Ka viņa zināšanas ir balstītas vērtībās, nevis kaut kādās destruktīvās, bet konstruktīvās jeb kristīgās vērtībās. Saeima ar lielu pārsvaru nobalsoja, ka nav vajadzīga augstākā izglītība. Tas ir pret demokrātijas principiem. Jebkuram ir jādod iespēja un katram ir iespēja būt tautas vēlētam pārstāvim. Un formāla augstākā izglītība nevar būt noteicošais faktors. Formālas zināšanas nozīmē, ka maksimums sēdēt kādā ministrijā un pašam daudz nedomāt, bet izpildīt norādījumus. Varbūt savā sfērā tu pārzini kaut kādas lietas, tas viss ir labi, bet šie nav rīcībspējīgi cilvēki, kas ir spējīgi uz lieliem sasniegumiem. Tā kā Mirttante filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” teica: “Tagad galvenais jau papīri, У меня вседокументы в порядке, это мой krustdēls.” Galvenais jau tagad ir papīri. Redzi, diploms absolūti nav svarīgākais, bet svarīgas ir zināšanas un pielietot šīs zināšanas. Un jābūt ir konstruktīvām zināšanām, un cilvēkiem ir jābūt motivētiem. Ja latvietis būs motivēts un jau no bērna kājas, sākot jau no bērnudārza un ģimenes, vērtībām balstītā motivācijā, uz vērtībām balstīta izglītība, dažādās nozarēs, arī ierēdniecībā, visur – tad panākumi Latvijai ir garantēti. Tas ir manā sirdī. Atgriežoties pie tā, ar ko es sāku šo notikumu, kas bija Saeimas sēdē, tas kādas bija sejas, vieniem tādas, citiem šādas, citam vispār neinteresē, tas arī parāda to, kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam. Kā saka Jēzus: “Jūs skatīdamies skatīsieties un neredzēsiet, jūs klausīdamies klausīsieties un nedzirdēsiet, un nesapratīsiet.” Tev nosauc veselu virkni cilvēkus: ASV prezidents Harijs Trumens, pēc otrā pasaules kara, viņam nebija augstākās izglītības, bet viņa vārdā nosauca universitāti, Bils Geits, mēs esam mediķi un mums ir augstākā izglītība, bet Bilam Geitsam nav augstākās izglītības, bet viņš jūs koriģē, viņš jūs māca un jūs ārstējat tā, kā viņš māca.

Jūs potējat to, ko viņš jums dod potēt. Viņš uztaisa seminārus, jūs tos izejat un sakāt: “Jā, Bilam Geitam”, bet viņam nav augstākās izglītības – viņam ir motivācija. Destruktīvas vērtības, ne konstruktīvas vērtības. Kā viens cilvēks bija ierakstījis komentāros, ka visi manis minētie cilvēki nav labākais piemērs. Tieši tā, viņi nav labākais piemērs kā vērtību cilvēki. Kāpēc cilvēki ar kristīgām vērtībām nelieto šos principus? Kāpēc viņi neredz un negrib redzēt? Kopumā Latvija ir kristīga valsts. Kāpēc mūsu ierēdņi un deputāti brīnās par šādu nostāju? Bet, paldies Dievam, balsojums tomēr parādīja, ka viņi atbalstīja manu uzrunu. Ne jau tikai manu uzrunu, bet tas jau arī komisijā bija nolemts, ka tas neatbilst demokrātijai un citiem principiem. Es biju vienīgais debatētājs, un manā sirdī bija to pateikt, es to darīju un tas bija ļoti vērtīgi.

Izraēlieši tuksnesī kurn un saka:

