„Algebrā un ģeometrijā ir formulas, kas paliek nemainīgas. Viens plus viens ir divi.
Tā tas ir vienmēr, kā likums”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis 24. oktobra dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei” Rīgā. „Gluži tāpat ir likums, ka tas, ko es daru šodien, nosaka to, kas es būšu rīt. Tas, kādas grāmatas tu lasi, kādas televīzijas pārraides skaties, nosaka to, kas tu būsi rīt! Un tas, kā tu lūdz Dievu, lasi Bībeli, apmeklē draudzi, mājas grupu un izpildi savu kalpošanu, nosaka to, kādas būs tavas attiecības ar Dievu rīt! Šodiena ir tava rītdiena!” – saka mācītājs.
Jāņa 1;40-42 Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: svaidītais). Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa” (tulkojumā: Pēteris – klints).
Kad Jēzus ieraudzīja Sīmani, vienkāršu zvejnieku no Galilejas, Viņš saskatīja šajā vīrā to, kas viņš kļūs nākotnē – līderis, apustulis, draudzes vadītājs. „Tevi sauks Pēteris. Tu būsi klints, uz kuras Es celšu Savu draudzi!” Jēzus deva viņam jaunu vārdu! Tas Kungs arī mūsos ikvienā saskata to potenciālu, par ko mēs katrs esam aicināti kļūt. Sīmanis laika gaitā, pavadot laiku kopā ar Jēzu, pārtop par Pēteri, kļūst par pirmo draudzes vadītāju. Šis process nav viegls un bez sāpēm. Principā Pēterim nekas labs netiek solīts! „Jauns būdams, tu jozies un gāji, kur pats gribēji. Vecu būdamu, tevi jozīs un vedīs, kur tu negribi! Ikviens, kurš grib svētbijīgi dzīvot Jēzū Kristū, tiks arī vajāts!” Sīmanis bija izvēles priekšā – sekot Jēzum un kļūt par Pēteri, klinti, draudzes balstu, vadītāju, vai arī mierīgi pavadīt savas dienas Jāņa Kristītāja draudzē, laiku pa laikam dzirdēt sludinām šo pravieti, mierīgi zvejot zivis Galilejas jūrā, vest tās uz tirgu, audzināt bērnus un apgādāt savu ģimeni. Sīmanis izvēlējās kļūt par Kristus mācekli, darīt to, ko varēja izdarīt tobrīd, un tas noteica to, par ko viņš kļuva vēlāk. Tas, kādas izvēles izdaru, kādus lēmumus pieņemu, ko es daru šodien, nosaka to, kas es būšu rīt!
Jāņa 1;42-43 Otrā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrod Filipu un viņam saka: “Seko Man!” Bet Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.
Kā parasti, mācītāja Mārča Jencīša svētrunā ir daudz dažādi piemēri. Kad tēlnieku Mikelandželo slavēja par skulptūru „Dāvids”, viņš teica: „Šis Dāvids bija šajā akmens bluķī iekšā. Es tikai noskaldīju nost visu lieko!” „Jēzus arī no mums paņem nost visu lieko”, – saka Mārcis. „Zeltrači, meklējot zeltu, cenšas uztaustīt dzīslu, un no ārpuses nekas vērtīgs nav redzams. Taču labs ģeologs zina, kurā iežu gabalā slēpjas potenciāls. Jēzus redz potenciālu mūsos, tās spējas, kuras mēs paši vēl neapzināmies. Kad Jēzus ir pārveidojis mani un ieraudzījis apslēptos talantus manī, tad arī es vēlos redzēt cilvēkos potenciālu. Mēs esam aicināti to darīt. Ļoti bieži acīs krīt tikai negatīvais. Pirmais iespaids par cilvēku, kurš ļoti bieži nav patiess. Jēzus pavadīja laiku ar divpadsmit mācekļiem, un viņi izmainīja pasauli. Ieguldi arī tu laiku, spēku un enerģiju savos mācekļos, un viņi izmainīs Latviju!”
„Šodien es esmu tas, kas es esmu. Nekas vairāk un nekas mazāk”, – turpina mācītājs, „bet Dievs redz, kas es varu kļūt rīt. Kļūsim par tiem, par ko mūs redz Dievs, cenzdamies par visiem simts procentiem! Izpildīsim savu kalpošanu un savu pienākumu līdz galam par visiem simts procentiem! Tas, ko mēs darām šodien, noteiks to, ko mēs darīsim un kas mēs būsim rīt!”
