„Ja vīģes koks arī neziedēs, un vīna kokam nebūs ogu, un ja nepiepildās arī cerības, 
kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem, un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!” Habakuka 3:17-18
18. jūlija dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” Rīgā izvērtās atšķirīgs nekā citreiz. Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis dalījās iespaidos par savu neseno braucienu uz Benija Hinna dziedināšanas konferenci Ukrainā. „Ļoti patika iespaidīgā slavēšana, kurā piedalījās 1500 cilvēku liels koris”, – viņš teica, – „arī tad, kad bija īpašs dievkalpojums mācītājiem un kalpotājiem un atskanēja aicinājums iznākt priekšā, jau tuvojoties skatuvei, svaidījums mani burtiski „nopļāva”. Taču nākamajā dienā, grandiozajā dievkalpojumā stadionā, kurā bija pulcējušies vairāk nekā 30 000 cilvēku, beigās, kad cilvēki lauzās priekšā pie skatuves, noslaucīja visas barjeras un kārtībnieku ķēdes, Dievs uz mani runāja, lai neskrienu kopā ar viņiem. Vēl vairāk, tas Kungs uz mani runāja: „Daudzi cilvēki meklē Manu svaidījumu, mirkļa piedzīvojumu, dziedināšanu savai miesai, bet maz ir to, kuri meklē Mani!” Benijs Hinns ir svaidīts Dieva vīrs. Tomēr cilvēki bieži vien meklē svaidījumu tā vietā, lai meklētu Dievu!”
„Jēzus Kristus ir vakar, šodien tas pats un mūžīgi. Viņš ir tas pats Ukrainā, Amerikā un Latvijā arī. Šeit notiek tie paši brīnumi, dziedināšanas un atbrīvošanas, kas tur. Taču ko darīt, ja vēl nepiedzīvoju Viņa dziedināšanu, risinājumu savai problēmai? Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem 1:17 saka: „Taisnais dzīvos no ticības”. Mūsu ticība nav mūsu sajūtas. Tā nav pat piedzīvota dziedināšana vai atbrīvošana. Mūsu ticība ir mūsu attiecības ar Dievu, disciplinēts laiks lūgšanai un Bībeles lasīšanai, paļāvība un paklausība Viņa Vārdam, vienalga, vai es ko jūtu, vai nejūtu. Pat, ja tas Kungs neatbildētu uz manām lūgšanām manās vajadzībās, pat ja man liktos, ka es nepiedzīvoju Viņu savā lūgšanu kambarī, vienalga, es Viņu turpinātu slavēt, pielūgt un kalpot savam Dievam, tāpat, kā pravietis Habakuks! Es dzīvoju no ticības tam, ko Dievs apsolījis darīt rīt, nevis no tā, ko Dievs darījis manā dzīvē vakar!” – saka mācītājs, – „esmu saņēmis jaunu lādiņu no dievkalpojumiem Ukrainā. Arī pie mums šodien ir dziedināšanas dievkalpojums. Es ticu, ka tas Kungs arī pie daudziem no jums šodien darīs brīnumus”.
Taču šī mācītāja Mārča Jencīša uzruna draudzei 18. jūlija dziedināšanas dievkalpojumā bija tikai ievads. Pēc kārtīgas slavēšanas, kas šoreiz bija ilgāka nekā citas reizes, sekoja aizlūgums par piepildīšanos ar Svēto Garu. Vispirms par kalpotājiem draudzē, pēc tam par visiem pārējiem.
Šis dievkalpojums atšķīrās no citiem līdzīgiem arī ar to, ka Mārcim līdzi bija viesi no Igaunijas, evaņģēlists Valdo ar savu ģimeni. Viņa draudzē ir drāmas grupa, kura piedalās evaņģelizācijas pasākumos ar uzvedumiem, kuros stāsta par debesīm, elles šausmām un glābšanas ceļu caur Jēzu Kristu. Rezultāti esot labi, daudzi ļaudis atgriežas no grēkiem un pieņem Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju.
Taču šoreiz mācītājam Valdo ir vārds no Jeremijas grāmatas, 17:7-8; „Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz to Kungu un kura cerība ir tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens, un kas rieš savs saknes jo tuvu upei, un tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.”
„Dievs ir viens un tas pats gan „slapjos”, gan sausos gados. Gan ekonomikas pacēluma, gan krīzes gados. Un Viņš vēlas vest mūs tālāk. Tas Kungs grib dziedināt mūs ne tikai fiziski, bet arī garīgi”, saka mācītājs Valdo.
Turpinājumā viņš pravieto par to, ka pēdējā dievnama godība būs lielāka, nekā pirmā. Pēdējo dienu draudzes godība un spēks būs lielāks, nekā apustuļu un pirmo kristiešu draudzei. Ja jau Pāvila ēnai pārslīdot pāri, ļaudis saņēma dziedināšanu, cik daudz lielāku Dieva spēka izliešanos un godību piedzīvosim mēs pēdējās dienās pirms Jēzus atnākšanas?
Seko aicinājums pieņemt Jēzu par savas dzīves Kungu un atdot savu dzīvi Viņam. Pēc tam notiek aizlūgšanas par slimajiem. Ar eļļu sapulcējušos svaida un aizlūgšanu kalpo mācītāji Valdo un viņa sieva un meita, kā arī draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis. Lūgšanas par dziedināšanām un citām problēmām šoreiz ir ļoti ilgas un pamatīgas. Vairāki cilvēki atkārtoti nāk draudzes priekšā un par viņiem tiek aizlūgts vēlreiz.
Pēc aptuvenām aplēsēm, šajā dziedināšanas dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei” varētu būt piedalījušies vairāk nekā simts cilvēku, no kuriem lielākā daļa iznāca priekšā, lai aizlūgtu par viņu dziedināšanu. Jēzu savā sirdī ieaicināja vai arī nožēloja grēkus un savas attiecības ar Dievu atjaunoja kādi 15 cilvēki.
Dievkalpojums Zinātņu Akadēmijas namā Rīgā ilga vairāk nekā četrarpus stundas.