Atslēgas vārdi – par velti ēdām. Kas izraēlieši bija Ēģiptes zemē? Vergi. Vergi, kuri ir atbrīvoti, saka, viņiem krātiņš ir atvērts, viņi ir izvesti brīvībā, apstākļi nav tie labākie, ir lampu drudzis. Kāpēc Izraēls 40 gadus klīda tuksnesī? Tāpēc ka tajā brīdī, kad bija jāieiet apsolītajā zemē, visiem izlūkiem bija lampu drudzis. Bet divi, Jozua un Kālebs, bija rīcībspējīgi un pārvarēja šo sajūtu, bet pārējie desmit nepārvarēja lampu drudzi. Šīs emocijas viņus tā pārņēma, ka viņi gāja un stāstīja saviem padotajiem, viņi izlaida nelabu slavu, ka tur dzīvo milži, tā zeme jau ir laba, bet šī zeme aprij savus iedzīvotājus un tur dzīvo milži, mēs nespēsim to ieņemt. Bet Jozua un Kālebs teica, ka mēs iesim un ar varu to ieņemsim. Šīs sajūtas visiem divpadsmit bija vienādas. Atšķirība bija tikai tā, ka vieni to pārvarēja, jo viņiem bija pozitīvs prāta uzstādījums, citiem vārdiem, viņi ticēja tam, ko teica Dievs. Ticēja apsolījumam, ka viņi ir izvesti no Ēģiptes zemes, lai iemantotu šo zemi, ko Dievs gribēja dot, zemi, kur piens un medus tek. Vergi, kuri ir izvesti brīvībā, brīvi cilvēki, bet viņi saka, ka mēs tur, Ēģiptē, ēdām par velti.

Saproti domu? Vergs, kurš strādā par brīvu, vergs, kuram vispār nemaksā, kurš pieder saimniekam, saka, ka viņam iedeva par velti. Vergs jau sen ir simtkārtīgi atpelnījis to, ko par velti iedod, ko tu jau vienkārši esi saimniekam nopelnījis. Vergam ir sveša iekšējās pretestības laušana, tāpēc jau arī viņš ir vergs. Izraēliešiem bija verga domāšana. Viņus izveda, viņi ieguva brīvību, bet sirdī, domāšanā viņi palika vergi. Tā bija vairāku simts gadu laikā izveidojusies mentalitāte. Domāšanā viņi joprojām bija vergi. Tāpēc arī visas šīs nedienas, un tāpēc arī Jeruzālemē tempļa vietā šodien stāv musulmaņu mošeja. Viņi nevarēja tikt vaļā no savas verga domāšanas. “Tur mēs dabūjām par velti.” Vergs uzskata atmesto kaulu par savu dāvanu, kas ir par velti. Daudziem ir grūtāk būt pašmotivētam, strādāt un pelnīt sev, paradokss. Kad tu pats strādā, kad tu pats pelni, vai tu esi spiests kredītu dēļ izbraukt uz ārzemēm, tu saki, lūk, es nopelnīju, patiesībā tu neesi nopelnījis, bet tev patiešām atmeta. Tu esi spiests to darīt, tevi piespiež, jo bankā ir jāmaksā procenti. Daudz vērtīgāk ir būt pašmotivētam un mērķtiecīgi darīt kādas lietas, kas ir labas, pozitīvas lietas, par kurām tev maksā. Kā jau es minēju, daudzi palaiž garām savas lielās iespējas tikai tāpēc, ka viņi grib stabilitāti, stabilu darbu ar stabilu algu. Kuram negribas stabilu algu? Bet tas nav ceļš uz panākumiem. Ir nepieciešams pieaugums, jo inflācija taču aug. Algas arī aug, tikai ne tik ļoti kā inflācija. Pabalsti arī aug, bet ne tā kā inflācija. Un valdībai vienmēr ir ko pateikt, ka, redziet, mēs pabalstām. Realitātē viņi nepabalsta, tāpēc ka šie pabalsti ir mazāki, kā ir izaugusi inflācija. Un viss ir tikai teātris – verga domāšana. Ēģiptes zemē mēs ēdām zivis par velti. Priekšnieks man samaksāja, priekšnieks man atmeta, bet tev pašam ir jāsaprot sava vērtība. Tev ir jāciena sava brīvība, tev ir jābūt rīcībspējīgam. Ir daudz vieglāk darīt to, ko tev pateica priekšnieks, atnes to no punkta A uz punktu B, faktiski, bez nekādas atbildības. Tas ir vienkārši. Celies no rīta, pārvari slinkumu, aizej uz darbu un izdari tur visu, ko no tevis prasa. Bet daudz grūtāk ir būt rīcībspējīgam, pārvarēt bailes, pārvarēt lampu drudzi un izdarīt pareizas darbības, un nopelnīt pašam.

Abi šie cilvēki, gan tie, kas ir gausi un nolaidīgi, kas nav rīcībspējīgi, gan tie, kas ir rīcībspējīgi, abi dara darbu, bet čakla roka valda pār nolaidīgu roku. No turienes ir šīs šķiras. Tu domā, ka Latvijā viss ir slikti? Latvijā nav viss tik slikti. Teiksi – Latvija ir pēdējā vietā Eiropā, bet es esmu partijā “Latvija pirmajā vietā”. Skaidrs, ka uz citu valstu fona inflācija un citas lietas, Latvija patiešām ir pēdējā vietā un te viss ir slikti. Arī Lietuvā jau pienu izlej uz laukiem un dala par brīvu, jo pienu vairs neuzpērk par normālām cenām. Tā, protams, ir katastrofa. Saproti, ka visā šajā situācijā, kādā ir mūsu valsts, tam nav nekādas lielas nozīmes, tas neattiecas uz to, ko tu vari, esot tajā pašā situācijā, tikai domājot un rīkojoties pozitīvā virzienā. Tu izmanto visas tās iespējas, kas ir, un tos ir ļoti daudz. Nav svarīgi, kādā vietā ir Latvija, ir svarīgi, kādā vietā ir tava domāšana. Ir svarīgi, kā tu rīkojies un faktiski atslēgas vārds, lai pārvarētu lampu drudzi, ir es varu. Sajūtas visiem ir vienādas. Tiklīdz cilvēks saprot, lai sasniegtu konkrēto virsotni, konkrēto mērķi, ir jāsper solis, un tev ir rampu ugunis un lampu drudzis. Un tev ir jāapzinās, ka tu vari, jo ar tevi ir liels, stiprs un varens Dievs. Vispār Dievs ir tik stiprs un tik varens, kā tu par Viņu domā. Un tā nav visa patiesība, Viņš ir tāds, kāds Viņš ir, bet tavā dzīvē Viņš būs tik liels, kā tu par Viņu domā. Un Bībele saka: “Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Kā tu domā arī par sevi: vai tu vari, vai tu nevari. Domā par sevi, ka tu vari. Mums nevajag par velti ne zivis, ne gurķus, ne melones, ne lokus, ne sīpolus un ne ķiplokus. Mēs par visu gribam samaksāt savu cenu. Un tur ir brīvība. Zini, ir cilvēki, kuri par visu samaksā. Nav nepareizi pieņemt dāvanas, bet ir slikti pierast pie tā, ka kāds tev vienmēr dod. Ir svarīgi apzināties, ka par visu ir jāmaksā. Brīvība ir tajā, ka tu par visu māki samaksāt, ka tu zini savu cenu. Bet vergs domā: man par velti.

Es nezinu, kā etiķis bojā zobus, dūmi – acis, to var saprast, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta.Tātad slinkais cilvēks, tāds cilvēks, kurš pie mazākās rampas uguns padodas, šāds cilvēks kaitē citiem, kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta. Viņš kaitē kādiem cilvēkiem. Ja viņš kaut kur strādā, pat darba vietā, ja cilvēks sava slinkuma un baiļu dēļ neizdara kādu pienākumu, tad viņš kaitē organizācijai. Citiem vārdiem sakot, veiksmīgi cilvēki un pati veiksme aizgriežas no slinka cilvēka. Veiksme un veiksmīgi cilvēki pagriež muguru, ja tu nevari savākties un izdarīt vajadzīgās lietas.

2003. vai 2004. gadā mani Tālivaldis Tālbergs uzaicināja “Latvijas Kristīgajā radio” uz raidījumu, un tas man bija kaut kas īpašs. Tajā laikā man bija zils 5. sērijas 520, E34, BMW, 86. gada ražojums, un tieši tad, kad es skrēju uz mašīnu, mašīnas durvis nevarēja atvērt, iespējams bija aizsalušas, bet dabūju vaļā bagāžnieku un tad meita Betija ielīda caur bagāžnieku un atvēra durvis, bet tas viss prasīja laiku un es kavēju uz šo raidījumu. Man šī mašīna nebija labākajā stāvoklī, jo tika arī cietusi un viss diezgan drebēja, bet es steidzos uz radio, jo bija jāpaspēj. Braucu es diezgan lielā ātrumā un negaidīti pamanīju, ka man kreisajā pusē stāv policijas automašīna ar radaru un mēra ātrumu, bet radara pistole bija nolaista, un viņi tikai uz mani noskatījās, bet mani tomēr nenoturēja, jo laikam šis radars nespēja mani noķert. Kurš tevi var apturēt, ja tu dzenies pēc tā, kas ir labs? Protams, es nevienu nemācu pārkāpt ātrumu, jo neminu, cik ātri braucu, bet pats princips ir pareizs. “Kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs no visas sirds dzīsieties pēc tā, kas labs?”

No kā sastāv organisms? No šūnām un vēl dažādiem orgāniem. Psiholoģiski un fiziski, kad mums ir paradums nerīkoties, nestaigāt un neko nedarīt, tad tas atsaucas uz cilvēka šūnām, faktiski, ar nekā nedarīšanu tu savām šūnām dot komandu kļūt tādām kā sastāvējies dīķis. Tu gan psiholoģiski, gan fiziski vari sākt slimot. Nerīkošanās, neprogresēšana ir kā vēzis, tāpēc labākā aizsardzība ir dzīties pēc taisnīgiem mērķiem.

Jēzum bija lampu drudzis, Viņš bija ļoti nopietnas izvēles priekšā. Jēzus zināja savu mērķi, bet lai šo mērķi izdarītu, bija jāizdara pēdējais solis – jāiztur nodevība un krusta nāve. Sanāk tā, ka Jēzus sviedri bija sarkani, jo šī piepūle bija milzīga, iespējams, viņam plīsa kādi asinsvadi. Bībele saka, ka eņģeļi Viņu stiprināja. Kādā veidā eņģeļi stiprināja Kristu, ka Viņš tika galā? Risinājums bija rīcībspēja. Vai Ģetzemanes dārzā Jēzus bija viens? Nē, Viņš ņēma līdzi mācekļus. Tātad – komanda. Tāpat, kā es runāju par sprintu, ja man tur nebūtu bijis skolotājs, klase un neliktu atzīmes, es neietu skriet nekādus sprintus.

Cilvēkam vienam pašam vispār nav nekādas iespējas kaut ko sasniegt. Tikai komandā, organizētā pūlī. Tikai tur, tādā vidē tu vari iegūt vajadzīgo enerģiju. Jēzum bija personīgas attiecības ar Dievu un komanda jeb organizēts darbs. Šo vēl varētu nosaukt par sagatavošanos. Tad, kad tu esi sapratis savu virzienu, tev ir jāsagatavo savs prāts, sirds un vajadzīga komanda, kā arī laiks ar Dievu. Protams, arī tev pašam ir jāiziet cauri savām domām, ko tu vēlies panākt.

Visi mācekļi Viņu nodeva, bet viss mainījās pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad pašiem bija jāsāk lūgt Dievu.

Tieši esot komandā, tu saņem motivāciju un iedrošinājumu. Ne tikai no tā, ko kāds runā, bet arī no tā, ka atrodies vidē, kas progresē.

Draugs, mācies no tā, ko tu redzi un dzirdi. Viens ir tas, ko tu dzirdi no kanceles, bet otrs ir tas, ko tu lasi Bībelē, savelc visus galus kopā, saredzi cilvēku dzīves. Mācies no tā, kas notiek, ja cilvēks nemaksā cenu. Salamans saka, ka viņš gājis gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, un, redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu. Šeit nav runa par to, ka mums jābūt bagātiem, bet jābūt progresam tavā dzīvē. Pretējā gadījumā šūnām tiek dota komanda: mierā un degradēties. Mums apkārt ir tik daudz piemēru kā nevajadzētu darīt, jo pats Salamans ņēmapie sirds, lika vērā, nolūkojos uz to un mācījās. Salamans iemācījās to, ka, ja tu ilgāk un vairāk vēlies pagulēt, tad nabadzība atnāks ātriem soļiem, un Latvija diemžēl ir nabadzīga valsts, atkal būs jāaizņemas kartējos miljardus, bēdīgi.

Kā sauc šos? Ir tādi eksperti, kurus tautā sauc par dīvāna ekspertiem. Nemācies no dīvāna ekspertiem. Nemācies no cilvēkiem, kuru dzīvēs nav progresa. Nemācies no tiem cilvēkiem, kas aiz sevis nes tikai postu. Neklausies, ko viņi stāsta un cik gudri runā. Tā ir tā klase, bieži vien ar augstāko izglītību. Tā ir tā augstākā izglītība, kurai nav rīcībspējas šo izglītību pielietot, bet viņam ir zināšanas bez konkrēta pielietojuma, un kad tu redzi šādu cilvēku, tas nav interesanti, no viņiem nav jāmācās. Mēs no viņiem nemācīsimies.

Baidies pazaudētas iespējas, nevis neveiksmīgus projektus. Es tev varu garantēt, tu būsi rīcībspējīgs un pārvarēsi savas emocijas un spersi soļus uz priekšu, ne vienmēr tu rīkosies pareizi. Tev noteikti būs kļūdas. Tāpēc tās ir, lai tu varētu no kļūdām mācīties. Ja nav šos kļūdu, tad neuzzināsi, kā ir efektīvāk rīkoties. Kļūdas ir jāpieņem kā dabiska sastāvdaļa panākumiem, no kurām tu var mācīties. Baidies šo iespēju pazaudēt. Labāk ir nepareizi darīt nekā vispār nedarīt. Es kaut kur lasīju par zobu tīrīšanas jautājumu – kā pareizi tīrīt zobus, cik bieži jātīra zobi. Un bija speciālista atbilde, ka labāk ir pavirši tīrīt zobus, nekā vispār netīrīt zobus. Un tāpat ir ar panākumiem – labāk ir nepareizi rīkoties, nekā vispār nerīkoties.

Pēteris darīja daudz kļūdu, bet viņš darīja un rīkojās. Kad Jēzus staigāja pa ūdens virsu: “Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsmu!” Jēzus teica: “Nāc!” Viņš izkāpa, gāja un pēc tam slīka.

Pēteris ir viens no zināmākām personām Bībelē, Jaunajā Derībā.

Tas nebija Jēzus plāns, viņš pārgalvīgi rīkojās, bet viņš rīkojās.

Realitāte bija cita, viņš lampu drudzi nevarēja pārvarēt. Tad, kad Jēzu arestēja, viņš slepus gāja un dārzā iekļuva augstā priestera pagalmā, trīs reizes aizliedza Kristu, kā Jēzus arī prognozēja, kamēr gailis vēl nebija dziedājis. Trīs reizes aizliedza Kristu. Kāpēc? Tās bija tās sajūtas, tās bija bailes. Tas bija tas, kas sevī bija jāpārvar, ko viņš vēl nebija spējīgs izdarīt, bet mēs zinām, ka dzīves galā, viņš spēja to izdarīt.

Pārvarēt sevi, būt gatavam, viņš bija gatavs, nevajag baidīties, apliecini, nesanāca, sāc vēl vienreiz, galvenais, ka kaut ko dari, ka tu virzies uz priekšu.

Jēzus dod mums skaidras norādījumus, kas ir pats svarīgākais: turēt drošu prātu. Prāts nozīmē, ka es visu spēju tā spēkā, kas dara mani stipru. Tas nozīmē – es spēju, es varu. Tas ir prāta uzstādījums.

Tas Kungs būs tik daudz ar tevi, cik tu domāsi, ka Viņš ir ar tevi. Saproti? Tādā mērā, kā tu domāsi, ka Viņš ir ar tevi. Turēt drošu prātu, tas ir zināt, ka Dievs ir ar tevi. Apzināties to. Tev ir jāzina, ka Dievs ir ar tevi un tu vari to pārvarēt. Viss iet caur prātu, tā ir ticība, tas ir zemapziņā, tas ir sirdī.

Pāvilam bija lampu drudzis, bailes, šaubas, bet Dievs saka: tu nebaidies, runā, neciet klusu.

Ja tu tici Dieva vārdam, tad tu pieņem to. Tas gars, ko tu esi saņēmis, ticot uz Kristu, šis gars ir drosmes gars, tas nav bailības gars, tas ir drosmes, spēka, mīlestības un paškontroles gars.

Lampu drudzis jeb organisma pretestība, jeb stress organismā, kad tu esi kaut kādas izvēles priekšā, kas prasa piepūli. Un šādos brīžos nespēcīgais par sevi saka: es esmu stiprs. Ne tikai šajos brīžos, bet pirms tam tu jau sagatavojies lūgšanā, tu sagatavojies savās domās tam visam, ko tu gribi izdarīt, un tu esi komandā, protams, un tev nekas nav neiespējams.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Rīcībspēja un lampu drudzis” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija