Tu zini, kur ir spēks, kur ir vairāk nekā viduvējība?
Kur ir rezultāti, reāli taustāmi rezultāti? Tie ir tādā vidē un tādā vietā, kur komanda darbojas kā viens vesels viena mērķa vārdā. Tādā vietā, kur katrs komandas dalībnieks, šajā gadījumā tā ir draudze “Kristus Pasaulei”, izdara vairāk nekā viņš ir iemācīts, vairāk nekā viņam ir uzticēts, vairāk nekā no viņa ir paprasīts. Ļoti uzskatāms piemērs visbiežāk ir, kā mūziķi spēlē, jo tas ir šeit, priekšā, ir visvairāk redzams. Un ir ļoti liela atšķirība, kā mūziķi dzied, kā spēlē, kādas dziesmas ir izvēlējušies, tāpat tur ir dejošana, arī skaņa un apgaismojums. Kā tas cits citu papildina un kā katrs viens ir ieguldījies, vai viņš tikai ir elementāri iemācījies vārdus no galvas, jo viņam paprasīja. Nē, tad, kad katrs no sevis ir izlicis 100% un sagatavojies, ka katrs ir meklējis informāciju par to, kas viņam uzticēts, ir mācījies, ir pilnveidojies. Ka katrs viens apzinās kolektīvo labumu, savu piederību pie kaut kā liela un jaudīga un savu atbildību, ka cilvēks apzinās tajā organismā, kurā viņš atrodas. Un ka viņš ne tikai to, ko viņam pateica, pastāstīja, uzrakstīja kādu instrukciju, bet, ka viņš meklē papildus informāciju, viņš meklē papildus iespējas, papildus trenējas, mācās un pilnveidojas. Viņš tā noslīpē uzdevumu, kas viņam ir izticēts, ka tad, kad viņš uzkāpa uz skatuves vai kā citādi, kad darbojās citā sfērā, izliek sevi uz 100%, tas atraisa spēku un enerģiju.

Un Dievs ir radījis cilvēku un konkrēti tevi pēc Sava tēla un Savas līdzības. Un par Viņu ir teikts, ka Viņš ir visspēcīgs, visa Radītājs, Viņš ir visvarens Dievs, kuram nav nekas neiespējams. Kad tu vēro zvaigznes un planētas, Sauli, Mēnesi, ka tu vēro šo zemi un visus procesus, kas šeit notiek, gan floru, gan faunu, tu redzi, ka aiz tā visa stāv spēks, stāv augstāks saprāts. Tas ir Dievs, kas ar Savu spēku radījis debesis un zemi.

“Bet zeme bija neiztaisīta un tukša”, bet Viņš teica un tapa, Viņš teica un tapa, ar vārda spēku, ar domu spēku Viņš radīja. Tas ir bezgalīgs spēks. Un Viņš mūs ir radījis līdzīgus Sev – radošus, ar apslēptu potenciālu sevī. Jau no dzimšanas tev ir spēks un potenciāls. Un kad tu esi komandā, tu uz 100% ieguldies, un kad tu 100% ieguldies un izdari savu, tas atraisa ne tikai tavu potenciālu, bet notiek klikšķis – savienojums ar Augstāko. Spēks no draudzes, tas, ko mēs esam paraduši teikt “atmoda”, “spēks”, “Dievs aizskars” – tas, pirmkārt, iznāk no tā, ka mēs uzklājam Viņam galdu. Kad mācekļi jautāja Jēzum: “Vairo mums ticību!” Un Jēzus atbildēja ļoti vienkārši:

Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda! Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi. Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles? Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums. (Lūkas evaņģēlijs 17:7-10)

Attiecībā pret to, kādus Dievs ir mūs radījis, pēc Savas līdzības, pēc Sava tēla, ar milzīgu iekšējo potenciālu, tikai tad, kad mēs savu šo milzīgo potenciālu attīstām un izliekam uz 100%, tikai tad patiešām varam redzēt, kā reāli atbrīvojas enerģija, dievišķa enerģija, dievišķs spēks, un tāds ir mūsu pienākums. Un tikai tad ir vērts teikt šos vārdus: “Ar Dievu viss ir iespējams!” Tikai tad, nevis, kad vispārīgi peldam pa šo dzīvi kā rakstīts “kā niedre turp šurp, kā bezlietus mākoņi vēja šurp turp dzenāti”. Bet gan, kad esam pieņēmuši redzējumu, vīziju, ka mēs apzināmies komandas spēku, ka mēs apzināmies savu potenciālu, savu spēku, kādus Dievs mūs ir radījis, un ka mēs komandā katrs perfekti izdarām tā kā skrūvīte, kā zobratiņš, kā pulksteņa mehānismā mehāniskajā pulkstenī katrs zobratiņš ieņem savu vietu – perfekti funkcionē. Ka viss šis organisms perfekti funkcionē.

Zini, Bībelē bija aprakstīts notikums par Gideonu. Gideons bija Izraēla soģis, kurš bija aicināts atbrīvot izraēliešus no svešu zemju un tautu apspiešanas. Dievam šķita, ka par daudz karotāju ir pie Gideona. Un tad notika vesela virkne notikumu, kā Dievs atlasīja karotājus, kamēr palika tikai neliela saujiņa. Un Dievs teica: “Ej ar šiem cilvēkiem un izcīni uzvaru!”. Šī stāsta morāle jeb jēga: Dieva vārds saka, ka priekš lielām uzvarām nevajag daudz cilvēku. Jēzus sagatavoja 12 mācekļus. Jā, mācekļu bija vairāk, bet nebija daudzi tūkstoši. Par 12 noteikti zinām, arī ka augšistabā bija 120, zinām noteikti, bet tas nebija daudz. Bet šie daži cilvēki, kuri bija sapratuši komandas principu, vīzijas principu, kuri bija sapratuši to principu, ko Ābrahāms bija sapratis: 100% izdarīt no savas puses to, ko Dievs ir uzticējis tev, apzinoties, ka tu esi daļa no komandas. Jo vilka spēks ir barā un bara spēks ir vienā vilkā. Un mūsu draudzei ir ārkārtīgi liels potenciāls – ārkārtīgi liels potenciāls. Ārkārtīgi, ārkārtas. Ļoti liels potenciāls. Par to, kāds ir Dievs, mēs zinām. Ka mēs ar šo potenciālu spējam vienoties vienā mērķī. Es jau runāju par to, ka mums katram šis potenciāls ir, šis spēks ir. Ka mēs spējam vienoties un tieši vienotībā, vienoti ar vienu mērķi savu šo potenciālu ieguldīt komandas darbā. Tāds spēks! Kaut vai neliels skaits cilvēku, un par draudzi “Kristus Pasaulei” nevar teikt, ka neliels, mēs jau esam pietiekami liela draudze, uz Latvijas fona jau pavisam liela draudze. Bet, kad katrs cilvēks apzinās savu vietu, kurš vairāk, kurš mazāk, un atraisa savu potenciālu, šāda draudze spēj pārcelt jebkādus kalnus. Šāda draudze negaidīs, kad kalns pārcelsies, šāda draudze ņems lāpstu un noraks kalnu.

Šodien bija īpaša slavēšana, ļoti atšķiras slavēšana citās reizēs, kad cilvēki nav iemācījušies vārdus, kad kalpotāji nav sagatavojuši savu partiju uz ģitāras vai kā citādi, viņi vienkārši nav gatavi, jeb arī viņi tā viduvēji piegājuši tam. Protams, varam jau saprast, ka ir dažādas citas ikdienas rūpes un savs pienākums nav izdarīts uz simts, varbūt, uz piecdesmit citu reizi, citreiz vispār nav nekas darīts, citreiz atnāk “kā būs, tā būs”, reizēm uz deviņdesmit – tas jau ir ļoti labi, bet kad tas ir uz simts, tad ūdens sāk vārīties. Simts grādu temperatūrā ūdens sāk vārīties. Un, kad mēs šodien redzējām, kā dejotāji dejoja, cik sinhroni kopā ar mūziķiem, ka katrs ir sagatavojies. Tad, kad cilvēks patiešām apzinās vērtības, apzinās savu piederību draudzei, apzinās savu uzdevumu šeit, virs zemes, apzinās komandas spēku, tad tādam cilvēkam, esot tādā draudzē, visas lietas ir iespējamas. Mums visas lietas ir iespējamas.

Valdībā ir tāds amats – parlamentārais sekretārs – cilvēks, kas vieno ministrijas, ministru kabinetu un Saeimu. Saeima ir augstākais likumdevējs, ministrijas ir izpildītāji. Es jūs šodien iedvesmošu un motivēšu. Mēs spējam mainīt savu valsti. Mēs spējam visu. Parlamentārais sekretārs savā ziņā esmu arī es – starp draudzi un starp valdību, starp Dievu, Viņa draudzi un tiem cilvēkiem, kas vada šo valsti. Es un tu, mēs kā draudze esam kā parlamentārais sekretārs un mēs savu darbu izdarīsim uz simts. Un, ja mēs savu darbu kā parlamentārais sekretārs izdarīsim uz simts, tas atraisīs milzu enerģiju, ko pat mēs īsti vairs nespēsim kontrolēt. Tu redzēsi pārmaiņas mūsu valstī. Tu redzēsi pārmaiņas savā dzīvē. Ir rakstvietaBībelē, ko es jau esmu minējis jau, atkārtošu vēl, kamēr mēs neizpratīsim līdz kaulam.

Un, kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs no visas sirds dzīsities pēc tā, kas labs? (Pētera 1. vēstule 3:13)

Šī panta, ko Pēteris ir minējis, un kas ir fiksēts Dieva vārdā, jēga un būtība ir tad, kad mēs dzenamies pēc Viņa. Kurš nosaka, kas ir labs, kas ir slikts? Dieva vārds, Viņš. Un, ka mēs dzenamies pēc tā, kas ir labs, ka mēs kā komanda dzenamies pēc Viņa mērķiem.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas [..] (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Tāpat arī rakstīts ir Dieva vārdā:

Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība. (Jeremijas grāmata 29:7)

Mēs esam svešinieki un piedzīvotāji šeit virs zemes, jo mūsu mājas ir debesis. To Jēzus saka: “Es aizeju sagatavot jums mājvietu.” Kamēr mēs esam šeit, virs zemes, mēs rūpējamies par to, lai draudze augtu un attīstītos un Viņa vērtības tiktu nostiprinātas sabiedrībā un valstī. Mēs kā parlamentārais sekretārs rūpējamies par savas zemes, valsts labklājību.

Svētrunas tēma: “Sociālais mantojums”. Tas būs jaudīgi, priekš manis tas jau ir jaudīgi. Zini, kāpēc tu ticēsi? Jo es tam ticu. Es praktiski nekad nerunāju to, kam neticu, ja nu vienīgi kādu humoru vai dumju joku. Runāju tikai to, kam es ticu. Viena lieta ir, ka tu pasaki: “Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka kā sniegs. Mēs ticam par Latviju, uz kurieni cilvēki brauc nevis bēg. Par Dieva svētītu Latviju. Garīgi, sociāli un ekonomiski svētītu valsti.” Mēs sakām: “Mēs tam ticam.” Šķautnes un apjoms ticībai ir dažāds. Kad tu vienkārši pasaki: “Es ticu.” Kad tu sēdi zālē un klausies, okay, man arī ir jātic – tas ir viens. Otra lieta, ka tu sāc saprast, sāc apjaust, ka patiešām sāc iet tajā virzienā, ka tu sāc redzēt, ka parādās pirmie ziediņi, ka tu sāc apjaust, kā to var izdarīt un, galu galā, ka tevī sāk rasties pārliecība, ka tas patiešām ir iespējams. Un es tev gribu pateikt šodien, ka Dieva svētīta Latvija ir iespējama! Dieva svētīta Latvija, uz kuru cilvēki brauc, ne bēg. Garīgi, sociāli, ekonomiski plaukstoša valsts ir iespējama!

Es mēģināšu tev šodien pienest nevis detaļas, bet vispārīgus principus, par kuriem es esmu ieguvis pilnīgu pārliecību, ka tas strādā un, ja mēs to ņemsim un darīsim, tas arī nostrādās. Ja mēs no visas sirds dzīsimies pēc tā, kas labs, kurš mums ļaunu darīs? Princips ir vienkāršs – tad, kad mēs ejam Viņa mērķos, uz tā ir Viņa svētība. Par Ābrahāmu un Īzaku ir rakstīts, ka viņi sēja tajā zemē un pļāva simtkārtīgu ražu, uz viņiem bija Dieva svētība. Vienmēr, kad bija kādas problēmas, piemēram, ar Sāru, kad kāds ķēniņš viņu bija iekārojis un aizvedis, vienmēr bija Dieva svētība, pats Dievs iejaucās šajos procesos. Klikšķis: kad cilvēks iet Viņa mērķos, kad mēs kā draudze ejam Viņa mērķos, kad mēs ejam uz simts, neviens mūs neapturēs. Mēs esam Dieva lauvas, tie, ka uzvar, nekas mūs neapturēs! Aizmirsti par slimībām un nabadzību. Tu esi veiksmīgs cilvēks tikai tāpēc, ka tu dzenies pēc Viņa mērķiem. Uz tevis ir Dieva svētība un uz mūsu draudzes ir Viņa svētība, un viss, ko mēs darīsim, mums labi izdosies. Mums nenotiks pēc Bībeles vārdiem kā par tiem cilvēkiem, kuri nav pilnībā nodevušies Dievam, ka viņiem viss no rokām ārā krīt. Sauls teica Dāvidam: “Dāvid, mans dēls!” Sauls bija varas pozīcijā, bet Dāvids bija vienkārši bēglis. Vienmēr, kad Sauls saskārās ar Dāvidu visā kara laikā, kas starp viņiem izvērsās, viss izvērtās Dāvidam par labu. Reiz Dāvids, kamēr Sauls alā atvieglojās, nogrieza viņam mēteļa stūri, citu reizi Dāvids ar saviem karavīriem izņēma no viņa galvgaļa šķēpu, vēl kādu reizi aizsūtīja savus karavīrus uz ienaidnieku nometni no akas atnest ūdeni. Viņš vienkārši ņirgājās par Saulu. Saulam bija laicīga vara, bet ar viņu nebija Dievs, bet ar Dāvidu bija Dievs un pat Sauls to atzina. Bībelē var atrast teikumus, kuros Sauls atzīst, ka viss, ko Dāvids dara, viņam izdodas. Es domāju, ka pienāca brīdis, kad Sauls saprata, ka viņa dienas ir skaitītas, ka Dāvids ir pārmērīgi spēcīgs, jo ar viņu ir Dievs. Mēs esam pārmērīgi spēcīgi, jo ar mums ir Dievs un netaisnības dienas ir skaitītas. Tu redzēsi Dieva slavu, lielu pamošanos, tas notiks mūsu zemē un tautā.Nav vajadzīgs liels skaits, liels cipars. Latvija ir maza tauta, kā teica Mairis Briedis, kurš zaudējis savu popularitāti, cerams, ka viņš to vēl atgūs. Ja mums izdosies vienot latviešu tautu uz kristīgām vērtībām, vienot un izglītības sistēmā integrēt vērtības, izaudzināt, pacelt stiprus cilvēkus, savas zemes patriotus, tas šī mazā tauta spēs piesaistīt citu valstu bagātības, lai tās ieplūst šeit kā Dubaijā. Pamatu pamats būs Viņš un Viņa draudze, pamats būs konservatīvie, kas patiešām pieturās pie kristīgām vērtībām, kas paceļ savu balsi un nosauc baltu par baltu un melnu par melnu. Sociālais mantojums. Es apzināti šo sprediķi runāju tieši šodien. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi, pati esence mūsu tālākai virzībai.

Paskaidrošu, kas ir sociālais mantojums. Piemēram, Hitleriskā Vācijā, pirms Hitlers iebruka Eiropā, ilgāku laiku, kādus pāris desmit gadus izglītības sistēmā tika ieviesta nacistu ideoloģija un mācība. Šie jaunieši tika izskaloti, iemācīti par zilām asinīm, trešo reihu, tūkstošgadu valstību, kas ņemta, starp citu, no Bībeles. Šī ideoloģija tika ieaudzināta gan skolā, gan mājā. Tas ir sociālais mantojums. Sociālo mantojumu ātri izmainīt nevar. Es redzu, kāds ir sociālais mantojums konkrētai tautai, sociālai grupai, darbavietai, draudzei vai mājas grupiņai. Kāds ir mantojums, tādi ir prāta uzstādījumi, ielikts zemapziņā, sirdī. To nevar izmainīt, tikai ar varu var piespiest rīkoties citādāk. Ir iespējams to mainīt tikai tad, ja cilvēks apzinās, ka ir kļūdījies un tad pamazām sākas šis atveseļošanās process. Tas arī notiek draudzē. Cilvēks nāk pie Kristus, atstāj savu veco cilvēku, soli pa solim maina domāšanu. Tas nenotiek vienā dienā. Ar visu to, ka notiek jaunpiedzimšanas brīnums, cilvēks mainās pakāpeniski. Var notikt klikšķis vienā dienā, bet izmaiņas nāk lēni. Kāds ir sociālais mantojums konkrētā cilvēku grupā, tā tie arī rīkosies. Tāpēc nav nekādu šaubu par to, ja pasaule atdos Ukrainu, tad nākamie soļi būs Baltijas valstis. Es nesaku, ka man Dievs naktī atnāca un pateica. Nē, tas ir krievu imperiālistu sociālais mantojums. Vai tu vari iedomāties demokrātisku Ķīnu? Lasīju kādu speciālistu, kurš teica, ka ja arī Krievijā būs kāds demokrātijas brīdis, tas būs ļoti īss. Līdzīgi, kā kad pie varas nāca Jeļcins – likās viss labi. Cik ilgi tas bija? Mazs brīdis uz kopējā fona. Krievijas imperiālisms turpina attīstīties.


1. Sociālais mantojums nav maināms vienā brīdī.

Ir svarīgi saprast, kādā veidā realizē sociālo mantojumu. To realizē konkrēti cilvēki, kas ir pie varas caur izglītības sistēmu, medijiem un kultūru. Tādas vērtības un virzienu, kādu viņi ieliek šajā sistēmā, tādi arī izaug bērni. Mēs nevaram visu izmainīt vienā brīdī. Tas ir process, darbs, šis kalns ir jānorok soli pa solim, lāpstu pēc lāpstas. Latvijas nācijai nav slikts sociālais mantojums, tas ir diezgan labs. Tomēr, kamēr propagandas instrumenti ir ienaidnieku rokās, tikmēr nākamām paaudzēm tiek veidots viņu plānotais sociālais mantojums. Nav jābūt pravietim, lai pateiktu, kas būs rīt un kādās skolā mācīsies tavi bērni. Mēs to varam zināt simtprocentīgi. Tas nav izmaināms vienā dienā. Tas turpināsies arī pēc tam, kad nomainīs šo varu, jo tas ir ielikts bērnos un šajos cilvēkos. Cīņa ir vēl tikai priekšā. Ir svarīgi saprast, ka sociālo mantojumu nevar izmainīt vienā dienā. No sociālā mantojuma var spriest par to, kas būs rīt – valsts virzienu, draudzes virzienu. Ja sociālais mantojums draudzē nav glābt pazudušos, veidot grupiņas, mācekļus un celt līderus, tad pilnīgi noteikti var pateikt, ka šī draudze neaugs.

Var teikt: “Ko tu nolādē!” Nē, tāds ir sociālais mantojums, kas konfesijā vai draudzē ir kultivēts gadiem vai gadu simtiem. Latvijā joprojām ir dzīva tā paaudze, kas atmodas laikā gāja uz draudzēm, luterāņu draudzes bija pārpildītas, arī harizmātiskās draudzes zēla un plauka, kaut kāds nospiedums no vecmammām palicis – kristietība joprojām ir dzīva latviešu sirdīs, bet jaunā paaudze, kas tiek veidota, ir ar citām vērtībām. Es savā parlamentārajā runā tā arī pateicu, ka, ja jūs domājat, ka šodien viss ir slikti, tad ar šādu valdību viss būs vēl sliktāk. Pateicu to publiski – tur sēdēja arī premjers un ministri. Ir tikai divi varianti, kā to mainīt. Pirmais – gaidīt, kad šī valdība mainīsies un sāks rūpēties par nacionālām interesēm, un labi pārvaldīt valsti. Vēl es piebildu, ka drīzāk pūcei aste ziedēs, nekā viņi to darīs. Otrs variants, ko darīt, ir demokrātiskās vēlēšanās pēc četriem gadiem, bet vēlams ātrāk, nomainīt šo varu ar cilvēkiem, kuriem ir vērtības un motivācija rūpēties par tautu. Tikai tad, kad nomainīs šo varu, izglītības sistēmā varēs audzēkņos nostiprināt vērtības, tikai tad varēs kultūrā mudināt ieviest konservatīvās vērtības, nevis eksponēt locekļus uz krusta, kā Rotko mākslas centrā. To viņi dara, vēmiens nāk no jaunās mākslas. Tā nav māksla, bet perversijas. Tikai tad, kad esi demokrātiskā ceļā nokļuvis varas pozīcijā, var pamudināt kultūrā ieviest kristīgās un ģimenes vērtības. Kristietību nevar uzspiest ar varu. Ir dažādas citas reliģijas un katrs tic, kam viņš grib un kā grib, bet mēs varam skolās šīs vērtības mācīt caur kultūru un tautu izglītot caur medijiem. Formālai izglītībai pašai par sevi nav lielas vērtības. Tikai tad, kad izglītību ieguvušie ir motivēti uz sasniegumiem un viņiem ir iemācītas pamatvērtības, ģimenes vērtības, patriotisms, tikai tad izglītība strādā. Cilvēki, kuriem ir šīs vērtības, arī tad, ja nav izglītības, viņi to pievelk. Zini, kas notiek – medijos pēdējās pāris nedēļās parādās labas ziņas par Latvijas uzņēmējiem un uzņēmumiem. Tiek stāstīts par labām lietām, kas notiek dažādos uzņēmums. Medijos ir parādījusies motivācija. Valdība nepieņem nevienu opozīcijas priekšlikumu, bet viņi ņem mūsu idejas un laikam mēģina tās realizēt. Mums ir liels spēks un vārdam ir spēks. Man vienalga, kurš to dara un kā dara, bet vietējie cilvēki ir jāmotivē, ka viņi var un pamatā ir jābūt veselīgām vērtībām. Ja negrib saukt tās par kristīgām vērtībām, var saukt par pozitīvām, konstruktīvām vērtībām. Vienalga, kā tās sauc, tās ir kristīgās vērtības, kas ļauj cilvēkiem citam par citu rūpēties. Patriotisms liek cilvēkiem strādāt ne tikai sev, bet arī savai valstij. Nodokļi ir jāatvelk, jo visi nebūs godprātīgi. Patriots normālā valstī, ir motivēts, izaudzināts skatīties uz nākotni, veidot ģimeni, vairot labklājību gan sev, gan valstij. Ja šādi cilvēki tiks audzināti, mūsu tautai ir bezgalīgas perspektīvas. Pārmaiņas mūsu valstī ir iespējamas. No progresīvajiem, turpat, no Saeimas tribīnes, ir bieži izskanējis, ka sabiedrība vēl nav gatava. Šīs nenormālās idejas, ko viņi izsviež, kaut arī viņi paši uz sevi izsauc uguni, tomēr sabiedrībā šo tēmu paceļ. Un zini, kas notiek? Sāk pieradināt. Nepārtraukti tiek pacelta šī tēma un cilvēki lēnām sāk pierast. Ir arī vienotība, ir mediji, kas atbalsta viņus. Ir kopējā, globāla politika, kas viņus atbalsta, un lēnām veido mūsu sociālo vidi, sabiedrisko domu caur kultūru, caur izglītību, politiku. To viņi dara. Viss nav tik vienkārši. Tas bija tikai pirmais no kādiem sešiem punktiem. Ir jānomainās gadu desmitiem vai pat veselām paaudzēm. Sociālo mantojumu tā vienkārši izmainīt nevar. Tās noziedznieku dvēseles jau nemainās. Tās ir viņu sociālās vides mantojums. Jo ilgāk cietumā viņš dzīvo, jo ilgāk paliek nemaināms. Jo vairāk viņš tādā vidē dzīvo, jo vairāk viņš ar to apaug. Un tas ir viņa mantojums. Un tu vari kratīt ar pirkstu. Bet ko viņš tikai saprot? Ko saprot tikai šādi cilvēki? Ka atbrauc policijas mašīna ar to būdu un restītēm. Atbrauc un aizved izolācijā, pareizi? Tas ir viss, ko var izdarīt. Citu valodu viņi nesaprot.

Nu, lūk, un to sauc par sociālo mantojumu, ko nevar tā vienkārši vienā dienā izmainīt. Lūk, punkti. Un katrs no tiem ir ārkārtīgi svarīgs. Un es gribu, lai tu saproti, ka bez šiem punktiem nekas nenotiks. Katrs šis punkts ir fundamentāli svarīgs. Kad tu cel māju, tev ir svarīgs pamats, sijas, konstrukcijas, plānošana utt. Viss ir svarīgs, lai šī māja pēc tam stāvētu un būtu apdzīvojama. Un tieši tāpat, ja kaut viens no šiem punktiem iztrūkst, nekas nenotiks un nekas netiks realizēts Latvijā. Pārmaiņu nebūs. Un tu esi pirmais, kas ir nepieciešams. Es atgādinu tev: kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs dzīsieties pēc tā, kas labs? Dieva svētība ir uz tiem cilvēkiem, kas dzenas pēc Viņa vīzijas.

2. Vīzija.

Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”(Marka evaņģēlijs 9:23)

Kad jūs no visas sirds dzenaties pēc tā, kas labs. Par Dieva svētītu Latviju, uz kuru cilvēki brauc nevis bēg, par garīgi sociālu, ekonomisku valsti. Vai jūs varētu no galvas noskaitīt? Laiks būtu šo sociālo mantojumu pilnībā iesēdināt sirdī: “Par garīgi sociālu, ekonomiski plaukstošu valsti!” Tas ir iespējams. Mēs esam apguvuši pašu svarīgāko, draugi. Vīzija ir svarīgākais. Nu kāpēc Dievs lai tevi sargātu, ja tu ne pēc kā nedzenies? Ja tu nedzenies ne pēc Viņa prāta, ne pēc Viņa līdzības, tu neieguldies, kāpēc, lai uz tevis būtu kāda īpaša Dieva svētība? Varbūt kāda mazā vecās mammas vai priekšnieka svētība, vai valsts likuma svētība, garantija kaut kāda, un sociālās iemaksas kaut kādas, kas tev kaut ko garantē, bet paša Dieva svētība ir tad, kad tu ej Viņa vīzijā.

Es atradu veco sprediķi no 2012. gada, kur es esmu teicis šādu frāzi, un es lasu vārds vārdā. Mans teksts: “Es liku salikt 170 vietas. Šīs vietas būs aizņemtas ātrā laikā, ja mēs uzcītīgi darīsim Dieva darbu, sākot ar lūgšanu. Es darīšu visu, es apsolu.” 2012. gads – 170 vietas nozīmēja kosmosu. Es nezinu, cik mēs tur bijām, kādi septiņdesmit vai astoņdesmit, bet šeit tika salikts vairāk vietu, un tā vēl bija Zinātņu akadēmija. Tas ir noticis. Ja tas varēja notikt līdz šim punktam, un, ja mēs varējām izaugt, pateicoties tam, ka mēs to redzējām. Pateicoties tam, ka mācītājs to redzēja. Un, ka mēs iemācījāmies šo pantu noskaitīt un saprast, ka šīs vietas var piepildīt. Mācītājs arī darīja no savas puses to, kas bija jādara viņam. Mēs visi kopā strādājam. Un, ja mēs tik tālu varējām tikt, tad arī šodien tie mērķi, ko mēs esam izvirzījuši, arī ir sasniedzami. Vai paliek lielāka ticība? Vīzija!

Tas nebija šajā gadā, bet pirms kādiem trīs gadiem, kad mēs bijām Grieķijā. Es domāju, ka kāds tur ir bijis – Meteorā. Tur bija tāds Meteoras klosteris. Interesanta vieta, stāvas klintis, tā kā tās sienas. Un augšā, virs klintīm, ir vairāki klosteri. Un faktiski visā Grieķijā šur tur ir tādas vietas, kas liecina par to, ka attiecīgos laika posmos ir bijušas vajāšanas. Un to, ka mūki ir aizgājuši un uzcēluši savas kopienas nepieejamās vietās. Vai domā, ka tas ir labi, ko viņi izdarīja? Es domāju, ka tas ir labi attiecīgā situācijā. Ja viņi nespēj tur sadzīvot, tad varbūt viņiem nepatika politika. Varbūt tas ir labi, ko viņi izdarīja attiecīgā situācijā. Un viņiem bija svešs šis vārds “politika”. Un mūki nevis nodarbojās ar politiku, bet politika ar mūkiem. Un viņiem nācās aiziet no šejienes. Viņi aiziet prom no pilsētām, faktiski bija kā izstumtie, aizbrauca uz citām valstīm, kurš cietumā nonāca. Daži sāka apdzīvot vietas Romā, un arī citās pasaules valstīs, katakombās un dažādās pazemes pilsētās vairākos stāvos, ko paši kristieši izbūvēja. Vai tas ir slikti? Nē.

Mēs arī esam izvēles priekšā. Es atkārtoju, tas notiks pēc laika. Jauniešos sociālais mantojums jau ir izveidots. Tas viss notiks, un šie cilvēki ieņems vadošos amatus. Tādiem cilvēkiem kā kristiešiem, kam rūp nacionālās intereses, tādi nebūs vajadzīgi šai varai. Un tad tu varēsi iet pagrīdē, nebūs iespējams neko mainīt, un nebūs iespējams nekādu normālu cilvēku pat pie Dieva pievest normāli. Nebūs šādas reliģijas brīvības, kāda tā ir šodien. Tā ir tā tendence. Tā nav tāda iebiedēšana, tas ir noticis. Tas ir Krievijā šodien. Daudz un dažādās valstīs, kur veidojas impērijas, tur nav vajadzīgi cilvēki, kas ir balstīti uz patiesām cilvēka vērtībām. Tas vairāk nav vajadzīgs, tie kļūst par traucēkli. Tā kā tev ir izvēle: vai nu mēs iesim pēc tam pagrīdē, vai tomēr mēs ejam un strādājam, lai nomainītu varu. Un, kad vara ir nomainīta, tad integrējam vērtības caur izglītību, caur kultūru un medijiem.

Redzi, mēs esam vienota draudze. Bet kā Latviju vienot? Tās ir attiecīgas personas, atslēgas cilvēki, tie ir mehānismi un likumīga vara, kas ļauj tev to darīt. Varas pozīcijas vienkārši noliek ar likumu, kā ir jābūt. Ies pēc tam sieviete dienēt, vai nē, to pārstāv likums. Ja likums pieņems, ka sievietei nav jādzemdē, bet jādienē, tad viņas nedzemdēs, bet dienēs. Un aiz tā visa stāv represīvie orgāni. Kad visu valsti spēja vienot vienā virzienā, tā ir cita mēroga ietekme un spēks. Sociālo mantojumu var mainīt. Šie mehānismi ir vajadzīgi tikai tāpēc, lai mainītu šo sociālo mantojumu. Tad nu klosteris uz pašsaglabāšanos, vai arī tev ir jābūt par zemes sāli aktīvā pozīcijā ar sabiedrību. Būt aktīvā pozīcijā nav iespējams tad, kad tu esi pagrīdē. Pirmkārt, sociālais mantojums nav maināms vienā dienā. Tur, faktiski, ir vajadzīgas paaudzes. Jeb arī kaut kas ekskluzīvs, tāds, ka tu gribi vai negribi, bet tev ir kaut kas jāmaina. Un tik un tā ir problēma, jebkurā gadījumā. Tātad pirmais ir sociāls mantojums, otrā ir vīzija. Bez vīzijas šim pārejām vispār nav nekādas vērtības. Bez vīzijas nekāda konstruktīva progresa nebūs. Nākamais punkts.

3. Vērtības un motivācija.

Kas ir jāizdara, kad tu esi nonācis pie varas? Nu ne tikai pie varas. Kas ir jāizdara arī mums šodien? Vērtības un motivācija. Ģimenes vērtības, tās ir vērtības. Labklājība ir domāta ne tikai priekš ģimenes. Tu domā: “Priekš kam man kaut ko pelnīt?” Tas ir tāpēc, lai tev paliktu pāri arī labiem darbiem, lai Latviju padarītu bagātāku. Kāpēc draudzē pelnīt? Tāpēc, lai arī draudzi padarītu bagātāku, ne tikai sevi. Saproti? Jā, Dieva griba ir, ka tev ir labklājība. Bet arī lai paliek pāri labiem darbiem. Šajā pasaulē dzīvojot, strādājot, ka mēs spējam arī kādas izmaiņas atnest. Tā arī ir vērtība, draugi. Patriotisms ir vērtība. Vērtība un motivācija. Katram cilvēkam ir jāzina, ka viņš var. Katram cilvēkam ir jātiek jau skolā virzītam tajā sfērā, kas ir viņa dāvanas. Viņam ir jāiegūst tādas zināšanas, kas tieši viņam atbilst. Es arī gribu vēl par izglītību pateikt dažas lietas. Es Saeimā nolasīju šo sarakstu. Es tev vēlreiz atkārtošu, ka izglītība pati par sevi ir vērtība. Pati par sevi tā ir vērtība. Un, ja kādam sāk šķist, ka mācītājs Mārcis Jencītis ir pret izglītību, tad, nē, tā nav. Viņš ir par augstāko, par vislabāko izglītību, jo tā ir vērtība, bez kuras nekas nenotiks. Bet, ja šai izglītībai nav motivācijas kaut ko sasniegt, tad tā ir formāla un maz efektīva.

“Microsoft” dibinātājs Bils Geits (Bill Gates) pameta savas studijas Hārvardas Universitātē, lai izveidotu savu uzņēmumu. Tagad firmas vērtība ir vairāk nekā simts miljardi dolāru. Viņam nav augstākās izglītības, viņš to neieguva. Stīvs Džobs (Steve Jobs) uzdāvināja pasaulei “Apple” un kļuva miljonārs 25 gadu vecumā. Viņš nenomācījās universitātē pat vienu gadu. Vecāki bija sakrājuši naudu, lai viņš varētu mācīties, bet tieši Stīvs Džobs kritizēja izglītības sistēmu par formālismu. Visi tie izglītotie strādā Stīvam Džobsam, jo viņam ir augstākas zināšanas nekā tiem saucamajiem izglītotajiem. Bet šīs zināšanas viņš pats ir ieguvis tur, kur ir sapratis, kas ir viņa vīzija. Kāda ir viņa dāvana, kurā viņš iet, kur viņš attīsta savu potenciālu. Patīk tev “Facebook?” Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) ir “Facebook” dibinātājs. Viņš pavadīja divus gadus Hārvardas Universitātē. Viņš pameta to 2010. gadā 26 gadu vecumā. Pēc tam, kad pameta šo skolu, kļuva par jaunāko miljardieri pasaulē. Viņa kompānija ir vairāk nekā pieci simti miljardu dolāru vērta. Džeks Dorsijs (Jack Dorsey) ir “Twitter” dibinātājs. Pirms Ņujorkas Universitātes pabeigšanas, pameta to 2007. gadā, lai nodibinātu “Twitter”. Zini tādu ziņu kanālu “CNN?” Tā dibinātājs ir Teds Tērners (Ted Turner). Viņš izveidoja pirmo diennakts kanālu ASV, bet viņš tika izmests no universitātes. Režisors Džeims Kamerons (James Cameron) ir filmu “Titāniks”, “Avatars”, “Terminators” režisors, viņš pameta Fultonasuniversitāti Kalifornijā. Amansio Ortega (Amancio Ortega). Vai esat bijuši “Zara”, “Pull&Bear” veikalos? Ortega ir kompānijas “Zara” līdzdibinātājs, viens no bagātākajiem pasaules cilvēkiem, pat necentās iestāties universitātē. Viņa izveidotā kompānija apvieno tādas brendukompānijas kā “Zara”, “Pull&Bear”, “Bershka”, “Stradivarius”, “Massimo Dutti”. Cilvēks bez augstākās izglītības un mēs pērkam viņa veikalā apģērbus. Izglītība nav slikta, bet ir vajadzīga motivācija, vīzija, patriotisms, vērtības. Ričards Brensons (Richard Branson), viņš pat negatavojās iegūt augstāko izglītību, čalis slikti skolā mācījās. Viņa izveidotajam “VirginGroup” zīmolam pieder milzīgs skaits uzņēmumu. Sākumā “Virgin Group” ražoja skaņu plates, taču tagad uzņēmumam pieder aviokompānijas, dzelzceļa kompānijas, mobilie sakari un, protams, kosmosa tūrisma uzņēmums. Zini, kādu izglītību vajag, lai noorganizētu kosmosa tūrismu? Tur vajag augstākās zināšanas. Tās iegūst, kad esi motivēts. Nevar iegūt izglītību un staigāt uzpūties: man ir zināšanas, bet strādā kādā mazkvalificētā darbā. Kam tev šīs zināšanas? Un pēdējais piemērs: prezidents Harijs Trumens (Harry Truman) pēc II Pasaules kara izveidoja Eiropas atjaunošanas programmu. Viņam nav augstākās izglītības, bet viņa vārdā ir nosaukta universitāte Misūri štatā, ASV. Lūk, kur tas suns ir aprakts. Tātad: sociālais mantojums, vīzija, vērtības un motivācija. Vispirms ir vērtības un motivācija, tas nozīmē, kas ir jāmaina, vērtības jāmaina un jānostiprina un motivācijai ir jābūt. Kā to izdarīt? Izglītība, mediji, kultūra.

4. Komanda.

Vēl pāris punkti, bez kuriem nav iespējams realizēt. Viens no šiem punktiem – komanda. Draudze ir komanda, bez komandas nav iespējams. Pašā komandā bez velkoņiem, tas nav iespējams, bez smagsvariem tas nav iespējams. Es vēlos kļūt par smagsvaru, es saprotu, ja nav šos atslēgas cilvēku, kas velk konkrētas lielas cilvēku sabiedrības, cilvēku grupas, tad faktiski apvienot Latvijas cilvēkus, kas varētu atbalstīt šādu koncepciju, ir neiespējami apvienot bez tiem, kas velk. Nav pareizi teikt, ka es vēlos tāds būt, jo es jau tāds esmu. Ir šādi cilvēki arī politikā, mūsu partijā – Ainārs Šlesers, viņu pat dēvē par buldozeru, viņš ir velkonis. Bez šāda līmeņa cilvēkiem neiztikt. Lai varētu apvienot visu kristīgo sabiedrību, pietiek jau ar nelielu cilvēku grupu, pietiek ar dažām Latvijas konfesijām, kuras apvienojas kā komanda. Ar to pietiek, lai izmainītu visu. Vajag mazu cilvēku skaitu, nevajag milzīgu, bet pietiekamu un nodevušos.

Katram Latvijā ir jānotic, ka mēs varam! Katrai vērtībai jākļūst par daļu no viņa. Mums, kristiešiem, patīk mīlestība. Mīlestība ir pāri visam. Es tev pateikšu noslēpumu, nav jēgas runāt, vai tu vari runāt par mīlestību, cik tu gribi, tas neko nemainīs, jo visi cilvēki ir egoisti. Cilvēks būtībā ir egoists, to pat Bībele nedaudz māca. “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu,” kā šī mīlestība izpaužas? Kā tu vari mīlēt savu tuvāko, ja tu sevi nemīli, nerūpējies? Nav lielas jēgas runāt par mīlestību, tā ir jāparāda, tā ir iespējama tikai komandā, jo visi ir egoisti. Katram tas ir jāparāda.


5. Dievs.
Pilna mēra pārmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja mēs mainām sociālo mantojumu. Kāds ir pēdējais faktors? Pareizā atbilde ir – Dievs. Šis faktors ir pēdējais un reizē arī pirmais faktors. Viņa iejaukšanās šajos procesos caur mūsu lūgšanām un mūsu darbu.

“Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.” (Lūkas evaņģēlijs 18:27)

Viņa iejaukšanās notiek, tad kad mēs kā komanda esam mobilizējušies, esam mobilizējuši Latviju, jeb arī noteiktu cilvēku grupu pietiekamā skaitā, kas spēj mainīt varu, atmosfēru, sociālo mantojumu. Šī būs valsts, šī būs Dieva svētīta valsts. Šī ir jau Dieva svētīta valsts, uz kurieni cilvēki brauks, nevis bēgs. Garīga, sociāla, ekonomiski plaukstoša valsts, tauta, zeme. Tas ir iespējams!


Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Sociālais mantojums” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija