Šodienas svētrunas tēma ir „Nauda”. Skaidrojošajā vārdnīcā par naudu teikts, 
ka tā ir īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma var būt, piemēram, banknote vai monēta. Lasot Bībeli, īpaši Veco Derību, var redzēt naudas aizsākumus – talenti, seķeļi utml. Kas ir nauda? Nauda sākotnēji bija prece vai pakalpojums. Faktiski, tu kādam izdari pakalpojumu, un pretī kāds cits izdara pakalpojumu tev.Ir dažādas sfēras un dažādas cilvēku vajadzības. Piemēram, lai tev virs galvas būtu jumts, vajag būvniekus. Lai tavā dzīvoklī būtu elektrība, vajag elektroapgādi, energotīklus un elektriķus. Ēdiens – lauksaimnieki, zootehniķi, agronomi, lauku darbs. Šīs preces nonāk dažādās pārstrādes vietās, un no tām ražo dažādus produktus. Produkti iet cauri dažādām tirdzniecības iestādēm, līdz tie nonāk līdz patērētājiem.
Mēs paši nevaram pilnībā apmierināt visas savas vajadzības. Mums ir vajadzīgi citi cilvēki, kas izdara mums pakalpojumus. Un katram pakalpojumam ir sava vērtība. Cilvēks ir radīts kā sabiedriska būtne, un cilvēks savā ziņā ir radīts nepilnīgs. Vai gadījumā nav tā, ka es kā mācītājs tev šobrīd izdaru pakalpojumu? Cilvēkiem ir arī garīgas vajadzības. Garīgo piepildījumu cilvēki meklē daudz un dažādās vietās un viltus reliģijās, bet mēs ticam vienam Dievam, kurš radījis debesis un zemi, un tevi. Mēs ticam, ka draudze ir tā vieta un Dieva kalpi ir tie, kas kalpo, lai apmierinātu mūsu garīgās vajadzības. Filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Uldis Dumpis teica Dagnijai: „Mūs garīgi sen nekas vairs nesaista. Ne tevi interesē rokasbumba, ne hokejs.” Ne rokasbumba, ne hokejs nav garīguma pazīmes. Garīgas lietas ir kaut kas vairāk par sportu, bet arī sports var būt pakalpojums. Piemēram, Mairis Briedis, izdarīja mums pakalpojumu boksā. Mēs apmeklējam sporta pasākumus, jo tas ceļ mūsu tautas pašapziņu, kā arī tas mūs izklaidē. Slavēšanas grupa draudzē mums šodien kalpoja, tas arī ir pakalpojums. Tas ir viņu darbs, ko viņi ir ieguldījuši ne sev, bet tev, un tam ir vērtība! Jau sirmā senatnē eksistēja barters. Barters ir apmaiņas sistēma, kurā divas puses apmainās ar precēm vai pakalpojumiem, darījumā neiesaistot naudu. Ar laiku cilvēki saprata, ka katram pakalpojumam ir sava vērtība. Ielas izslaucīšanai ir sava vērtība jeb sētniekam par viņa stundu darbu ir sava vērtība. Bet sportistam, piemēram, boksā ir pusstundas vērtība, vai kā Mairim Briedim, kurš boksējās dažas minūtes un nopelnīja miljonu, tas bija piecu minūšu darbs, bet tas deva gandarījumu daudziem cilvēkiem. 5 minūšu darbs, 10 stundu darbs, – katram ir sava vērtība.
Vēsturiski preces un pakalpojumu vērtību noteica dažādas taustāmas lietas. Latvijas teritorijā sākotnēji vērtīgs bija medus, auni, dzintars. Lauku cilvēki pakalpojumus mērīja pēc to reālās vērtības – dzīvnieki, piens, kartupeļi, zeme. Visam ir sava vērtība. Cilvēku skaitam un tirdzniecībai vairojoties, bija vajadzīgi citi priekšmeti, kas noteica preces vai pakalpojuma vērtību. Par šo vērtību kļuva dārgmetāli – zelts, sudrabs, bronza, arī dārgakmeņi. Tie talenti, par kuriem mēs lasām Bībelē, nebija naudas vienība, bet gan svars – sudraba, zelta un dārgmetāla svars. Pakalpojumam tika piešķirta vērtība sudrabā un zeltā. Tikai vēlāk tika veidoti īpaši zelta, sudraba, metāla gabali ar zīmodziņu virsū, no kuriem izveidojās mūsdienu monētas, kurām šobrīd pašām par sevi nav vērtības, bet tai tiek piešķirta vērtība, un šai vērtībai ir jābūt garantētai zeltā un sudrabā. Ja valstī ir noteikts daudzums papīra naudas, tad tam visam ir jābūt garantētam ar zeltu, sudrabu vai reālu cilvēku darbu. Praktiski nauda ir nekas, bet naudai tiek piešķirta vērtība, lai cilvēki cits citam varētu izdarīt pakalpojumus un pārdot preces. Šobrīd papīrnauda jau ir smieklīga lieta, bet kripto valūta ir vēl smieklīgāka. Kripto valūta tiek pakļauta tik daudz manipulācijām, ka cilvēki pakalpojumu neizdara vai preci nepārdod, bet naudu iegūst. Tas izraisa nabadzību un nevienlīdzību.
Ar naudu mēs saprotam savu darbu un laiku. Katram darbam ir sava vērtība. Manikīres darbam ir viena vērtība, ministram, kas ieņem savu posteni, ir cita vērtība. Ministram ir ļoti atbildīgs darbs, un, lai nokļūtu līdz šim postenim, ir ļoti daudz jāstrādā un jāmācās, tāpēc šim darbam ir cita vērtība. Ja cilvēks spēj uzcelt biznesu un vadīt cilvēkus, tad tam ir pavisam cita vērtība. Vislielākā vērtība ir līderiem jeb cilvēkiem, kuri spēj aiz sevis vest cilvēkus konkrēta mērķa virzienā, tāpēc ikvienam vadītājam, lai kā arī mums tas dažkārt nepatiktu, ir visaugstākā vērtība. Viņa darbam ir vērtība. Tātad nauda pati par sevi nav nekas, bet tas ir mūsu ieguldītais darbs un laiks. Lai mēs varētu saņemt cita cilvēka pakalpojumu, aiziet pie friziera, aiziet pie specializēta ārsta, kurš ir mācījies daudzus gadus, mums par šiem pakalpojumiem jāmaksā nauda.
Ja runa ir par naudu, tad bieži cilvēkos mīt visādi mīti un pasakas. Nauda draudzē vispār ir “ārprāc”. Draugs, nauda ir ļoti garīga lieta! Kāda ir naudas nozīme Dieva valstības darbā? Es to tev gribu pastāstīt vienkāršiem vārdiem. Piemēram, tu velti savu laiku kalpošanā Dievam, piemēram, slavēšanas komanda, tu ej uz mēģinājumiem, velti tam savu laiku. Tikpat labi tu taču vari šajā laikā strādāt un pelnīt naudu! Bet kalpotāji šo laiku velta draudzei, un tas ir pakalpojums, kas ir pelnījis atalgojumu, bet viņi to dara brīvprātīgi, jo kalpo Dievam un ceļ Dieva valstību. Tātad šim pakalpojumam ir garīga vērtība. Ja cilvēki negrib kalpot draudzē, bet grib kalpot ar savu naudu, tad viņi ceļ biznesu, lai Dieva darbu atbalstītu ar finansēm. Ja tu atbalsti Dieva valstības celšanu, tad tā ir kalpošana. Tu šo naudu varēji lietot citiem mērķiem, bet tu to lieto kalpošanā, un tam ir garīga vērtība. Tā ir garīga kalpošana. Kad tu draudzē atnes savu ziedojumu, tad ko tu atnes – papīra gabalu? Papīra gabals ir nekas, bet tavs darbs ir vērtība. Tas ir tavs darbs, kurš ir izmērīts, cik tas maksā. Tu atnes savu ziedojumu, bet slavētāji šeit kalpo ar slavēšanu. Tas faktiski ir viens un tas pats, viņi brīvprātīgi atnes savu ziedojumu. Viss ir nauda. Ir teiciens, ka laiks ir nauda. Piemēram, Raitis ir daudz strādājis draudzē, kaut tajā pašā laikā viņš ar savām prasmēm un zināšanām varēja pelnīt naudu citur, bet viņš nāca šeit un strādāja. Tam, ko viņš māk, ir vērtība. Ja tu cēli mūsu draudzes namu, tas bija tavs laiks un nauda. Nauda nav vienkārši nauda, bet tavs laiks un darbs. Katrs ziedojums vai desmitā tiesa veicina Dieva vārda izplatīšanos, draudzes celšanu un Dieva svētītu Latviju! Tava nauda, ja var tā teikt, ir ļoti garīga. Kāda nozīme ir naudai? Pašai nekāda, bet tam, kas aiz tās stāv, ir nozīme.
Cik maksāja biļete uz Eda Šīrana koncertu? 50 eiro. Ja visa draudze ietu uz šo koncertu, tad mēs samaksātu 30 000 eiro. Par šo naudu Tautas lūgšanu sapulce gandrīz būtu nosegta. Ja mēs katrs atnestu šos 50 eiro Dieva darbam, nevis atdotu tos kaut kur pasaulē, tad mēs nosegtu “Dievs, svētī Latviju” lūgšanu sapulci šī gada oktobrī. Kur mēs liekam savu naudu? Kur tu maksā, kur tu kalpo, kur ir tava manta, tur ir tava sirds. Es nesaku, ka tev nav jāapmierina savas vajadzības, bet ir atšķirība, vai tu atnāc uz draudzi, pielūdz un slavē, vai aizej uz pasaulīgu koncertu un nes tur savu naudu. Mēs šeit nākam pielūgt un slavēt Dievu, saņemam aprūpi un vēl domājam, kāpēc ir jānes ziedojums? Tev nekas nav jānes, jo šeit viss ir bez maksas, taču viss, kas notiek draudzē, kaut ko maksā, jo tas ir mūsu darbs. Ja mums kā draudzei vajag pakalpojumu ārpus draudzes sienām, tad tas viss maksā. Ja mums vajag ievilkt ventilāciju, tad tas maksā. Tas ir mūsu darbs un mūsu nauda. Protams, mēs paši varētu ievilkt ventilāciju, būtu lētāk, bet, tā kā neviens to nemāk, mēs vēršamies pie speciālistiem, kas to prot. Tādā veidā mēs ceļam Dieva namu.
Naudai ir ļoti liela nozīme visā – politikā, valsts dzīvē, ekonomikā. Kuras ir spēcīgākās un bagātākās valstis pasaulē? Kas var diktēt noteikumus pasaulei? Bagātākās valstis. Kuras ir bagātākās valstis? Tās, kuras veiksmīgāk pelna naudu, kuras veiksmīgāk sniedz savus pakalpojumus. Piemēram, daudzas valstis ražo ieročus un pārdod tos citām valstīm. Tā ir nauda, cilvēku darbs. Ja mēs gribam, lai mūsu valsts būtu stipra, ietekmīga un brīva, tad mums nepieciešama finansiāla brīvība. Šī brīvība nāk no darba. Katra valsts, kurai ir sava nauda, savā ziņā ir neatkarīga. Naudai arī ir sakars ar brīvību. Man līdzi ir dažādas naudas zīmes, kuras atradās apgrozībā Latvijā. 1909. gada naudas zīme – 25 rubļi ar Krievijas caru virsū, cara nauda Latvijā. Par ko tas liecina, ja Latvijā ir šāda nauda? Par to, ka mēs esam vergi. Mēs strādājam, bet atalgojumu nesaņemam. Kur nonāk mūsu nauda? Ermitāžas celtniecībā, Krievijas impērijas celtniecībā un tamlīdzīgās lietās. Kaut kādu daļu naudas mums atstāj, lai mēs varētu izdzīvot, lielos daudzumos izlaiž šņabi, lai mēs daudz nedomātu, un Krievijas impērija īsteno savus politiskos plānus visā pasaulē ar mūsu darbu. Vai tā ir godīga sistēma? Negodīga. Nākamā naudas zīme ir 20 reihmarkas. Tās arī bija pie mums. Tas bija Hitlera laiks. Ja mums apgrozībā bija šāda nauda, par ko tas liecina? Ka esam paši savas zemes noteicēji? Ka visu, ko mēs strādājam, mēs saņemam? Vai arī viss gāja Hitlera kara rūpniecībā, kara mašīnās? Kur aizgāja visa mūsu nauda, viss mūsu darbs? Nauda ir saistīta ar brīvību vai nebrīvību. Pēc tā nāca Latvijas brīvvalsts laiks ar latiem. Ja mums ir sava nauda, tad tas norāda uz mums kā uz brīvu valsti. Pēc tam sekoja rubļi ar Ļeņina seju virsū. Tas nozīmē, ka liela daļa mūsu naudiņas, ko mēs padomju laikā pelnījām, aizgāja citur. Vai esi ievērojis to, cik daudz Latvijā ir pamestu fermu? Tās visas piederēja padomju laika lauksaimniecībai. Vai mums tik daudz vajadzēja? Nē, jo saražotais vilcienu sastāvos katru dienu un nedēļu tika izvests uz Krieviju. No Ukrainas tika izvesta labība un iemainīta pret citām lietām, piemēram, zeltu. Mēs stāvējām garās rindās un nevarēja normāli nopirkt ne krējumu, ne gaļu. Mēs to paši ražojām, bet neēdām. Mēs ražojām un strādājām, bet mums nebija. Lūk, ko spēj izdarīt nauda jeb šāds papīra gabals, ja šim papīra gabalam nav reāla seguma un ja mēs dzīvojam netaisnīgā valstī un netaisnīgā sistēmā. Mēs strādājam, bet atalgojumu nesaņemam. Pēc tam nāca lati. Vai atceries tādus? Kādas ir tavas atmiņas par latiem? Vai nesmaržoja pēc brīvības? Kamēr valstī ir sava nauda, tikmēr tā ir neatkarīga. Kamēr mēs paši par saviem pakalpojumiem godīgi maksājam un neļaujam sev visu atņemt, mēs esam brīvi un svētīti. Sava nauda ir saistīta ar svētību. Tagad mums ir eiro. Par ko tas liecina? Es nesen lasīju, ka mums ir aizliegts zvejot mencas. No augšas mums pasaka, ka varam tikai tik un tik ražot, cik mums atļauj. Par ko tas liecina? Vai par brīvu valsti? Nebūt ne. Es tikko tev pierādīju, ka naudai ir saistība ar brīvību. Brīvība ir, kad cilvēks par savu pakalpojumu var saņemt attiecīgu atalgojumu, nevis atdot lielāko daļu tam, kas ceļ savus plānus.
Pirms Hitlers izvērsa tālāk savu karu, viņam bija nepieciešama Čehija, kas ļoti ātri padevās, tāpēc Prāga šodien nav tik ļoti izpostīta. Kāpēc viņam vajadzēja Čehiju? Jo tur bija smagā rūpniecība, tika ražota kara tehnika. Kāpēc Hitlers tik ļoti cīnījās par Staļingradu? Jo tas bija saistīts ar naftas atradnēm. Karš ir nauda. Hitlera laikā katrs bizness Vācijā un katrs bizness ārpus Vācijas robežām strādāja Hitleram. Ļeņina vai Hitlera idejas nav dzīvas bez naudas, bez cilvēku pūlēm idejas virzienā. Tas ir cilvēku darbs konkrētas idejas virzienā. Kas ir nauda? Cilvēku darbs konkrētas idejas realizēšanas virzienā. Hitleram bija plāns – jaunā pasaule, un tam bija vajadzīga nauda un cilvēku darbs. Viņš citus piespieda strādāt kā vergus, bet citi strādāja, saņemot atalgojumu. Kādi bija vergi bez atalgojuma – karagūstekņi, kādi nevēlami elementi, bet vēl kādi cēla lielus biznesus un ražoja kara vajadzībām. Arī tādi ražotāji ar rūpnīcām kā Adidas un Puma kādreiz strādāja Hitleram, ražojot ieročus. Porshe ražoja tankus un bruņu tehniku. Viss bija karam, viss bija vienai idejai. Kaut kādu daļu atstāja cilvēkiem, kas strādāja šajās firmās, bet lielu daļu paņēma augstāk stāvošas personas, bet viss gāja vienai idejai. Ideja bez naudas ir nedzīva, jo nauda ir cilvēku darbs un laiks.
Vai Dieva draudzei ir ideja? Vai draudzes ideja nav izteikta vienā frāzē „Dievs, svētī Latviju”? Vai mēs gribam, lai Dievs svētī Latviju? Vai mēs gribam izpildīt Dieva lielo pavēli: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas”? Vai mēs gribam rūpēties par savu zemi? Vai mēs gribam, lai notiek kā Tēvreizē, kur Jēzus mums mācīja lūgt: ”Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”? Lai notiek Dieva prāts Latvijā! Bez naudas draudze ir bezzobaina, jo nauda ir mūsu darbs. Ja draudze vēlas sasniegt konkrētu mērķi – Dieva svētītu Latviju, – mums ir jāizdara konkrēts darbs. Citi to izdara ar kalpošanu draudzē, citi vairāk, citi mazāk. Pilna laika kalpotāji saņem atalgojumu. Citi ceļ biznesu un augļus no šīs biznesa iegulda draudzes darbā, un tā ir garīga kalpošana. Bez naudas draudze nevar eksistēt, jo katrs pakalpojums maksā. Nedrīkst būt tā, ka kāds kādam kaut ko dod pa brīvu, jo tas izjauc balansu. Arī mācītājs nevar kalpot bez maksas. Ja mācītājs vēlas kalpot pilna laika kalpošanā, bet bez samaksas, tas nav iespējams, jo viņam būtu jāiet strādāt un viņš būtu dalīts, vai arī vispār nekalpotu. Draudzē ir pilna laika kalpotāji un ir puslaika kalpotāji. Kas notiktu, ja draudzē nebūtu desmitās tiesas princips? Desmitā tiesa pastāvēja jau aizvēsturiskos laikos – tas bija nodoklis. Kāpēc valsts no mums atvelk nodokļus? Tāpēc, ka viņi zina, ka tu labprātīgi nedosi. Bez nodokļiem valsts nevar funkcionēt, institūcijas vienkārši nedarbosies, būs anarhija, policija nedarbosies. Bez nodokļiem šeit būtu tuksnesis, viss būtu izzāģēts un izzagts, sievietes vispār būtu vergi un visi genderi varētu nobālēt. Mēs maksājam valstij nodokļus, lai tā rūpētos par to, lai mums viss te ir labi, piemēram, lai mēs brauktu pa labiem ceļiem. Manas automašīnas nodoklis ir 550 eiro, taču reizēm pa mūsu ceļiem sanāk braukt kā ar tanku. Ja tu plāno pirkt auto, pērc bruņmašīnu! Latvijā mēs skaidri varam redzēt nesamērīgu nodokli pret nesamērīgas kvalitātes ceļiem. Kaut kas tur nav kārtībā. Dievs tomēr laikam nav svētījis Latviju, ka pat mums pašiem savas naudas vairs nav. Polijai un dažām citām valstīm vismaz ir sava nauda.
Vakar es iegāju internetā un pirmais, ko ieraudzīju, bija antropologu pētījums Āfrikā par to, ka jau no sendienām tur esot bijis homoseksuālisms, kurš tika rūpīgi slēpts. Kāds par šo propagandu maksā. Lielas firmas, izmantojot savus miljonus, šo ideoloģiju izplata visā pasaulē. Arī Eirovīzijā uzvarētājs-genders tiek bīdīts cauri ar lielu naudu palīdzību. Tas tiek propagandēts arī caur mākslu un sportu. Un daļu no šiem miljoniem mēs arī paši maksājam. Gala rezultātā pamazām tiek izmainīti likumi un mūsu bērni tiek sabojāti. Bez naudas mēs neko nevaram, ne labu darīt, ne sliktu.
Ir jāprot strādāt tā, lai tu saņemtu pienācīgu atalgojumu. Kurš būs efektīvāks kalpotājs? Vai tas, kurš strādā trijos, vai tas, kurš strādā vienā darbā? Kurš būs vēl efektīvāks? Vai tas, kurš strādā vienā darbā, vai tas, kas nevienā darbā bez kalpošanas? Dāgs Hevards Mills, Dieva vīrs, kura grāmatas mēs lasām un kuru gaidām ciemos, mācījās par ārstu, vienlaicīgi kalpodams Dievam, vadot savu mazo draudzīti. Viņu kā mācītāju citi kalpotāji pat īpaši nemīlēja. Pēc kāda laika viņš atstāja prestižo ārsta profesiju un sāka kalpot tikai Dievam kā mācītājs. Tajā laikā viņam draudze nemaksāja pienācīgu algu, taču viņš izvēlējās šo amatu. Ja viņš izvēlētos palikt par ārstu, diez vai mēs par viņu vispār dzirdētu. Vai būtu izveidotas tik daudzas draudzes un tik daudzi cilvēki izglābti?
Kāds blogeris Černobiļā meklē pamestas mājas. Taču arī Balvos viņš bija atradis pamestu lauku māju, kurā neviens daudzus gadus nav bijis. Viss tur stāv pamests – sekcija, zaptes burciņas, tikai visapkārt zirnekļu tīkli un pelītes šo to sagrauzušas un sagāzušas. Spogulis tur bija aizklāts. Tas nozīmē, ka tur ir nomiris cilvēks. Jācer, ka viņš tika apglabāts. Arī pamestajā Černobiļā tādu māju bija daudz. Karavīriem tika dots uzdevums iznest un iznīcināt visu, kas ir mājas iekšpusē, lai neizplatītos radiācija. Domāju, ka viņi daudz ko arī sev paņēma. Taču tur bija arī mājas, kur visa iedzīve bija palikusi, pat satrunējušas zeltlietas, ikonas utt. Draudze ir Dieva nams. Kad neviens vairs negādā par Dieva namu, tad draudze mums arī būs kā pamesta māja ar aizklātu spoguli un uzrakstu: ”Manis šeit nav. Dievs.” Dievs grib, lai draudze ir bagāta, lai tā izpilda savu aicinājumu un lai Latvija un citas valstis tiek svētītas. Šī iemesla dēļ Dievs grib, lai katrs no mums ir turīgs. Skaidrs ir tas, ka tā nauda, kas tiek dota Dieva darbam, ir svētīta. Nauda var būt nolādēta un var būt svētīta. Ne pati nauda, bet darbības ar to. To cilvēku dzīves, kuri atbalsta Dieva darbu ar savām finansēm un ar savu darbu, ir svētītas. Man ir Dieva svētība. Ikvienam mājas grupas vadītājam, kalpotājam ir svētība, jo viņš strādā Dievam. Jūda nodeva Jēzu par 30 sudraba gabaliem. Kad Jūda atnesa naudu atpakaļ priesteriem, nožēlodams izdarīto, viņi nelika šo naudu Tempļa kasē, jo tā bija asins (nolādēta) nauda, kuru neklājas likt kasē. Par šo naudu tika nopirkts Podnieka tīrums, kuru nosauca par Asins tīrumu. Vienmēr, kad tu tērē naudu, padomā, kur tu to tērē. Tur, kur tu dod savu naudu, tur tu dod savu darbu. Un attiecīgi no tā ir atkarīgas tavas Dieva svētības.
„Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.” (5. Mozus grāmata 15:6)
Kāda ir Dieva griba? Lai valsts neaizņemas naudu. Taču mūsu valsts ir parādā miljardus.
„Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam, proti: trīs tūkstošus zelta talentu no Ofīras atvestā zelta un septiņus tūkstošus talentu kausēta sudraba, lai ar zelta un sudraba plāksnēm pārklātu namu akmens mūrus un sienas; un zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, visiem darbiem, ko amatnieku rokas darina. Un kam nu vēl ir šodien labs prāts Tam Kungam brīvprātīgi ziedot?” Tad brīvprātīgi deva tēvu namu vadoņi, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, un ķēniņa darba pārziņi, un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu. Un, kam piederēja dārgakmeņi, tie tos nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla rokā. Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku. Un Dāvids teica un slavēja To Kungu visas sapulces priekšā, un Dāvids sacīja: “Slavēts esi Tu, Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžos!”” (1. Laiku grāmata 29:2-10)
Vecās Derības laikā Templis bija Dieva klātbūtnes vieta jeb svētības avots. Salīdzinājumam varētu minēt Černobiļas atomreaktoru jeb enerģijas avotu. Lai svētību avots varētu darboties, tas bija jāuzceļ un jāapkalpo. Levīti bija kalpotāji, kuriem nekas nepiederēja, viņi nedrīkstēja strādāt citur un kalpoja tikai Templī, un iztika tikai no desmitām tiesām un ziedojumiem, kas bija noteikti, lai levīti varētu funkcionēt. Ir tāds termins ”valsts valstī”. Baznīca valstī. Lai baznīca varētu funkcionēt, bija noteikts nodoklis jeb desmitā tiesa. Neuztraucies, mums statūtos ir rakstīts, ka ziedošana ir brīvprātīga. Ticīgam cilvēkam ir skaidrs, kur ir viņa manta, tur ir arī viņa sirds.
„Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus. Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam.” (Efeziešiem 2:19-21)
Baznīca ir mūsu valsts. Draudze ir tas pats, kas Vecās Derības Templis, Dieva klātbūtnes vieta. Lai draudze funkcionētu, ir vajadzīgi līdzekļi. Dzīvības vilkšanai pietiek ar kapeiciņām, taču, lai draudze uzvarētu un atnestu izmaiņas savā valstī, ir vajadzīgas lielas finanses. Kāpēc vēlas ieviest skaidras naudas ierobežojumus? Ja tev būs 10 000 eiro, tad tev tie būs jādeklarē un jāpierāda to izcelsme, citādi spēki, kas kontrolē mūsu ienākumus, tos konfiscēs. Mērķis ir ne tikai tev atņemt naudu, bet arī kontrolēt ietekmēt spējīgas organizācijas un cilvēkus. Jo ar lielām naudām var ietekmēt dažādas sfēras, politiku utt. Ja mēs esam kādas konkrētas ideoloģijas varā, tad viss spēks tiek vērsts uz šo ideoloģiju. Genderu ideoloģija jau sāk kļūt par pašsaprotamu lietu. Padomā, kāda nauda ir šiem cilvēkiem, kuri izglītības sistēmā ievieš tādas jēlības. Eirovīzijas kontrolētāji iztērē milzīgas summas. Ja mācītāju liek cietumā par to, ka viņš nelaulā homoseksuālus pārus, tad padomā, kāda nauda ir šiem cilvēkiem! Ja var apvienot visu Eiropu un armiju, tad kāda nauda ir šiem cilvēkiem? Draudzei un tev ir vajadzīga nauda! Tas ir mans un tavs darbs.
Maleahijas grāmatā aprakstīts laiks, kurā Izraēlieši atgriezās no izsūtījuma trimdā, valsts un Templis bija izpostīti, tā sienas nojauktas. Izraēls kā tauta bija pārstājusi eksistēt. To paveica Bābeles ķēniņš un citi ķēniņi. Taču pienāca brīdis, kad Persijas ķēniņš Kīrs iekaroja Bābeli un atlaida izraēliešus uz savu dzimteni un vēl iedeva naudu Tempļa atjaunošanai. Viņi uzcēla Templi, taču nekas nemainījās, viņi negribēja strādāt Dievam, tāpēc valstī turpinājās pagrimums. Katrā draudzē būs morāls un garīgs pagrimums, ja cilvēki pārstās dot naudu Dieva darbam.
„Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahijas grāmata 3:8-10)
Tauta Izraēlā nedeva desmitās tiesas, turpinājās pagrimums, tāpēc levīti un priesteri vairs nevarēja veikt savus pienākumus Templī un izklīda. Nams kļuva tukšs un atlika tikai aizklāt spoguli. Cik svarīga ir nauda UN garīgums. Vecās Derības laikā vienmēr, kad Tempļa darbība apstājās, valstī iestājās pagrimums un ienaidnieki izlaupīja Jeruzālemi. Es tev gribu izskaidrot, ka bez tavas desmitās tiesas draudzē ar laiku varēs aizklāt spoguli ar kādu palagu. Ja cilvēks neziedo, viņa sirds nav pie Dieva, jo „kur ir tava manta, tur ir tava sirds.” Draudzei vairs nebūs kur pulcēties un tā pajuks. Šeit runa ir tikai par minimālu izdzīvošanu, taču, ja draudze grib uzvarēt un nest pārmaiņas valstī, vajag vēl vairāk finanses. Desmitā tiesa norāda tavu piederību Dievam un draudzei, tā norāda uz to, ka tu strādā, lai Dieva valstība ietu plašumā. Ja tu desmito tiesu nedod, tu nestrādā Dievam. Redzi, cik tas ir svarīgi! Es teikšu vēl vairāk – desmitā tiesa ir tā, ko tu saņem uz papīra, nevis uz rokas. Citādi sanāk, ka es vispirms atdodu valstij, un tad Dievam, kas paliek pāri. Bet ir jādara otrādāk. Ir valstis, kurās desmitā tiesa tiek atvilkta no algas.
„Kad Es būšu jūs šķīstījis no visām jūsu nešķīstībām, Es likšu nākt pār jums labības svētībai, Es pacelšu jūsu lauku ražas un Es nesūtīšu jums vairs badu. Es vairošu arī koku un lauku augļus, lai citas tautas jūs neapsmej bada dēļ.” (Ecehiēla grāmata 36:29-30)
Dievs grib, lai Latvija būtu finansiāli svētīta. Dievs pacels tavas finanses pagāniem par liecību! Mūsu draudzē Daiga ada stilīgus apģērbus. Jau kādas divas nedēļas viņai nav klientu, laikam visi ir noevaņģelizēti. Daiga lielāko daļu laika velta kalpošanai Dievam, tāpēc attiecīgi mazāk ir arī finanses. Taču finanses ir darbs. Daiga ir svētīta ar to, ka iegulda savu darbu Dieva valstībā un tic, ka būs arī klienti. Bībele mums māca dzīties pēc Dieva valstības, tad pārējās lietas mums tiks pieliktas. Bet, ja tev nav pamata, fundaments, kuram pielikt klāt, tev nekā nebūs. Ja tev nav normāls priekšnieks un tu labi nestrādā, tev nepieliks pie algas. Dievs reāli var svētīt tos, kuriem ir savs bizness jeb pamats. Svētība nav minimālās algas paaugstināšana. Ņemot vērā inflāciju, iespējams, ka tev alga ir kļuvusi vēl mazāka, taču jāņem vērā, ka kalpojot nevar tik ļoti gaidīt finansiālas svētības. Tu iztikusi, tev pietiks, taču visam pamatā ir darbs.
Es ticu, ka ir tāda kalpošana kā biznesa kalpošana, kad cilvēks ar visu savu biznesu kalpo Dievam. Ko dara miljardieri Bils Geits un citi? Ziedo. Kam viņi ziedo, kādiem mērķiem? Viņiem viss ir, ko viņiem vēl vajag? Trešo lidmašīnu, piekto māju? Puisīšus pamēģināt? Atkarībā no viņu domāšanas, viņi attiecīgi finansē dažādas kustības, piemēram, feminisma kustību un citus sviestus. Vai draudzē ir vajadzīgi miljonāri? Jā. Ķīniešiem gan nevajag, jo viņu ir tik daudz, ka, savācot no visiem nodokļus, viņi visu pasauli varētu nomētāt ar sandalēm. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk darba jeb lielāks ienākums un jo vairāk var doties pretī konkrētai idejai, Ķīnas gadījumā – pretī “gaišajam” komunismam. Taču Ķīna arvien vairāk sāk līdzināties kapitālismam. Ziemeļkoreja arī drīz tāda būs. Savukārt Dienvidkoreja plaukst un zeļ.
„Aleluja! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.” (Psalms 112:1-3)
„Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienmēr, viņa rags paceļas godā.” (Psalms 112:9)
Taisnais ir tas, kurš strādā Dieva valstībai. Šā vai tā, bagātība un turība būs viņa namā un viņš būs ietekmīgs. Citādi nevar būt! Es tagad nesaku, ka visi būs miljonāri. Kā gāja tam cilvēkam, kurš nezināja, kur likt savu bagātību? Viņš gribēja uzcelt loģistikas centrus un tur sakraut savu bagātību, un savai dvēselei likt līksmoties. Bet Jēzus saka: “Ak, tas muļķa cilvēks! Ko tu darīsi ar savu bagātību, ja šodien no tevis atprasīs tavu dvēseli?”
“Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja evaņģēlijs 6:19-21)
Draugs, esi bagāts debesīs, lai tavs darbs ir vērsts uz Dieva valstību un Dieva darbu, lai tava rīcība vienmēr ir saskaņā ar Dieva gribu. Un, kuriem Dievs ir devis biznesu, tiem Dievs arī to svētīs, kas dara kalpošanu draudzē, Dievs svētīs viņa kalpošanu. Es stāstīju par tām pamestajām mājām, kurās ir palikušas tikai mantas, cilvēku tur vairs nav. Mantas tur palika, jo līdzi tās nevarēja paņemt. Lūk, kāpēc Jēzus saka, lai dzenamies vispirms pēc Dieva valstības un pārējās lietas mums tiks piemestas. Lasot šo pantu, tev var likties, ka tev viss uzreiz tiks piemests, bet patiesībā Jēzus brīdina par mantkārību, Jēzus brīdina par prioritāšu ievērošanu. Kad tu pelni naudu, neaizmirsti, kam tu strādā, kam tu pelni naudu, neaizmirsti savu dzīvības avotu. Tev nav jācīnās par iztiku, Dieva griba ir, ka tu esi pārticis. Jo Bībele saka, ka Viņš Savus svētos bagātīgi svētī miegā. Dievs saka, ka Viņš dara taisno bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm. Cilvēks vienkārši kalpo Dievam, viņš var būt nabags un nemaz to nezināt, jo viņam ir labi. Es vienkārši saku to, kā tas ir, lai tu nedomātu pasakas, ka, atnesot desmito tiesu, uzreiz tev būs šausmīgais zelta lietus. Tu vienkārši izdarīji pareizi – malacis, un uz šīs naudas, ko dod Dievam, ir svētība, un uz tevis, kas dod Dievam, ir svētība. Uz cilvēkiem, kas strādā Dieva darbu, ir Dieva svētība un aizsardzība.
Skaties, desmitās tiesas fenomens:
“Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.” (1. Mozus grāmata 13:2)
Tā ir sakritība? Viņš deva desmito tiesu un bija bagāts ar sudrabu, zeltu un lopiem. Ābrama dēls Īzaks, savukārt, saņēma simtkārtīgu ražu!
“Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts.” (1. Mozus grāmata 26:12-13)
“Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.” (1. Mozus grāmata 28:22)
Desmitā tiesa, draugs, ir fenomens. Uz desmitās tiesas devējiem ir īpaša Dieva svētība.
“Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta.” (3. Mozus grāmata 27:30)
Iedomājies, desmitā tiesa no visiem taviem ienākumiem ir Tam Kungam svēta. Tavs darbs, ko tu izdari draudzē, ir svēts. Bet ar desmito tiesu nevar atpirkties no elles. Es personīgi domāju, ka ar desmito tiesu var iemantot svētību arī neticīgs cilvēks, viņu Dievs svētīs, bet debesīs tā nevar tikt, jo ir jānododas Dievam un jāpieņem Jēzus Kristus upuris. Mūžīgo dzīvību nevar nopirkt par naudu, bet uz tā, ko tu dari Dievam, ir Dieva svētība. Tu nāc ar savu desmito tiesu, un tā ir svēta Tam Kungam.
Tu vari domāt, ka Jēzus atcēla bauslību un ka desmitās tiesas princips Jaunajā Derībā nav. Ir gan, skaties:
“Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja evaņģēlijs 23:23)
Jēzus saka, ka žēlastības darbu mums būtu jādara, bet desmito tiesu arī jādod. Jēzus nav atcēlis desmitās tiesas došanu. Tas ir sens Dieva iedibināts princips svētītai draudzei un cilvēkiem. Tur nav, par ko diskutēt. Ja tu vēl neesi sācis dot desmito tiesu, vari arī nedot, gan jau mēs iztiksim, bet uz desmitās tiesas ir Dieva svētība. Dievs saka, lai pārbaudām Viņu, pamēģinām dot. Daudziem no mums ir noticis kaut kas labs, kad pieņēmām lēmumu dot desmito tiesu. Tas ir interesanti, Dievs parādīja, ka tas ir pareizi un Viņš grib tevi svētīt. Vai radikāli viss uzreiz mainīsies? Nē, bet uz tevis un tavas dzīves būs Dieva svētība. Dzīve ir tāda: Tev visu laiku ir jāstāv.
Esmu ievērojis, ka ir kādi cilvēki, kuri nevar mani panest. Kādā kompānijā var būt viens, kuram var redzēt, ka pret mani viņa acis zvēro. Esmu domājis, vai ar mani kaut kas nav kārtībā, kāpēc tam es patīku, bet tam, tajā pašā kompānijā, es nepatīku. Reizēm šie indivīdi metas man virsū publiski, ar saviem komentāriem. Un es sapratu, kāpēc tā ir. Tas ir velns, kas ir iekšā tajā cilvēkā, jo viņš sastopas ar reālu cilvēku, kas stāv Jēzus Vārdā. Viņš sastopas ar mani un viņu besī tas, ko viņš redz, un sāk neadekvāti uzvesties. Ja tu stingri stāvi Jēzū Kristū, tad cilvēki besīsies, jo viņi zina, ka neko nevar pret tevi padarīt, kā tikai kaut ko pamurgot un paklaigāt. Un ikviens, kas pret tevi celsies, kritīs tevis dēļ, saka pats Dieva vārds.
“Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana pamācības 3:9-10)
Draudze ir patiesības balsts un pamats Latvijai, visai mūsu tautai. Mūsu draudzei pašai ir jāiemācās dzīvot pareizi Dieva priekšā. Draudzei ir jāparāda, kas ir dzīvības avots, svētību avots. Citādi tas nekad nebeigsies. Ja vēl kādreiz Latvijā būs sava nauda, tas būs pateicoties draudzei. Pēc tam paies laiks un viņi teiks, kāda gan tur draudze, tā bija politika. Tāda ir tā pasaule.
“Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Salamana pamācības 10:4)
“Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)
Ja runa ir par reāli lielām finansēm, tad attiecīgi ir vajadzīgs darbs biznesa virzienā. Izstāstīšu nelielu ilustrāciju no savas dzīves. “Gan jau Tas Kungs miegā dos svētību,” bet tajā pašā Rakstu vietā ir rakstīts, ka čaklas rokas dara bagātu. Darbs! Es tik daudz esmu redzējis tos, kuri tikai domā un dzīvo tā, ka, dzenoties pēc Dieva valstības, visas lietas tiks pieliktas, un gaida kaut kādu brīnumu, kas pēkšņi tiks viņiem pielikts. Viņi brauc ar stopiem, kamēr uzķersies uz kādu maniaku, dzīvo kolhoza dzīvokļos, pa 3-4 cilvēkiem istabā, nemaksā rēķinus un skaitās kristieši, bet mūsu draudzē tādu nav, visi ir izaudzināti, bet iepriekš bija.
Man ir neliela audio plašu kolekcija. Dažas no šīm platēm ir vērtīgas. Man ir zināms cilvēks, kurš šādas plates pārdod, un es mēdzu braukt pie viņa kaut ko nopirkt. Reizēm es pie viņa varu pavadīt pat divas stundas, lasot, pētot, pārbaudot informāciju par platēm. Bet pēdējo reizi, kad pie viņa biju, man nebija laika un es teicu, lai saliek man dažas plates, un viņš man vēl teica, ka viena no tām ir ļoti vērtīga, maksā 80 eiro un nākotnē būšot vēl dārgāka; es neko no tā nepārbaudīju. Parasti es vispār neko nepārbaudu, jo uzticos cilvēkiem. Bet krieviem ir teiciens – uzticies, bet pārbaudi. Šajā gadījumā mans darbs bija pārbaudīt, un tas ir darbs, kas man ir jāizdara. Plati pārbaudīt var ar kodu, kurš ir uzrakstīts uz tās virsū, un tas ir jāievada speciālā interneta vietnē, kurā notiek visu plašu tirgošana, un tur parādās cenas. Tās var krasi atšķirties. Vienai platei var būt dažādi izlaiduma gadi, bet tā, kura ir izlaista pati pirmā, ir visvērtīgākā, to sauc par pirmo presi. Un es nopirku tādu pirmo presi par 80 eiro. Pagāja kāds laiciņš un es izdomāju paskatīties tajā interneta vietnē informāciju par savu plati. Tur viss bija ļoti smuki aprakstīts, tikai bija viena nianse – izrādījās, ka šī nopirktā plate bija izdota piecus gadus vēlāk un tās vērtība bija tikai 20 eiro. Es samaksāju 80 eiro par 20 eiro vērtu plati. Man noteikti ar šo cilvēku būs saruna, viņš parasti nāk man pretī un mēs kaut ko varam arī samainīt. Bet fakts ir tāds, ka man negribējās pastrādāt un laicīgi pārbaudīt visu informāciju, man gribējās visu uzreiz.
Draugs, bez darba tu esi auzās. Dievs nesvētīs bez tava darba. Jo visur darbs ir nauda un nauda ir darbs. Un visam ir jābūt balansā, pakalpojums pret pakalpojumu. Un, ja tu izdarīsi pakalpojumu Dievam, tad Dievs izdarīs pakalpojumu tev. Ja tu izdari pakalpojumu kādam citam, tad Dievs, kurš redz slepenībā, atmaksās tev to. Mēs gribam būt stiprā draudzē, un tam ir ļoti vienkāršs mehānisms: ja draudzes nams tiek atstāts postā, desmitās tiesas netiek pienestas, draudzes darbs neiet tālāk un neattīstās tikai tāpēc, ka trūkst finanses. Padomā, ja tu esi tādā draudzē, kura neattīstās, kas ar tevi notiks? Ja draudze neattīstās, tad cilvēks degradējas un galu galā atkāpjas no Dieva. Bet, ja cilvēks pats nedegradējas un pilda savu funkciju, pienesot desmito tiesu draudzē, tad viņš aug un audzē citus. Redzi, kāds loks sanāk, viss ir ļoti loģiski. Kura ģimene var pastāvēt bez naudas? Kurš indivīds var pastāvēt bez naudas? Redzēju, kādi cilvēki laukos no malkas bija uzcēluši sev būdu un tur dzīvo, pilnīgi prom no civilizācijas, bez elektrības, ko viņi tur ēd, es nezinu. Bet arī viņi nevar bez naudas. Viņiem tik un tā vajadzēs citu cilvēku pakalpojumus. Un viņiem nāksies dot, ja ne naudā, tad graudā.
“Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2. Korintiešiem 9:6)
Sēšanas un pļaušanas likums ir neatceļams, tas ir un būs, un vienmēr darbosies.
“Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7)
Neliela statistika par ebrejiem. Es kādreiz domāju, ka tas ir mīts, ka ebreji ir pasakaini bagāti. Laikam tam, ka Hitlers tik ļoti viņus vajāja un izlaupīja viņu īpašumus, bija arī kāds finansiāls pamats. Ebreji tiešām bija ļoti bagāti un līdz ar to ļoti ietekmīgi cilvēki. Ebreji ir cilvēki, kuri vairāk ziedo un dod savas desmitās tiesas. Viņi nav kristieši, jo nav atzinuši Jēzu Kristu, bet pie viņiem darbojas došanas princips. Ebreji visā pasaulē ir 0.10% no visiem zemes iedzīvotājiem. Amerikā ebreju ģimenes ienākumi ir par 50 000 vairāk nekā neebreju ģimenēs. Procentuāli ebreju ģimenes ienākumi zem 20 000 dolāriem ir divreiz mazāk nekā neebreju ģimenes ienākumi. Ebreju pārākums ekonomiskajā sfērā ir pārliecinoši lielāks arī pār citām tautām. Pēc Forbes aptaujām no 400 bagātākajiem Amerikas iedzīvotājiem vieni no pirmajiem un kopā 45% sarakstā ir ebreji. Pasaules multimiljonāri ir ebreji. Un man ir aizdomas, ka visā genderu idejā arī ir iesaistīti tieši šie cilvēki, kuri izbīda to cauri arī Eiropā. 1/3 ASV multimiljonāru ir ebreji. 20% profesoru un universitāšu vadītāji ir ebreji. 40% Ņujorkas un Vašingtonas juridisko firmu partneri ir ebreji. 30% Amerikas Nobela prēmijas laureāti zinātnes sfērā ir ebreji. 25% visu Nobela prēmijas laureātu ir ebreji. Ģimenes ienākumi dažādām tautībām Amerikā: amerikāņiem 100, ebrejiem 172, japāņiem 132, poļiem 116, ķīniešiem 112, itāļiem 112, vāciešiem 107, īriem 103, indiešiem 99, meksikāņiem 76, ASV indiāņiem 60 un āfrikāņiem 32. Procentuāli, kā viņi ziedo no saviem ienākumiem: amerikānis 2%, ebrejs 4%, lūk, šeit arī attiecība 100 pret 172. Ebreji savāc visvairāk ziedojumu par jebkuru citu labdarības organizāciju ASV, izņemot pestīšanas armiju. Ebreji tic, ka nauda ir jādod nevis tikai tāpēc, ka tā ir labi, bet gan tāpēc, lai labi pats dzīvotu. “Dodiet, tad jums taps dots” ir Bībeles princips. Ebrejs saka, ka došana ir tā pati investēšana, kas atgriežas pie tevis.
“Neraudzētās maizes svētkus sviniet; septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, kā Es tev to esmu pavēlējis noteiktā laikā, ābība mēnesī, jo tanī tu izgāji no Ēģiptes zemes; bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām.” (2. Mozus grāmata 23:15)
“Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā.” (2. Mozus 23:19)
Dieva vārds māca, ka tad, kad mēs nākam uz dievkalpojumu, mēs nenākam tukšām rokām. Šobrīd mēs draudzē esam savākuši finanses, lai ievilktu ventilāciju, tas ir brīnums. Un nākamnedēļ šeit jau sāksies darbi, mēs paši nestrādāsim, to darīs nolīgta firma. No kā mēs savācām šo naudu? No Dieva svētītiem cilvēkiem. Pat nevis savācām, bet mēs devām Dieva namam kā Dāvids. Viena no Dāvida panākuma atslēgām – viņš bija devējs Dieva namam. Viņš dega par Dievu, viņš bija slavētājs, pielūdzējs, viņš dega par kārtību Dieva namā un zināja, ka tam ir nepieciešamas finanses. Dāvids bija svētīts vīrs. Mēs maksājam par telpu īri 5 000 eiro un tagad vēl plus 2 000 eiro, jo paplašinājāmies. Mēs augam un arī finansiālā atbildība mums aug. Tāpat arī akustiskā cilpa šeit būs jāievelk, un vēl dūmu detektori jāievelk. Gaidāma ir Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, kurai vajag kādus 50 000 eiro.
Mūsu draudzei ir ideja, mērķis, vīzija, un tam visam ir nepieciešams darbs un finanses. Tāpēc mēs pēc izvēles uz nākamo nedēļu atnesam papīrīti ar savu vārdu un uzvārdu un solījuma summu, cik tu apņemies atnest līdz 22. septembrim draudzes darbam, papildus tavai desmitajai tiesai un brīvprātīgajiem ziedojumiem. Šim solījumam būs divi mērķi: 1. Draudzes telpu remonta pabeigšana; 2. Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”. Es ticu, ka Dievs paņems šīs mūsu piecas maizes un divas zivis un pavairos tās. Līdz šim Viņš tā ir darījis, jo šādas naudas mums tiešām nav. Es ticu, ka mēs dosim to, ko mēs varam, un Dievs to redzēs. Lai nāk Dieva valstība un notiek Viņa prāts kā debesīs tā arī virs zemes, lai Dievs svētī Latviju, mūsu zemi, mūsu tautu! Neraksti nereālu solījumu, ka pēc tam paliec bez jumta, un kredītus arī nevajag ņemt. Ja nav, tad vienkārši nav. Dod to, kas ir. Jēzus skatījās, ka bagātie meta ļoti daudz, bet atraitne iedeva ļoti maz. Un Jēzus, paskatoties uz mācekļiem, teica, ka atraitne iedeva vairāk nekā pārējie, jo viņa atdeva visu no tā, kas viņai bija, bet bagātais deva to, kas viņam neko nenozīmēja. Tāpēc saprātīgi pārdomā un lūdz Dievu savā kambarī, un saproti, kāda ir tā summa, tas baļķis, ko tu vari atnest, lai celtu Dieva namu.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Nauda” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
