|
„Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara,
„Mūsu sirds durvīm ir atslēga tikai no iekšpuses”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojumā 5. septembrī Rīgā. „Un šī atslēga ir mūsu rokās. Tikai mēs paši varam atvērt Jēzum savu sirdi, lai sadzirdētu Viņa balsi, tikai mēs paši varam veidot personiskas attiecības ar Viņu!”
Ko gan patiesībā nozīmē mielasts? Grieķiem, ebrejiem un arī citām dienvidu tautām galvenā ēdienreize ir nevis brokastis vai pusdienas, bet tieši vakariņas. Pie tam tās ir nevis vienkārši vakariņas, bet gan vieta un laiks, kur tiek pārrunātas lietas ģimenes un tuvu draugu starpā, apspriesti plāni, kur dzimst jaunas ieceres un idejas. Tā bija vieta un reize sadraudzībai, kur tuvi cilvēki vienkārši kopā pavada laiku. Lūk, kāpēc Jēzus savu pēdējo ēdienreizi noturēja augšistabā kopā ar saviem tuvākajiem sekotājiem – 12 mācekļiem!
„Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai”. Psalms 23:5
Jēzus vēlas turēt mielastu ar mums! Ne tāpēc, ka mēs būtu to nopelnījuši ar saviem darbiem, bet tāpēc, ka Viņš mūs mīl! Mums ir piedots, ja mēs esam nožēlojuši savus grēkus un salīdzinājušies ar Dievu. Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem un mēs atkal varam būt sadraudzībā ar savu Tēvu un turēt mielastu ar Viņu. Bet Jēzus saka saviem mācekļiem: „Ejiet un sataisiet mielastu!” Mācekļiem vajadzēja sagatavot mielastu Jēzum! Tad Viņš ieradās un augšistabā ēda kopā vakariņas ar saviem mācekļiem!
„Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda! Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi. Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles? Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” Lūkas 17:7-10
„Kad es sagatavoju mielastu Viņam, Viņš sagatavo mielastu man!” – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Kad es veltu savu personīgo laiku lūgšanai un Bībelei, kad es izdaru no savas puses visu, tad es sagatavoju mielastu Viņam, un tad Jēzus nāk un ir sadraudzībā ar mani! Mēs jebkurā laikā Jēzus nopelna dēļ varam tuvoties Dievam un meklēt Viņu. Tomēr mums ir jāpieliek pūles, lai sataisītu mielastu. Tikai pēc tam mēs varam baudīt paši sadraudzību ar to Kungu! Tomēr Jēzus nopelns ir pāri visam. Viņš vēlas vairāk šo mielastu un sadraudzību ar mums, nekā to vēlamies mēs paši un vispār spējam aptvert. Mūsu Dievs ir mīlošs Tētis, kurš meklē pazudušo, uzmeklē un pulcē savus bērnus! Īsts vakarēdiens ir mājas grupā, starp savējiem, nevis draudzē, kur lielāko cilvēku daļu es nemaz nepazīstu. Maize un vīns, Derības miesa un asinis, ko mēs baudām – tā ir savienošanās ar Dievu un arī ar Kristus Miesu – Draudzi! Īsts mielasts ir ar Dievu un cilvēkiem! ”
Tādas bija šīs svētrunas galvenās domas. Mācītājs sniedz arī piemērus piemērus no savas dzīves, kā būt sadraudzībā ar to Kungu. Un vēl – kāds brīdinājums!
„Jūs nevarat dzert tā Kunga kausu un ļauno garu kausu. Jūs nevarat būt tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki”. 1. Vēstule Korintiešiem 10:21
Draudzes mācītājs brīdina klātesošos arī par to, ka gluži tāpat, kā pastāv mielasts un derība ar to Kungu, pastāv arī kopība un pat derība ar velnu. „Pārbaudiet savas dzīves, savu māju, vai tur nav priekšmeti vai grāmatas, kam ir sakars ar okultām lietām, svešām reliģijām. Vai esi skatījies vai klausījies kaut ko tādu, kas neklājas? Varbūt esi bijis tādā vietā, kur svešas reliģijas godina ļaunos garus? Varbūt pats ar savu muti esi teicis vārdus, kuri patiesībā nozīmē derību ar sātanu? Pat ja neesi neko teicis un paklausījis viņu rituāliem, varbūt tu esi tur bijis?” Nav iespējams vienlaicīgi kalpot diviem kungiem un būt divās derībās. Nav iespējams baudīt Svēto Vakarēdienu, būt sadraudzības mielastos mājas grupā un ņemt dalību arī nešķīstās lietās. Kas Kristum kopīgs ar Beliāru? Mācītājs izstāsta notikumu par kādu vīru, kuram savā dzīvē palaimējās tikties un sasveicināties ar pašu Anglijas princi. Šis vienkāršais vīrs visu savu atlikušo mūžu sveicinājās tikai ar kreiso roku. Jautāts, viņš paskaidroja: „Ar to roku, ar kuru es reiz sasveicinājos ar Anglijas princi, es vairs nekad nekad nesveicināšos ne ar vienu citu cilvēku!”
Arī mūsu Dievs vēlas, lai mēs pēc tam, kad esam piedzīvojuši to, cik tas Kungs ir labs un baudījuši mielastu kopā ar Viņu, pēc tam vairs nekad nekalpotu nekam citam! Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis saka: „Nekad manas rokas un kājas vairs nekalpos velnam! Visiem lāstiem ir jātop salauztiem ikviena kristieša dzīvē!” Un aicina nākt priekšā uz grēku nožēlu un aizlūgšanu ikvienu, kuram Dieva Gars uzrāda lietas, kuras garīgajā pasaulē nozīmē kopīgu mielastu vai pat derību ar nelabo un ir par šķērsli attiecībām ar mūsu Debesu Tēvu caur Kungu Jēzu Kristu. Draudzes priekšā uz aizlūgšanu iznāk daudzi cilvēki. Daudzi grēki tiek nožēloti un šķīstīti Jēzus asinīs, daudzi lāsti tiek salauzti, daudziem velniem ir jāaiziet uz neatgriešanos. Kā jau tas bieži notiek draudzē „Kristus pasaulei”, īpaši pēdējā laikā, arī šis dievkalpojums, pareizāk sakot, aizlūgšanas, ieilgst, un izvēršas par jaunu atbrīvošanas dienu visai draudzei. |
