Jēzum bija žēl cilvēku, kuri mokās savās problēmās, trūkumā, slimībās un grēkos.
Viņš vēlējās palīdzēt viņiem. „Iežēlošanās jeb līdzjūtība ir viena no Dieva rakstura īpašībām!” – savā svētrunā saka draudzes „Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis.
„Just līdzi.” Nenoliedzami, šiem vārdiem ir vistiešākā saistība ar mūsu emocijām. Patiesi, ja mēs gribam, lai mūsu kalpošana cilvēkiem kļūtu sirsnīgāka, dziļāka un efektīvāka, tad mums ir jāizjūt ļaužu sāpes, problēmas un vajadzības. Bez līdzjūtības nav iespējams glābt pazudušo. Taču līdzjūtība nebūt nav tikai mūsu jūtas un emocijas vien. „Līdzjūtība vispirms ir mans lēmums būt līdzjūtīgam! Mans lēmums darīt to, ko vēlas Dievs!” – atzīmē mācītājs.
Mūsdienās ir ļoti populāri „just līdzi” visam kam. Mācītājs izstāsta draudzei „kaķīšu liecības”, aizkustinošus aprakstus dzīvnieku patversmes mājas lapā par to, kā pamesti dzīvnieciņi atrod sev jaunus saimniekus. „Lasīju, un gribējās raudāt!” – draudzei saka mācītājs. „Tik aizkustinoši sludinājumu serverī tas viss ir uzrakstīts!” Bet tajā pašā laikā mātes pamet savus mazos bērnus, vīri sit savas sievas, mūsu zemē vairojas netaisnība, posts un noziedzība. Ļaudis pulkiem iet pazušanā. Par to kaut kā sirds tik daudz nesāp!
„Vispirms – Jēzus Lielā pavēle. Tam ir jābūt pašam galvenajam! Dievs ir ielicis mūsos līdzjūtību, bet velns ir šīs jūtas sabojājis. Mēs reizēm nemākam pareizi lietot savu līdzjūtību. Kas ir galvenais – ziedot dzīvnieku patversmēm vai vest Latviju pie Kristus? Pabarot bezpajumtniekus desmit reizes, vai pastāstīt viņiem par Dieva mīlestību un parādīt ceļu, kā viņi var sakārtot savas dzīves? Līdzjūtība nedrīkst būt tukša darbošanās. Nepareiza līdzjūtība ved cilvēkus pazušanā!” – šīs ir galvenās domas no mācītāja Mārča Jencīša svētrunas draudzē „Kristus Pasaulei”.
Jēzum bija prioritātes. Vispirms svarīgākais. Cilvēces glābšanas plāns. Divpadsmit mācekļu sagatavošana. Jēzus pat kavējās pāris dienas un nedevās uzreiz dziedināt savu draugu Lācaru, kaut arī viņš bija uz nāvi slims. „Lai jūs ticētu!” – Jēzus paskaidro mācekļiem savas vilcināšanās iemeslu.
Arī mēs nevaram darīt visu un kalpot visiem, tāpēc pašam svarīgākajam jābūt – mācekļu veidošanai. Apžēloties par citiem spēj vienīgi tie, kas paši apžēloti un piedzīvojuši Dieva mīlestību. Tāpēc būtiski mācīt un panākt, lai katrs Jēzus sekotājs, katrs Viņa māceklis piedzīvotu un paliktu Dieva žēlastībā un tad nestu to tālāk citiem.
