Mēs daudz iepriekšējās tēmās mācījāmies, pēdējā tēmā bija Jēzus piedzimšana no jaunavas, bija glābšanas plāns, bija grēka sekas, grēkā krišana, radīšanas stāsts. Kāda bija pirmā rakstvieta Bībelē, kur tika apsolīta Kristus nākšana?

„Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus grāmata 3:15)

Tas bija pirmais apsolījums, kur tika pieminēts sievas dzimums, kur tika pieminēta čūska, čūska kodīs papēdī, bet sievas dzimums samīs čūskai galvu. Faktiski, tas tiek skaidrots, kā jau apsolījums. Dieva plāns bija, ka Viņš glābs cilvēkus no grēka, no grēka sekām, no pazušanas. Dieva plānā bija, kas tagad vairs nav, upurēšanas kārtība. Pati svarīgākā diena visā šajā bija salīdzināšanas jeb izpirkšanas diena. Bija daudzi un dažādi upuri: ikdienas, iknedēļas, ikmēneša un ikgadēji upuri. Tieši ikgadējais upuris bija pats svarīgākais, kurš ir svarīgs mums, lai mēs šodien saprastu Kristus upura jēgu. Mums ir jāsaprot, uz kāda fona Kristus atnāca un kāpēc tieši Viņš mira pie krusta. Kāpēc Dievs šādā veidā izvēlējās mūs izpirkt no grēkiem, no grēka varas, lai mēs atkal varētu atgriezties tajā stāvoklī, kādi bija pirmie cilvēki.

Salīdzināšanas diena bija pati svarīgākā. Arī šodien to ebreju valodā sauc Yom Kippur – grēku apklāšanas diena. Septītā mēneša desmitajā diena bija salīdzināšanas jeb izpirkšanas diena. Šī bija visa gada upurēšanas kulminācija. Katru dienu bija savi upuri, mēs viņus visus tagad neuzskaitīsim. Bija sabati, dažādi svētki, kur viņi visi sanāca kopā, bet šī bija pati svarīgākā diena. Tikai vienu reizi gadā augstais priesteris iegāja vissvētākajā vietā. Sākotnēji šī upurēšana notika Saiešanas teltī, vēlāk tika uzbūvēts templis, šie tempļi bija vairāki pēc kārtas. Centrālā vieta jeb vissvētākā vieta bija tā vieta, kur bija Dieva šķirsts. Šķirsts, kur atradās Dieva derības plāksnes, kuras Mozus saņēma kalnā. Kā Bībelē rakstīts, ka tās bija ar paša Dieva pirkstu aprakstītas plāksnes ar desmit Dieva baušļiem. Tāpat Bībele runā par to, ka šajā šķirstā bija Ārona zizlis un mannā, ko izraēlieši baudīja tajā laikā, kad viņi klejoja tuksnesī. Vissvētākā vieta bija vieta, kur tikai vienu reizi gadā iegāja priesteris. Šī bija visa gada upurēšanas kulminācija, jo tikai šajā dienā augstais priesteris iegāja vissvētākajā vietā un ienesa asinis uz šķirsta vāka. Asinis simbolizē dzīvību. Tika salīdzināti visas tautas neapzinātie un nezināmie grēki. Tur bija ļoti daudzi un sarežģīti. Ja nav tāda pastiprināta interese par Dieva Vārdu, tad vispār šīs rakstvietas, visas šīs nodaļas liekas nesaprotamas, bet tur ir sava loģika, jēga un sava būtība. Vienreiz gadā tika salīdzināti neapzinātie un nezināmie grēki. Dievs atklājās priesterim. Visiem bija jānožēlo savi grēki, visiem bija jāgavē un šajās dienās strādāt nedrīkstēja, jo tā bija īpaša svētku diena.

Un Tas Kungs sacīja Mozum: “Saki savam brālim Āronam, ka tas nedrīkst iet kurā katrā laikā svētā vietā aiz priekškara salīdzināšanas vāka priekšā, kas atrodas virs šķirsta, ka viņš nemirst, jo Es atklāšos mākonī virs salīdzināšanas vāka.” (3. Mozus grāmata 16:2)

Dievs atklājās augstajam priesterim virs šķirsta vāka, un tas bija vienreiz gadā. Pēc tam priesteris gāja pie cilvēkiem un nesa tālāk visu to svētību, kuru viņš bija saņēmis, arī zināšanas. Kāda bija šī kārtība? Bija jāņem divi āži, bet vispirms vērsis. Vērsis bija jāupurē pašam priesterim, lai priesteris vispār drīkstētu ieiet vissvētākajā vietā. Arī lai svētajā vietā viņš varētu ieiet, bija jāpienes upuris. Vispirms tika upurēts vērsis un šīs vērša asinis tika ienestas templī, ienestas uz šī upura altāra. Pēc tam tika iedibināta kārtība, ka no Izraēla bērnu draudzes bija jāņem divi āži par grēku upuri un auns par dedzināmo upuri.

Un no Israēla bērnu draudzes viņam ir jāņem divi āži par grēku upuri un auns par dedzināmo upuri. Un Ārons lai atved grēku upurim izraudzīto vērsi, kas viņa rokās, un lai viņš izdara salīdzināšanu sevis un sava nama labad. Un tad lai viņš ņem abus āžus un nostata tos Saiešanas telts durvīs Tā Kunga priekšā. Un tad Āronam jāmet mesli par abiem āžiem, viens mesls Tam Kungam, bet otrs mesls Azazēlam. (3. Mozus grāmata 16:5-8)

Viens āzis ir domāts tuksneša garam Azazēlam, otrs āzis – upuris Dievam. Vissvētākajā vietā tika ienestas asinis. Kā tas viss izskatījās un kāpēc tas ir jāzina? Tāpēc, ka neviens nevar izprast Kristus upura jēgu, ja viņš neizprot Vecās Derības upurēšanas kārtību. Tas nav iespējams. Tas ir kā šodien skolās, kad sociālās zinības tiek apvienotas ar vēsturi, kur vēstures zinības ir atstātas novārtā, kas, faktiski, ir globālistu mērķis, jo tauta bez vēstures ir viegli manipulējama. Faktiski, bez vēstures nav nākotnes. Vēsture, faktiski, ir izšķiroša, lai būtu nākotne. Ja mēs vēsturiski zinām upurēšanas kārtību, tad mēs saprotam, uz kāda fona atnāca Kristus un kāda tam ir jēga.

Lūk, divi āži, kur Āronam bija jāmet mesli jeb izloze par abiem āžiem, viens mesls Tam Kungam, bet otrs mesls Azazēlam. Kas notika ar to āzi, kas bija Azazēlam? Uz viņa tika uzliktas priestera rokas, priesteris pārstāvēja visu Izraēlu. Viņš papriekš upurēja vērsi, pēc tam viņš uzlika rokas šim āzim, nosauca vārdā tautas grēkus, tur bija neapzināts, apzināts grēks, un pēc tam šis āzis tika izdzīts tuksnesī. Azazēlam, faktiski, velnam, bet tas nenozīmē, ka Bībelē ir minēta šāda upurēšanas kārtība, ka tas ir upuris velnam. Vēlāk, kad mēs sāksim runāt par Kristus upuri, tu vairāk sapratīsi, kad Kristus mira pie krusta, Viņš nogāja ellē. Mēs simboliski uzliekam Viņam rokas un visi mūsu grēki neatgriezeniski tiek atņemti no mums un mēs tiekam celti augšup jaunai dzīvei. Tieši tāpat tiek pienests upuris, otrs āzis Tam Kungam jeb āža asinis tika ienestas vissvētākajā vietā.

Un lai viņš nokauj grēku upura āzi tautas dēļ un lai nes tā asinis aiz priekškara, un tam jādara ar šī āža asinīm gluži tāpat, kā viņš bija darījis ar vērša asinīm: lai viņš tās slaka virs salīdzināšanas vāka un salīdzināšanas vāka priekšā. (3. Mozus grāmata 16:15)

Tu zini gadījumu, kad vēlāk no šī notikuma piedzima Jānis Kristītājs. Kad priesteris Caharija iegāja templī, vienreiz gadā pienest upuri, un visa tauta ārā lūdza Dievu. Tas ir rakstīts Jaunajā Derībā, ka visa tauta ārā konkrētajā stundā lūdza Dievu, bet priesteris Caharija iegāja vissvētākajā vietā, lai pienestu šīs asinis un tur, pie salīdzināšanas šķirsta vāka, viņam atklājās Dievs, kad viņš iznāca no šīs vietas, viņš bija mēms. Pastāv uzskats, ka prieteriem pie kājas tika piesiets zvaniņš ar virvi, ja gadījumā priesteris nebija pietiekoši šķīsts, vai ko nepareizi būtu izdarījis, un mirst Dieva klātbūtnē, jo tikai priesteris vienreiz gadā varēja ieiet šajā vietā, ja nomira, tad viņu varēja izvilkt ārā. Tu zini, ka Dāvida komanda nesa šķirstu, viņi paklupa, ne tā aizskāra un cilvēks nomira no tā, ka ne tā aizskāra šķirstu. Ap šķirstu ir kaut kas mistisks, kaut kas īpašs. Ne jau pats šķirsts vai koks, no kā tas ir veidots, ka tas ir īpašs, bet uz tā visa ir kaut kas īpašs, jo tāda bija Dieva iedibinātā kārtība. Vienreiz gadā tika ienestas vērša asinis un tika slacītas vāka priekšā.

“Un Ārons lai liek abas savas rokas uz dzīvā āža galvas, un viņam jādara zināmas visas Israēla bērnu vainas, viņu pārkāpumi un viņu grēki, un tie viņam jāliek uz āža galvas un tas jāaizdzen tuksnesī ar kāda labprātīga cilvēka roku. Un tā āzis uz sevis nes visas viņu vainas uz kādu neauglīgu vietu; un viņš to atlaiž vaļā tuksnesī.” (3. Mozus grāmata 16:21-22)

Viena āža asinis tiek ienestas vissvētākajā vietā, bet uz šī dzīvā āža galvas, uzliekot rokas, visi šie grēki pāriet āzim un pēc tam viņš ir jāizdzen tuksnesī ar kāda labprātīga cilvēka roku.

“Un tas lai jums ir mūžīgs likums, ka jūs reizi gadā izdarāt salīdzināšanu visiem Israēla bērniem par viņu grēkiem.” Un viņš darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. (3. Mozus grāmata 16:34)

Kad tu Vecajā Derībā izproti šo upurēšanas kārtību, kad tu izproti, kas ir Yom Kippur, vienreizējā gadā salīdzināšanas diena. Kad tu izproti, ka āzis tuksnesī nes grēkus un kāpēc tieši tuksnesī un kāpēc Azazēlam? Ko nozīmē šī āža upuris un ka viņa asinis ienestas vissvētākajā vietā? Pēc tam mums kļūst skaidra Kristus upura jēga. Uz kāda fona atnāca Kristus un kāpēc tieši tā Viņš atnāca, kāpēc Viņam pie krusta bija jāmirst? Kāpēc Viņš to nevarēja izdarīt savādāk?

Salīdzināšanas upura mērķis

Kāds bija salīdzināšanas upura mērķis? Novērst Dieva dusmas, attīrīt no izdarītiem grēkiem, garantēt Dieva klātbūtni nākotnē, pilnīga grēka izpirkšana, pamatā nezināmo. Pilnīga, tas nav tādā nozīmē, kā Jaunajā Derībā caur Kristus upuri, bet pilnīga nozīmē, ka ir grēki, kas nav zināmi, kurus pats cilvēks neapzinās, tāpēc vienreiz gadā arī par neapzinātajiem grēkiem. Tas bija tāds kā visam kopsavilkums, visai upurēšanai kulminācija, ja nu bija kaut kas kaut kur aizķēries, tad šeit bija arī par neapzinātajiem. Visi grēki ir apklāti. Pilnīga grēku izpirkšana, pamatā nezināmo, neapzināto, īsāk sakot, visas upurēšanas sistēmas kulminācija jeb kopsavilkums. Par Azazēlu es jau minēju, kad Jēzus nogāja ellē, tad Viņš sludināja gariem cietumā. Caur Kristus upuri mūsu grēki un vainas neatgriezeniski nomirst ar Kristu. Tas nebija iespējams Vecajā Derībā ar āža asinīm.

Jēzus Kristus ir mūsu augstais priesteris un to saka Dieva Vārds. Ja Vecajā Derībā vienreiz gadā augstais priesteris iegāja templī vissvētākajā vietā un pienesa upuri, pienesa asinis uz šķirsta vāka un tur Dievs atklājās. No turienes nāk grēka piedošana. Tur tiek novērsta dzīvība pret dzīvību, šīs āža asinis novērš Dieva dusmību, apklāj grēka daudzumu un dara iespējamu Dieva un cilvēka līdzās pastāvēšanu. Šīs dzīvnieku asinis simbolizē šo dzīvību, dzīvība pret dzīvību. Cilvēks nav spējīgs pastāvēt Dieva klātbūtnē grēcīgs, kāds viņš kļuva pēc grēkā krišanas Ēdenes dārzā. Dievs pieņēma šī dzīvnieka upurus, pieņēma dzīvnieka dzīvību apmaiņā pret cilvēka dzīvību, bet tas nedarīja cilvēkus pilnīgus no iekšpuses. Tas apklāja grēka daudzumu, tas darīja iespējamu līdzās pastāvēšanu Dievam un cilvēkam. Kaut kādā mērā cilvēki iemantoja arī svētību. Kristus ir augstais priesteris, Jaunās Derības augstais priesteris.

Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā. (Ebrejiem vēstule 9:24)

Par Kristu ir teikts, ka Viņš neiegāja templī, Viņš iegāja templī un izdzina pārdevējus, Viņš iegāja templī un sludināja, bet ne tādā nozīmē kā upurēšana. Upurēšana nenotika templī, Viņš tika upurēts Golgātas kalnā un tas bija Viņa paša labprātīgs upuris, Viņš pats izvēlējās krusta nāvi. Vecās Derības templis ir patiesā tempļa līdzība, attēls, tikai nākamo lietu ēna. Vecās Derības cilvēki dzīvoja nākamās godības ēnā. Šķirstu redzēja tikai viens priesteris vienreiz gadā, kad ienesa asinis virs šķirsta vāka. Citi priesteri, kas redzēja tikai to, kas ir svētā vietā, visos priekšnamos, pagalmos. Tas bija viss, ko cilvēki redzēja. Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs. Ne visu mēs varam izprast, kā izskatās debesīs, lai kā mēs lasītu grāmatās visādas vīzijās, ko cilvēki attēlo. Ja tu māci cilvēkiem, tad nedrīkst stāstīt no kaut kādām grāmatiņām, kā ir debesīs un kā ir ellē, tikai un vienīgi no tā, kas ir Dieva Vārdā un arī neuztverot burtiski. Bet vispār, mēs nemaz nezinām to, tas vispār nav zināms, viss, kas ir virs zemes, pozitīvas lietas, to mēs arī salīdzinām, kādas ir debesis. Piemēram, kam kas garšo, vienam garšo kaut kas vairāk, vienam mazāk. Salīdzināsim debesis ar kaut ko garšīgu, kas otram negaršo, tad vienam tas būs viens, otram kaut kas cits. Vienam šis garšīgais būs elle, otram – debesis. Pašās debesīs Jēzus ir iegājis, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā. Tā tēlaini rakstīts, ka tur ir tas templis un tur augstais priesteris Jēzus ir iegājis un ienesis asinis, bet nevis āža asinis, bet Savas asinis. Padomā, ja āža asinis spēja salīdzināt cilvēku ar Dievu tā, ka cilvēks var būt svētīts, ko dara paša Dieva asinis pienestas uz altāra.

17. marts ir diena, kad es skaitīju grēku nožēlas lūgšanu, kad es ielaidu Kristu savā sirdī. Tas, kas notika pēc šīs lūgšanas, tas bija pārdabiski, tas bija neatgriezeniski un uz visiem laikiem. Es tiku vienā mirklī atbrīvots un tas nav iespējams, tas nav izprotams, saprotams. Tā nemēdz būt, es tagad neskaidrošu atkal visu to, ko teiktu narkologi, zinātnieki, jo tas ir brīnums. Ja mēs redzam kaut kādas dziedināšanas, kaut kādas atbrīvošanas, tas viss ir otršķirīgi, bez tā visa var arī iztikt, jo pats lielākais brīnums ir jaunpiedzimšana un šī jaunpiedzimšana ir iespējama ar Dieva asinīm, ar Kristus asinīm. Par Viņu ir teikts: šī bezvainīgā Jēra asinīm. Tev nevajag iedomāties, ka tieši šīs asinis tev kaut ko maina, asinis simbolizē dzīvību, asinīs ir dzīvība. Nav asiņu, nav dzīvības. Asinis simbolizē dzīvību un paša Dieva dzīvību. Jēzus nav iegājis rokām taisītā, bet patiesās attēlā, pašās debesīs, lai par mums parādītos Dieva vaiga priekšā, nevis uz salīdzināšanas šķirsta vāka, bet debesīs. Kā tur viss izskatās, mēs nezinām.

Citādi Viņam būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, Sevi upurējot. (Ebrejiem vēstule 9:26)

Vecajā Derībā grēku daudzums tika apklāts, Dievs pievēra acis, bet ar Kristus upuri grēks tiek iznīcināts, to nav. To ir svarīgi saprast. Jēzus upuris iznīcina grēku. Jēzus upuris tiek pienests Golgātā, un Kristus iegāja debesīs, tiešā Tēva klātbūtnē ienesa Savas asinis, nevis tempļa vissvētākajā vietā.

Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ik gadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas. Jo vai citādi upurēšana nebūtu mitējusies, tāpēc ka upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus? Bet ar upuriem ik gadus tiek atgādināti grēki, jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus. (Ebrejiem vēstule 10:1-4)

Šeit runā par ikgadējo upuri, par Jom Kippur – salīdzināšanas dienu, par grēku apklāšanas dienu. Arī šodien tie paši jūdi nav atzinuši Mesiju, tas nozīmē, ka šīs iekšējās pārmaiņas, kādas Dievs ir vēlējies dot, nav iespējamas, nepieņemot Kristus upuri. Tas nozīmē, ka ar āža asinīm nevar padarīt pilnīgus tos, kas ar šiem upuriem tuvojas. Citādi upurēšana nebūtu mitējusies, bet ar upuriem ik gadus tiek atgādināti grēki. Un ceturtajā pantā rakstīts, ka vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus. Tos var apklāt, bet nevar atņemt. Zinu, ka šodien šeit kāds piedzimst no augšas ne tāpēc, ka iznāca priekšā pātarus skaitīt: “Jēzu, piedod manus grēkus,” pat nesaprotot, par ko viņš runā. Izskaidrojot un saprotot to, kas te ir rakstīts, tieši šodien kāds no jums piedzimst no augšas. Kāds, vienkārši skatoties un lasot pēc tam internetā, piedzimst no augšas. Vēršu asinīm nav varas atņemt grēkus.

Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radījis. Dedzināmie upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. (Ebrejiem vēstule 10:5-6)

Jau Vecajā Derībā ir bijis pravietojums un Ebrejiem vēstulē tas tiek atkārtots.

Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs! (Ebrejiem vēstule 10:7)

Jēzus nāk. Viņš sacīja: “Raugi, es nāku Tavu prātu darīt.” Viņš atceļ Pirmo Derību, lai nodibinātu Jauno Derību. Un, lūk, 10. pantā:

Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. (Ebrejiem vēstule 10:10)

Mēs esam padarīti pilnīgi, svēti pavisam. Saproti, kristietība nav reliģija, kad tevi apklāj, tev pasaka, ka tagad tu esi svēts. Nē, tu patiešām piedzīvo reālas izmaiņas no iekšienes. To dara Kristus asinis. Tās pat nav izmaiņas, mainot domāšanu, tās ir pārdabiskas izmaiņas. Tas ir neizprotami. Tas ir brīnums. Tas ir pats svarīgākais kristietībā.

Un katrs priesteris gan ik dienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus. (Ebrejiem vēstule 10:11)

Katrs priesteris ik dienas stāv, kalpodams, un bieži tos pašus upurus nesdams, kas nekad – skaties – nekad nevar iznīcināt grēkus. Vecās Derības upuri nevar iznīcināt grēkus. Augstais priesteris, vienreiz gadā, pašā svarīgākajā upurēšanās dienā ienesa āža asinis. Āža asinis nevar iznīcināt grēku, tās nerada iekšējas izmaiņas cilvēkā, tās nedara viņu pilnīgu.

Un 12. pantā ir rakstīts:

Bet Viņš vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas [..] (Ebrejiem vēstule 10:12)

Ar vienu upuri.

Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti. (Ebrejiem vēstule 10:14)

Tātad, jebkāda upurēšana, kas bija Vecajā Derībā un viss, kas bija saistīts ar upurēšanas kārtību, viss, kas bija saistīts ar tempļa kārtību, ir pilnībā atcelts, jo Viņš pienesa vienu upuri uz visiem laikiem un dara pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti. Ar vienu upuru uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti.

Astoņpadsmitajā pantā ir rakstīts:

Bet, kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upuru par grēku. (Ebrejiem vēstule 10:18)

Kur ir grēku piedošana, tur vairs nav jāpienes upuri par grēkiem.

Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ [..]. (Ebrejiem vēstule 10:18)

Tu pats kļūsti par priesteri. Tu līdz ar Viņu kļūsti par priesteri, tu pa tiešo kopā ar Viņu, ar Jēzus upuri, tu ieej vissvētākajā vietā, šķirsta vāka priekšā, kur atklājās Dievs, varēja ieiet tikai augstais priesteris. Tu, draugs, caur Jēzus Kristus asinīm, ieej debesīs Dieva vaiga priekšā jau šodien. Un šeit nerunāju par to, ka tu reiz dosies pie Dieva, kad atstāsi šo zemes mājokli. Šeit runāju par to, ka jau šodien tu esi Viņa klātbūtnē. Tas nebija iespējams līdz tam brīdim, kamēr nebija pienests Kristus upuris.

Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu [..]. (Ebrejiem vēstule 10:20)

Uz vissvētāko vietu bija īpašs priekškars. Kad Jēzus pie krusta mira, tur ir rakstīts, ka priekškars pāršķēlās un atvērās ceļš uz vissvētāko vietu visiem, kas pieņem Kristus upuri. Ja Vecās Derības templis un upurēšana, faktiski, ir tikai simbolika, tad tas viss atklājās caur Kristus upuri.

[..] Un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu [..]. (Ebrejiem vēstule 10:21)

Un Viņa vārds ir Jēzus Kristus. Viņš ir mūsu augstais priesteris, ar kura palīdzību mēs ieejam tieši debesīs Viņa klātbūtnē. Var jau teikt: “Nu Vecā Derība tur nav saprotama.” Draugi, bez Vecās Derības nav Jaunās Derības. Tu jau nevari izprast to patiesībā. Tev ir jāizprot Vecā Derība, lai saprastu Jauno Derību, lai pilnā mērā varētu baudīt Kristus svētību. Vai Jaunā Derība tiek noslēgta ar āža asinīm? Ar Kristus asinīm. Vecās Derības asinis jeb upuris nespēja iznīcināt grēku. Jaunās Derības upuris ir vienreizējs un tas atceļ jebkādu Vecās Derības upurēšanas veidu vai sistēmu. Jaunās Derības upuri atšķiras no Vecās Derības ar to, ka ir viens upuris uz visiem laikiem, un ar to, ka Jēzus asinis dara pilnīgu no iekšpuses, bet Vecās Derības upuris, tikai no ārpuses. Mēs kļūstam pilnīgi uz visiem laikiem. Mēs kļūsim svēti pavisam. Jēzus, augstais priesteris, ieveda mūs vissvētākajā vietā uz visiem laikiem.

[..] Upuri, kas nevar padarīt pēc sirdsapziņas pilnīgu to, kas kalpo. Bet tie ir tikai ēdieniem, dzērieniem un dažādām mazgāšanām uzlikti miesīgi likumi līdz pareizas kārtības laikam. (Ebrejiem vēstule 9:9-10)

Tātad bija Vecās Derības kārtības laiks un ir Jaunās Derības kārtības laiks. Tas, kas bija Vecajā Derībā, tā bija tikai ēna jeb tēls, jeb simbolika, faktiski. Un nevar cilvēku padarīt pēc sirdsapziņas pilnīgu ar upuriem, kas tika pienesti Vecajā Derībā.

Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, [..], ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm reizi par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgu izpirkšanu. (Ebrejiem vēstule 9:11-12)

Jēzus pats kā augstais priesteris ne ar āža asinīm, bet ar Savām asinīm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgu izpirkšanu.

Jo, ja āžu un vēršu asinis un jaunas govs pelni, apslakot sagānītos, šķīstī miesas šķīstībai, cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam. (Ebrejiem vēstule 9:13-14)

Es domāju tā, ja cilvēks nevēlas kalpot Dievam, faktiski, viņš nav jaunpiedzimis. Nu nevar tā būt, jo tās ir iekšējas izmaiņas. Cilvēks ir svētajā vietā un viņam ir tieša saikne ar Dievu. Tas ir brīnums. Tā nav tikai kaut kāda ārēja atrādīšanās, bet tās ir iekšējas izmaiņas un cilvēks vēlas dzīvot Dieva gribā. Viņš vēlas kalpot, jo Viņš šķīstī mūsu sirdsapziņu. Tava sirdsapziņa mainās, tu no iekšpuses mainies.

Nākamreiz, visticamāk, būs tēma par nodošanos, ka tev ir “jānovelk” vecais cilvēks un “jāuzvelk” jaunais cilvēks un jāmaina domāšanas veids. Tas viss ir svarīgi, bet pamatu pamats ir iekšējas izmaiņas. Tu pat vari visu nesaprast un tomēr tās ir iekšējas izmaiņas. Kad reizi gadā priesteris iegāja vissvētākajā vietā un ienesa asinis, šīs asinis apklāja jeb noslēpa no Dieva acīm grēku uz vienu gadu. Grēks palika, bet Dievs it kā to neredzēja.

Lai tu saprastu tālāk visā pilnībā Kristus upura jēgu, tad izpētīsim, ko tad Bībele saka par Pasā svētku (Pesah ivritu val.) upuri. Pasā nozīmē – paiet garām. Plašākā nozīmē tas nozīmē: glābt, piedot, atbrīvot un tā tālāk. Reāli, tiešā nozīmē – paiet garām. No kurienes tas ir cēlies? Tas ir cēlies, kad Mozus vadībā Izraēls tika izvests no Ēģiptes zemes. Kad faraons tos negribēja atlaist, bija 10 mocības, ko Dievs sūtīja ēģiptiešiem. Pēdējā mocībā tika nogalināti visi pirmdzimtie Ēģiptes zemē, sākot no lopiem un beidzot ar faraona namu. Visi pirmdzimušie. Pēc tam faraons ne tikai atlaida izraēliešus, bet izdzina, un izraēlieši prasīja līdzi sudrabu un zeltu, un viņi visu to saņēma. Viņi izgāja ar sudrabu un zeltu, un nebija neviena sirgstoša viņu ciltīs. Tas bija brīnums Dieva vadībā.

Kā tas viss notika?

Tika doti norādījumi no augšas, ka jākauj ir jērs un ar asinīm jāapziež durvju stabi. Tajā naktī, kad maitātāja eņģelis nāks nomaitāt pirmdzimtos, tajos namos, kur būs šīs jēra asinis, tur maitātāja eņģelis ies garām. Izraēlieši kāva jēru, apzieda savas durvju palodas. Naktī, kad nāca maitātāja eņģelis, Ēģiptē nomira visi pirmdzimtie, sākot ar lopiem. Katrā ģimenē nomira visi pirmdzimtie, bet izraēliešu pirmdzimtie palika dzīvi, jo viņiem bija jēra asinis. Un atkal – jēra asinis. Tu padomā, kāds spēks pēc Dieva norādījumiem ir jēra asinīm, ka maitātāja eņģelis iet garām, bet citur mirst cilvēki. Tas ir tieši no Bībeles:

Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. (Psalms 91:7)

Jo tev ir Jēra asinis, tu padomā, Dieva asinis. Kāds spēks ir Dieva asinīm, Kristus asinīm? Lūk, Pasā – paiet garām. Kāpēc paiet garām? Jo maitātāja eņģelis pagāja garām. Katrs izraēliešu nama galvenais kāva jēru, savāca asinis traukā un slacīja uz durvju palodām, izņemot slieksni. Pēc tam visiem bija jāpaliek iekšā namos. Nāves eņģelis neienāca tur, kur bija asinis. Katrs namā bija atpirkts ar jēra dzīvību. 2. Mozus grāmatā 12. nodaļā ir aprakstīts viss šis notikums.

[..] Šī mēneša desmitajā dienā lai ikviena nama tēvs ņem vienu jēru, uz katru namu vienu jēru. (2. Mozus grāmata 12:3)

Ja kādam par maz, ka nevar nopirkt jēru, tad kopā sametās vairākas ģimenes.

[..] Gadu vecu aunēnu jūs ņemiet; [..] Un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai [..]. (2. Mozus grāmata 12:5-6)

Tas viss, ko es tagad saku, arī ir jāsaprot, lai tu izprastu Kristus upuri.

Un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai; tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj. Tad paņemiet no šīm asinīm un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit. Un ēdiet to gaļu tanī naktī, uz uguns ceptu, un ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm to ēdiet. [..] Un neatliciniet neko no tā līdz rītam [..] jūsu gurni lai ir apjozti un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļaspieķi lai ir jūsu rokās; un steigšus to ēdiet; tas ir Tā Kunga Pashā. (2. Mozus grāmata 12:6-11)

Viņi izies, viņi ir gatavi iziešanai.

Jo šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, Tas Kungs. Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat [..]. (2. Mozus grāmata 12:12-13)

Un te ir atslēga 13. pantā.

[..] Kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām [..]. (2. Mozus grāmata 12:13)

Saproti? Tu jau vari tur smērēties un krāsoties, bet tas nepalīdzēs. Ja Kristus ir tavs Glābējs, ja tu esi jaunpiedzimis, tātad simboliski tas nozīmē to, ka uz tevis ir Kristus asinis un maitātājs iet tev garām. Jau Vecajā Derībā ar teļu un āžu asinīm Izraēls, faktiski, varēja kļūt par bagātāko valsti. Tur bija Dāvids, Salamans, impērija. Kas notiek, kad cilvēks ir pieņēmis Kristu, kas notiek, kad visa valsts ir pieņēmusi Kristu? Tās ir neizbēgamas svētības visās jomās. Kāpēc? Tāpēc ka negatīvie spēki, nāves eņģelis iet garām, jo uz tevis ir Kristus asinis un tas ir neiespējami. Lāsts tavā dzīvē nevar darboties, izslēgts, jo uz tevis ir Kristus asinis. Dievs saka: “Kur es redzēšu asinis, es iešu garām.”

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! [..]. (Psalms 91:10-13)

Tas attiecas uz tiem, kas ir izpirkti. Lūk, kāpēc ir svarīgi mācīties Bībeles skolā. “Es Jēzu pieņēmu, nu un tālāk?” Tu pieņēmi Jēzu un tu pat nezini, ka tev maitātāja eņģelis iet garām. “Man tur sāp,” nekas tev nesāp. Saki sev: “Man nekas nesāp, es esmu bagāts, man ir mūžīgā dzīvība, es esmu laimīgs.”

[..] Es iešu jums garām [..]. Šī diena lai ir jums piemiņas diena [..]. (2. Mozus grāmata 12:13-14)

Pasā svētki tika iedibināti un svinēti, lai atcerētos, ka izraēlieši ir bijuši Ēģiptes zemē kā vergi 400 gadus, lai viņi pieminētu to, ka Dievs viņus izveda no turienes Mozus vadībā. Vēl vairāk, ja kāds šos svētkus nesvinēja, faktiski, viņu varēja par to nozūmēt. Tas bija tas pats, kas sabatu neturēt, piemēram. Vecajā Derībā joki bija mazi. Cilvēki no iekšpuses nebija šķīstīti, tāpēc vajadzēja kādu no ārpuses nogalināt, lai citi saprastu par biedinājumu. Vot sabatu neturēja, Pasā svētkus nesvinēja, nu viss, ar akmentiņiem nomētās un tad pārējie zinās, ka šie svētki ir jāsvin. Bet iekšēji viņi vienalga nesaprata, jo nebija iekšēju izmaiņu, kas bija iespējamas tikai ar Kristus asinīm.

Un tagad pats interesantākais Pāvila 1. vēstulē Korintiešiem, 5. nodaļā.

[..] Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus. (1. Korintiešiem vēstule 5:7)

Pāvils saka: “Pasā jērs ir par mums upurēts – Kristus.” Jēzus ir Pasā Jērs, Viņš ir šis Jērs. Kārtējo reizi tas nav jērs tādā izpratnē kā Vecajā Derībā, bet tas ir cilvēks – vienlaicīgi Dievs un Dievs – vienlaicīgi cilvēks, kurš pats ar savām asinīm iegāja vissvētākajā vietā, kurš pats pienes upuri, lai maitātāja eņģelis paiet garām.

Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem [..] (1. Pētera vēstule 1:18)

Mēs visi esam mantojuši no Ādama un Ievas grēcīgo dabu, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm esam atpirkti. Lūk, kāpēc Kristu sauc par Jēru. Es domāju, ka kādi no jums pat nezināja līdz šim brīdim, kāpēc Jēzu sauc par Jēru. Kas par jēriem? Un kāds jērs? Auns vai kaza, kas par jēriem? Tas ir simboliski. Ņemot vērā to, kāda bija upurēšanas kārtība Vecajā Derībā. Ņemot vērā, kā Izraēls izgāja no Ēģiptes zemes ar asinīm. Pasā svētkos Jēzus atnāk kā jērs, un ikviens, kas pieņem Viņu, ir slacīts ar Viņa asinīm un maitātāja eņģelis iet tam garām. Nav labi to zināt? Nu tu esi izglābts, iespējams, tu esi to piedzīvojis, bet ja tu to neatgādini, ja tu to neizproti, tad pēc ticības tev arī notiek. Kam tu tici? Tu tici, ka tu esi jauns radījums, ka tev ir jauna dzīve, ka tu esi svētīts, ka tev vairs nekas no rokām laukā nekrīt, ka viss, ko tu dari, tev labi izdodas, ka tev ir mūžīgā dzīvība, ka tu esi dziedināts, ka tu esi vesels, ka tu neslimo, ka tev visam ir pietiekami, ka tu esi spējīgs strādāt ar galvu, strādāt ar rokām un nopelnīt tā, ka tev pašam pietiek un vēl pāri paliek labiem darbiem. Tev nekas nav neiespējams, un Viņš ir tevī un tu Viņā.

[..] Kas gan iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ. (1. Pētera vēstule 1:20)

Iedomājies? Pasā jērs, vēl kurš izredzēts pirms pasaules radīšanas. Tajā radīšanas stāstā par cilvēka grēkā krišanu, izredzēts Dieva glābšanas plānā, un laiku beigās atklāts jūsu dēļ. Mēs esam izpirkti ar Kristus Jēra asinīm. Kristus upuris ir Dieva plāns kopš radīšanas stāsta. Un tagad lai tā konkrētāk izprastu un būtu vēl tuvāk visam notikumam, Jāņa evaņģēlijā ir rakstīts:

Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam. Bet bija sataisāmā diena [..]. (Jāņa evaņģēlijs 19:30-31)

Kad Jēzus mira pie krusta, bija sataisāmā diena. Kas ir sataisāma diena? Saskaņā ar šo rakstvietu Jēzus nomira tajā laikā, kad izraēlieši svinēja Pasā svētkus. Viņi kāva jērus. Sataisāmā diena nozīmē, ka izraēlieši gatavoja jēru kā Ēģiptē. Reizi gadā viņi svinēja šos svētkus un gatavojās pienest jēru. Šajā laikā atnāk Kristus – Jērs, un mirst pie krusta.

Iedomājies, kamēr šie cilvēki visi tajā laikā, kā parasti, kauj savus jērus, viņi kā parasti svin šos svētkus, bet tajā brīdī notika pats interesantākais, pats svarīgākais notikums visā zemes pastāvēšanas vēsturē. Centrālais notikums – Kristus upuris. Kristus upuris, uz ko gaidīja Vecās Derības cilvēki. Kristus upuris, ko mēs esam kā jau notikušu faktu pieņēmuši. Centrālais, ka cilvēki atgriežas ar Kristus upuri Dieva klātbūtnē. Sataisāmā diena un vēl:

Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads. (2. Mozus grāmata 12:2)

Tātad ar šo mēnesi izraēliešiem iesākās gads, viss cikls. Ko tas nozīmē? Ka Pasā laiks ir gada pirmais mēnesis, visu svētību sākums jeb jaunas dzīvības sākums, jeb jaunas dzīves sākums.

Un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu. (Efeziešiem vēstule 5:2)

Tātad Kristus upuris ir upuris Dievam. Viņš sevi upurēja Dievam. Un Jēzus asinis ir Dieva dzīvība uz altāra, kas tiek apmainīta pret tavu dzīvību.

Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli. (3. Mozus grāmata 17:11)

Dieva dzīvība ir Dieva asinis. Salīdzina tevi, dod iespēju tev dzīvot, kas nebūtu iespējams dabiskajā ceļā. Nodrošina tev tādas pārmaiņas, kas nebūtu iespējams dabiskā ceļā. Un tagad pats bēdīgākais, tas ir rakstīts Bībelē, tas vienkārši ir tur rakstīts:

Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)

Un tas jau nav bēdīgākais, tā ir laba ziņa, bet “neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani”. Centrā ir Kristus upuris. Un neviens nevar iemantot mūžīgo dzīvību, neviens nevar nonākt Dieva klātbūtnē, saskaņā ar Dieva Vārdu, kā vien caur Kristus upuri. Tā ir rakstīts Dieva Vārdā.

Bet Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.” (Jāņa evaņģēlijs 6:53)

Kad Jēzus šādi runāja, tad mācekļi pat sabuntojās un aizgāja no Viņa. Tie divpadsmit tur palika un Viņš teica: “Jūs arī iesiet prom?” “Kur tad mēs iesim?” Esi dzirdējis tādu tekstu? Nu kur tad es iešu, vienalga, nav jau kur iet. Pēteris un pārējie: “Nav jau kurp iet, kur tad mēs iesim? Pie Jāņa Kristītāja? Tie jau tur Vecajā Derībā dzīvo galīgi, viņi tur galīgi vispār. Kur tad lai mēs ejam? Pie farizejiem. Pie zēlotiem? Pie Tevis ir mūžīgās dzīvības vārdi.” Ļoti daudz sašķēlās komandā, ļoti daudz aizgāja, jo viņi neizprata, par ko Jēzus runā.

“Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā.” (Jāņa evaņģēlijs 6:53)

Tā tev ir mūžīga dzīvība, bet tikai tam, kas bauda Kristus miesu un asinīm. Un baudīt Kristus miesu un asinis simboliski, mēs to darām, baudot vakarēdienu, bet vakarēdiens pats par sevi jau tevi netuvina Dievam. Dievam tevi tuvina, pirmkārt, pieņemts Kristus upuris tavā dzīvē.

Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Marka evaņģēlijs 16:15-16)

Šeit ļoti konkrēti rakstīts, ka tas, kas netic, tas taps pazudināts, bet kas tic, tiks izglābts, tātad notikums pie krusta ir evaņģēlija centrs, visas Bībeles centrs, visu debess un zemes notikumu centrs. Kas tic evaņģēlijam, tas tiek izglābts, kas netic, tiek pazudināts. Āmen! Ko nu darīt tagad?

Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 9. tēmu “Kristus upuris” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija