Kas ir draudze? Pirmkārt, gribu sākt ar to, kas vispārīgi ir draudze.
Bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. (1.Timotejam vēstule 3:15)
Pāvils māca Timoteju, lai viņš zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, Dieva nams, dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. Draudze ir Dieva valstības pamats, bāze virs zemes, Dieva valstības bāze virs zemes. Visur, kur tiek izvērsta kara darbība, visur ir militāra bāze – vispirms, tā ir loģistika, ceļi, piegādes, finansējums, stratēģiskie plāni. Tiek izveidota bāze, no kurienes startē dažādas grupas, militāras operācijas no turienes tiek veiktas. Ja šīs bāzes nav, militāra operācija nav iespējama. Un tieši draudze priekš Dieva valstības – tā ir bāze šeit, virs zemes. Ko mēs tēvreizē lūdzam? Lai nāk Tava valstība un Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Lai debesu griba, lai Tēva griba, lai Dieva valstība nāktu kā debesīs, tā arī virs zemes, lai šie standarti sāktu darboties šeit virs zemes. Šeit, virs zemes, Dievam ir vajadzīga bāze. Viņš ceļ šo bāzi ar mūsu, ar vadītāju rokām šeit, virs zemes. Draudze ir bāze, bez draudzes nav iespējams svētīt Latviju. Bez draudzes nav iespējama nekāda “militāra” operācija, lai nostiprinātu Dieva valstību šeit, virs zemes. Tātad, draudze ir Dieva valstības pamats, bāze virs zemes, kara bāze. Definīcija. Jūras karabāze – piekrastes un piegulošā jūras daļa, kas nodrošina parasti izkliedētu dislokāciju un plašu spēka manevru, un kas ir spējīga uz visu veidu nodrošinājumu kuģiem, kas tajā bāzējas. Draudzes definīcija. Draudze ir organizēta jaunpiedzimušu kristiešu grupa ar Dieva ieceltiem līderiem, ko vada Svētais Gars. Tā ir vispārīga definīcija.
Jaunajā Derībā tieši grieķu valodas vārds “ekklisía” ir minēts par draudzi un tas nekad nav minēts kā ēka, šis vārds nozīmē – baznīca. Jaunajā Derībā tas nekad nav minēts kā “ēka”, tas atteicas tikai uz sapulci, uz cilvēkiem. Šis vārds “ekklisía” (no grieķu val.) Jaunajā Derībā, pirmkārt, nozīmē sapulci, vienkārši, sapulci. Vecajā Derībā ir templis, bet Jaunajā Derībā templis ir “svēto sapulce”. Otrkārt, Jaunajā Derībā šis vārds “ekklisía” ir minēts kā cilvēki, kas piedalās šajā sapulcē, neatkarīgi no tā, vai dotajā brīdī viņi ir, vai nav sapulcējušies. Draudze ir “ekklisía”, šī sapulce arī tad, mēs dotajā brīdī neesam kopā. Tagad mēs esam kopā, pēc tam mēs ejam katrs tur, kur mēs ejam, un mēs vairs neesam sapulcē. Šis vārds Jaunajā Derībā nozīmē arī to, ka tad, kad mēs neesam kopā, mēs tik un tā esam šī sapulce. Mēs tik un tā esam draudze. Arī tad, kad neesam sapulcējušies fiziski dotajā brīdī. Treškārt, draudze ir izglābto, kas tic uz Jēzu Kristu, sapulce. Izglābto, jaunpiedzimušo sapulce – tie ir tie cilvēki, kas tic uz Kristu.
Dažādi draudzes apzīmējumi, ko var atrast Jaunajā Derībā:
1. Universāla draudze. Draudze, kas nav viena vietējā draudze, bet visas pasaules kristieši, kas tic uz Kristu. Tā ir universāla draudze, kas bija, kas ir un kas būs. Ir, bija un būs. Un tā ir draudze ne tikai uz zemes, bet draudze arī debesīs – universāla draudze. Ne tikai tādā kontekstā kā dažādas konfesijas, bet visi, kas pieder Kristum, tā ir viena draudze, viena miesa, bet arī debesu draudze. Kur tava vecāmamma tagad ir? Kur vectētiņš tagad ir? Mēs nezinām, kurš kā līdz galam, bet vectētiņš ir debesu draudzē. Viņi tur slavē Dievu, tā var saprast pēc Bībeles. Neesmu tur es vēl bijis, paldies Dievam. Vēl neviens mums tur nav bijis, bet draudze nozīmē arī to debesu draudzi. Tu atceries, kad jaunpiedzimušais Jēzus atklājās pirmo reizi, ganiņi un Betlēmes zvaigzne atrada Austrumu gudros un tad tur bija debesu pulku draudze, kas gavilēja un slavēja Dievu. Bija tāds notikums. Bībele saka arī par to, ka draudze ir debesīs, cilvēki nomirst un nokļūst debesīs un viņi tur ir. Arī tur šī draudze ir un virs zemes tā ir. Ar ko runāja Jēzus apskaidrošanas kalnā, tikai ar Dievu? Nē, ar Ēliju, ar Mozu. No kurienes viņi tur parādījās? Cilvēki turpina dzīvot arī pēc šīs zemes dzīves. Bībele saka, ka ir tie, kas pēc šīs zemes dzīves nonāk debesu draudzē. Universāla draudze kā debesīs, tā virs zemes.
2. Vispār draudze vai sapulce, vispārīga sapulce, draudzes apzīmējums.
3. Vietējā, konkrētā, organizētā draudze. Konkrēti lokāla organizēta draudze.
4. Mājas grupa, sapulce. Arī mājas grupa tiek minēta kā sapulce.
Vecajā Derībā sapulce jeb draudze nozīmēja Izraēlu. Visa Izraēla tauta – tā arī bija draudze. Ābrahāma, Īzaka, Jēkaba pēcteči. Viņiem bija svētā vieta, kur viņi pulcējās, iesākumā tā bija saiešanas telts, pēc tam tas pārtapa par templi, viņi pulcējās arī templī īpašos svētku laikos. Vēlāk, jau pēc izsūtīšanas, tika izveidotas sinagogas, jo viņi, pa pasauli izkaisīti, fiziski nevarēja būt savā templī Jeruzālemē. Starp citu, Vecrīgā ir sinagoga, vēsturnieks Pēteris man parādīja. Tā ir diezgan iespaidīga un netika nopostīta, jo līdz ar to būtu nopostītas arī blakus esošās mājas. Tie ir kristiešu draudžu aizsākumi. Tagad draudzes pulcējas jebkurā vietā: mājās, draudzēs, telpās, īrētās, pašu celtās, vai zem klajas debess.
Izraēls bija Dieva klātbūtnes vieta, vieta, no kuras un caur kuru atklājās Dievs. Vieta, caur kuru atklājās Dievs. Draudze šodien ir tā vieta, caur ko atklājas Dievs gan mums pašiem, gan pasaulei. Caur draudzi Viņš atklājas pasaulei. Ja draudze neatklāj Kristu pasaulei, tad Kristus neatklājas pasaulei. Pagājušajās stundās mēs mācījāmies apustuļu ticības apliecinājumu. Tur ir viss koncentrāts, kā izskatās pats pamats kristīgai draudzei. Tādēļ šis arī pamats visai kristīgajai draudzei. Ja mēs runājam par universālo draudzi, visas draudzes nevar pieskaitīt, bet tikai tās, kurām pamatā ir šis apustuļu ticības apliecinājums. “Mēs ticam uz Dievu Tēvu, visa valdītāju, debess un zemes radītāju, uz Jēzu Kristu un Svēto Garu,” un tā tālāk. Tagad nelasīšu visu. Mūsu ticībai ir bāze un pamats, nianses un kādu mūziku spēlē, tas nav svarīgi. Kas bija Izraēla pamatā, kas bija viņu draudzes pamats? Pamatā bija divpadsmit ciltis un tām bija divpadsmit cilts tēvi. Jaunajā draudzē pamatā arī divpadsmit cilvēki, tie ir divpadsmit apustuļi. Kas ir šodienas pamatā? Šodienas pamatā ir draudžu mācītāji un vadītāji. Bet tikai tajās draudzēs, kuras atbilst apustuļu ticības apliecībai.
Draudzes uzbūve.
Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā. (Mateja evaņģēlijs 4:23)
Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa, un Viņš apsēdās un mācīja viņus. (Jāņa evaņģēlijs 8:2)
Jēzus pulcināja draudzi, pulcināja cilvēkus lielos dievkalpojumos, arī sinagogās, lokālās draudzēs, templī, tauta nāca pie Viņa. Un tajā pašā laikā:
Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa. (Lūkas evaņģēlijs 8:1)
Jēzus ir Jaunās Derības draudzes pamatlicējs. Pirmkārt, mēs skatāmies, kā Viņš veidoja draudzi – Viņš kalpoja masām un kalpoja mazām grupām. Tie divpadsmit visu laiku bija pie Viņa, Viņš pat mainīja vietas, kur Viņš sludināja, bet tie divpadsmit visu laiku bija pie Viņa.
Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: “Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.” (Apustuļu darbi 6:2)
Kādā reizē šie divpadsmit mācekļi saaicināja visus mācekļus, tātad, bija vairāk nekā divpadsmit mācekļi. Tas varētu norādīt uz to, ka pastāvēja vairākas grupas, nekā tikai šī viena divpadsmit cilvēku grupa. Ka Jēzus mācekļiem bija arī savi mācekļi, tas ir 100%. Tas, ka Jēzum bija sava mājas grupiņa, ir 100%. “Tie divpadsmit bija pie Viņa.” Un vēl, Jēzum ar saviem mācekļiem bija pat iemīļota vieta, kur viņi pulcējās.
To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā. (Jāņa evaņģēlijs 18:1-2)
Jēzus noturēja grupiņu dārzā, acīmredzot, Ģetzemanes dārzā, šeit ir domāts. Šī bija iemīļota vieta, kur viņi pulcējās ar mājas grupiņu. Mājas grupiņām ir ļoti liela priekšrocība, ka tās var būt faktiski jebkur. Kad ir vajāšanu laiks, lielas draudzes dievkalpojumus nevar noturēt.
Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi. (Apustuļu darbi 2:46)
Tā ir Jaunās Derības draudze pēc Jēzus augšāmcelšanās. Jeruzālemes draudzē bija gan lielās sapulces templī, gan draudze tika apvienota arī mājas grupās. Tās nebija neatkarīgas pašas par sevi, tās piederēja pie draudzes. Gan templī, gan arī grupās.
Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu. (Apustuļu darbi 5:42)
Tātad, lielie dievkalpojumi un grupiņas. Lūk, no kurienes mēs esam ņēmuši savas draudzes modeli, no Bībeles taču. Gan lielie dievkalpojumi, turklāt, mums ir ne tikai tādi kā šodien, bet, kad saaicinām visus, ko vien zinām, piemēram, uz konferencēm. Bet tajā pašā laikā, piemēram, Liepājā dievkalpojumi notiek sestdien, un arī citās pilsētās notiek dievkalpojumi un tajā pašā laikā ir arī grupiņas. Bet šeit ir bāzes dievkalpojums, un pa nedēļas vidu visi pulcējas grupās. Ir draudzes, kuras nedēļas vidū pulcējas tā kā vēl vienā dievkalpojumā, bet mēs pulcējamies grupās. Mēs tā redzam Bībelē. Tas nenozīmē, ka tas, kā dara citas draudzes, būtu kaut kas nepareizs, nē. Mēs esam izvēlējušies, lūk, šādu modeli. Un šis modelis ir ļoti labi nostrādājis.
Vēl ir jāsaprot, ka draudzei bija un ir struktūra un vadītāji. Pretējā gadījumā tas ir tikai bars, neorganizēts bars, un tam nav nākotnes.
Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt. (Apustuļu darbi 14:23)
Pāvils un Pēteris iecēla vadītājus draudzēs.
Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu. (Efeziešiem vēstule 4:11-12)
Kristus miesa, tas ir, draudze. Lai stiprinātu draudzi, lai draudze varētu funkcionēt. Šeit ir minēti vairāki amati. Šeit nav runa par to, ka nāk kaut kādi sapņi, tad es esmu pravietis. Vai arī: “Es pastāstīju kaimiņam par Dievu, es esmu evaņģēlists.” Vai: “Es saviem bērniem pamācīju Bībeli, es esmu mācītājs.” Tas to nenozīmē. No vienas puses mēs visi esam apustuļi, mācītāji, skolotāji, gani, evaņģēlisti, pravieši, bet mēs visi neesam šādā amatā. Šim apzīmējumam, piemēram, “mācītājs” ir būtība, bet ir arī amats “mācītājs”, šajā rakstvietā nav runa par būtību, bet gan par amatu. Ka Dievs ir devis šos cilvēkus, lai stiprinātu draudzi, lai saturētu to kopā, lai virzītu un lai uzvarētu. Kas ir apustulis? Apustulis ir cilvēks, kura pārraudzībā ir daudz draudžu, apustuļa pārraudzībā ir arī bīskapi. Tā kā vecākais bīskaps, bet apustulis – tā ir augstākā pilotāža. Par tādiem varētu saukt, piemēram, Billiju Grehemu (Billy Graham). Uz viņu nevar tā skatīties – viņš ir baptists un mums viņš neinteresē. Nē, uz viņu skatās visas konfesijas. Viņš ir miris, debesīs, bet tas, ko viņš ir paveicis šeit, virs zemes, ir zināms. Tie ir tādi mega līderi, kuri ietekmē visu Kristus miesu virs zemes. Piemēram, Reinhards Bonnke (Reinhard Bonnke). Ja godīgi, Latvijā nevienam nevajadzētu saukties par apustuļiem. Ja kādreiz dzirdi, ka kāds ir apustulis – tas ir pārāk skaļi teikts. Es vairāk par apustuli uzskatu tāda veida kalpotāju, kas ietekmē visu pasauli. Dāgs Hevards-Mills (Dag Heward-Mills), vēl pieci gadi un viņš būs arī apustulis, es tā domāju. Viņš sevi nesauc par apustuli, viņš ir bīskaps, es domāju, ka viņš ir viens no cilvēkiem, kas ietekmē visu pasauli. Es uzskatu, ka tie ir šie apustuļi. Tālāk jau seko bīskapi, pravieši, bet tas nav cilvēks, kas pravieto, tas ir amats. Evaņģēlists nav tas, kurš skraida pa ielām. Tāds kā Reinhards Bonnke (Reinhard Bonnke), tas ir evaņģēlists. Konkrēti, ja mums draudzē būtu tā, ka es esmu mācītājs, bet ja es nebraukātu pa pilsētām, bet būtu kāds cits, kas to dara, viņš būtu evaņģēlists, viņa amats būtu evaņģēlists. Viņš braukā, organizē evaņģelizācijas, grupiņas neskaitās. Ja visā draudzē tiek organizētas evaņģelizācijas, ja viņš viens cilvēks atbild par visu evaņģelizāciju, tur ir mācītājs, apustulis, un pēc tam ir evaņģēlijs. Tas pats gans un mācītājs, skolotāji utt. Draudzē bija un ir struktūra, un vadītāji.
Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. (Mateja evaņģēlijs 5:13)
Draudzei ir ilgtspēja, tikai tad, ja tās galvenais mērķis ir augt un izplatīt evaņģēliju.
Jēzus upura mērķis ir pasaules glābšana caur draudzi, caur tevi, caur mums kopā. Ja sāls ir nederīga, tad ar ko sālīs? Skatoties uz draudzi ilgtspējīgā perspektīvā: draudze nevar pastāvēt, ja tās fokusā vai mājas grupu fokusā nav cilvēku glābšana. Neaizmirstiet savu pamatuzdevumu – pievest Kristum cilvēkus, glābt cilvēkus, audzēt grupiņas.
Kas notiek dievkalpojumos un grupās?
Katra grupiņa ir miniatūra dievkalpojumam. Grupiņās vairāk uzsvars ir uz sadraudzību, mācītājs nevar aprūpēt katru cilvēku individuāli, katru uzklausīt, tāpēc tas notiek grupiņās. Dievkalpojumos sākumā pieturējās pie sinagogu dievkalpošanas kārtības. Kas notika sinagogās? Lasīja Rakstus. Pirmajās draudzēs Rakstu vietā sāka lasīt arī apustuļu vēstules. Notika Dieva slavēšana, lūgšanas, sludināšana, roku uzlikšana, pravietošana, vakarēdiens, arī ziedojumu vākšana, arī templī bija ziedojumu vākšana. Jaunās Derības draudzēs arī vāc ziedojumus. Tas sastāda draudzes budžetu, ar kuru viņi var darboties, lai izpildītu savu misiju virs zemes. Kas notiek grupiņās? Sadraudzība, slavēšana, pielūgsme, lūgšanas, svētrunas iztirzājums. Dievkalpojumā ir svētruna, ko grupiņās pārrunā. Ir arī mācība, liecības, evaņģelizācija, mācekļu veidošana un arī ziedošana.
Kāpēc ir jāpieder pie draudzes? Tāpēc, ka draudze ir Kristus miesa.
Un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.” (Apustuļu darbi 9:4-5)
Ko vajāja Sauls – draudzi vai Jēzu? Viņš vajāja draudzi. Šeit tiek ielikta vienādības zīme – draudze ir Jēzus un Jēzus ir draudze. Viņš ir galva un mēs esam Viņa miesa.
Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus. (1. Korintiešiem vēstule 12:12)
Mēs visi esam vienā garā kristīti kā viena miesa, visi dzirdināti ar vienu garu. Kristus ir galva, mēs esam miesa, mēs esam viens ar Kristu. To māca Bībele. Tad ir tāds jautājums: vai var būt ar Dievu ārpus draudzes? Tas nav iespējams. Draudze ir Kristus miesa. Un kas nepieder pie miesas, tas nepieder pie Kristus. Tur neko nevar palīdzēt, tā vienkārši ir.
Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū. (Mateja evaņģēlijs 18:20)
Tāpat kā Vecajā Derībā draudzē templis bija Dieva klātbūtnes vieta, tāpat arī šodien draudze ir Dieva klātbūtnes vieta, mājas grupiņa ir Dieva klātbūtnes vieta. Nepiederēt pie draudzes ir tīšs grēks.
Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. (Ebrejiem vēstule 10:25)
Draudze ir ārkārtīgi svarīga. Kāpēc jāpieder pie draudzes? Bībele runā par divām vietām, kur cilvēks dodas pēc nāves: elle un debesis. Viens no iemesliem, kāpēc piederēt pie Kristus un draudzes, ir, lai iemantotu debesis un izbēgtu no mūžīgās sodības, arī tas ir gana labs iemesls, arī priekš tiem, kas neko citu labu nevar saskatīt draudzē.
Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem. (Ebrejiem vēstule 12:22-23)
Esot draudzē, tev ir pieraksts debesīs. Esi skatījies tās dažādas filmas, kur ir vārti uz nākotni, vārti uz citu dimensiju? Draudze ir vārti uz debesīm, esot draudzē, esot Kristus miesā, tu esi pierakstīts ne tikai draudzē, bet arī debesīs. Tu iemantosi debesis un esi debesu pilsonis. Tu garīgi augsi draudzē.
Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā. (Efeziešiem vēstule 4:16)
Esot draudzē, tu audz garīgi. Dieva valstība nāk tikai caur draudzi, arī personīgi tavā dzīvē, gan draudze, gan indivīds aug tikai tad, ja ir pareizi noorganizēta draudze, kad katram šajā draudzē ir viegli atrast savu vietu un šeit var augt. Vai tu vēlies aiziet līdz galam?
Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. (Apustuļu darbi 2:42)
Šeit runa ir par konkrētu draudzi ar konkrētu mācību, cilvēkiem, kas savā starpā ir sadraudzībā. Kāpēc vēl ir labi piederēt pie draudzes? Tev būs Dieva aizsardzība un vadība.
Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu. (Apustuļu darbi 20:28)
Dieva vārds saka, ka draudzē ir struktūra, vadītāji, kas ir iecelti par sargiem. Savā ziņā, esot draudzē, tev ir Dieva apsardzība. Kāpēc ir labi piederēt pie draudzes? Grupiņā par tevi lūgs Dievu. Nav labs iemesls? Vienreiz viens cilvēks man stāstīja, ka nevēlas vairāk būt attiecīgajā grupiņā, jo uzskatīja, ka viņa vadītājs par viņu nelūdz Dievu. Es atļāvu viņam doties uz citu grupiņu. Personīgā lūgšana ir iespējama reāli vairāk grupiņās. Katrā grupiņā ir laiks lūgšanām, kad cilvēki pasaka savas vajadzības un visa grupiņa lūdz Dievu par tām. Vadītājs to visu organizē un visa grupiņa lūdz. Tev nav jāuztraucas, vai vadītājs speciāli lūdz vai nē. Bet cik forši būt draudzē, jo par mums lūdz grupiņā. Foršs iemesls būt draudzē.
Bet bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izskaidroja. (Marka evaņģēlijs 4:34)
Tad, kad tev ir pieeja grupiņā pie līdera, draudzē mācītāja, tu saņem garīgi nobrieduša cilvēka padomus, lai varētu pieņemt pareizus lēmumus savā dzīvē. Jēzus saviem mācekļiem īpaši izskaidroja: viens ir, ka tu klausies sprediķi, bet otrs – saruna ar cilvēku konkrētajā situācijā. Un atceries, ka neviens grupiņas vadītājs nevar noteikt, kā tev ir jādzīvo. Ja tā ir, nāc pie manis un pastāsti, atrisināsim šo situāciju.
Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum! (1. Korintiešiem vēstule 11:1)
Draudzē tev ir priekšā cilvēki, arī mācītājs, kam tu vari dzīties pakaļ. Tev draudzē būs ticības paraugs cilvēka izskatā. Kas tev ir jāiekaļ – bet tev nav jālīdzinās itin visā kā es, jo tu esi tu un es esmu es. Tieši Bībeles principi, Bībeles mācība – tam tu vari līdzināties. Es tev nevaru pilnā mērā iemācīt specifiskas lietas, tur ir vajadzīgs speciālists tajā jomā. Es nevaru Beātei vijoli iemācīt spēlēt. Viņai jādodas uz mūzikas skolu, pie speciālistiem. Tu esi tas, kā tu pats par sevi domā. Kas esmu es? Es sev esmu tas, kas esmu, bet tavās acīs es esmu tas, kā tu par mani domā. Dzenies pakaļ, tur kur tev kaut kas noder. Atceries, pilnīga ir tikai draudze – tu kļūsi pilnīgs.
Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei. (Efeziešiem vēstule 1:22)
Kas ir miesa, pilnība, kas visu piepilda? Pilnīga ir tikai draudze. Kopā ar draudzi tu esi pilnīgs, jo tu būsi čempions. Katrs čempiona komandas dalībnieks ir čempions. Individuālisms ir paredzēts tikai draudzes ietvaros, bet uzvar komanda, nevis indivīds. Tu piederēsi pie Dieva ģimenes. Vai mēs tēvreizē lūdzam “Mans Tēvs”? Nē: “Mūsu Tēvs debesīs, lai top Tavs vārds,” tu piederi pie Dieva ģimenes, tev ir brāļi un māsas, un nekāds velns tevi neuzvarēs.
Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Šeit nav runa par to – vai es izgāzos biznesā, es izgāzos citā jomā, kaut kas nesanāca. Šeit runa ir par garīgām lietām, tev būs garīgais pamats, tu būsi uzvarētājs garīgā sfērā, tad, ja tu būsi draudzē, ka tu piederi pie Dieva ģimenes. Velns neuzvarēs tikai draudzi, nevis atsevišķi cilvēku ārpus draudzes, lai cik skaisti viņš nerīkosies, tam nav nekādas nozīmes. Mūsu uzdevums draudzē ir evaņģēlijs – pamatu pamats.
“Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” (Jāņa evaņģēlijs 15:14)
Ja tu būsi draudzē, tev būs jauni draugi. Draugi ir vajadzīgi, vai ne?
Mateja evaņģēlijā Jēzus piemin, ka bija izsalcis, izslāpis, netika uzņemts, bija neapģērbts. Kontekstā un precīzi šajā rakstvietā nav runa par cilvēkiem, kas ir ārpus draudzes, bet par to, ka jāatbalsta atraitnes, cilvēki cietumā, par to, ka jāapmeklē slimnīcas, arī finansiāli jāuztur tie, kas nokļuvuši grūtībās. Jautājums, vai tiešām tas tā ir?
Godā atraitnes – tās, kas ir īstas atraitnes. (1. Timotejam vēstule 5:3)
Ko nozīmē – godāt atraitnes? Sieviete paliek bez vīra, viņai nav iztikas līdzekļu. Draudze maksāja, bet tikai īstajām atraitnēm. Nevis tās, kuras izlikās, bet tās, kuras bija draudzē kalpojošās. Īsts draudzes loceklis. Draudze ir Dieva svētīta vieta, kas rūpējās par cilvēka garīgo aprūpi, atbalsta, protams, arī finansiāli, bet tas nenozīmē par pilna mēra uzturēšanu, pensiju vai kā citādi, par to rūpējās valsts. Kādreiz struktūra bija citādāka, tāpēc draudze bija uzņēmusies pienākumus gādāt par tiem cilvēkiem, kuri ir draudzē, atraitnes, bāreņus. Jēkabs saka: ja tu negādā par bāreņiem, tad tu es ļaunāks par neticīgu. Nav runa par bāreņiem, ja tu neapciemo bērnunamu vai neesi uztaisījis zupas virtuvi, tu neesi nekāds kristietis. Nē, tas nav tavs pienākums, valsts par to gādā. Kāpēc ir labi būt draudzē? Tāpēc, ka tevi atbalstīs nespējas gadījumā, bet valsts nodrošina finansiāli. Draudze tevi atbalstīs, lūgs Dievu par tevi, nepametīs, aizies ciemos pie tevis, kas arī ietver finansiālo pusi, bet tas nenozīmē, ka mums tagad tevi jāuztur, draudze pilda citu funkciju. Draudze ar tevi būs kopā jebkādos dzīves apstākļos, kaut būsi vecs, cietumā vai slimībā. Draudzē tev iemāca, kā gūt panākumus biznesā, un sevi nodrošināt līdz mūža galam. Jāatbalsta cilvēki problēmās, pirmkārt, jau savējos.
Tu vari baudīt mūsdienīgu mūziku un slavēt Dievu, tu varēsi attīstīt savu potenciālu dažādās draudzes kalpošanās, dzirdēsi svētrunas par sev aktuālo dzīves sfēru, bezmaksas mācības, ne tikai par Bībeles tēmām, kā arī iegūsi citas zināšanas, baudīsi vakarēdienu. Apustuļi pastāvēja apustuļu mācībā un maizes laušanā, un lūgšanās. Varēsi kristīties. Runājot par kristībām un vakarēdienu, draudzē ir apmeklētāji un draudzes dalībnieki. Ienākot šeit, draudzē, tu neredzēsi atšķirību. Lūk, cilvēks ir atnācis, un viņš vienkārši ir šeit, draudzē. Tas, ka tu neesi draudzes dalībnieks, nenozīmē, ka neesi draudzē. Mēs esam paraugs draudzē un pasaulei. Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta, mēs it īpaši kā draudze. Tad, kad draudzes apmeklētājs izpilda attiecīgos noteikumus, viņš var kristīties un kļūt par draudzes locekli. Apmeklētājiem ir ideāls, pēc kā tiekties.
Daži noteikumi, lai kļūtu par draudzes dalībnieku:
1. Nostiprināts. Tas nozīmē aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, izsūtīt to, nav jābūt līderim, bet ka tu esi ar Dievu, un to var redzēt tavā dzīvē.
2. Virzās pa panākumu kāpnēm. Tas nozīmē, ka tu virzies uz priekšu, bet tev ir ideāls. Atgādinu, ka tas viss nav akmenī kalts, ir dažādas situācijas un apstākļi, katrs mēs esam savādāks un katram ir savas iespējas, varam arī pielāgot.
3. Pabeigta Bībeles skola, kas ir obligāti, un šo skolu var pabeigt trijos mēnešos. Šo skolu nu katrs var iziet.
4. Regulāri apmeklē draudzes dievkalpojumus un mājas grupu.
5. Regulāras personīgas attiecības ar Dievu, kas ir Bībeles lasīšana un lūgšana, ieteicams to praktizēt katru dienu, protams, var būt dažādas nianses.
6. Uzticams savai draudzei un tās mācībai.
7. Evaņģelizē jeb glāb pazudušos, piedaloties dažādos pasākumos, tu centies, lai cilvēki ienāktu draudzē.
8. Inkaunters.
9. Svēta dzīve. Neviens cilvēks nespēj nodzīvot pilnīgi svētu dzīvi, nav te ideāla cilvēka, bet visā pamātā ir jādzīvo tā, kā grib Dievs. Tam kam vēl ir atkarības, viņš ir tikai draudzes apmeklētājs, bet viņš kļūst lēnām par draudzes dalībnieku. Ja redzi kādu atkarībās, viņš nevar būt dalībnieks šodien, bet viņš mainās un ir procesā. Lai būtu draudzes dalībnieks, tad nevajadzētu būt problēmām ar pamatlietām, kas apkauno visu draudzi.
10. Desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi. Cilvēks atbalsta draudzi ar savām finansēm, jo, kur ir tava manta, tur ir tava sirds, cilvēks apzinās, ka tā ir viņa draudze, ka grib kopā ar draudzi realizēt visus draudzes projektus un mērķus, ko Dievs mūsu draudzei ir atklājis.
11. Ievēro gavēņus. Izvēlies, no kā tu gavē. Viena diena jau nav nekas iztikt bez ēdiena. Gavēnis pat ir labi veselībai, protams, jāskatās pašam pēc situācijas un veselības stāvokļa.
12. Bērnus jāaudzina pēc Dieva principiem. Nevar būt tā, ka esi kristietis, bet bērni dzīvo kā paši grib. Citādi nevar būt draudzes loceklis.
13. Paklausīgs savam vadītājam un respektē savu grupas vadītāju.
14. Neaizraujas ar citu draudžu mācību, nereklamē, neapmeklē viņu konferences. Tu esi savas draudzes patriots. Ja šī ir tava draudze, tavs mācītājs, kādēļ tu nevari ielaikot vai noreklamēt? Mēs atzīstam citas draudzes, bet katras draudzes mācība ir atšķirīga, kas var tevi aizvest prom no ticības.
15. Kristības. Kristības notiek tiem, kas vismaz trīs mēnešus regulāri apmeklē draudzes dievkalpojumus un mājas grupu, kas atbild draudzes dalībnieka noteikumiem. Un katrs dalībnieka gadījums tiek izvērtēts individuāli, ņemot vērā kādus individuālos apstākļus.
Draudzes apmeklētāji ir visi pārējie, kas apmeklē draudzi vai mājas grupu sapulces. Aicinu pievienoties, apmeklēt draudzi un nospraust mērķi kļūt par draudzes dalībnieku. Ja esi draudzes apmeklētājs, ieplāno un ej uz mērķi, lai kļūtu par draudzes dalībnieku, izpildi noteikumus, lai kristītos un būtu ne tikai apmeklētājs, bet draudzes dalībnieks!
Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 13. tēmu “Draudze” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
