Nākošā tēma: “Evaņģelizācija un mācekļu veidošana”. Kas tad ir evaņģēlijs? Euangélion tulkojumā ir labā vēsts, tas ir Bībeles centrs, vēsts par krustu. Runa ir par Jēzus dzīvi, par Viņa nāvi, augšāmcelšanos un evaņģelizācija ir šī fakta sludināšana. Tu stāsti cilvēkiem labo vēsti, ka Jēzus ir miris, ka Viņš ir dzīvs un augšāmcēlies, un ka tev pieder glābšana, ka tev pieder visu Dieva apsolījumi. Tātad cilvēku pievešana pie Kristus ir evaņģelizācija. Kas tad ir mācekļu veidošana? Tā ir aprūpe. Tu cel viņiem ticību, tu palīdzi viņiem iesakņoties draudzē, palīdzi viņiem iepazīt Dievu. Jo kad cilvēks ir piedzimis, viņam ir jādod ēst. Tāpat ir ar mazu bērnu, viņš tiek aprūpēts. Līdzīgi ir ar kristiešiem, kas piedzimst no augšienes, viņi ir tā kā mazi bērniņi, viņi ir jāaprūpē un jāpalīdz saprast garīgos principus, garīgās lietas. Evaņģelizācija iet roku rokā ar mācekļu veidošanu. Tas ir kā vilciens uz divām sliedēm, jo nevar būt tikai evaņģelizācija, ir jābūt arī pēc tam šo cilvēku aprūpei, viņu pievienošanai Kristum, nostiprināšanai draudzē, lai viņu dzīves izmainās. Kāpēc ir jāevaņģelizē? Kāpēc ir jāveido mācekļi? Ko saka Dieva vārds par to?
1. Tā ir Jēzus lielā pavēle.
“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)
Cilvēki nevar izglābties ja mēs nepildām Kristus lielo pavēli. Es un tu, mēs esam Kristus miesa, mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas. Viņš pats nerunās uz cilvēkiem, bet mēs iesim un runāsim uz cilvēkiem, tā ir mūsu atbildība. Mēs sadarbojamies ar Svēto Garu, jo ne jau Svētais Gars runās vai internetā rakstīs cilvēkiem, bet mēs. Mēs būsim tie, kas aizsniegs cilvēkus. Jo Svētais Gars sūta tieši tevi, Viņš sūta savu miesu, savu draudzi pie cilvēkiem.
2. Jēzus atnākšanas mērķis ir evaņģelizācija un mācekļu veidošana, glābšana.
Jo cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo. (Lūkas evaņģēlijs 19:10)
Tā ir vēsts par to, ka Jēzus ir augšāmcēlies, Viņš samaksājis pilnu cenu par taviem grēkiem. Viņš bija miris trīs dienas, Viņš bija kapā, Viņš ir dzīvs, Viņš sēž pie Tēva labās rokas un caur Svēto Garu ir šeit mūsu vidū. Un ikviens kas viņu piesauc tiks izglābts uz mūžīgiem laikiem no mūžīgas pazušanas ellē.
Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. (Romiešiem vēstule 10:13)
Ir jāsaprot, ka tad mainās cilvēka dzīve. Viņš izveido reālas attiecības ar Dievu. Lūk, tā ir tā labā vēsts, evaņģēlijs. Tas nav tikai pasludināt, tas ir pēc tam izveidot attiecības ar Dievu.
3. Evaņģelizācija un mācekļu veidošana ir Dieva mīlestības izpausme augstākajā formā.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Ko tad mēs vēl varam cilvēkiem iedot vairāk? Kā mēs varam cilvēkiem vairāk izrādīt mīlestību? Ko mēs varam tik īpašu iedot? Kas var būt vēl labāks, kā izglābt cilvēku no elles? Kas var būt lielāka dāvana, lielākā mīlestības izrādīšana, kā atvest cilvēku uz draudzi? Citi saka: “Tu tikai gribi atvest uz to savu draudzi.” Bet, protams, kur tad vēl? Tikai uz šejieni.
4. Evaņģelizācija un mācekļu veidošana ir visas mīlestības un bauslības kopsavilkums.
[..] mīli savu tuvāko kā sevi pašu. (Romiešiem vēstule 13:9)
Mēs varam cilvēkiem palīdzēt, varam uzdāvināt naudiņu, varam palīdzēt ar morālu atbalstu, varam kaut kādās dzīves situācijās aiziet palīdzēt. To mēs arī darām, un tas ir pareizi. Bet mīlestības augstākā izpausme būs, ka pasludināsim evaņģēliju un ievedīsim viņus draudzē, un ka viņi piedzims no augšienes.
5. Dievs grib, lai visi tiek izglābti.
Kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. (1. Timotejam vēstule 2:4)
Tik daudz esmu dzirdējusi, ka cilvēki saka: ka tam jau tur nevajag, viņš ir cietais rieksts. Nāks, jo to saka Dieva vārds, ka visiem jātiek izglābtiem. Es vēl nebiju atgriezusies pie Dieva, ka par mani neticēja, jo domāja, ka man tiešām Dievu nevajadzēs. Es staigāju pa klubiņiem, biju ballīšu meitene, man bija pirksti gaisā. Man liekas, ka par mani tā īsti nelūdza Dievu, par citām draudzenēm lūdza, bet ne par mani. Kāpēc neticēja par mani? Vienalga, kāds cietais rieksts cilvēks liekas, ka viņam jau nu tiešām nevajadzēs, nē, viņam vajadzēs Dievu, vajadzēs glābšanu, tamdēļ ka Dieva vārds to saka.
6. Tas ir neatņemams veids, kā nāk Dieva valstība.
Un Dieva valstībai ir jānāk. Kā nāk Dieva valstība? Vai caur smaržu vai caur ko citu? Tā nāk caur to, ka mēs glābjam cilvēkus.
Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. (Mateja evaņģēlijs 6:10)
Tā nav tikai pantiņa skaitīšana. Tas ir, ka mēs reāli ejam un atvedam cilvēkus uz draudzi, lai mēs redzam Dieva valstību. Mēs ejam un atvedam, lai Dieva valstība iet plašumā. Atceros, ka Amerikā es mācījos evaņģelizācijas skolā. Mēs tūkstošiem sludinājām, ņēmām mikrofonus stadionā, četras minūtes sludinājām evaņģēliju un cilvēki pieņēma Jēzu. Mēs autobusos lecām iekšā un pansionātos sludinājām, un tūkstošiem cilvēku ieaicināja Jēzu savās sirdīs. Es skaitīju līdzi toreiz, cik Jēzu ir pieņēmuši caur to, ka esmu pasludinājusi evaņģēliju, un ka esmu teikusi, lai pieņem Jēzu savā sirdī. Bet kur tad pēc tam tie visi cilvēki palika? Nekur, jo viņi netika uzaicināti tālāk nekur. Tā kā maz bērniņš piedzimst, viņš ir jābaro un jāieved draudzē, viņš ir jāaprūpē.
7. Tikai no cilvēkiem var uzcelt Dieva namu, Dieva valstību.
Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu [..]. (1. Pētera vēstule 2:5)
Dievam namu ceļam no cilvēkiem, no glābtām dvēselēm. Tas ir veids, kā tiek celts Dieva nams.
8. Jēzus staigāja sludinādams, mācīdams, izdzīdams ļaunus garus un dziedinādams.
Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. (Mateja evaņģēlijs 9:35)
Mēs evaņģelizējam un veidojam mācekļus, jo Jēzus staigāja no vietas uz vietu, no pilsētas uz pilsētu sludinādams, mācīdams, izdzīdams ļaunus garus un dziedinādams. Mēs esam tie, kas iet pie cilvēkiem, kas sludina, māca, izdzen ļaunus garus, dziedina. Mēs saskaramies ar pārdabisko, un citreiz cilvēki to nevar saprast. Man bija situācija, ka cilvēks atnāca uz grupiņu galīgi slims, pusguļus gulēja. Pēc grupiņas nākošajā dienā man raksta, ka ir enerģijas pilns, grib dzīvot, slimības vairs nav. Tur jau uzreiz uzradās šaubīgie, kas teica: “Nu, nu! Ar iesnām iet uz grupiņu? Jāsēž mājās, uz publiskām vietām nevar iet.” Redzi, mēs dzīvojam tajā, ka esam ticības cilvēki. Mēs zinām, ka Jēzus ir augšāmcēlies, Viņš dziedina un es varu ar iesnām aiziet uz grupiņu, protams, katram ir sava ticība, savs ticības līmenītis, par to nav stāsts. Bet ka mēs saskaramies ar šo pārdabisko, ar to, ka Jēzus dziedina, atbrīvo, un, ja mēs lūgsim par slimajiem, ja mēs uzliksim rokas un pavēlēsim kaitēm aiziet, tad tās aizies.
9. Mēs evaņģelizējam un veidojam mācekļus, jo esam Kristus miesa virs zemes.
Jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi. (1. Korintiešiem vēstule 12:27)
Mēs neredzam Kristu ar fiziskām acīm, mēs esam tie, kas Viņu redz ar gara acīm. Bībele saka, ka mēs esam Viņa miesa, mēs esam tie, kas iet, kas mīl cilvēkus, tie, kas strādā, kas runā ar cilvēkiem, kas aicina viņus. Un mums atsaka un mēs atkal un atkal aicinām, un mums atkal un atkal atsaka. Un ir viens puisis, kuru aicinu un aicinu, un jau apmēram gads, kā aicinu. Viņš bija grupiņā un viņš saka: “Lūdzu, tu tikai turpini aicināt mani.”
10. Primārais mērķis ir izglābt tevi, un sekundārais ir darīt tevi par glābēju.
Un, pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki. Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Marka evaņģēlijs 1:16-17)
11. Par Dieva bērniem tiks saukti tie, kas evaņģelizē.
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. (Mateja evaņģēlijs 5:9)
12. Tie, kas neevaņģelizē, nav derīgi nekam.
Tie kritīs par pasaules upuri, tie atšķirs sevi no Dieva valstības. Kāda mums kā kristiešiem ir galvenā prioritāte, mūsu dzīves mērķis, galvenais dzīves uzdevums? Nopirkt skaistu mašīnu? Arī labi. Iegādāties mājokli? Super. Izveidot ģimeni? Kolosāli. Bet tas nav galvenais, galvenais uzdevums un prioritāte ir glābt cilvēkus.
Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. (Mateja evaņģēlijs 5:13)
13. Dievs prasīs no mums katra atbildību.
Un Bībelē sacīts: “Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina Manā Vārdā, kad Es saku bezdievim: tev jāmirst! – un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību.” (Ecēhiēla grāmata 3:17-19)
Tad nu Dievs mums skaidri atklāj, ka mūsu uzdevums ir iet pie cilvēkiem un stāstīt viņiem evaņģēliju, sludināt, aicināt, jo citādi Dievs atbildību par šo cilvēku pazušanu atprasīs no mums. Nav svarīgi, atgriezās vai neatgriezās, tu aizgāji un pastāstīji, uzaicināji, pateici, tu būsi sludinājis, un tā tu būsi izglābis savu dzīvību.
Kaut kur lasīju, nezinu vai tā ir, vai dzirdēju, vai klausījos kādā svētrunā, ka pirms cilvēks nāk pie Dieva, vidēji kādi sešpadsmit cilvēki viņu jau bija uzrunājuši. Un varbūt, ka tu būsi šis sešpadsmitais kādam.
14. Nekāds attaisnojums netiks pieņemts tam, kāpēc nesludināji.
Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju. (Galatiešiem vēstule 4:13)
15. Jēzus skaidri saka, ka evaņģelizācija ir steidzama, tā ir neatliekama, tā ir prioritāte, un ikviens, kurš vilcinās kaut kādu iemeslu dēļ, tas nepieder Dieva valstībai.
Un uz kādu citu Viņš sacīja: “Nāc Man līdzi!” Bet tas sacīja: “Atļauj man papriekš noiet un apglabāt savu tēvu.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus.” (Lūkas evaņģēlijs 9:59-60)
16. Tu vari kļūt vainīgs dvēseļu pazušanā.
Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. Tagad es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsit, jūs visi, kuru vidū es esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību. Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā. (Apustuļu darbi 20:24-27)
Pāvils apliecina, ka viņš nav kavējies un nav vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Tas nenozīmē, ka mēs vairs nevaram dzīvot dzīvi uz zemes. Dzīve ir skaista. Mums patīk atpūsties, patīk vis kaut ko foršu sadarīt ar draugiem kopā, un labu restorāniņu aiziet vai šopingā, bet es domāju, ka šeit ir runa par prioritāti, ja pareizi saliekam prioritātes, tad noteikti mūsu dienas kārtībā vai nedēļas grafikā būs evaņģelizācija. Tā ir sāls visam. Tas dod dzīvei īpašu garšu, ļoti īpašu garšu, es teiktu – dzīves jēgu.
17. Tāpēc, ka liecināšana ir neatņemama tavas ikdienas sastāvdaļa.
Liecināšanai ir jābūt neatņemamai mūsu dzīves sastāvdaļai.
Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! (1. Korintiešiem vēstule 9:16)
Pāvils saka, ka nav jālepojas ar to. Slikti būs, ja nesludināsi evaņģēliju.
18. Tāpēc, ka Jēzus apmeklēja mājās un pavadīja laiku ar grēciniekiem.
Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. (Mateja evaņģēlijs 9:10)
Jēzus apmeklēja cilvēkus viņu mājās un pavadīja ar viņiem laiku, tie bija grēcinieki, muitnieki, atstumtie, nabadzīgie, kā arī spitālīgie. Viņi sēdēja pie viena galda, ēda, runājās, un jūdiem tas tajā laikā nebija pieņemts un par to varēja nolinčot. Mums arī ir jāiet pie dažādiem cilvēkiem, jāveido komunikācija, kā to darīja Jēzus un jāpavada laiks kopā. Un viņi nāk pie Kristus.
19. Jēzum bija 12 mācekļi.
Un, kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem. (Mateja evaņģēlijs 26:20)
Agrāk, kad es jau ilgu laiku biju kristiete, es nebiju pamanījusi, ka Jēzum ir mācekļi un to, ka, ja es vēlos sekot Jēzum, arī man ir jāveido mācekļi, jāpieved cilvēki pie Kristus, jāieved draudzē.
20. Tāpēc, ka tiem, kas evaņģelizē, nekā netrūks.
Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes. Un, to nomanīdams, Viņš uz tiem sacīja: “Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta? Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Jūs neatminaties, kad Es tās piecas maizes tiem pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie Viņam saka: “Divpadsmit.” “Bet, kad Es tās septiņas maizes tiem četriem tūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?” Un tie saka: “Septiņus.” Un Viņš tiem sacīja: “Vai jūs vēl nesaprotat?” (Marka evaņģēlijs 8:16-21)
Es skatos draudzē, ka tie, kas tiešām evaņģelizē un dara evaņģelizācijas darbu, tiem nekā netrūkst. Daudziem šķiet, ka esot ģimenē, darbā, evaņģelizācijai nebūs laika, bet tie, kuri tiešām iet, tam netrūkst nekā – ne veselības, ne prieka, ne naudas. Dievs pārdabiski piemet. Tiem, kuri evaņģelizēm ir kā aizsardzības mūris apkārt. Protams, tas nenozīmē, ka nav jārisina problēmas, bet principā, kad salīdzina, tad tiem, kas evaņģelizē, tiem tiešām nekā netrūkst. Vienalga, vai tā būtu dvēseles vajadzība, kas ir jāapmierina vai fiziska vajadzība, naudiņa vai vēl visādas lietas, kuras cilvēkiem ļoti gribas un kas ir svarīgas priekš mums. Tātad, ja tu evaņģelizē, veic šo darbu, tad tiešām nekā netrūks.
21. Tāpēc, ka tev ies līdzi zīmes un brīnumi.
Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. [..] Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs.” (Marka evaņģēlijs 16:15-18)
Arī tev pašam būs pārdabiska apsardzība. Jā, tiem cilvēkiem, par kuriem tu lūgsi, ies ārā ļaunie gari, bet tev pašam arī būs pārdabiska apsardzība.
22. Tava gaisma un tumsa ir atkarīga no evaņģelizācijas.
Bet sapratīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam. (Daniēla grāmata 12:3)
Katrā ziņā, ja evaņģelizē, tad remdenība tiešām nepiezagsies. Ja tu gribi aizdegties, nokratīt savu vienaldzību, vēlies nokratīt visus: “Es nevaru, man nesanāks,” tad sāc evaņģelizēt. Ja tu jūti, ka aiziet ne tajās sliedēs, darbs, hobiji pārņem pārāk daudz un negribas vairāk Dieva lietas, tad sāc evaņģelizēt un atkal uzjundīsi atpakaļ uguni.
23. Tāpēc, ka iespēja evaņģelizēt ir privilēģija un žēlastība.
Man, vismazākajam starp visiem svētajiem, dota šī žēlastība pagāniem pasludināt Kristus neizdibināmo bagātību. (Efeziešiem vēstule 3:8)
Es tā domāju, kas tā ir par žēlastību un kā izskatās. Vismaz viens, ka žēlastība ir nekasīties savā starpā. Esmu ievērojusi, ka tur, kur nenotiek evaņģelizācijas darbs, tur cilvēki sāk klačoties, kasīties, aprunāt viens otru, piekasīties pie sīkumiem, nepareizi čupoties, sākās visādas pretenzijas pret grupiņu, vadītāju, kā arī mācītāju vai draudzi. Nesen dzirdēju no viena cilvēka, ka viņam draudzē vairs neesot tas līmenis, ka prasās cits līmenis. Respektīvi, iezogas lepnība. Tad, kad tu evaņģelizēsi, tev būs žēlastība saglabāt pazemīgu sirdi, satikt ar apkārtējiem un tas tevi neizmetīs ārā. Iedomas, ka tu esi labāks, var izmest ārā no laiviņas.
24. Tāpēc, ka cilvēki nevar izglābties no elles, ja nepildām Kristus pavēli.
Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina. (Romiešiem vēstule 10:13-14)
Tātad Dieva vārds saka, ej un sludini, jo ir daudzi, kas grib dzirdēt.
25. Tāpēc, ka Dieva tiesa reāli būs katram.
Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa. (Ebrejiem vēstule 9:27)
26. Tāpēc, ka stundas laikā, kamēr tu klausies, šo svētrunu nomirst 6 tūkstoši cilvēku.
Sanāk ka tuvākajās 24 stundās aptuveni 144 000 aizies uz debesīm vai elli. Lūk, kāpēc evaņģelizācija ir steidzama, tā ir neatliekama un ļoti svarīga.
Pirmkārt, tāpat kā tu ieplāno personīgas attiecības ar Dievu, tieši tāpat ir jāieplāno evaņģelizācija. Plāno, nospraud mērķus, kā to izdarīt. Ir tieša evaņģelizācija, kur tu ej pie cilvēkiem, kur tu viņam stāsti un sludini Kristu. Kā arī ir netieša evaņģelizācija, kad tu facebook profilā publicē svētrunas, liecības, un cilvēki to visu redz. Tu pat nezini, kurš ir uzrunāts un ir bijis, ka tikai pēc gadiem kāds pasaka, ka seko tev līdzi. Tu vari koncentrēties gan uz vienu cilvēku, gan uz daudziem cilvēkiem, tie parasti ir neformālie pasākumi, kur parasti ir koncentrēšanās uz lielāku cilvēku masu, kā arī evaņģelizācijas dievkalpojumi. Tu pats lūdz, vari uz ielām iet ar grupiņu, rakstīt internetā un uzrunāt viņus, aicināt uz dažādiem pasākumiem. Arī pats domā vēl veidus, kā var aizsniegt cilvēkus. Liecini, stāsti savu liecību, izstāsti, ko Dievs tavā dzīvē ir izmainījis. Varbūt tās izmaiņas nav grandiozas, bet tu vismaz vari pateikt, ka tev ir risinājums viņa dzīvei. Lai kāds atgrieztos un tiešām ienāktu draudzē un grupiņā, ir jāsludina daudziem. Nevis vienam, diviem vai trijiem, bet daudziem. Bieži vien daudzi saka, ka aicina, bet uz neformālajiem nenāk cilvēki, bet tad, kad es paprasu, cik tad viņš cilvēkus ir uzaicinājis, tad tie parasti ir tikai 1-3 cilvēki. Lai tiešām kāds atnāktu un draudze pildītos ar izglābtiem cilvēkiem, jāsludina daudziem. Apustuļu darbu 17. nodaļā, 17.-34. rakstvietās lasām, ka Pāvils staigāja pa pilsētu, sarunājās sinagogās ar jūdiem, dievbijīgiem cilvēkiem, kas tur dzīvoja, ik dienas bija tirgus laukumā. Viņš runāja ar visiem, kas pagadījās, stāstīja, aicināja visus. Pāvils darīja, neatlaidīgi cīnījās un daži viņam pievienojās un kļuva ticīgi. Lai tu tiešām kādu dabūtu pie Dieva, ir jāsludina daudziem. 20 cilvēkus uzaicini uz pasākumu, 10 cilvēki atbild, 5 apsola atnākt, 2 vai 3 reāli atnāk. Tā nu tas ir, tāda statistika.
Kam tad ir jāliecina? Visiem. Jēzus liek spiest nākt iekšā visiem, pilnīgi visiem, kas pagadās pa ceļam, stāsti un sludini.
Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. (Lūkas evaņģēlijs 14:16)
Nešķiro cilvēkus, aicini visus. Vai cilvēki grib dzirdēt, pieņemt evaņģēliju? Jā, cilvēki grib evaņģēliju. Tie cilvēki, kas grib dzirdēt evaņģēliju, viņu ir vairāk nekā to, kas to var pastāstīt.
Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” (Mateja evaņģēlijs 9:37)
To, kas grib dzirdēt labo vēsti ir daudz, daudz vairāk, tāpēc jāatstāj tās domas, ka cilvēki negrib, viņi grib. Protams, reizēm ir dīvainas reakcijas uz evaņģēliju, jo cilvēkiem ir dažādas traumas, slimības, problēmas, neadekvātums, protams, ka viņš reaģē neadekvāti. Maziņš bērniņš arī ir neadekvāts, viņš paliek sarkans un bļauj, bet vai tāpēc vecāki viņu nemīl? Tāpēc mums arī jāturpina darīt, mīlēt cilvēkus. Cilvēki mums apkārt ir ievainoti, traumēti. Mēs esam bijuši inkaunteros, ir tik daudz ievainotu dvēseļu, tāpēc arī viņi tā reaģē, bet vienalga viņi grib dzirdēt. Ja tā padomā, tad kā mēs paši esam reaģējuši, kad mums kāds stāstīja par Dievu. Es sūtīju ratā tos kristiešus, kas man stāstīja par Dievu. Tādēļ stāsti, turpini, cilvēki grib dzirdēt par Dievu, par Jēzu.
Kad tad ir jāsāk evaņģelizēt? Jēzus grib, lai katrs jaunatgrieztais sludina tūlīt un uzreiz. Ja tu esi pieņēmis Jēzu, ej un stāsti cilvēkiem par Dievu.
Un, kad Viņš kāpa laivā, tad ļaunā gara apsēstais Viņu lūdza, lai tas varētu palikt pie Viņa. Bet Viņš tam neļāva un saka tam: “Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev darījis un kā Viņš par tevi apžēlojies.” Un tas nogāja un sāka sludināt visā desmit pilsētu apgabalā, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās. (Marka evaņģēlijs 5:18-20)
Šodien ir glābšanas diena. Dievs arī tavā ceļā ir sūtījis Savus cilvēkus, Viņš no tevis neatlaidās. Ja tu paskatīsies atpakaļ, tad pamanīsi cilvēku ķēdi, kuri klauvējuši pie tavām durvīm, sūtot Savus cilvēkus. Mūsu mācītāja dzīvē ienāca Jēzus un viens cilvēks, kurš atsaucās aicinājumam. Kāds viņam pastāstīja par Dievu un apskati, kāds rezultāts ir no viena cilvēka, kurš atsaucās Jēzus vēstij. Esam mēs un šī draudze. Tu nekad nezini, bet varbūt tas cilvēks, ko tu uzrunā, ir nākošais lielais Dieva cilvēks.
Pirms mēs ejam pie cilvēkiem, mums ir jālūdz, jo lūgšana ir spēka ģenerators. Caur lūgšanu tiek darbinātas garīgās sviras, caur ko tu vari panākt, ka tas cilvēks sāk gribēt Dievu.
Divpadsmit soļu lūgšana par neglābtiem cilvēkiem.
1. Apliecini, ka cilvēks ir izpirkts un pieder Dievam.
Saku konkrēta cilvēka vārdu. Es apliecinu, ka, piemēram, Jānis Kalniņš ir izpirkts un pieder Dievam. Un saku, ka ir rakstīts: “Dievs grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.”
2. Vizualizē, ieraugi garā to, ka cilvēks ir izglābts.
Ieraugi to, ka cilvēks ir glābts, grupiņā, meklē Dievu, ejat kopā uz dievkalpojumiem un neformālajiem pasākumiem.
3. Lūdziet pret tumsas spēkiem, lai cilvēks var izvēlēties starp debesīm un elli.
Cilvēki nenāk pie Dieva, jo paši nevar brīvi izdarīt izvēli, jo viņus tur gūstā tumsas spēki, un tā rezultātā viņi nespēj sakarīgi domāt, ka viņiem ir tiešām nepieciešams Dievs. Šādi cilvēki arī nespēj iedomāties, ka pastāv iespēja izvēlēties. Tavs uzdevums ir sasaistīt šos velnus, padzīt viņus, gavēt, lūgt par to, lai šis cilvēks nāk pie Dieva, un tad aicināt.
4. Lūdziet, lai Svētais Gars pārliecina par grēku, taisnību, tiesu un velk tuvāk Kristum.
Lūdz, lai Svētais gars strādā pie viņa sirds, lai pārliecina viņu par grēku, taisnību un tiesu. Kā arī, lai Svētais gars velk viņu tuvāk Kristum. Mēs lūdzam, lai šajā cilvēkā mostas šī grēku apziņa, ka viņš ir grēcinieks, lai Dievs rosina viņā šādas domas, lai sāk pārdomāt savu dzīvi.
5. Lūdziet, lai Dievs rada situācijas, ka cilvēks sāk apzināties pēc glābēja nepieciešamības.
Lūdz, lai viņam rodas situācijas, ka viņam nepieciešams glābējs, Dievs. Protams, gribās, lai šie notikumi ir pozitīvi, bet citreiz arī caur negatīviem notikumiem cilvēks sāk domāt par Dievu un apzināties, ka viņam vajag Dievu. Mums daudziem ir bijušas situācijas pirms mēs bijām ar Dievu, ka mēs tajās kritiskajās reizēs domājām, ka varbūt jānāk pie Dieva, iespējams, var palīdzēt tikai un vienīgi Dievs. Lūdzam, lai mūsu draugi, paziņas, tuvinieki un apkārtējie sāk domāt par Dievu, ka šajā pasaulē ir kas vairāk par darbu, mājām un hobiju. Ir kas augstāks par to visu. Pēdējā laikā man ir gadījies tā, ka, uzrunājot cilvēku uz ielas, viņš pats pasaka, ka pēdējā laikā domājis par Dievu un sācis meklēt Bībeli, lai palasītu. Iespējams, kāds par viņiem lūdz.
6. Lūdziet, lai Dievs jūs izmanto kā instrumentu šī cilvēka glābšanai.
Lūdz, lai Dievs tevi lieto kā instrumentu, ka tu esi tas, kurš glābj šo cilvēku. Lūdz, lai Dievs tevi vada pareizā virzienā, lai tu esi blakus šim cilvēkam, lai tu vari palīdzēt viņa vajadzībās, un tev radīsies kontakts ar šo cilvēku. Tad, kad cilvēks redz, ka tev tas nav tikai ķeksīša pēc atvilkt uz draudzi, tad viņš pieņem, jo redz patieso ieinteresētību.
7. Lūdziet pēc stratēģijas un plāna, kā cilvēku pievest pie Kristus.
Domā, kad ar šo cilvēku tiksies, kur un cikos, kādā veidā to darīsi.
8. Lūdziet pēc jaunpiedzimšanas brīnuma.
9. Lūdziet, lai pēc jaunpiedzimšanas brīnuma, veidojas kristieša raksturs.
Lai mainās viņa raksturs, viņa nostāja, tas ir process, ko dara sirdī Dievs. Jo vairāk cilvēkā veidojas kristieša raksturs, jo vairāk viņš tuvojas Dievam. Viņa prāts lēnām attīrās no visādām pasaules muļķībām un tā vietā ienāk pareizas domas par Dievu, ka viņam vajag Jēzu, glābšanu, ka vairāk jātuvojas Dievam. Lūdzam, lai apmeklē grupiņu, draudzi, lai izveido attiecības ar Dievu.
10. Lūdziet, lai cilvēks cīnās iet pa panākumu kāpnēm: aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, izsūtīt.
Viens ir tas, ka viņš ieaicinājis Jēzu savā sirdī, atnācis un kādu mājas grupiņu, bet pēc tam lai viņš iesakņojās draudzes mācībā, lai sāk iet Bībeles skolā, lai kļūst par cilvēku, kas pazīst Dievu.
11. Lūdziet, lai Dievs jūs izmanto kā instrumentu, lai vestu šos cilvēkus pa panākumu kāpnēm.
Lūdz, lai Dievs izmantot tieši tevi kā instrumentu, lai tieši tu palīdzētu cilvēkam iet pa panākumu kāpnēm. Parādi visas elementārākās svarīgākās lietas, esi blakus, un pastāsti, kāpēc vajag lūgt Dievu, kā to darīt.
12. Lūdziet par pilnām draudzes grupiņām un piepildītām dievkalpojuma zālēm.
Sandijas Dukātes sludināto Bībeles skolas 16. tēmu “Evaņģelizācija un mācekļu veidošana” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
