Finanses

Kāds ir Dieva plāns cilvēkiem attiecībā uz finansēm? Katram cilvēkam Dievs ir paredzējis labklājību. Nabadzība – tas nav no Dieva, bet ir no velna. Ja mēs skatāmies uz mūsu ticības tēviem, Ābrahams, Īzaks un Jēkabs, viņi bija ļoti bagāti. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņi bija bagāti, ir, protams, attiecības ar Dievu, ticība Dievam, un arī tas, ka viņi deva desmito tiesu.

Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris. Un viņš to svētīja un sacīja: “Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi. Un slavēts lai ir visuaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus devis tavās rokās.” Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja. (1. Mozus grāmata 14:18-21)

Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu. (1. Mozus grāmata 13:2)

Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts. (1. Mozus grāmata 26:12-13)

Par Jēkabu ir teikts:

Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu. (1. Mozus grāmata 30:43)

Tas ir tas, kas tajā laikā skaitījās bagāts, šodien tās būtu pavisam citam lietas. Ja skatāmies Jaunajā Derībā uz Jēzu, Viņš kļuva nabags, manis un tevis dēļ, pie Krusta Golgātā, lai mēs caur Kristu varētu valdīt pār nabadzību. Un caur Jēzus upuri mēs esam iegājuši labklājībā.

Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. (2. Korintiešiem vēstule 8:9)

1. Desmitā tiesa ir mūžīgs princips un tai nav sakara ar bauslību, bet ar mūsu ticību. Desmitā tiesa tika iedibināta jau pirms bauslības, un Jēzus desmito tiesu neatceļ.

Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt. (Mateja evaņģēlijs 23:23)

Respektīvi, desmitā tiesa ir normāli, turpināt to darīt, bet neaizmirstiet ticību un mīlestību, garīgās lietas. Viņš nesaka: “Nē, to vairs nevajag darīt, tagad tikai mīlestība,” – tā nav. Viņš atzīst, ka desmitā tiesa ir vēl joprojām spēkā.

2. Desmitā tiesa ir precīzi 10% no taviem ienākumiem pirms nodokļu, kredītu, komunālo pakalpojumu, jebkādiem rēķiniem, pirms jebkādu lietu nomaksas.

Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! (Maleahijas grāmata 3:10)

Tātad – atnesiet pilnā vērtībā desmito tiesu.

3. Desmitās tiesas došana atnes svētību, bet nedošana atnes lāstu.

Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! (Maleahijas grāmata 3:8-9)

4. Desmitā tiesa ir jādod draudzei, pie kuras tu piederi, kur tu saņem garīgo barību un aprūpi, kur ir tavs mācītājs, draudze, kuru pats galu galā esi izvēlējies.

Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā. (2. Mozus grāmata 23:19)

Vecajā Derībā, kad vēl upurēja Dievam dzīvniekus, tad nederēja, kaut kāds slikts dzīvnieks, kurš tev tāpat neder: ai, es atnesīšu Dievam, tas man tāpat nekādu labumu nedod. Dievs to uztvēra ļoti negatīvi. Tu nedod to, kas tev paliek pāri, bet tu dod pilnā mērā pirms visām savām izmaksām, pirms rēķinu nomaksas, kredītiem, nodokļiem.

5. Desmitā tiesa un ziedojums jāsagatavo pirms tu nāc uz dievkalpojumu, bet to tu dari brīvprātīgi. Tas ir absolūti brīvprātīgs princips, par to nav atskaišu. Šajā draudzē es esmu jau no pirmsākumiem, man neviens, mācītāju ieskaitot, nav jautājis: “Cik tu dod? Kā tu dod?” Desmitā tiesa priekš manis jau pirms šīs draudzes ir vispār nediskutabls jautājums – par to vispār nav runas. Ir bijuši gadi šajā draudzē gadi, kad es esmu apsolījusi dod 20%, pat 25% no ienākumiem. Man nav miljonu liels bizness, es esmu pašnodarbināts cilvēks un nebija viegli, bet es sirdī to saņēmu, kad es tā darīšu. Par 10% vispār nav runas, bet neviens man to neprasa, tas ir pilnīgi manas attiecības ar Dievu. Es atbildu par savu došanu vai nedošanu Dieva priekšā, tieši tāpat kā tu. Šeit neviens neuzskaita, nekādus rēķinus neved par to, cik tu dod un kā tu dod. Tas ir svarīgi, jo tā ir rakstīts Dieva vārdā. Uz draudzi nāc ar Bībeli, ar ziedojumu un desmito tiesu. Tas ir pareizais veids, kā svētdienās ierasties uz dievkalpojumu, ka tu esi sagatavojies.

