Šodienas tēma ir par to, ka mēs varam.
Tas veids, kā mēs varam, ir komanda un lūgšanas. Būs plašāk nekā tikai vienkārši komanda un lūgšanas. Tu vari vairāk. Piemēram, tu esi flegmatiķis, holeriķis un esi ļoti stingri ierobežots savā temperamentā, talantos. Nav svarīgi kāds ir tavs temperaments, jo tu vari vairāk. Temperaments nav kaut kāds ierobežojums, tā ir tava stiprā puse, tu vēl vairāk vari šķilt zibeņus. Pieņemts, ka sangviniķi ir izklaidīgi un viņiem klibo disciplīna. Sangviniķis var būt ļoti labi disciplinēts cilvēks. Varbūt ne tik ļoti kā flegmatiķis, tomēr viņš var būt pietiekami disciplinēts. Piemēram, ja Sandra nav dievkalpojumā un nesaka “Āmen!”, un tur jau dzird, ka tas nav vienkārši pateikts, bet no sirds, tad kaut kas pietrūkst. Ja tas sangviniķis šeit nav, tad kaut kas trūkst, jo katram ir sava vieta. Tāpēc es runāju par komandu. Sangviniķis var būt pietiekami disciplinēts, varbūt ne tik ļoti kā flegmatiķis vai melanholiķis, kas kaut ko iemācās un visu mūžu to bliež. Varbūt tu iedomājies, ka kaut ko iemācīsies un visu mūžu bliezīsi, bet, nē, jo tu vari vairāk. Mīļais draugs, tu vari vairāk. Melanholiķi, flegmatiķi, holeriķi un sangviniķi – jūs varat vairāk. Mēs paši sevi ierobežojam ar dažādām muļķībām, kā, piemēram, ka zeme ir plakana. Arī no Bībeles izzīstām muļķībām, tā vietā, lai redzētu Dieva vārdā to, kas patiesi ir svarīgi. Mēs otršķirīgo un nesvarīgo izvelkam un apgalvojam, cīnāmies, tajā pašā laikā paejam garām vienai no svarīgākajām Bībeles patiesībām – tam, ka tu vari! Tev nav nekas neiespējams. Pāvils saka, ka viņš visu spēj tajā spēkā, kas viņu dara stipru. Te nav runa tikai par to, ka tu esi kristietis un tu spēj dzīvot nabadzībā. Mūsu apstākļos nav jālepojas ar to, ka dzīvo nabadzībā. Par to nav jālepojas, par to ir jāraud, par tavu aprobežotību un tumsonību, jo kaut kur tu redzi, ka labāk ir būt nabagam, ka nauda ir slikta. To cilvēki pamato Bībelē. Tur nav ko lepoties, ka tavā dzīvē nav redzama Dieva svētība, ka tu nevari pabarot savus bērnus. Par ko tur lepoties? Vai Bībele nesaka, ka saspaidītu un pāri pārim ejošu mēru iedos tavā klēpī, jo ar kādu mēru tu mērosi, ar tādu tev atmēros? Ka tev pašam pietiks un paliks pāri labiem darbiem. Par kādiem labiem darbiem ir runa, ja tev nav par ko darīt šos labos darbus? Es gribu tevi iedvesmot un motivēt.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. (Jāņa evaņģēlijs 14:12-14)
Jēzus vēlas, ka tu vari! Ko nu kurš redz Dieva vārdā. Šobrīd es tev mācu skatīties veselīgi Dieva vārdā, nevis meklēt zinātniskus pamatojumus Bībelē, kāda ir zeme, ar to lai nodarbojas zinātnieki, mūsu veselais saprāts un tas, ko mēs redzam. Tas pats ir par dziedināšanu – man uzlika rokas un par mani aizlūdza, un nākamajā dienā es eju celt 100 kg svarus. Tas, ka tev nesāp, nenozīmē, ka tu esi dziedināts, jo tavs mugurkauls var izjukt kā krelles. Priekš tam ir ārsts. Jā, ir problēma ar medicīnisko aprūpi, bet tas neizslēdz, ka medicīna kā zinātne ir nākusi no Dieva, Dieva dota. Dievs devis mums ir prātu, spēju analizēt un pētīt, izprast cilvēka organismu un palīdzēt. Medicīna ir laba. Medicīna ir labāka nekā dievišķā dziedināšana. Tu nevari turpināt savu darbu, ja neiziesi jaunos kursus un jaunajos kursos viss ir otrādi. Kādreiz bija tā, bet tagad ir citādāk. Kas ir mainījies? Faktiski, jebkurā valstī, ja skatāmies tuvākā vai tālākā pagātnē par zinātni kā tādu, par medicīnu, par citām zinātnēm, lai cik mēs tālu skatītos pagātnē, paiet kaut kāds laika posms, ko zinātnieki ir teikuši, ka tā ir absolūtā patiesība un ja tu tai patiesībai nepiekrīti, tad tu esi kukū. Paiet laiks un viss mainās, zinātnieki sāk domāt savādāk, pēc tam atkal savādāk. Vienīgā patiesība, kā saka zinātne? Redzi, arī šie cilvēki, kam nav šos pieturas punktu, kuriem nav morāles vērtību, viss tiek izkropļots kādu politisku mērķu labad. Piemēram, nacistiskajā Vācijā mācīja, ka ebrejs nav cilvēks, ka nacistiem ir zilas asinis. Tā bija zinātne, kas mērīja cilvēkiem galvas kausus, bet tam visam bija politisks mērķis. Politizēta zinātne. Zinātne bez Dieva ir problēma, ka mums nav pieturas punktu, kas ir labs un kas ir slikts, ka mēs aizmirstam, ka cilvēks ir vērtība. Legalizē eitanāziju, tā ir medicīna, bet pie kā tas novedīs? Pie kā novedīs narkotiku legalizācija? Pietiek jau ar alkoholu. Pie kā novedīs genderu pozīcijas, ko cenšas dažādās valstīs iestrādāt likumdošanā. Tā ir zinātnē. Ir tāds deputāts Kiršteins, no “Nacionālās Apvienības”, viņš runā daudz, bet tādas interesantas lietas un tas ir labi, ka viņš runā. Pagājušās debatēs viņš runāja par zinātni un izglītību. Viņš procentuāli parādīja, ka citās valstīs, bija minētas konkrētas valstis, kādas zinātnes, kādas izglītības sfēras vairāk māca un kuras mazāk. Bija valstis, kuras ir labi attīstītas un tajās humanitārās zinātnes bija pēdējās, bet Latvijā viņas ir pirmās. Saproti, viss ir otrādi. Zinātne, kurā tev iemāca, ka tu esi cēlies no mērkaķa, ka cilvēkam nav vērtības un ka tu vari būt, kas tu gribi, ka tu vari visu. Tu esi sieviete, bet tu vari būt vīrietis, bet diemžēl tas nav iespējams. Sieviete ir sieviete un vīrietis ir vīrietis. Kas to māca? To māca zinātne. Tāpēc arī skaidrs, ka zinātnē, ka arī kristietībā ir tumsonība, bet ir arī cilvēki, kas patiešām izprot, ir cilvēki, kas saprot, gan zinātnē, gan medicīnā, gan arī teoloģijā, kas veselīgi izprot Dieva vārdu. Veselīga Dieva vārda izpratne ir, ka zinātne – tā ir Dieva dota spēja cilvēkiem progresēt, tas ir veids, kā Dievs mums ir devis prātu, intelektu, lai mēs varētu progresēt, bet, pirmkārt, dzīvot Viņam par godu. Zinātne ir no Dieva. Nevar pateikt, ka visa zinātne ir slikta un, ka zeme ir plakana, jo Bībele saka, ka zeme ir plakana. Nevar teikt, ka zeme ir plakana, jo zinātne saka, ka zeme nav plakana. Kā arī tagad nevajag iet pie ārstiem, jo viss ir šausmīgi, nē, ar Dieva svētību atradīsi pareizo ārstu. Kā arī mācies, lasi, izglītojies konkrētā nepieciešamajā virzienā. Tāpēc es arī saku, ka nav svarīgi, kāds ir temperaments, jo mēs visi varam iegūt jaunas zināšanas, mums visiem vajag jaunas zināšanas. Mums visiem ir jāpilnveidojas tajā savā virzienā, kurā tu ej, lai tu nodzīvotu šo dzīvi Dievam par godu, lai aiz sevis kaut ko atstātu.
Tu esi pamanījis, ka visā Latvijā visur ir drupas, muižu, piļu drupas, ir tādas, kuras ir atjaunotas, tādas ir visur. Piemēram, Meksika ir vieta, kur kādreiz bija maiju un acteku civilizācija. Mehiko pilsētā ir Dieva templis, kurš ir uzcelts tieši uz drupām, kur bija maiju civilizācijas galvenās celtnes. Šīs civilizācijas paliekas Meksikā ir redzamas, piramīdas un tā tālāk. Meksiku iekaroja spāņi. 1200.-1500. gads, šajā posmā bija maiju civilizācijas uzplaukums, kamēr kāds 19. gadsimts, kad Meksika atguva neatkarību. Tu zini, kas dzīvo Meksikā? Indiāņi, kas sajaukti ar baltajiem, viņus sauc par metisiem, meksikāņiem. Tās drupas par kaut ko liecina – tur kādreiz ir bijis kaut kas spožs, kaut kas reāls, kaut kādā laika posmā, zinātne bija līmenī. Viņu pašu reliģija bija kaut kādā līmenī. Viņi plauka un zēla, un tas bija kaut kas īpašs. Viņi radīja arhitektūras pieminekļus. Tas bija kaut kādā laika posmā. Arī Latvijā redzamās drupas ir kaut kas, kas kādreiz ir bijis celts, ir bijis kaut kas spožs. Tas, kas kādreiz ir tapis, ir bijis kāda cilvēka prātā un sirdī. Cilvēks to ir radījis, un Dievs ir radījis cilvēku radošu, pēc Savas līdzības. Kā radīt ko tik lielu? Kā var radīt tādas pilsētas, kādas bija maijiem? Arī Meksika šodien ir viena no top valstīm ar visu savu narkotiku tirdzniecību. Tas arī ir kaut kas īpašs, ar visiem narko karteļiem viņi rullē. Tā nav tā vieta, kur braukt ekskursijā, bet tā ir viena no valstīm, kur visvairāk brauc ekskursijās. Es tur negribētu braukt, jo tur saimnieko narkokarteļi, līdz Latvijai pat atnākuši, konfiscētas četras tonnas. Četras tonnas kokaīna, kurš tika vests uz Rīgu, tā ir milzu summa. Neatnāca līdz Rīgai, bet tas ir rekords, tā naudā ir milzīga summa. Tas ir tikai tas, kas ir noķerts. Padomā, cik daudz iet caur Rīgu un cik daudz šeit un Latvijā paliek. Arī tam apakšā kaut kas stāv, kas kaut ko rada. Tu domā, ka tie narko baroni ir lohi? Nekas tamlīdzīgs, viņi ir radījuši impērijas. Ja tu redzi kaut ko īpašu, izdevušos, tad tas ir bijis cilvēka prātā un sirdī. Tas nebūtu iespējams bez komandas. Kaut ko lielu, kaut ko paliekošu var radīt tikai komandā. Tikai komandā var kaut ko radīt. Ne par velti Jēzus mums saka, ka “mūsu Tēvs debesīs”. Draudze ir patiesības balsts un pamats. Nevis viens cilvēks, bet draudze. Draudze papildina vienu indivīdu, un cilvēks papildina draudzi. Te vairs nav svarīgs temperaments, talanti, jo mēs kopā esam spēks. Mēs patiešām kaut ko radām, bet tikai komandā.
Kopš pirmās dienas, kad es iepazinu Dievu, satikos ar Kristu, kad es piedzimu no augšienes, Dievs teica: „Mārci, lasi Bībeli katru dienu, lūdz Dievu katru dienu, esi draudzē un tu būsi Mans kalps.” Četri punkti: Bībele, lūgšana, draudze un kalpošana. Grāmatiņā „Kāpnes debesīs” ir mana liecība, kurā sīki ir aprakstīts šis jaunpiedzimšanas piedzīvojums. Šo grāmatiņu es rakstīju apmēram 2001. gadā, to iespieda, un es pat nezinu, cik eksemplāros tā ir izgājusi. Bībele, lūgšana, draudze. Ir pagājuši jau 23 gadi kopš jaunpiedzimšanas, un es joprojām lasu Dieva vārdu un, varbūt domās domāju, ka varbūt kaut kas ir savādāk, bet, jo vairāk tu iepazīsti Dievu, Viņa vārdu, Kristu, jo vairāk pārliecinies, ka komanda ir fundaments. Pamatu pamats ir komanda. Kristietības izpratnē tā ir draudze. Draudze ir komanda. Pamatu pamats ir draudze. Draudze ir patiesības balsts un pamats, un tā nav viena rakstvieta, bet tas ir Bībeles kopums. Šodien es vairāk tev atvēršu acis par Bībeli, lai tu saprastu komandas nozīmi. Viens ir komanda, otrs ir personiskas attiecības ar Dievu. Tu vari komandā un lūgšanās. Personiskas attiecības ar Dievu neietver tikai kaut ko prasīt Dievam, bet tas ir darbs ar galvu. Ikdienā darbs ar savu prātu, domas, pārdomas. Uzskatīt, ka visu tev Dievs tā pateiks, tad tas ir tumsonības variants. Parasti Dievs tā nerunā. Īpašos gadījumos Dievs var uzrunāt, bet pamatā Dievs runā citādi. Piemēram, šī draudze nebūtu iespējama bez personiskajām attiecībām ar Dievu un tas, ko mēs šodien izdarām un tas, kāds tu šodien esi, tas ir komandas darbs, mūsu kopējs darbs. Spēks ir tikai komandā. Kaut ko paliekošu radīt var tikai komandā.
Mums tiek plānota Līderu un Bībeles skola, Līderu skola sestdienās no 25. februāra un Bībeles skola no 26. februāra svētdienās, kur es pats mācīšu. Pati ideja un sapratne par to, ka ir vajadzīga gan Līderu, gan Bībeles skola, bija labu laiku atpakaļ. Es tikai šodien varu pateikt, kā šī skola izskatīsies, un ne jau visas detaļas. Es zinu pašu koncepciju. Tad, kad tu domā par skolu, tad, kad tu ēd pusdienas, tu domā par skolu, tad, kad ej gulēt, domā par skolu, kad lūdz Dievu, tu domā par skolu. Es nevaru atļauties domāt tikai par skolu, man jādomā arī par darbu Saeimā, par uzrunām Saeimā un vēl daudzām citām lietām, bet tas ietilpst tajā. Un es nevaru pieņemt lēmumu par to, kāda būs skola: tā mums vajag skolu, okay, taisām skolu,- tas nedarbojas. Man ir skaidri jāsaprot, kāds ir Dieva prāts, kāda ir Dieva griba. Man ir vajadzīga Dieva vadība un nevis kaut kāda mistiska Dieva vadība, bet man ir jāsavāc visa informācija gan Bībelē, gan Dieva vārdā, man ir jāsaprot, kurā posmā mēs kā draudze atrodamies. Lai saprastu, kā ir pareizi, ir vajadzīgs laiks, un kaut kādus lēmumus par skolām, jubilejas dievkalpojumiem, par kādām fundamentālām, svarīgām lietām, tie nekad nav jautājumi, kurus es izlemju vienā dienā. Tas ir mēnesis, divi mēneši, gads. Kamēr man šeit, savācot visu informāciju, lasot Dieva vārdu, analizējot, kamēr man šeit, sirdī, atnāk pilnīga pārliecība: lūk, šādi ir jādara. Zini, ja tev ir pilnīgā pārliecība, to saka tev Dievs. Draugs, varbūt kaut ko tur arī saka Dievs citreiz, bet visbiežāk tas ir atkarīgs no tās informācijas, ko tu esi savācis. Un tāpēc jau nevar: “Ā, es uzreiz aiziešu mājās, fiksi palūgšu, man Dievs pateiks, un tad es kaut ko sajutīšu.” Nākamā vai aiznākamā dienā tev pateiks kādu citu informāciju, jaunu, tev atkal viss jau mainās, jo ir cita informācija, kas izslēdz iepriekšējo informāciju. Bet kā tad man Dievs teica tā un tagad saka tā? Dievs nerunā tā. Kā jau es minēju, jā, Dievs var uzrunāt daudz un dažādos veidos, bet 99,9% tas būs darbs ar elementāru analītiku, kritiku, domāšanu. Domāšana. Tur jau ir tā problēma. Ja tu domā, ka tu vari, tu vari. Ja tu domā, ka tu nevari, tad tu nevari. Ja tu domā, ka vari, tad vāc informāciju, mācies, motivējies. Lūk, kāpēc es varu piecos no rīta piecelties. Kuram patīk celties piecos no rīta? Man patīk celties piecos no rīta. Vispār man patīk arī pagulēt. Bet man patīk celties un es zinu, kafijas krūzīte, Dieva vārds, domāšana, man patīk domāt. Kāpēc? Process, es dzīvoju. Man ir jādomā, lai mēs kā draudze un ne tikai draudze, lai vispār tas mērķis, ko mēs no Dieva esam satvēruši, lai tas tiktu realizēts. Mēs vēlamies Dieva svētītu Latviju. Mēs esam ceļā uz to. Mums ir dēļ kā dzīvot. Tas nozīmē dzīvot. Tu plāno, dari, analizē, tu izdari korekcijas. Darbs ar prātu, ar galvu. Atkal galva, galva, galva, galva, bet diemžēl fakts. Draudzes kalpošanās tas viss, kas mums ir, ir labi, bet var labāk, tālāk, augstāk, vairāk, neesiet cirvji, esiet krutāki, bagātāki, skrieniet ātrāk, leciet augstāk, tālāk, esiet radoši. Es arī ne tikai iedvesmoju, es arī atmaskoju. Nu neesiet mazi. Kā te mana sieva vienmēr saka, ka tev ir liels, stiprs un varens Dievs, tad domā attiecībā pret to, kāds ir Dievs, kurš tevi ir radījis Sev līdzīgu. Tu spēj visu. Jēzus vēlas, lai tu vari. Jēzus vēlas, ka tu domā, ka tu vari, un ne tikai domā, bet, ka tu dari, attiecībā pret to, ka tu vari. Mums visur ir vajadzīga domāšana, visur ir vajadzīgs augt, attīstīties. Es uzskatu, ka Dievs mūs tā ir iekārtojis un radījis, lai mēs attīstītos, evolūcija. Īstais vārds evolūcijai – intelektuālā, garīgā evolūcija. Teiksi: nē, Dievs radīja cilvēku vienā mirklī no māla, no zemes. Saprotiet, nevar jau pilnībā izslēgt to evolūcijas teoriju, tikai jautājums, kas bija iesākumā. Nav taču svarīgi, ja Dievam viena diena ir kā miljons gadi, ja Dievam ir tāda attiecība pret laiku, vai tad tas radīšanas stāsts tiešām bija trijās dienās? Un ko Dievam nozīmē trīs dienas? Nebūsim tādi tumsonīgi, kas visu uztver burtiski. Jā, es personīgi burtiski ticu, ka tiešām Dievs tā, hop, un radīja, nu tā vienkārši ticu, bet es neizslēdzu, ka Viņš to izdarīja daudzu gadu laika posmā. Jo Viņam viens gads ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viens un tā tālāk. Saprotiet? Es neizslēdzu, ka tā pati evolūcija tā arī kaut kā notika, bet, jebkurā gadījumā, tas kurš radīja, kurš ieplānoja un radīja, ir Viņš. Būtiskākais nav tas, cik dienās, būtiskākais, ka tu esi radošs, ka tu esi no Viņa nācis, ka tev ir Tēvs debesīs. Tas ir būtiskākais, ka mēs neesam no mērkaķa cēlušies, un arī ja būtu, es gan tam neticu vispār, evolūcijai caur mērkaķiem, tam es neticu. Es pieņemu, ka tomēr tas nenotika tā burtiski, uzreiz uz sitiena, ka evolūcijas teorijā kaut kāda patiesība tur visā varētu arī būt. Nevajag vienmēr noliegt, Bībele saka, ka trīs dienās, tu vari tādās auzās iebraukt, man šad tad, ja godīgi, kauns paliek, ko kristieši saraksta komentāros, jo tur momentāli ir materiāls, ko var izsmiet un pamatoti izsmiet. Tas ir līdzīgi, ka es sēžu Saeimas sēdē un bijušais Finanšu ministrs Jānis Reirs, runā par to, kāpēc mums ostas vairs nevajag, daudzi iestājas, ka vajag, un pēkšņi visā tajā Reirs: “Nu, kam jums tur tās pāris tūkstoš darba vietas ostās?” Opozīcija uzreiz izsaucās: “Ūūūū!” es biju viens no skaļākajiem. Es momentāli uzķēru to teikumu, kas parādīja arī visu attieksmi. “Kas jums tās pāris tūkstoš darba vietas ostās?” Cik vispār ostās ir darba vietu? Cik Ventspilī ir iedzīvotāju, un cik ostā strādā? Visa dzīve apstājās šo pāris tūkstošu dēļ. Tu uztver, cilvēks iebrauca auzās. Nu nevajadzēja viņam to teikt. Tas tūliņ tiek tiražēts. Vismaz es soctīklos tiražēju. Mediji klusē, jo viņiem ir jāklusē, iespējams. Un tāpat ir arī ar šīm muļķībām, ko citreiz soctīklos gvelžat. Es nesaku, ka jūs visi gvelžat, bet es redzu: zeme ir plakana. Nu padomā, kad normāls cilvēks ierauga: šis cilvēks, kas raksta, ka zeme ir plakana, viņš ir no Jencīša draudzes “Kristus Pasaulei” un tāds vēl ir deputāts. Atceries, ka tev nav jāpierāda kaut kādas stulbas lietas. Nu nerunā par to, ko tu nesaproti. Tādā gadījumā runā par garīgām lietām, ja tev ir saprašana.
Mēs varam komandā un lūgšanās, un lūgšanas ietver arī domāšanu. Es neticu, ka Dievs grib, ka mēs visu dienu skaitām pātarus. Manuprāt, tas ir tā kā teica “Limuzīnā Jāņu nakts krāsā” – to pašu var pēc jogas sistēmas panākt. Es neticu, ka Dievs grib, ka mēs sēžam tikai un skaitām kaut ko pie sevis, lai atslēgtu prātu. Nevajag atslēgt prātu, prātu vajag pieslēgt un trenēt. Trenējiet savu prātu, mācieties, analizējiet, bet neaizmirstiet, kas tevi ir radījis, un neaizmirstiet, kurš dod iespēju jaunai dzīvei, kura priekšā locīsies visi ceļi gan debesīs, gan pazemē, Viņa vārds ir Kristus. Tas ir pamatu pamats. Bet tas viens otru neizslēdz. Pasaulē zināšanas, gudrība, visi šie principi, ko lieto pasaulīgi cilvēki un gūst panākumus, tie ir dievišķi principi, tā ir iekārtota pasaule un tā ir iekārtots cilvēks. Cilvēks var ļoti daudz arī bez Dieva, bet ne visu.
Komentāros bija kaut kāds jautājums, kaut kāds strīds un kāds man bija ierakstījis: nu nekas jau netraucē, ja kas, tu vari kļūt par neatkarīgu deputātu. Tas nozīmē, ja kaut kas tur neiet kopā ar partijas nostādnēm, tu izstājies ārā, tu Saeimā paliec viens pats. Tu zini, ko nozīmē palikt Saeimā vienam pašam bez partijas? Tu neesi nekas un to pierādīja arī vēlēšanas. Es pats ļoti labi apzinos, ka politikā es nebūšu nekas bez tās komandas, kas ir “Latvija pirmajā vietā”. Katrs savā vietā, katrs ar savu pienesumu, katrs viens ir svarīgs šajā partijā. Un tikai tad, ja mēs to apzināmies, tikai tad mēs kopā kaut ko varam sasniegt. Tikai kopā. Es vēlreiz tev varu atgādināt, ir trīs vadošās partijas šodien: “Nacionālā apvienība” ir komanda, pareizi? Tad ir “Apvienotais saraksts”, un tālāk pati galvenā partija “Jaunā vienotība”. Paši nosaukumi izsaka, ka viņi ir zem sevis apvienojuši, tas ir viņu prioritāte un kaut arī bieži viņu mērķi ir liberāli, tikai tāpēc, ka viņi ir vienoti un komanda, viņi šos mērķus arī sasniedz. Kariņa partijai bija tikai ap divdesmit procentiem, tas jau nav simtprocentīgi, bet pietiek, ja tu esi vienots. Mēs kaut ko lielu varam sasniegt tikai komandā. Tāpat arī mūsu draudze “Kristus Pasaulei”, tikai tad, ja esam vienoti un komandā, mums ir kopīgi mērķi, kopīgs virziens, kā liela ģimene, kā valsts valstī, mēs spējam visu. Jo vairāk es lasu Dieva vārdu, jo vairāk es saprotu, ka patiešām bez komandas nevar neko. Arī es nevaru. Es esmu nekas bez komandas. Es tagad negribu kaut kā pazemināt tavu domāšanu par sevi, iedomas, bez draudzes tu neesi nekas, bez komandas – nekas. Ja runa ir par garīgo pasauli, tu esi nekas bez komandas. Komanda ir ārkārtīgi svarīga.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. (Jāņa evaņģēlijs 14:12)
Dažas rakstvietas, caur kurām es tev atvēršu acis, parādīšu kādas ļoti interesantas lietas.
Starp citu, sestdien man no rīta zvana kāds cilvēks no Limbažu puses, kad viņš stādījās priekšā, tad es atpazinu šo cilvēku. Un viņš jautāja, vai braukšu uz tāda un tāda cilvēka bērēm? Es teicu, ka, nē, es nebiju tik ļoti pazīstams un es visur nevaru, bet mana sieva tur būs. Un viņš teica, ka viņam arī ir tik daudz problēmu, viss ir slikti, un tā saruna pārtrūka. Viss, ko es viņam pateicu: svētdien plkst. 11:00 dievkalpojums. Tas ir viss, ko tu vari pateikt. Īstenībā, tas ir viss, ko vajag. Un šis cilvēks, kuram bija bēres, viņš savu dzīvi pabeidza pakaroties. Vai viņš nebija aicināts uz draudzi? Bija. Varbūt kādam liekas, ka tu te sēdi šodien zālē, tas ir pašsaprotami, ka esi vesels, kaut cik turies finansiāli, varbūt kādam šķiet: klusies, man viss ir slikti, es nāku uz draudzi, viss ir slikti. Bet vai tu varētu padomāt un nedaudz pafantazēt, kas varētu būt, ja tu nebūtu nācis uz draudzi? Es pat varu iedomāties dažus kadrus šeit, kam ir, kā tajā liecībā, ko šodien dzirdējām: man bija neciešams raksturs. Es zinu šeit tādus cilvēkus, kuram ir neciešams raksturs, kuram ir atkarības un liekas, kad reiz tas cilvēks mainīsies. Nevajag tā domāt, kad reiz es mainīšos, kad man būs uzlabojumi, tu padomā par to, kas būtu, ja tu šo laiku nebūtu sēdējis šeit, dievkalpojumā. Tev nebūtu tik slikti kā tagad, tu varbūt vispār vairs nebūtu.
Viss, ko es runāju, tās ir elementāras lietas, Kristus upuris, tas ir viens, pats pamatu pamats, otrs ir lūgšana, kas ir saistīta ar domāšanu, un komanda, draudze, cik tas ir svarīgi. Arī profesionālajā jomā ir vajadzīga komanda. Ja tu profesionālajā jomā gribi kaut ko sasniegt, arī tur ir vajadzīga komanda. Motivācijai garīgām lietā ir draudze, bet profesionālajā nozarē, virzienā, arī tur ir vajadzīgi cilvēki, ar kuriem kopā tu dari to, ko tu dari, piemēram, mana profesija ir mācītājs, bet man tagad ir divas profesijas, es esmu arī politiķis, arī tur man ir vajadzīga komanda. Politika nesastāv tikai no bļaustīšanās, jo ir daudz dažādu nianšu. Lai patiešām kaut ko mainītu valstī, ir ļoti daudz jāstrādā komandā. Paldies Dievam par partiju „Latvija pirmajā vietā”.
Cilvēki saka, ka viņi nenāk uz draudzi, viņi ir šitādi un tādi, it nekādi. Tāda situācija bija arī mācekļiem. Viņi nāca pie Jēzus un teica, ka citi izdzen ļaunos garus, bet ar Jēzu nepakonsultējās. Viņi nav ar mums, kā arī nav mūsu draudzē. Viņi izdzen ļaunos garus, bet neiet vispār nevienā draudzē un nevienam neatskaitās. Mācekļi sūdzējās Jēzum. Bet ko Viņš teica?
„Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums.” (Marka evaņģēlijs 9:40)
Neliedziet viņiem, lai darbojas. Katram ir sava vieta Dieva plānā un Viņš var lietot pat ēzeli. Šeit nav runa par ēzeļiem. Dieva ceļi ir neizdibināmi un ne vienmēr visu var saprast. Dieva vārds saka:
Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un sacīja Viņam: „Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ? (Mateja evaņģēlijs 19:3)
Kā Tu domā? Bet ko Jēzus atbildēja?
Viņš saka tiem: „Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.” (Mateja evaņģēlijs 19:8)
Jēzus saka, ko Dievs savienojis, to lai cilvēks nešķir, viņi vairs nav divi, bet viņi ir viena miesa. Bet kā Jēzus atbildēja? Nedrīkst šķirties? Nē, Viņš paskaidroja, ka tas, kurš no sievas šķiras, prec citu, tādējādi pārkāpjot laulību. Paskaidrojumi, ko Jēzus teica ir saistīti ar romiešu un jūdu likumiem. Tie nav vienkārši un precīzi šādi. Par ko Jēzus runāja? Pretēji tam, kā cilvēki parasti domā. Mēs gribam zināt to robežu, ko drīkstam un ko nedrīkstam. Mums vajag noteikt robežas un ierobežot. Mēs meklējam kādas spraugas, kur tomēr varam izlīst. Vai tiešām nekādā gadījumā nevar? Mozus taču atļāva. Bet Jēzus runā par sirds attieksmi. Izvēlējies savu vienu un dzīvo. Sirds attieksme pret Dievu un pret cilvēkiem. Situācijas mēdz būt simtiem, tās katram ir individuālas un dažādas, tāpēc nesteidzies ne par vienu neko nosodīt, jo Dieva ceļi ir neizdibināmi. Nevar zināt, kāpēc viens dzīvo tā, cits šitā, es nerunāju tikai par laulībām. Kāds liels Dieva vīrs nesen bija publicējis, ka labāk ir izšķirties, nekā nosist vienam otru. Iedomājies? Nē, labāk ir dzīvot kopā un sist vienam otru, jo Bībele saka, ka ir jāļaujas, lai tevi sit. Vai tas tā ir? Ir divi galvenie kopsavilkumi baušļiem – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Vispirms ir jāizprot, kas ir labāk tuvākajam, cilvēkiem un kāda ir Dieva griba. Viss nav ieliekams rāmjos, kā reizēm parasti gribam visu ierāmēt konkrētā mācībā. Ir fundamentālas pamata lietas, kā arī dažādas situācijas, kur nebūt vienmēr ir pareizais, papildus vai ideālais variants. Tas ir saistīts ar personīgām attiecībām ar Dievu, komandu un faktu, ka esi jauns radījums Kristū. Es tev vēl ko gribu pastāstīt, trakas lietas. Ko tas dod iet pa ielām un teikt: „Jēzus tevi mīl.” Ko tas dod, ka tu ej uz ielām evaņģelizēt un saki, ka tev vajag Kristu? „Nāc pie Kristus.” Ko tas dod? Tev tas daudz ir devis? Es tūlīt paskaidrošu, taču daudzi tūlīt iebildīs, ka Jēzus gāja un dziedināja, kā arī izdzina ļaunus garus. Bībele saka:
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)
Un vēl Bībelē, Mateja evaņģēlijā, Jēzus izsūtīja savus mācekļus un teica, lai viņi iet, dziedina, izdzen ļaunus garus un sludina, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Tādā gadījumā – ej pie cilvēkiem uz ielām un saki, ka Debesu valstība ir tuvu pienākusi. Domu saprati? Ej un uztaisi no draudzes „Kristus Pasaulei” ķerto pulku. „Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi un atgriezieties no grēkiem, jo cirvis ir jau pie saknēm pielikts.” Pieejot pie cilvēkiem, kas ir bijuši, piemēram, svētdienas skolā, un sakot „Jēzus tevi mīl”, viņi pēkšņi atceras, ka jānāk uz draudzi. Viņi jau zināja, ka ir jānāk uz draudzi, jo bērnībā tas tika iemācīts. Bet tu ej pie pagāniem, eiropiešiem, jauniešiem un genderistiem, sakot, ka Debesu valstība ir klāt pienākusi? Viņi padomās, ka tev viss nav kārtībā, sakot, ka Jēzus asinis šķīsta no katra grēka un grēka alga ir nāve. Kādas vēl asinis, Debesu valstība, mūžīgā dzīvība un balva? Tu māki runāt latviski? Es nesaku, ka nevar tā darīt, trāpa tiem, kuri ir gājuši svētdienas skolā. Jēzus izsūtīja savus mācekļus, sacīdams, lai svaida ar eļļu, dziedina slimos, izdzen ļaunus garus, saka, ka Debesu valstība ir tuvu pienākusi, kā Mesija ir klāt. Pie kādiem cilvēkiem Viņš sūtīja mācekļus? Tikai pie izraēliešiem, kuri jau zināja Toru, rakstus, no bērna kājas. Kad mācekļi nāca ar Bībeles vārdu, viņiem bija absolūti skaidrs, ka tiek sludināts Mesija, kurš ir atnācis. Mācekļi zināja, ko sludina, jo viņiem tā bija absolūti saprotama kultūra un reliģija, bet tas nav saprotams cilvēkiem, kuri šeit, Latvijā, ir pilnīgi pasaulīgi. Vai zini, kā ir jābūt pareizi tiem, kuri aizraujas ar ļaunajiem gariem? Jēzus to darīja, mēs taču arī to darām. Jābūt pareizai secībai, jo nevar iet pie cilvēkiem uz ielas un teikt, ka viņos ir velns. Es jau arī biju tāds ķertais. Kādreiz es raku siltumtrasi Limbažos. Man kājas bija ūdenī, bet vismaz bija darbs. Tikko biju apprecējies ar Gannu, un viņai bija foršas, samērā gudras un inteliģentas draudzenes. Viņas bija normālas, bet priekš manis tad bija jau baigās dāmas. Lūk, es roku trasi, un atnāk Ganna ar savu draudzeni Janīnu. Es ieraugu, bet man galvā ir tikai viens – elle un debesis, viss biju pilns ar Bībeli, varēju stundām lasīt. Iedomājies, man bija samta pižiks, kājās slapji, samta zābaciņi, sarkans kombinezons, bārda arī bija izaugusi, izskatījos kā riktīgs strādnieks. Viņas atnāk un es, izrāpjoties no grāvja, saku: „Čau! Tu zini, ka būsi ellē?” Iedomājies, tas bija pirmais, ko cilvēkam pasaku, tāpēc nekāds kontakts ar šo cilvēku nebija un viņa arī nenāca uz draudzi. Tas bija tajā laikā, kā es sapratu to un kā apzinājos elles realitāti. Priekš manis tas viss bija ļoti reāli. Redzi, kad pieej pie cilvēka, kurš jau ir atkritis, tad man arī šķiet, ka tas ir par traku. Bet, ja Dievs īpaši tā vada, tad vajag tā darīt, bet es par Dieva vadību jau esmu stāstījis. Var jau būt, ka tā kādreiz vajag tā izdarīt, tomēr tam nevajadzētu būt standartam. Padomā, kāds būtu draudzes „Kristus Pasaulei” pareizais modelis, kā iet pie cilvēkiem? Draudzei ir jābūt kā mājvietai. Jēzus saka:
„Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas.” (Lūkas evaņģēlijs 13:19)
Šeit jābūt ir patvērumam jebkuram cilvēkam, lai viņš var atnāk motivēties, iepazīties, vienkārši mūziku paklausīties, nagus uzkrāsot, iemācīties biznesa principus, iemācīties Bībeles pamatus Bībeles skolā, izcept torti, aiziet pārgājienā vai jebko citu. Draudzes vidū ir Kristus, bet tu neesi spiests pie Viņa nākt. Kad tu redzēsi mūsu izmainīto dzīvi, radīsies jautājums, kas tas ir, kāpēc jūs esat tādi? Pastāv piektais evaņģēlijs, nevis tikai brīnumi un zīmes, velni, Jēzus asinis un valstība. Nevis šādā veidā, bet kad viņi redz šo piekto evaņģēliju – izmaiņas tavā dzīvē. Svarīgākais ir izmaiņas, pārmaiņas tavā dzīvē un raksturā. Tu esi citādāks, labāks, veiksmīgāks. Ne visos gadījumos ļoti bagāts un tamlīdzīgi, katram ir kaut kas savs, bet jebkurā gadījumā vai nu kalpošanā vai citur ir redzama Dieva svētība tavā dzīvē. Viņi paši pajautās: „Kas tas ir? Ko tu uzreiz man nepateici, ka tās ir Jēzus asinis?” Redzi, ja uzreiz pateiktu, ka tās ir Jēzus asinis, tu nobītos, domātu, ka esmu vājprātīgs un stulbs. Vai es nepareizi kaut ko saku? Nē, nu turpini, ej un bliez. Staigā un saki: „Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Ar tādiem bļauriem ir pilna Rīga, bet viņu rezultāts ir nulle. Cilvēki, kuriem nevajag šo dzirdēt, padomās, ka viss tagad ir slikti, bet varbūt kaut kas atvērās? Pietiek jau ar nosaukumu „Kristus Pasaulei”, jāiet paskatīties, lai ir tas Kristus, bet būs forši, padarīsim lietas kopā. Pamatā cilvēki nāk pie Dieva, kad redz tevī evaņģēliju un Kristu, pat nezinot tādus vārdus kā asinis un tamlīdzīgi. Piemēram, Marita atrada savu nišiņu – taisa visādus foršus klipus. Cilvēki skatās un viņai ir daudz sekotāju. Tas pirmais – nav asinis, nav valstība, bet gan kā izdzīvot ar simts eiro, tas ir kaut kas interesants. Cilvēks sāk skatīties vairāk, un Marita saka, ka viņai būs grupiņa. Galu galā cilvēks raksta, ka arī grib pievienoties. Pēc kāda laika viņš jautā: „Ko jūs visi tādi smaidīgi, kruti, forši un vispār kā tev ienāca galvā tāda ideja, ja tu neesi nabags?” Marita atbild: „Es tā gribēju uztaisīt un sanāca, vispār esmu tāda kruta, pateicoties Jēzum un mācītājam.” Viss ir otrādi – patiesībā nevajag cilvēkus nekur ievilināt un vilkt. Es nesaku, ka nav jāevaņģelizē, bet tas ir pašsaprotami, kā būtu jānes Dieva valstība. Jā, ir jāplāno un jābūt sistēmā, rīkojot neformālos pasākumus un tamlīdzīgi. Tas viss ir pareizi, bet nevajag kādu kaut kur ievilkt, teikt, ka cilvēkam vajag Jēzus asinis, citādāk viņš aizies ellē. Drīzāk viņš aizies ellē, jo tu tieši to pateiksi. Viņš atgrūdīsies no tevis. Latvijā ļoti mainās situācija, arvien vairāk dominē liberālās vērtības un īpaši jaunieši vairs nesaprot tādas lietas. Ja būtu fundamentāla kristīgā valsts, kur visiem ir skaidrs par Dievu un kur visi ir gājuši svētdienas skolā būtu citādāk. Arī Amerikā būtu līdzīgi, bet arī, kā kurā štatā. Ja arī cilvēku uzrunā, sakot, ka Jēzus tevi mīl, tad jābūt turpmākai sarunai, lai cilvēks izprot, ka tas nav kaut kas abstrakts. Citādi var izrādīties tumsonība. Vispār viss, ko šodien runāju ir no rakstvietām. Kas tās ir par rakstvietām? Jēzus ar mācekļiem uzkāpa kalnā Dievu lūgt.
Un Viņš tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas, kā neviens balinātājs virs zemes tās nevar balināt. (Marka evaņģēlijs 9:3)
Un tur ir tā rakstīts, ka mācekļi pamodās miega pilni, sacīdami, ka viņiem te ir labi, celsim teltis, vienu Mozum, vienu Elijam, vienu tev. Tur bija parādība – Mozus un Elija -, kuri runāja par Jēzus misiju pie krusta. Dieva vārdā ir teikts, ka viņi nesaprata, par ko viņi runā, jo viņi gulēja laikā, kad Jēzus bija kontaktā ar Dievu. Interesanti, kāpēc Viņš bija paņēmis līdzi savus mācekļus? Tā bija lieta, ko mācekļi joprojām nesaprata. Cik svarīgi ir uzturēt pašam savas personīgās attiecības ar Debesu tēvu. Pēc tam mācekļi nokāpa no kalna un cilvēku pūlis pieskrēja pie Kristus un kāds dēla tēvs saka:
Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: „Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars.” (Marka evaņģēlijs 9:17)
Tēvs atveda savu dēlu pie mācekļiem, un viņi nevarēja ļauno garu izdzīt. Šajā gadījumā vairāk runa ir par ļauno garu izdzīšanu, jo tajā laikā jūdi izprata slimības iemeslu. Viņi uzskatīja, ka cilvēkā ir ļauns gars. Nezinu formu, kā tieši viss notika, tas arī nav tik svarīgi, bet Jēzus izdzina ļauno garu, un zēns tika dziedināts. Bet pirms tam, šis vīrs teica: „Ja tu ko spēj, tad palīdzi man.” Bet Jēzus uz to sacīja: „Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.’’ Bērna tēvs teica: „Vai, palīdzi manai neticībai, es ticu.” Bet tagad skaties, ko Jēzus atbildēja.
Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: „Ak, tu neticīgā cilts! Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis.” (Mateja evaņģēlijs 17:17)
Kam Jēzus to saka? Mācekļiem, jā, tēvam, jā, – visiem, kas bija šajā vietā un visiem, kas lasa evaņģēliju. Visiem, kas viņu dzirdēja tajā brīdī. “Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Es gribu, lai jūs paši spējat dziedināt, vēlos, lai jūs paši spētu šiem cilvēkiem palīdzēt, sagaidu, ka jūs paši to izdarīsiet!” Jēzus dziedināja šo zēnu, un mācekļi piegāja pie mācītāja un teica, kāpēc viņi nevarēja izdzīt ļauno garu. Atbilde ir ļoti vienkārša.
Bet Jēzus tiem sacīja mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelties no šejienes uz turieni,- un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja evaņģēlijs 17:20)
Jēzus turpina:
Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību. (Mateja evaņģēlijs 17:21)
Draugi ,šeit runa nav tikai par vienkāršu lūgšanu un gavēšanu, bet par kompleksām personīgām attiecībām ar Dievu, un pareizu domāšanu. Lūk, par ko ir runa, tieši tas pietrūka mācekļiem. Jo mācekļi tur, kalnā, vienkārši gulēja, tas bija viņu stilā, un viņi vēl nebija iemācījušies, cik svarīgas ir personīgas attiecības ar Dievu. Kamēr nebija iemācījušies, tādēļ nespēja tikt galā ar konkrētām lietām un problēmām. Arī Jēzus apsauca jūrā vētru Lūkas evaņģēlijā un teica līdzīgus vārdus: “Kur ir jūsu ticība?” Un jūsu ticība ir zināt, ka tu vari! Ka tu Jēzū Kristū esi jauns radījums, tev nekas nav neiespējams – tu vari! Tu garīgajā pasaulē vari izmanīt lietas, tāpat arī fiziskajā, bet tas ir saistīts ar domāšanu – domā radoši, esi radošs. Es nevaru sagatavot sprediķi tā, lai bērnudārza līmenī to pateiktu. Tev ir kaut kā jāsajūt, jāizjūt tas gars.
Es publicēju internetā dažādus postus, piemēram, vakar pastaigājos pa Rīgu, svaigu gaisu paelpoju. Trikolors pie Krievijas vēstniecības, nevienā vēstniecībā neplīvo tik skaisti karogs kā Krievijas. Nofotografēju karogu un filozofiski uzrakstīju: “Ukrainas neatkarības ielas galā lepni plīvo Krievijas trikolors, un to apsargā Latvijas policija.” Pierakstīju klāt, ka tas nav viedoklis, bet realitātē es tur redzu, filozofiski interesanti. Trīs karogi: Ukraina, Krievija, Latvija, viss vienā, ļoti interesanti. Bet cilvēki nesaprot un nedomā, to es redzēju pēc dažiem komentāriem. Tu vari ēst, vari neēst, tu būsi slikts. Viņi neredz būtību. Paldies Dievam, ka ir arī tādi, kas saprot. Es gribu, lai tu esi tas, kas domā, izprot. “Ak tu, neticīgā cilts, cik ilgi es vēl būšu pie jums.” Es vēlos, lai jūs paši domājat, paši lūdzat, jūs varat.
Man tev ir jautājums – kas būtu Jēzus bez komandas? Es tev pateikšu – nekas. Ja nav komandas, nav Kristus. Tu zini, kāpēc Jēzus atnāca virs zemes? Viņš dzina velnus ārā, mācīja, bet būtību tam tu redzi? It visā Viņš veido komandu, Jēzus ir stiprs tikai komandā. Jums ir liels, stiprs Dievs, Viņš ir, bet, ja Viņš nav komandā, šeit, virs zemes, viss ir ierobežots. Lūk, tāpēc Jēzus atnāca, ne tikai nomirt pie krusta. Iedomājies nomirt klusībā, slepenībā, lai labā roka nezina, ko kreisā dara. Ne tāpēc Viņš atnāca, bet tāpēc, lai mācību, ko Viņš atstāja un Kristus upura jēgu, lai mācekļi to nestu tālāk. Lai celtu draudzi, kas ir patiesības balsts un pamats, Viņš ir galva un mēs esam Viņa miesa.
Skaties, kad viņi nokāpj no kalna, un Jēzus dziedina šo epileptiķieti, mācekļi jautāja, kāpēc mēs nevarējām izdzīt, un Jēzus saka šādus vārdus:
“Ievērojiet labi šos vārdus, Cilvēka Dēlam jātop nodotam cilvēku rokās.” Bet viņi nesaprata šos vārdus, tie viņiem bija apslēpti, un viņiem tos nebija saprast, un viņi baidījās Viņu jautāt par šo vārdu nozīmi. (Lūkas evaņģēlijs 9:44-45)
Viņi nesaprata ne to, ka Jēzus mācīja Dievu lūgt, domāt, nesaprata komandas nozīmi, Kristus upura nozīmi, kas nāca, lai mirtu un augšāmceltos un sagādātu jaunu sirdi, jaunu dzīvi, lai neviens, kas tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.
Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. (Mateja evaņģēlijs 10:1)
Ko tu redzi šajā rakstvietā? Tam visam ir turpinājums.
Tiem sacīdams: “Neņemiet neko līdzi ceļā, ne zizli, ne ceļasomu, ne maizi, ne naudu, ne arī divus svārkus! Un, kur kādā mājā jūs ieejat, tur palieciet un no turienes ejiet tālāk.” (Lūkas evaņģēlijs 9:3-4)
Ko Jēzus dara, kā tu domā? Vai Viņa mērķis ir tagad visus dziedināt caur šiem mācekļiem? Viņš māca mācekļiem to pašu, ko Jēzus darīja, Viņš māca komandu. Visos evaņģēlijos, kur tu lasi, redzēsi – Jēzus visur veido komandu, tas bija pats svarīgākais, jo bez komandas Viņš nav nekas. Jā, Viņš ir kā Dievs, bet neviens par Viņu neko nezinās. Jēzum bija vajadzīga komanda, lai pienestu un demonstrētu mīlestību, tikai komandā ir spēks. Jēzus bija superkomandas veidotājs, Viņš ir mūsu paraugs. Dieva vadība caur divpadsmit.
Un Viņš nāca Kapernaumā, un, mājās būdams, Viņš tiem jautāja: “Par ko jūs runājāt ceļā?” Bet tie cieta klusu; jo tie savā starpā bija sarunājušies ceļā, kurš esot lielāks. Un Viņš apsēdies atsauca tos divpadsmit un tiem saka: “Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.” (Marka evaņģēlijs 9:33-35)
Padomā, kāpēc Viņš tā jautāja. Jo Jēzus zināja, ka viņi sacentās, kurš no viņiem ir viskrutākais, visvairāk izdzinis velnus, kurš gudrākais un kurš tuvāk sēž Jēzum pie galda. Tur vispār bija divi kadri, Jānis un Jēkabs ar mammu bija sarunājuši manipulēt. Viņi nāk pie Jēzus: apsoli mums, visu, ko mēs prasīsim, Tu dosi. Pa priekšu pasakiet, ko jūs gribat, un tad Es pateikšu. Prasa: mēs gribam, ka Tu nāc savā valstībā, mani dēli viens pa labai rokai, viens pa kreisai rokai lai sēž. Jēzus atbildēja, ka tas būs tam, kam ir nolemts, tas ir no Tēva, Viņš to nevar tā dot. Lai jūsu starpā tā nebūtu, lai cits citam ir kalps, kas grib būt pirmais, lai ir pēdējais, kas grib būt pirmais, lai otram ir kalps. Tas, ko tu šobrīd lasi, tas ir unikāli, paskaties uz šo rakstvietu plašāk –Jēzus veido komandu, kura nevar pastāvēt, ja cits par citu ir lielāks, tādā komanda izšķīdīs. Tu saproti? Ja tu vēlies kalpot bomžiem, vispirms sakop viņu, nomazgā un tad ved uz draudzi. Jā, tā būs mīlestība pret cilvēkiem. Visi ir jāmīl vienādi, bet situācijas ir dažādas, bet citu tiesību dēļ nevar pārkāpt citiem tiesības.
Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi. (1. Pētera vēstule 1:22)
Padomā realitātē, nevis, ko Pēteris raksta, bet kāpēc viņš tā raksta. Vispār sāc domāt, nevis, kas tas ir, bet kāpēc tā ir. Kāpēc Jēzus to saka? Tad tu izpratīsi jēgu un motīvu. Kāpēc Pēteris māca savu draudzi mīlēt citam citu? Nav runa vispār par cilvēkiem ārpus draudzes vai bomžiem. Par brāļiem – mīliet cits citu, kāpēc? Pēteris māca komandas principus, tikai tā var pastāvēt draudze, kas arī ir komanda. Kad cilvēku starpā ir piedošana un mīlestība, kad draudzē ir sistēma, kārtība, veselīga mācība, lūk, par ko rūpējās visas Jaunās Derības vēstules, faktiski, visās nodaļās ir maldu mācību apkarošana, tikai tā var komandu izveidot. Zem viena mērķa apakšā pat tad, ja ir vairākas draudzes. Lasi Bībeli – fundamentāli ir komanda, draudze, personīgas attiecības ar Dievu un Kristus upuris pats par sevi fundamentāli.
Jēzus stāsta par pēdējo tiesas dienu Mateja evaņģēlija 25. nodaļā.
Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku. Tad ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši. (Mateja evaņģēlijs 25:31-40)
Redziet, ir kristieši, kas kalpo cietumos, slimnīcās, tas nav nepareizi, bet runa nav par to, bet gan par draudzi un mīlestību vienam pret otru. Te ir runa tikai par to – Jēzus gatavo komandu, Viņš māca par pareizām attiecībām vienam pret otru. Pretīm nākošais, ko tu nepazīsti, nav tavs brālis, bet draudzē. Tavas mājas ir draudzē, tu esi drošībā, draudzē tevi neviens nepametīs. Ir arī zupas virtuve, kas nav slikti, piemēram, lietot kā evaņģelizācijas nolūkos, daudz ko var darīt, bet šī rakstvieta nav par labdarību. Jēzus mūs nemāca pabarot izsalkušos pasaulē, bet parūpēties par cilvēkiem draudzē, tas ir pirmkārt, nevis izdalīt mantu. Mūsu uzdevums ir kā komandai funkcionēt, lai katrs viens būtu veiksmīgs, izglītots, stiprs komandā. Lūk, par ko ir runa – par mūžīgo dzīvību.
“Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.” (Mateja evaņģēlijs 25:46)
Tas ir tik ļoti nopietni. Kuri tad? Tie kas neapzinājās, nesaprata draudzes nozīmi, Jēzus atnākšanu, pašu jēgu un būtību. Kas ir darījusi otršķirīgas lietas un ir aizmirsuši par pašu svarīgāko – mīlestību pret Dievu un savu tuvāko. Personīgas attiecības ar Dievu, domāšana, lūgšanas, par ko mācekļi bija aizmirsuši, tāpat arī komanda, bet viņi to arī iemācījās. Par to var spriest pēc vēstulēm, apustuļu vēstules māca, kā celt komandu, viss ir tikai tāpēc, kā celt draudzi. Pareizais nosaukums mūsu draudzei būtu “Kristus Pasaulei”, bet apakšvirsraksts “Vieta, kur mainās dzīves”, un trešais ir “Dieva Lauvas”. “Dieva lauvas” jau kruti, tas visu izsaka – tas nozīmē būt stipriem un būt komandā.
Ja tu nebūtu draudzē, es nebūtu, nezinu, kāds būtu mūsu liktenis. Tu dzīvo Dieva azotē, “Hernhūtē”, zem Dieva hūtes. Mēs varam, bet pamatā ir komanda un personīgās attiecības ar Dievu, Kristus upuris. Bet tas viss, ko jums šodien stāstu, ir no sirds, un, lasot Dieva vārdu, aizvien pārliecinos, ka it visā tiek veidota komanda, un PAD, domāšana ir pamatā. Esam radoši, stipri, mācāmies, sapņojam, izglītojamies, esam veiksmīgi it visā, lai nestu Dieva svētību Latvijai. Dievs, svētī Latviju! Spridzini uguņus! Viss būs labi, viss būs ļoti labi!
Tas Kungs lai tevi svētī, un lai tevi pasargā! Tas Kungs lai apgaismo savu vaigu pār tevi, un lai ir tev žēlīgs! Tas Kungs, lai paceļ Savu vaigu pār tevi un dod tev mieru. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tu vari!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