Kam paredzēta desmitā tiesa un ziedojumi?

Varbūt esi dzirdējis tādu viedokli: “Mācītājam vajag mūsu naudu, redz, kā viņiem vajag to naudu.” Kā cilvēki var tā domāt? Vai mums šīs telpas ir kāds uzdāvinājis? Vai mācītājam ēst nevajag, braukt uz dievkalpojumu nevajag, dzīvot arī nekur nevajag? Mums nav nekāda atbalsta no valsts vispār, ne no Amerikas onkuļiem vai organizācijām. Mēs paši sevi uzturam, to jau mēs labi zinām, bet pasaulē ir tā, ka “es jau zināju, ka te naudu prasīs”. Neviens tev šeit neko neprasa, tu vari dot vai nedot, bet aicinājums jau pastāv, jo to saka Dieva vārds.

Desmitā tiesa pieder Dievam, bet ziedojums ir tas, ko es dodu no saviem deviņdesmit procentiem.

Bībelē desmitā tiesa bija paredzēta pilna laika kalpotāju algām. Izraēls bija sadalīts dažādās ciltīs, un viena cilts kalpoja templī. Viņi ar mūziku kalpoju un visādām procedūrām, kas tajā laikā notika. Un viņiem nebija laika iet, piemēram, vēršus barot vai sēt un novākt labību, bet viņi visu laiku kalpoja templī. Un viņiem arī no kaut kā vajadzēja pārtikt, tāpēc Dievs teica viņiem:

Un Tas Kungs sacīja Āronam: “Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū! Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts. Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties Saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un nemirtu. Bet levītiem ir jāveic Saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība,- tas lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm. Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma. Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamo upuri, Es esmu devis levītiem par daļu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: Israēla bērnu vidū jūs neiegūsit mantojumu.” (4. Mozus grāmata 18:20-24)

Tas ir līdzīgi kā valsts nevar funkcionēt, ja mēs neuzturam ar nodokļiem policiju, medicīnu, skolas. Ja draudze nedod desmito tiesu, tad pilna laika kalpotājiem nav algu un draudze nevar veselīgi funkcionēt.

Par brīvprātīgajiem ziedojumiem tiek celts Dieva nams, lai draudze var normāli funkcionēt un iet plašumā. Telpu īre, aparatūra, evaņģelizācijas pasākumu izmaksas, tagad arī vācam Tautas lūgšanu sapulcei, šis pasākums būs jau ceturto reizi, kur arī ir vajadzīgas lielas finanses. Bet mūsu draudzē desmitā tiesa netiek atdalīta atsevišķi no brīvprātīgajiem ziedojumiem, te nav atsevišķs groziņš desmitajai tiesai un ziedojumiem, viss iet vienā un netiek atsevišķi skaitīts.

Desmitā tiesa un ziedojumu došana ir labprātīga, protams.

Bet to es saku: Kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests, jo priecīgu devēju Dievs mīl. (2. Korintiešiem vēstule 9:6-7)

Nevis, ka tu nāc sapūties: “Atkal man jādod Dievam, kaut kam man te jādod,” bet Dievs mīl priecīgu devēju. Tu pats saproti, kāpēc tu to dari, ka tev ir atklāsme par to, tu zini, ka tas ir pareizi un ikvienam pašam tas ir ar tādu skaidru prātu jāsaprot, nevis tāpēc, ka mācītājs teica, ka tā jādara, tas nebūs pareizais veids, kaut gan, ja tu izlasi Bībelē, kad tā rakstīts, tad tu arī tā dari.

Draudzē pietiek un arī pietiks arī bez tavas naudas, ja mēs tā runājam, ja gadījumā kāds domā, kad kāds vēlas tev kaut ko atņemt. Zinu, ka ir cilvēki, piemēram, citās kristiešu draudzēs, kuri nedod desmito tiesu, tāpēc ka viņi nesaprot, un viņiem nekad nav izskaidrots šis princips. Mūsu draudzē tas tā nav. Kad es gāju nominālā baznīcā, tur neviens nestāstīja par desmito tiesu, tur iemeta latiņu pēc dievkalpojuma. Es uzskatīju, ka tas ir baigais ziedojums, ne sīknaudu iemetu, bet latu iemetu. Tad satiku vienu meiteni, kura arī bija no tās pašas draudzes, un viņa teica, ka viņa dod desmito tiesu, man tas bija tāds brīnums, redzēt dzīvu cilvēku, kas reāli dod desmito tiesu – 10% no saviem ienākumiem. Šobrīd man tas jāatceras, ka vispār tā bija, mums apkārt dzīvo cilvēki, kuri tiešām brīnās par to, tas tāpēc, ka par to viņam nav stāstīts, tas nav izskaidrots, viņš vienkārši nezina. Bet, ja tu zini, tad tu zini, ka tu dod, un dod labprātīgi.

Apsolījumi tiem, kas dod desmito tiesu un ziedo. Šī ir ļoti pozitīva nodaļa.

1. Desmitās tiesas devējam būs pārpilnība un Dieva svētība. Bet ne bez tavas līdzdalības. Tu nevari tagad sēdēt, kā pasaules cilvēki saka, es jau te nesēdēšu un nelūgšu Dievu tikai un es nesēdēšu mājās un negaidīšu, ka Dievs man tagad svētīs. Un pareizi viņš saka, ja tu sēdēsi mājās un neko nedarīsi, tad tev arī nekā nebūs.

Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri. (Salamana pamācības 3:9-10)

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas evaņģēlijs 6:38)

2. Nekādi labklājības principi un brīnumu līdzekļi neatnesīs uzplaukumu tavā dzīvē, ja tur nebūs Dieva klātbūtnes. Dieva klātbūtne ir ļoti svarīga.

Jo šis kalpošanas darbs ne tikvien novērš svētajo trūkumu, bet arī ir pārbagāts ar daudzām pateicībām Dievam. (2. Korintiešiem vēstule 9:12)

3. Ir arī čakli jāstrādā. Tu nevari gaidīt naudu un svētības, ja tu pats nestrādā.

Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums: ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst. (2. Tesaloniķiešiem vēstule 3:10)

Ja mēs gribam ēst, ir daudz jāstrādā. Ja gribam vēl labi apģērbties, braukt ar mašīnu, braukt kaut kur atpūsties, tad jāstrādā arī ir. Ja tu būsi sliņķis, ja tu būsi nekāds, tu Dievam arī nevarēsi iedot, draudzei, nevarēsi piedalīties kalpošanas darbā ar finansēm.

4. Jāsargās no mantkārības. Tas var palikt izaicinājums, kad paliek nedaudz vairāk jau naudas.

Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; [..]. (Salamans mācītājs 5:9)

5. Ziedo arī tad, kad tev nav. Ja tev liekas, ka tev nav, kad tev ir ļoti maz, tad pareizi būt izvēlēties dot. Ir kāds cilvēks, kurš teica, kad desmito tiesu viņš nekādi nevar, viņam ir tik daudz maksājumu un zāles jāpērk, un kredīti arī jāmaksā, ka nevar tos 10% iedot. Cilvēks pārdzīvo, tad viņš noliek kaut kādus termiņus, es pēc mēneša varēšu, pēc diviem mēnešiem varēšu un nekad viņš nevar. Bet es saku, ka tu jau vari sākt ar mazāk, protams, skaties kā, bet vienalga dod. Ir svarīgi arī, cik daudz tas nozīmē priekš tevis tā došana. Viens var iedot miljonu, viņš vispār to nejutīs, bet citam ir pieci eiro un tas jau ir daudz. Dievs jau zina, cik daudz tas nozīmē priekš tevis.

Un Jēzus nosēdās ziedojumu šķirstam pretī un skatījās, kā ļaudis naudu meta šķirstā; un daudz bagātu iemeta daudz. (Marka evaņģēlijs 12:41)

Šeit ir teikts, ka Jēzus nekaunīgi nosēdās pretī ziedojumam un skatījās, cik cilvēki dod. Viņš gribēja nolikt pie vietas tos farizejus, augstprātīgos. Un Jēzus teica, ka atraitne iedeva visvairāk, viņa tur iebēra kaut kādas kapeiciņas, bet priekš viņas tas bija ļoti daudz.

6. Nedzenies pakaļ nevajadzīgām lietām. Ne viss, ko tu ieraugi un ko tu vēlies, tev ir vajadzīgs. Man arī tā ir bijis, ka es ieraugu kādu lietu, obligāti vajag, un vajag tagad un man vajag šovakar, jāaiziet uz veikalu un tas jānopērk. Ja maza lieta, tas nav nekas, bet ja tā ir liela lieta, kādu laiciņu tev ir, pēc tam tev apnīk, un tu domā, kāpēc es viņu vispār pirku.

Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis. (Salamana pamācības 12:11)

7. Nedisciplinēts cilvēks ar dažādām atkarībām nevar kļūt bagāts. Ja tev visa nauda aiziet alkoholā, azartspēlēs, tad nekādu bagātību nevar sagaidīt.

Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. (Salamana pamācības 21:17)

8. Parūpējies vispirms par savu finanšu avotu, un tikai tad par tērēšanu. Tērē pēc tam, kad esi nopelnījis.

Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. [..] Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu. (Salamana pamācības 24:4; 27)

9. Dievam patīk, ja viņa bērni reizēm svin svētkus. Ir nepieciešams sevi palutināt, aizej nopērc kaut ko, jaunas drēbes nopērc, uztaisi svētkus, tikai tā, lai nav pēc tam bankrots, ka tu nezini, kā ārā tikt no tā. Es zinu cilvēkus, kuri tādas kāzas nosvinēja, ka pēc tam viņi gadiem nevarēja atdot kredītu. Pēc tam esi pilnīgā bankrotā. Tā nevajag tērēties, tik trakus svētkus taisīt nevajag.

Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi, jo Dievs jau no sākta gala tādu tavu rīcību ir atzinis par labu. Nēsā allaž baltas drēbes, un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas. Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam savam niecības pilnam mūžam; [..]. (Salamans mācītājs 9:7-9)

10. Dieva griba ir, lai tu esi tas, kas aizdod, nevis tas, kurš aizņemas.

Jo tas Kungs, Tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu gan valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. (5. Mozus grāmata 15:6)

Mēs esam tie, kas aizdod un mēs neaizņemamies. Katrs gadījums ir individuāls sakarā ar kredītiem. Protams, dzīvokli nevar vienmēr skaidrā naudā nopirkt, tad ir kādi gadījumi, kad kredīti ir normāla lieta.

11. Biznesu nevar veidot uz draudzes cilvēku rēķina. Ja esi iesaistījies kādā tīkla mārketingā, tas jau nav slikti, bet draudzē klientus nemeklējam, un uz draudzes cilvēkiem neceļam savu biznesu. Ja tev tiešām vajag to produktu, ko šis cilvēks izplata, satiecies ārpus grupas, ārpus draudzes un iegādājies. Nav jau tā, ka tu nevari neko vajadzīgu nopirkt, bet ka tu neveido regulārus biznesa darījumus.

12. Ir jāveido uzkrājumi.

Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. (Salamana pamācības 10:5)

Uzkrājumi ir labi, gan neparedzētiem gadījumiem, gan ka tev ir iespēja ieguldīt.

13. Ir jārūpējas par savu valsti un jāmaksā nodokļi.

Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet par to Kungu, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība. (Jeremijas grāmata 29:7)

Ja tu esi sācis savu biznesu, protams, tu nevari pilnā mērā visu nomaksāt, bet, kad esi jau pacēlies, tad maksā to, kas ir jāmaksā.

Tad viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mateja evaņģēlijs 22:21)

Valstij, kas valstij pieder un Dievam – kas Dievam pieder.

Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. (Romiešiem vēstule 13:6-8)

Pastāstīšu par manu pieredzi. Līdz šim gadam un joprojām esmu pašnodarbināts cilvēks. Biju mikrouzņēmumu maksātājs, bija ļoti izdevīgi ņemt šo statusu, jo sākumā vajadzēja maksāt 11%, tas bija pirms vairākiem gadiem, bet jau biju šajā draudzē, kad uzsāku savu nodarbošanos. Nodokļus pēc tam pacēla uz 15% un pēdējais bija 25%, tas nebija no peļņas, tas bija no ienākumiem. Ja tu nopelni 100 eiro, tad cik tev aiziet nodokļos, ceturtā daļa, un ja tu nepelni tik daudz, tad tu vienkārši nevari izdzīvot. Šobrīd arī spiediens ir tik liels ar nodokļiem, ka daudzi mazie uzņēmēji un pašnodarbinātie ir spiesti aiziet pagrīdē, bet to veicina līdzšinējā valsts politika. Bet kā mēs zinām, ka “Latvija pirmajā vietā” plāno mainīt saistībā ar nodokļiem, ka maksā tikai 10% nodokļos. Tas ir plāns, tas ir ierakstīts programmā. Ja tev būs 10% jāmaksā, tu maksāsi palekdamies, tu būsi laimīgs. Kad būs oficiāli reģistrējies, tu varēsi dzīvot un nesatraukties, vai esi reģistrējies vai esat nomaksājis. Bīstams moments bija, tas bija pandēmijas laikos, valdība paceļ nodokļus, tad viņi noņem tev darbu, pandēmijas laikā tur viss apstājās, vismaz man uz divām trešdaļām klienti pazuda, jo cilvēki bija apjukumā, un otrā lieta bija tā, ka sociālo iemaksu likumu gribēja pieņemt, tas šobrīd ir atlikts, paldies Dievam, un jātic, ka tas nebūs pieņemts, jo tas paredzēja, ka tu vari nopelnīt mēnesī un var nenopelnīt, tu samaksāsi 177 eiro, ko tu samaksāsi VID, tas ir bez jebkādiem citiem visiem maksājumiem, tā ir nāve, tas nav iespējams. Tad visi stāvēs pie sociāla dienesta rindā, lai varētu savu pabalstu dabūt, jo savādāk nevarēs izdzīvot. Un es ticu, ka šī valdība mainīsies un viss ieies citās sliedēs. Uzņēmēji arī piedalīsies valsts vadības politikā un viņi sapratīs, ko nozīmē, ka tu esi uzņēmējs, mazais uzņēmējs vai pašnodarbinātais, un ka tev jāmaksā nodokļi. Mūs gaida labāki laiki.

14. Desmitās tiesas un ziedojumu došana vai nedošana norāda, kam pieder tava sirds.

Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mateja evaņģēlijs 6:21)

Finanses, tavs laiks, enerģija aiziet tur, kas tev ir svarīgs. Ja tev svarīga draudze, kalpošana Dievam, tur būs arī tavas finanses, ja nē, tad tavas finanses būs kaut kur citur.

15. Mūsu uzdevums ir palīdzēt tiem mūsu draudzē, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nonākuši trūkumā. Ne slinkajiem, ne bomžiem, bet tiem, kas ir uzticami kalpojuši, pēkšņi kaut kas ir atgadījies, tad mēs atbalstām, par savējiem mēs neaizmirstam, arī grupās mēs atbalstām, kuriem ir vajadzība, bet ne tā, ka cilvēks dzīvo un ļaunprātīgi izmanto un pats nestrādā, tas nav tas gadījums. Un draudzē naudu neaizdodam cits citam, ja kāds prasa, tad vari iedot, ja tu sirdī tā jūti, un atpakaļ neko negaidot. Bet tā mēs naudu neaizdodam, tas ļoti var apdraudēt šī aizņēmēja būšanu grupiņā un būšanu ar Dievu. Viņš nevarēs atdot, kaunēsies un kautrēsies nākt uz grupiņu, un vispār pazudīs.

Luīzes Zvejas sludināto Bībeles skolas 18. tēmu “Finanses” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija