Kas ir lūgšana? Saruna ar Dievu.
Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. (2. Mozus grāmata 34:29)
Mozus kāpa kalnā runāt ar Dievu, un lūgšana ir saruna ar Dievu.
Bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu. (Apustuļu darbi 6:4)
Kad pirmās draudzes laikā apustuļi kļuva pārmērīgi noslogoti, viņi deleģēja diakonus, izvēlējās kalpotājus kalpot atraitnēm. Kāpēc? Jo kādā brīdī viņi saprata, ka viņiem vairs neatliek pietiekami daudz laika, lai lūgtu Dievu. Viņi paskaidroja, kāpēc viņi tā dara.
Bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu. (Apustuļu darbi 6:4)
Dievu lūgt un kalpot ar vārdu. Apustuļi saka, ka pati svarīgākā kalpošana ir lūgšana un, protams, Bībele. Vārds ir Bībele. Šajā gadījumā – kalpot ar vārdu, nozīmē – sludināt vārdu. Tātad, ir divas svarīgākās lietas – lūgšana un vārds. Pati svarīgākā kalpošana ir lūgšana un vārds. Atceries, tā ir pati svarīgākā kalpošana. Ar lūgšanu mēs saprotam ne tikai pašu lūgšanu, bet ar Bībeles lasīšanu un pašu lūgšanu kopā.
Kāpēc ir jālūdz Dievs?
Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. (Lūkas evaņģēlijs 18:1)
Aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. Tas nozīmē, ka tā ir Dieva pavēle. Kāpēc jālūdz Dievs? Tā ir Dieva pavēle, tā nav izvēle, tā ir pavēle. Lūgšanai ir jābūt kristieša dzīvesveidam. Tā ir pati svarīgākā kalpošana. Nevis kalpošana, ko tu draudzē dari, bet tieši lūgšana ir svarīgākā, tieši Bībeles lasīšana ir svarīgākā.
Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. (Marka evaņģēlijs 1:35)
Kāpēc mums ir jālūdz Dievs? Tāpēc, ka Jēzus to darīja. Jēzus to darīja. Turklāt Viņš to darīja vislabākajā laikā – no rīta gaiļos cēlies. Varat man te stāstīt par “pūcēm” un “cīruļiem” un tā tālāk, man vienalga. Mans Jēzus no rīta lūdza Dievu. Nu labi, labi, viņš naktī arī lūdza. Bet vispār Viņš no rīta gaiļos cēlās. Katram savs laiks, kurā viņš lūdz. Tas kvalitatīvākais laiks ir tad, kad tev vislabāk smadzenes strādā. Tas ir labākais laiks, kad tu visefektīvāk vari palūgt, kad tev ir vairāk enerģijas. Rīts arī ir labs tāpēc, ka visai dienai, piemēram, tev ir atjaunots prāts un sakārtota domāšana. Protams, ka var lūgt jebkurā diennakts laikā. Tātad – Jēzus lūdza un mēs arī to darām.
Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. (Efeziešiem vēstule 6:12)
Tā ir garīga cīņa. Tās ir izmaiņas garīgajā pasaulē. Turklāt Bībele saka par būtnēm, tādām kā dēmoni, ļaunie gari, sātans. Garīgajā pasaulē citādi uzvaru izcīnīt nevar, jo visam fiziskajam, pasaulē redzamajam, ir garīgs cēlonis. Izdarot izmaiņas garīgajā pasaulē, pēc tam seko izmaiņas fiziskajā pasaulē. Tāpēc mums ir jāapzinās, ka lūgšana ir ierocis, lai izcīnītu uzvaras garīgajā pasaulē.
Bet neviens nevar, stipra vīra namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs. (Marka evaņģēlijs 3:27)
Lūgšana ir instruments, kā iemantot Dieva apsolījumus. Velns, ļaunie gari garīgajā pasaulē, dažādi garīgie cietokšņi stāv tev pretī un pretojas, lai neteiktu vairāk, arī tava paša miesa pretojas, tavas emocijas pretojas, cilvēki pretojas. Primāri ir garīgā pasaule. Tu nevari panākt, izdarīt, sasniegt kaut kādas lietas, ieiet kaut kādos Dieva apsolījumos bez lūgšanas palīdzības. Jo lūgšana ir instruments, ar kuras palīdzību mēs ieejam Dieva apsolījumos.
Kas notiek caur lūgšanu, kas notiek, lūdzot Dievu?
[..] Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. (2. Mozus grāmata 34:29)
Viņa vaiga āda spīdēja, viņš aizklāja vaigu, savu seju, jo viņš spīdēja. Arī Jēzus, kad runāja ar Dievu, bija rakstīts, ka Viņš tika apskaidrots. Kaut kādas īpašas reizes. Kā to izskaidrot? Šie cilvēki bija ļoti ciešā Dieva klātbūtnē. Mūsu gadījumā, tad, kad tu lūdz Dievu, tu nonāc tiešā kontaktā ar Visaugstāko un pie tevis sāk notikt izmaiņas. Tiešā kontaktā ar Visaugstāko pie Mozus bija tādas izmaiņas, ka viņš spīdēja, viņa vaiga ādas spīdēja.
Kas vēl notiek lūgšanas laikā?
Tu iepazīsti Dievu, tu iepazīsti Viņu un to, kāds Viņš ir. Lūgšana rada spēku.
[..] Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (Jēkaba vēstule 5:16)
Lūgšana darbojās spēkā, lūgšana rada spēku. Elektrība, ko tu lieto, tiek radīta ar upes spēku jeb ar atomenerģiju, jeb ar dīzeļa dedzināšanu, ar gāzes dedzināšanu, ar ogļu dedzināšanu. Rada spēku. Viens enerģijas veids pāriet citā veidā.
Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. (Apustuļu darbi 4:31)
Apustuļu pirmā draudze kopīgi vienprātībā lūdza Dievu. Kad viņi beidza lūgt Dievu, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja. Lūgšana rada reālu spēku – vieta nodrebēja. Tie visi kļuva gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Viņi paši ieguva drosmi. Drosme, spēks, atjaunošanās caur lūgšanu. Lūgšana rada spēku arī tev pašam darīt tās lietas, ko esi nolēmis darīt. Tās lietas, ko tu esi sapratis Dieva vārdā, kuras būtu nepieciešamas darīt. Tieši lūgšana rada spēku. Ja mājas grupiņā nekas nenotiek, jums nav lūgšanu. Tāpat arī, ja ir lūgšana un nav rīcības, tas arī ir līdzvērtīgi. Lūgšana un rīcība rada spēku. Bet tieši lūgšana rada spēku izdarīt to, kas ir jāizdara. Īpašos gadījumos tu nevari atrisināt savu problēmu. Neiespējami. Īpašos, kaut kādos atsevišķos gadījumos. Vispār citā veidā problēmu atrisināt nemaz nevar.
Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: “Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. Un, kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja.” Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Ak, tu neticīgā cilts! Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis.” Un tie to atveda pie Viņa. Un, kad Tas viņu redzēja, tad tas gars tūdaļ to raustīja, un tas, pie zemes krizdams, putodams vārtījās. Un Viņš jautāja tā tēvam: “Cik ilgi viņam tas tā jau ir?” Bet tas Viņam sacīja: “No bērnības. Un daudzkārt viņš to ir iemetis gan ugunī, gan ūdenī, lai to nogalinātu; bet, ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: “Es ticu, palīdzi manai neticībai!” Bet Jēzus, redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja nešķīsto garu, uz to sacīdams: “Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu: izej ārā no tā un neieej vairs viņā.” Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva līdzīgs mironim, tā ka daudzi sacīja: “Tas ir nomiris.” Bet Jēzus to ņēma pie rokas un piecēla, un tas uzcēlās. (Marka evaņģēlijs 9:17-27)
Kad mācekļi nevarēja izdzīt ļauno garu no zēna epileptiķa un viņu dziedināt, šī zēna tēvs sūdzējās Jēzum: “Es atvedu viņu pie mācekļiem, bet viņi nevarēja to izdarīt. Ja tu spēj, tad palīdzi man!” Ja tu spēj. Jēzus teica: “Kaut tu spētu ticēt.” Jēzus izdzina ļauno garu, dziedināja zēnu un atdeva tēvam. Pēc tam mācekļi nāca un jautāja Jēzum: “A kāpēc Tu varēji, bet mēs nevarējām to izdzīt?” Un Jēzus atbildēja:
“Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu.” (Marka evaņģēlijs 9:29)
Ja ir īpašas kādas problēmas, tad šī suga neaiziet citādi, kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību. Ir problēmas, kuras nevar atrisināt bez lūgšanas, un ir problēmas, kuras nevar atrisināt bez gavēņa. Ar gavēni būs par maz, bet lūgšana plus gavēnis. Tātad ir problēmas, kuras nevar atrisināt, ja tu neesi lūdzis, un ir problēmas, par kurām vēl arī papildus jāgavē, lai šo problēmu atrisinātu. “Šī suga,” zini: velns, ļaunie, gari, visādi garīgie cietokšņi. Tu tā nevari mierīgi: “Ej tur, nāc te un izdari to.” Kristieša spēks un viņa vara ir atkarīga no viņa lūgšanu dzīves. Protams, tāpat arī draudze un tas, kā cilvēki lūdz. Lūgšana un gavēšana dod varu pār dēmoniskajiem spēkiem.
Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? (Mateja evaņģēlijs 7:7-11)
Mīļie draugi, mēs saņemam visu, ko lūdzam pēc Viņa prāta. Cik gara rakstvieta šī ir. “Lūdziet, tad jums taps dots.” Jēzus saka, ka Dievs dos to, ko tu lūdz. Mēs saņemam visu, ko esam lūguši pēc Viņa prāta. Viņa prāts nav jāzīlē. Viņa prāts ir atklāts Viņa vārdā.
Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:40-41)
Ģetzemanes dārzā, kad mācekļi gulēja, Jēzus trīs reizes nāca pie mācekļiem un teica: “Jūs arvien vēl guļat.” Viņš teica: “Palieciet ar mani nomodā, jo gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Bet Jēzus tajā laikā lūdza un spēja aiziet pie krusta un izdarīt to, kāds bija Viņa uzdevums un sūtība. Viņš nāca pie mācekļiem, atrada tos guļam un teica: “Jūs nespējat nevienu pašu stundu būt nomodā?” Viņi nespēja būt nomodā. Rezultātā, kad Jēzu arestēja, viņi visi atstāja Kristu. Viņi dievojās un zvērēja: “Tikai ne es, es iešu kopā ar Tevi cietumā un nāvē.” Pēteris pat ausi nocirta augstā priestera kalpam un tik un tā nodeva Jēzu. Kāpēc? Bet mēs lasām, kā dzīves noslēgumā Pēteris devās pie krusta ar galvu uz leju nomirt. Viņš spēja izdarīt to, ko nevarēja pirms tam izdarīt. Bet vēlāk mēs redzam, ka Pēteris regulāri lūdza Dievu. Regulāri lūdza Dievu. Draugi, tikai ar lūgšanas palīdzību mēs spējam pakļaut savu miesu, kontrolēt sevi. Ir lietas, ko mēs varam vienkārši iemācīties, bet ir lietas, kurās tu nekad nevarēsi sevi savākt, ja tev nebūs lūgšanu. Ir lietas, kas ir vienkārši izdarāmas, bet ir lietas, kuras bez lūgšanas tu vienkārši nevari izdarīt. Bija lietas, par kurām Pēteris bija pārliecināts, bet viņš nevarēja to izdarīt. Pēteris teica: “Es iešu ar Tevi nāvē!” Viņš nevarēja to izdarīt. Vēlāk varēja, jo vēlāk viņš kļuva par lūdzēju.
“Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:41)
Mēs daudz ko gribam, bet ne visu mēs varam. Viena no lietām, kāpēc mēs kaut ko nevaram, ir lūgšanas trūkums, nepietiekama lūgšana.
Bet, gaismai austot, Viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis Viņu meklēja un nogāja pie Viņa un gribēja Viņu aizturēt, lai Tas viņus neatstātu. (Lūkas evaņģēlijs 4:42)
Gaismai austot. Šodien piecēlos piecos no rīta. Es vispār ceļos vienmēr ap pieciem, sešiem no rīta. Kā sāk aust gaisma, tā augšā. Vislabākais laiks vismaz man. Nē, tas nav tikai man. Labākais laiks vispār ir no plkst. 22:00 līdz plkst. 6:00 gulēt. Jūs to zinājāt? Zinātnieki to pašu tev pateiks. Tas ir labākais laiks, lai tavs organisms varētu atpūsties un labus sapņus sapņot, ja speķis nav ēsts vakarā. Jēzus aizgāja uz tuksnesi Dievu lūgt, bet ļaudis Viņu meklēja un gribēja Viņu aizturēt un teica: “Paliec pie mums,” bet Jēzus teica: “Arī citām pilsētām Man jānes labā vēsts.” Cilvēki nāk un saka: “Paliec.” Varbūt tā ir Dieva griba, ko cilvēki saka? Cilvēkiem ir vajadzība, viņiem vajag mani un viņi saka: “Paliec šeit.” Bet Viņš tikko bija lūgšanā un lūgšanā Viņš saņēma vadību: “Man jādodas uz konkrēto ciematu vai pilsētu šodien.” Un tā arī Jēzu pasaka: “Arī citā pilsētā, Es nevaru palikt šeit šodien. Es lūdzu Dievu, un Es sapratu savu tālāko virzību. Es nevaru šeit palikt, Es eju uz citu pilsētu vai ciematu nest labo vēsti.” Tātad lūgšanā tu saņem tiešu Dieva vadību savai dzīvei un šodienai. Nu pasaki man, vai vakarā lūdzot tev ir vajadzīga baigā vadība? Tev no rīta vajag šodienai vadību. Nu var jau iekārtot kaut kā savādāk – vakarā saņem, naktī visu izsapņo sapnī, un tad no rīta kā celies, tad to, ko vakarā tu esi saņēmis, tad no rīta bliez. Tur ir sava taisnība, jo ar tām domām, ar kurām naktī tu aizej gulēt, tu ar tām vari arī pamosties. Tā kā ir ļoti svarīgi, ko tu pirms gulēt iešanas domā. Bībeli palasīt pirms gulēt iešanas arī ir labi, vai apliecināt kaut kādas lietas, vai savus mērķus. Īsu brīdi pirms gulēt iešanas apliecini kaut kādus mērķus un no rīta pamodīsies un tas tevī būs iesējies. Es nezinu, kā tas darbojas zemapziņā, bet no rīta tajā virzienā tu jau “laid”. Bet ja tu tā vispār gribētu tā normāli lūgt, tad tev vajag to darīt tā, kā Jēzus to darīja. No rīta tu palūdz un šodien tu jau zināsi kādu desu nopirkt, par cik, kurā veikalā, kur neiet, kur nokritīs ķieģelis. Ja tu nezināsi, kur iet, tu apiesi apkārt, tu iziesi cauri. Varbūt, ka vajag no rīta un vakarā un pusdienas laikā vēl lūgt? Bībeliski tā vispār būtu pēc idejas. Nu labi. Tātad tu saņem Dieva vadību. Visādi murgi tev tur sakrājušies un tu palūdz Dievu, “Opā,” tu zini, kā rīkoties. Arī šodien dievkalpojumā tu atnāci, bet iespējams, tev ir tādas problēmas, ka liekas, viss ir neatrisināms. Tu iesi mājās no dievkalpojuma, tu būsi bijis Dieva klātbūtnē un domāsi: “A par ko es vispār uztraucos, problēmas jau nav nemaz?” Tāpat ir ar lūgšanu. Tu ieiesi lūgšanā, tu parunāsi ar Dievu par tām visām lietām un domāsi: “Par ko es visu laiku cepos, tas viss ir “štrunts”.
Un, ļaudis atlaidis, Viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un, kad vakars metās, Viņš tur palika viens pats. (Mateja evaņģēlijs 14:23)
Pēc tam, kad Viņš bija pabarojis 5000 ar piecām maizēm un divām zivīm, un atlaidis ļaudis, Viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Savrup, viens pats uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur palika viens pats. Man ļoti patīk šī rakstvieta. Super rakstvieta. Kas pēc tam seko? Mācekļi bija laivā jūras vidū un viņiem bija grūtības, jo pūta pretvējš un gaiļos Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams. Nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams. Naktī šoreiz. Ja tu esi naktī bijis viens pret vienu ar Dievu, tad gaiļos no rīta tu staigāsi pa virsu problēmām. Nu labi, labi, katram tie laiki ir dažādi un kā nu kurš lūdz. Tad, kad tu esi bijis viens pret vienu ar Dievu, tu pacelies pāri problēmām, tu tās risini. Reizēm risinājums ir arī pārdabisks.
Kā ir jālūdz?
Ir dažādi cilvēki un dažādas ticības un viņi dažādi lūdz, bet kā mums, kristiešiem, ir jālūdz?
Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Tātad, pie Tēva tu nāc lūgt Tēvu, Dievu, caur kādu vārdu? Caur Jēzus vārdu. Kā Dievs ir jālūdz? Pirmkārt, mēs lūdzam Jēzu Kristus vārdā. Ko nozīmē lūgt Jēzus Kristus vārdā? Tas nozīmē, lūdz, ko gribi, bet neaizmirsti pateikt – Jēzus vārdā, in Jesus name. Obligāti pasaki. Ja tu būsi pateicis to, viss kārtībā, tu esi lūdzis Jēzus vārdā. Zini, nekā tamlīdzīga, patiesībā. Saki, cik gribi “Jēzus vārdā”. Tu vari teikt Jēzus vārdā, bet tikai tādā gadījumā, ja tas “Jēzus vārdā” atbilst Bībelei, ja tava lūgšana atbilst veselīgai Bībeles mācībai. Lūdz Jēzus vārdā, un, protams, tu arī saki to un apliecini Jēzus vārdā. Kaut kad atkal te būs inkaunters un mēs teiksim: “Izej ārā, Jēzus Vārdā!” Jēzus vārdā jāiziet ārā visiem velniem. Tā ir pareizi. Jālūdz ir ticībā. Vai galvenais ir just, ka viss būs?
Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit. (Mateja evaņģēlijs 21:22)
Tātad Jēzus saka, ka nevis, ko jūs lūgsiet, bet ticībā lūgsiet, to jūs dabūsiet – tādas lūgšanas Dievam patīk. Tiek uzklausītas, kuras ticībā lūdz. Vārds “ticība” šajā gadījumā ir reāls pamats tam, ka tas var tavā dzīvē notikt, jo no savas puses esi izdarījis visu, kas nepieciešams. Tu ne tikai lūdzi, bet arī strādāji tajā virzienā. Otrs – arī ticība kā pārliecība, kas ar laiku veidojas, ka tu esi ilgāku laiku lūdzis, vizualizējis, un tas tā iesēdies tevī, ka tu izjūti šo rezultātu kā saņemtu jau. Arī to var saukt par ticību – viss, ko jūs ticībā lūgsiet.
Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. (Mateja evaņģēlijs 7:21)
Tātad ne katrs, kurš lūdz, gūst rezultātu. Tāpēc ka paralēli lūgšanai, ir jābūt stratēģiskam, plānotam darbam attiecīgā virzienā. Lūgšana dod spēku to izdarīt, kā arī izsauc attiecīgās paša Dieva darbības kādas lietas. Saskaņā ar kādu Bībeles mācību ir jālūdz Dievs draudzē “Kristus Pasaulei”? Ar draudzes mācību, saskaņā ar konkrētās draudzes mācību, kurā tu esi.
Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. (1. Jāņa vēstule 5:14)
Tātad mums ir jālūdz saskaņā ar šīs draudzes mācību. Piemēram, ir draudzes ar mājas grupām un ir bez mājas grupām. Un mums ir jālūdz saskaņā ar šīs, mūsu, draudzes mācību, ka mēs arī grupiņās lūdzam Dievu. Tur, kur grupiņu nav, tur vienīgā iespēja, ka par tevi palūgs Dievu, ir, pasakot mācītājam, un ja paveiksies. Tur visi kopā palūgs par tavu vajadzību. Vai arī būs kāds saraksts, kuru neviens nelasīs īsti, bet tas saraksts būs, tad mācītājs visu tavu sarakstu sametīs kādos traukos, un tad mācītājs uzliks roku uz tā trauka un teiks: “Jēzus vārdā!” un viss tava problēma būs atrisināta, bet, kad ir mājas grupiņas, tad tur pasaki savu vajadzību reālam cilvēkam un kopīgi lūdzat Dievu. Tātad mēs šādā veidā lūdzam – saskaņā ar mūsu draudzes mācību grupiņās. Mums nav vajadzības kaut kādas kopīgas lūgšanas taisīt. Mums ir, kam pateikt katru savu problēmu, mums ir, kas pakoriģēs un dos pareizāku virzienu, mums ir draugi, kas atbalstīs un kas lūgs. Tā ir īsta lūgšana, nevis šāda te kopīgā iekšā iemešana, tas tā arī neefektīvi. Tur darbojas tikai tava ticība. Tas tā līdzīgi kā: “Braukšu nu uz Izraēlu, pie Raudu sienas, kas palikusi, galvenais to vajadzību aizvest un tajā sienā ielikt.” Saproti, tu jau vari likt, bet tur darbojas tikai un vienīgi tava ticība, ne jau, ka tur baigā lūgšana darbotos. Reāla lūgšana, reāli cilvēki lūdz par konkrētu lietu. Dabūsi precīzi to, par ko tiks lūgts, jo lūdzot un kopā ejot, strādājot tajā virzienā. Es vienu piemēru tikai minu. Bet lūdz saskaņā ar savu draudzes mācību. Nezini, ko lūgt Dievu? Mums ir kopējais lūgšanu saraksts, un šajā sarakstā mums ir visas draudzes vajadzības. Nevis vispārīgi, piemēram, “Dievs, svētī Latviju!” bet, nē, mēs zinām, kādā veidā mēs strādājam, lai Latvija būtu svētīta. Ir cilvēki, kuri lūdz vispārīgas lūgšana, kas nav slikti, bet mēs lūdzam konkrētas. Jo to, ko lūgsim, to dabūsim, saskaņā ar savas draudzes mācību un virzienu. Ir jālūdz par “Tautas lūgšanu sapulci”, par finansēm jālūdz, un tur daudz lietu, par ko būtu jālūdz un kur būtu jāstrādā. Jā, ir jāstrādā, jo tas ir mūsu veids, kā mēs redzam, ka Latvija var būt svētīta. Katrā draudzē šis virziens ir nedaudz atšķirīgs, jo tāpēc mēs esam daudz dažādu locekļu, bet kopā viena miesa. Jālūdz ir saskaņā ar Dieva gribu.
Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. (Jēkaba vēstule 4:2)
Ja ir pat plānots pasākums, bet nav rezultāta, nesanāk, neizdodas, tamdēļ ka jūs nelūdzat Dievu. Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās. Lūdzat kaut kādas lietas, kas neatbilst Dieva vārdam. Tāpēc saskaņā ar Dieva gribu ir jālūdz. Lūgšanās ir tāds punkts kā piedošana. Tēvreizē arī ir: piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam, tas ir svarīgi.
Bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos. (Marka evaņģēlijs 11:26)
Piedošana ir ļoti svarīga. Starp citu, šo varētu attiecināt arī uz attiecībām draudzē, uz vadītājiem. Domāju, ka var būt traucētas lūgšanas nepiedošanas dēļ. Bet zinu, ka ir cilvēki, kas māca, ja nepiedod, tad Dievs tavas lūgšanas nedzird, bet es tam nevaru piekrist. Nevar ar nepiedošanām tikt galā bez lūgšanas. Pirmkārt, lūdz Dievu un tad piedod, nevis tā: “Man ir nepiedošana un tamdēļ nevaru lūgt Dievu, jo Dievs manu lūgšanu nedzirdēs.” Nē, un kā vēl dzirdēs. Vai jūties kā galīgs grēcinieks un tāpēc nevari lūgt Dievu – nē, tāpēc tev jau ir jālūdz Dievs. Kad 2000. gadā es piedzimu no augšienes, tad biju viss vienos grēkos uz nāves robežas, bet tieši tamdēļ, ka lūdzu, Dievs varēja darboties, nevis otrādi. “Ai, tu esi grēcīgs, tu nevari lūgt.” Nē, lai cik grēcīgs neesi, ir jāsāk ar lūgšanu. Bībele, lūgšana, draudze, arī kalpošana, kas ir pienākums, kas tur pie draudzes un pie Dieva. Protams, nevarēsi tur nezin ko uzreiz sludināt, amatus ieņemt, bet vari jebkādu kalpošanu uzņemties.
Kā jālūdz Dievs?
Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis. (Daniēla grāmata 6:10)
Ir reāli pieņemts likums, ka visi, kas pielūgs ko citu, izņemot ķēniņu, tiks iemesti lauvu bedrē. Viņš bija viena no augstākajām amatpersonām valstī. Viņš bija kā uz delnas visiem, un viņš nebaidījās no nāves, bet kā līdz šim bija to darījis disciplinēti, trīs reizes dienā, tā viņš turpināja. Tātad Dievs jālūdz disciplinēti, regulāri un lūgšana ir jāieplāno, personīgās attiecibas ar Dievu ir jāplāno, tas nav kas tāds, ko var tā vienkārši – eh, tagad divas stundas lūgšu -, iegāju, pateicu piecus vārdus un nav vairs ko lūgt. Varbūt ne vienmēr sanāk ieplānot, bet ir jābūt kādai plānošanai vairāk vai mazāk. Un būtu labi, ja plāns būtu uz papīra uzlikts. Varbūt kāds atceras vai pilda lūgšanu grafiku, par ko šaubos, jo ja neprasa, tad nepilda. Ilgi neesmu prasījis atrādīt, bet šie cilvēki, kam ir un ir aizpildīti, ir patstāvīgi lūgšanās. Kādus gadus desmitiem atpakaļ trenējāmies lūgt, pierakstot laiku grafikā, cik stundas tika pavadītas lūgšanās. Un grafiks no rīta sapulcē bija man jāatrāda. Tādā veidā cits citam palīdzējām turēties pie lūgšanām, bet šodien šiem cilvēkiem nav jāatgādina, viņi paši zīmējuši grafiku, paklausījuši mācītājam un izveidojuši ieradumu paņemt līdzi. Reti kuram ir līdzi, jo pēdējo reizi, kad prasīju, bija kaut kad gada sākumā. Un, lūk, tas liecina par patstāvību, disciplinētu regularitāti, par plānošanu. Dievs īpaši svētīs tos, kas to dara disciplinēti. Tātad šis ir viens no veidiem, kā var plānot, papildus stimulējot, lai turētu savu lūgšanu plānu. Šo var praktizēt, tas palīdz tev, tas tāds komandas spēks.
Ir jābūt kontraktētam laikam un vietai lūgšanām.
Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. (Marka evaņģēlijs 1:35)
Gaiļos – tātad tas ir konkrēts laiks faktiski. Konkrēti Ģetzemanes dārzā viņiem bija sava vieta. Jēzum bija savas vietas gan kur pulcēties, gan kur lūgt.
Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši. (1. Jāņa vēstule 5:15)
Mēs saņemam no Dieva precīzi to, ko esam lūguši. Tātad mācība ir, ka lūgšanām ir jābūt konkrētam. Protams, ir dažādi lūgšanu veidi, kur nav jābūt konkrētām, bet, ja ir vajadzības, ko tu gribi sasniegt, tur ir jābūt konkrētām lūgšanām.
Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus grāmata 15:5)
Lūgšana nav tikai vārdu izteikšana, bet arī garīgas pārdomas, vizualizācija, ka tu redzi mērķi, kuru gribi sasniegt. Ābrahāms izstaigāja apsolīto zemi, kad Izraēls vēl bija skaitā neliels pulciņš. Viņi aizgāja uz Ēģiptes zemi septiņdesmit dvēseles, bet viņš izstaigāja šo zemi. Dievs lika skatīties uz debesīm un iztēloties, vizualizēt. Starp citu, pirms nāves Mozus tika kalnā uzvests. Arī Ārons tika kalnā uzvests, lai redzētu apsolīto zemi. Tātad lūgšana ir arī skatīšana, ka redzi garā, tur var palīdzēt dažādi palīgmateriāli. Tātad jāvizualizē un ne tikai, ir arī jājūt. Tu vari pat lūgt, ka iekšēji sajūti, bet ar dzirdēšanu gan nevajadzētu aizrauties. Bet centies izjust visu to, ko centies sasniegt. Lūgšanai ir ārkārtīgi liels spēks. Nevajag kautrēties, droši vien esi dzirdējis par kādiem maģiskiem rituāliem, kas atgādina to, ko mācu tagad: vizualizācija, izjušana. Maģisks rituāls no kristiešu lūgšanas atšķiras ar vienu lietu. Vizualizāciju, lūgšanu, apliecināšanu un tamlīdzīgas lietas atšķiras tikai ar to, ka kristieši to dara Jēzus Kristus vārdā, saskaņā ar Dieva gribu. Ja tas ir ārpus Dieva gribas, tad to var pielīdzināt burvestībai. Neaizmirsti vienmēr pateikt – Jēzus Kristus vārdā! Āmen! Starp citu, tas ir labi tā teikt, tas iesakņojas tevī, tu atceries, ka tam jābūt saskaņā ar Dieva gribu. Tātad jāvizualizē, jāredz un jājūt, jānonāk no prāta līdz zemapziņai, līdz sirdij. Tavai lūgšanai jānonāk līdz sirdij, tai slepenai vietai sirdī, kur tava lūgšana savienojas ar Dievu un pats Dievs savienojas ar tavu garu, un sāk darboties Dieva spēks.
Dažādi lūgšanu veidi.
Tāpat kā ēdiens ir garšīgs tad, kad viss proporcionāli garšīgi, attiecīgi pievienotas visas garšvielas, visi ingredienti. Būtu labi, ja visi tā būtu tavā ēdienkartē.
Ir tāda lūgšana kā mēles – lūgšana garā jeb lūgšana mēlēs. Tas nav izšķiroši, bet tas ir ļoti normāli, ka vari lūgt mēlēs un to praktizēt.
Lūgšana var būt slavēšana ar dziesmām. Draudzē mēs dziedam dziesmu ar lūgšanu vārdiem. Slavēšana ir kopīga lūgšana. Mājās arī vari slavēt ar vai bez mūzikas, bet slavēt Dievu – tā ir lūgšana.
Pielūgsme. Piemēram, svētdienās pirmā ir ātrā dziesma, kas ir slavēšana, pateicība, uzvaras apliecinājums, bet otrā, lēnā dziesma, ir pielūgsme, kur esi nonācis intīmā kopībā ar Dievu, pazemīgā stāvoklī nonācis. Tur vairs nav karošanas, bet pazemība un Dieva pielūgšana. To var darīt gan draudzē, gan individuāli mājās.
Apliecināšana. Jēzus Kristus vārdā es apliecinu, ka man pieder tas, ka man pieder šis. Ja kāds, kurš lasa, ir sasirdzis, kāds, kuram ir grūti no kādas slimības, tad mēs, draudze, apliecinām, ka Jēzus vārdā esi absolūti dziedināts. Apliecināšana ir arī lūgšana.
Pavēle. Jēzus teica: “Vētra mierā, jūra mierā,” un jūra nomierinājās. Pasaki: “Jēzus vārdā, sātan, vācies! Kalns atkāpies!” Izsaki pavēli, problēmai pasaki ar pavēli, lai vācas. Tā arī ir lūgšana. Pati lūgšana: “Mīļais Tētiņ, dod man šodien, lai priekšnieks samaksā algu,” kaut ko lūdz, tiešā nozīmē, prasi, lai Viņš tev dod. Bet, ja skatāmies uz lūgšanu kā uz vienu vārdu “lūgšana”, tas nav pareizi. Tas ļoti izkropļo to, kas ir lūgšana, jo vienā vārdā “lūgšana” ietilpst daudz vairāk. Tas ir kaitīgi, aprobežot sevi ar vārdu “lūgšana”, kas nozīmē “kaut ko prasīt Dievam”. Cik tālu cilvēks var iet kaut ko prasot Dievam. Dod to, dod šito – tas ir nepareizi. Tā vispār ir bīstama lūgšana, ir jābūt gan slavēšanai, pielūgšanai, pavēlēšanai, gan pateicībai.
Pateicība, piemēram, pasakies pie galda: “Paldies par dienišķo maizi, Dievs.” Var pie sevis pateikties, var publiski. Ir cilvēki, kas to vienmēr publiski skaļi dara, bet, ja esi viens pats, nav tik svarīgi pateikties skaļi, bet es pie sevis vienmēr pasaku paldies Dievam, man tas jau ir iekšā. Nočuksti citreiz. Bet, kad ir ģimene un bērni, es ieteiktu to darīt skaļi pie galda visiem kopā. Tas bērnus iemāca pateikties Dievam par visu, par ēdienu. Arī pirms gulēšanas, piemēram, bērns saka: “Mīļais Jēzu, ver mūsu acis ciet.” Bet bērniem tas ir ļoti svarīgi apzināties, ka arī miedziņa laikā ir mierīgas debesis, ka nav kara, vari palūgt par Ukrainu, vari pateikties. Vienmēr vajag par kaut ko pateikties, un vajag mācīt maziem bērniem par visu pateikties. “Esiet pateicīgi vienmēr un par visu,” ir rakstīts. Bet nevajag tā kā viens cilvēks, kurš man teica, ka esot pateicīgs par to, ka pīpē. Diez vai var par to pateikties Dievam. Bet arī, ja ir problēma, nevajag pateikties: “Paldies Dievs, ka man ir problēma.” Bet vajag: “Paldies Dievs, ka caur šo problēmu varu kaut ko mācīties!” Esi pateicīgs vienmēr par visu un par labām lietām jo īpaši, kas notiek tavā dzīvē.
Aizlūgšanas: par valdībām, varām, prezidentu, mācītāju, grupiņā par cilvēkiem aizlūdz, visi kopā aizlūdz par draudzes vajadzībām, par speciālu sarakstu, par neglābtiem cilvēkiem, kas nav izglābti.
Ieklausīšanās Svētajā Garā. Vari pat nekā nerunāt, bet vienkārši aizlūdz, ieklausies Svētajā Garā, ieklausies sevī, Dievā.
Dieva vārda pārdomāšana. Tā arī ir lūgšana, meditācija. Starp citu, lūgšanām grupās piemīt lielāks spēks, jo vairāk cilvēku lūdz. Tīri matemātiski, jo vairāk cilvēku lūdz, jo lielāku spēku tas rada. Nav rakstīts, ka Pēteris lūdza Dievu un zeme nodrebēja, tieši kad viņi sanāca kopā, vienprātībā lūdza Dievu, tad zeme nodrebēja un visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdu. Viņi kopā bija bijuši un lūdza. Tas rada spēku, tāpat arī kopīgās lūgšanas draudzē, slavēšana, pielūgsme un tā tālāk. Ja godīgi, tad vakarēdiens tāds lūgšanu elements jau vien ir, jo rituālā piemin Kristus nāvi, augšāmcelšanos – tāda lūgšana vien ir. Kur ir problēma tradicionālām baznīcām? Problēma ir tāda, ka cilvēks nesaprot viņu rituālus, jo var tik dziļi ieiet tajā rituālā un liturģijā, ka paši saprot, ko dara, viņiem ir labi, bet cilvēks no malas vai kas nav tik ilgi tajā, nevar izprast to, kas notiek. Tāpēc jābūt tā, ka viss tiek labi izskaidrots, kāpēc tas tiek darīts. Ir baznīcas, kur ļoti tiek darīts, tad tur svētki, tad tur dažādi rituāli, zārkus nes, krustus nes, tur tādi vārdi ir. Pat šķiet, ka tie vārdi speciāli ir tādi latīņu valodā, lai neviens nesaprastu. Tur jābūt izglītotam, kādu laiku tajā jābūt iekšā, lai saprastu, kas tas ir. Bet arī šis rituāls jau lūgšana vien ir. Ja cilvēks pats Dievu nelūdz, viņam uztaisa tādu tā kā pievilināšanu, viņu pievilina, sakot, ka te rituāls, tev tur būs tālāk labi, bet liek domāt par Dievu. Domas ir savā ziņā lūgšana, lūgšanas daļa.
Mūzika ir spēcīgs palīgs lūgšanai, slavēšanai, pielūgšanai. Bet tas ir pēc izvēles, kā katram labāk patīk. Es pēdējos gadus mūziku vispār neslēdzu, negribu. Man traucē, bet bija periods, kad ļoti ar mūziku aizrāvos. Liku visu ko fonā, bet vairs man negribas, man gribas domāt vairāk, jo citādi man krīt ārā domas tad. Ar mūziku tad izjūtas paradās vairāk, un nevari domāt, kas jādomā ir. Tas laiks ir limitēts tev. Pēdējā laikā man mūzika traucē. Var būt periods, kad es gribu mūziku, un man var būt periods, kad es negribu mūziku. Dāvids spēlēja stīgas, ja? Viņš spēlēja cītaru, pravietoja. Pravieši spēlē mūziku un mūzika ir svarīgs elements. Attiecīgos brīžos, spēlējot mūziku ar spēcīgu instrumentu, tas palīdz ieiet Dieva klātbūtnē un saņemt no Dieva remas.
Lūgšanu paraugi.
Ir lūgšanu paraugi Bībelē, kā lūgt Dievu. Bet ir jāveido sava lūgšanu sistēma. Protams, ka vari turēties pie kādas konkrētas sistēmas, kas Bībelē ir atklāta. Es zinu, ka Jongi Čo ir tempļa lūgšana, kuru es arī mācīšu. Un kā viņš ir rakstījis savā grāmatā, regulāri gāja cauri tempļa lūgšanai. Vienu un to pašu katru dienu. Tas ir viņa veids, kā viņš lūdza. Bet vispār, es domāju, ka ir labi ņemt to paraugu, ko māca mūsu mācītājs, kas ir Bībelē atklāts vai kādā grāmatā. Bet veido savu veidu, kā tu lūdz Dievu. Un es domāju tā, ka tas ir tāpat, kā nevienam nav vienādu pirkstu nospiedumu, tāpat arī katram lūgšanas ir savādākas. Būtībā visi elementi ir tie paši, bet tā pati lūgšana katram būs savādāka. Un tāpēc katram jālūdz ir pēc sava temperamenta un jāpielāgojas lūgšanām. Atrodi savu veidu, kā tu to dari, lai ir disciplinēti, lai ir regulāri un lai šie dažādie lūgšanu veidi ir klātesoši. Tātad lūgšanā būtu labi, ja būtu visi komponenti. Apskatīsim tēvreizi un tempļa lūgšanas paraugu.
Tēvreize.
Kas ir tēvreize? Tēvreize ir lūgšanas paraugs. Mācekļi prasīja Jēzum: “Māci mūs lūgt!” Un Jēzus iemācīja tēvreizi. Un tēvreize nav tikai lūgšana. Nav tā, ka tad, kad nav ko lūgt, tad skaiti tēvreizi: “Mūsu Tēvs, Debesīs, svētīts lai top Tavs vārds.” Ir labi lūgt arī kopā, lai nostiprinātu un atkārtotu, bet, pirmkārt, tā ir jāuztver nevis kā kopīga lūgšana, ko tu zini no galvas, bet tā ir jāuztver kā paraugs lūgšanai, tavai lūgšanu dzīvei. Ar ko sākas tēvreize un ar ko tā beidzas? “Mūsu Tēvs, debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds,” un kas ir beigās? “Tavs prāts, lai notiek.” Ja lūgšana sākas ar šo, tad beidzas ar vārdiem: “Tev pieder valstība, spēks un Gods!” Sākas ar slavēšanu un beidzas ar slavēšanu. Tas ir lūgšanu paraugs, kā sākt un kā beigt lūgt. Un galvenie lūgšanas elementi saskaņā ar tēvreizi – ir balanss starp Dieva pielūgsmi, starp Dieva valstības vajadzībām un starp tavām vai mūsu vajadzībām, personiskām vajadzībām un Dieva valstības vajadzībām, arī pielūgsme un slavēšana. Šīs trīs daļas tur klāt esot, tur ir balanss. Nu redzi, ir rakstvietas ar tēvreizi:
Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen. (Mateja evaņģēlijs 6:9-13)
Un Jēzus saka, ka jums būs tā lūgt, jums šādi ir jālūdz, un nevis ir jāskaita šis pantiņš, bet lūgt saskaņā ar šo paraugu. Un lūgšanas sākas ar: “Mūsu Tēvs debesīs,” Jēzus deva mums paraugu. Vienmēr atceries, ka tas nav tikai tavs Tēvs, bet mūsu Tēvs. Pēc lūgšanu parauga Jēzus mums māca sevi apzināties kā daļu no draudzes. Tas ir viens. Bet otrs ir slavēšana un pielūgsme. Ar vārdiem “Mūsu Tēvs” tu slavē Dievu. Un vēl tu saki Dievs vai Elohim, vai El Šaddai, Visvarenais, tu nesaki šajā gadījumā “Mūsu Tēvs”, bet tu saki – “Tēvs”. Viņš ir tev tuvs, Tētis. Tas nozīmē, ka tu apliecini, ka tev ir tuvas attiecības ar Viņu, ar savu Tēvu. Mums ir Tēvs, mēs esam tuvās attiecībās. Pateicoties kam, mēs esam tuvās attiecībās ar Tēvu? Tas ir pateicoties Jēzus upurim. Redzi, jūdi skatījās uz Dievu kā uz kaut ko tālu. Viņi gan neizrunāja skaļi Dieva Vārdu un meklēja visādus aizvietojumus. No pagānu pasaules tie bija aizguvuši dažādus dievu pielūgsmes veidus. Uz Dievu skatījās kā uz kaut ko tālu un bijājamu. Tādā veidā faktiski viņi bija pārņēmuši pagānu dievu pielūgsmes. Bet caur Jēzus Kristus upuri Dievs mums ir tuvs. Tāpat kā mēs nākam pie sava tēva, tā pie Viņa mēs nākam brīvi, bez bailēm. Tu bez bailēm vari pieiet pie Dieva žēlastības troņa, tu vari iet kā pie sava Tēva. Lūk, sākums lūgšanai, pēc kurām mēs varam mācīties lūgt.
Jo tā tam bija jānotiek pēc Viņa mūžīgā nodoma, ko Viņš piepildījis mūsu Kungā Kristū Jēzū, kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību. (Efeziešiem vēstule 3:11-12)
Viņš to ir piepildījis Kungā Jēzū Kristū, caur upuri, ka mēs varam iet pie Tēva bez bailēm. Kaut vai pasaules gals iestātos, tu vari iet pie sava Tēva, Viņš tevi pieņem caur Jēzus upuri. Viņš vienmēr tevi pieņem caur Savu upuri, ja tu nāc Jēzus vārdā. Pirmais lūgšanā ir Kristus upuris. Tu droši bez bailēm vari nākt pie Viņa, jo Jēzus upuris darbojas. Kaut esi grēcīgākais cilvēks pasaulē, tu nāc pie Viņa lūgšanā kā pie sava Tēva, caur Jēzus upuri. Viņš pieņem tevi, klausa tevi un dzird tevi.
“Svētīts, lai top Tavs vārds” – tā ir slavēšana. Tu tur vari Dieva Vārdus saukt, kas ir Bībelē atrodami, tu vari slavēt un pielūgt, un iepazīt Dievu. “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek” – ko tas nozīmē? Lai nāk Dieva prāts, lai notiek Dieva prāts – šeit jau arī parādās plānošana, stratēģija, kā tad šis prāts notiks. Lai nāk Dieva valstība tevī, tev apkārt, tavā pilsētā. Tā ir lūgšana saskaņā ar Dieva apsolījumiem. Tā ir glābšana, veselība, labklājība, auglība un citas svētības. Lai nāk Viņa valstība, un, galu galā, lai Jēzus nāk arī otrreiz. Lai nāk Viņa tūkstošgadu valstība, lai nāk. Bet vairāk koncentrēsimies uz zemes lietām. Kādā redzamā veidā šeit, virs zemes, nāk Dieva valstība? Tā ir izmērāma, izskaitāma virs zemes. Kā tu domā, kā tā šeit nāk? Draudzei augot. Un nevis tikai no draudzes apmeklētajiem, bet gan no tā, ka šie cilvēki ir pieņēmuši Kristu kā savu Glābēju. Viņi patiešām ir kļuvuši par daļu no Kristus miesas. Bet izaugsme notiek, kad cilvēks personīgi aug, un tas ir redzams gan viņa personīgajos darbos, gan arī draudzē, ka draudze iet uz priekšu, un skaitliski aug. To var redzēt un izmērīt. Dievs, lai nāk Tava valstība, par kuru mēs lūdzam un ko mēs arī darām. Ko nozīmē “Tavs prāts kā debesīs”? Kā ir debesīs? Tas ir saskaņā ar Dieva Gribu. Mēs lūdzam: “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts, lai notiek,” tu lūdz saskaņā ar Dieva gribu, saskaņā ar tiem apsolījumiem, ko Dievs mums ir apsolījis, saskaņā ar veselīgu mācību. Lai nāktu Dieva valstība visās sfērās, saskaņā ar mācību, ir jābūt lūgšanām. Arī draudzes izaugsmei, viss ko darām, lai celtu Dieva valstību, lai augtu grupiņas, lai cilvēki būtu veseli, lai cilvēki veseli, brīvi, lai cilvēki ticībā aizietu līdz galam – Tavs prāts, lai notiek.
“Mūsu Dienišķo maizi dod mums šodien!” Te lūdz par savām vajadzībām Dievam, par savām garīgām, dvēseliskām un fiziskām vajadzībām. Un, starp citu, arī dienišķā maize ir Dieva vārds. Tā ir garīgā maize. “Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem!” Ko tas nozīmē? Ko nozīmē piedot mūsu parādus? Tas nozīmē piedot grēkus. Kaut arī mūsu visi grēki ir piedoti, mēs neesam ideāli. Mums ir vajadzīga piedošana par tiem grēkiem, kurus turpinām darīt. Un jāizsūdz grēki, un jālūdz pēc pilnības, ka negrēkojam vairs. Lūk, kā ir jālūdz. “Tavs prāts, Lai notiek,” tas ir viens, “un piedod mums mūsu parādus,” ir otrs. Mēs atzīstam savas vainas un nosaucam tās vārdos. Lūdzam spēku mainīt to, lai tas var mainīties. Tur jau tā lieta, ka bez lūgšanas tas nemainās. Cilvēki reizēm pārtrauc lūgt. Nekad nepārtrauc lūgt Dievu! Mūsu tēvreizē ir paraugs, kā to darīt. “Piedod mūsu parādus, kā arī mēs piedodam.” Arī mēs skatāmies uz cilvēkiem kā uz tādiem pašiem kā tu pats: “Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu.” Un mēs dzīvojam piedošanā, izmeklējam arī savu sirdi, vai nav kāda nepiedošana, vai kas cits. Ir arī svarīga piedošana citiem. Citiem vārdiem – tā ir svētīšanās. “Un neieved mūs kārdināšanā,” tas nozīmē, ka tu apliecini uzvaru. Pastāvēt grūtībās un kārdināšanās nozīmē, ka pasludini uzvaru pār velnu un kārdinājumiem. “Neieved kārdināšanā” – šī rakstvieta nenozīmē, ka Dievs ieved tevi kādos grēkos vai kārdināšanā, nē. Šeit ir doma, ka tu lūdz un apliecini, ka tu spēj pastāvēt, un tu risini savas problēmas. “Neieved kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna” – šeit tev ir aizsardzība, tu lūdz aizsardzību, lai pārbaudījumus izmantotu kā tramplīnu uzvarai. Tev ir aizsardzība no jebkāda ļaunuma. Tu esi pateicīgs par drošību, pasaki paldies Kristum, par drošību Viņā. Drošība Kristū. “Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos!” Tu vari pateikties par atbildētām lūgšanām noslēgumā. Tu vari pateikties, vari slavēt par visu, pielūgt Dievu. Un beigās, es domāju, ka vari pateikt paldies, ka visas tās lūgšanas, ko tu esi teicis, ka visas ir piepildītas. Tu apliecini to jau ticībā. “Jo Tev pieder valstība, spēks un gods.” Un “Āmen” nozīmē – “Lai notiek!” Tā ir, tā būs, āmen! Nu redz, šī ir lūgšana caur tēvreizi.
Dieva Vārdi.
Bībelē ir atrodami Dieva Vārdi. Tos lasot vai no galvas iemācoties, un palasot arī Bībelē, kāda ir šo vārdu nozīme, caur šiem vārdiem tādā veidā tu vari iepazīt Dievu. Tu vari iepazīt Viņu pašu personīgi. Caur šiem vārdiem tu vari arī lūgt. Un, ja godīgi, es šad tad praktizēju gan tempļa lūgšanu, gan šo, gan arī tēvreizi. Visbiežāk es lūdzu pēc kaut kāda sava plāna, bet šad tad es paņemu šo lūgšanu un izeju cauri visiem Dieva Vārdiem. Un ļoti ilgi sanāk iziet cauri, var aizpeldēt ļoti tālu.
Jahve – Esošais. Nu no šī vārda jau trīs stundas vari lūgt, visu nedēļu var lūgt. Sāc tikai domāt, ka Viņš ir Esošais. Bet Dievs, es taču arī esmu esošais. Kā sāksi vilkt kopā paralēles, tā aizies tev filozofija. Viņš ir, Viņam nav ne sākuma, ne gala, Viņš ir esošais. (2. Mozus grāmata 3:14).
Adonai – Tas Kungs. (Psalms 97:5)
Jehova – Tas ir Jahves un Adonai apvienojums, lai neizrunātu Dieva Vārdu skaļi. Es jau teicu, ka jūdi bija dīvaini un viņi neizrunāja Dieva Vārdu skaļi, un tad viņi to apvienoja.
Elohim – Dievs ir radītājs. Man ļoti patīk šis Viņa Vārds. Viņš ir radošs. Tur tik daudz ko var lūgt un slavēt radošo Dievu. (1. Mozus grāmata 1:1)
El Elion – Debesu un zemes valdnieks. (1. Mozus grāmata 14:8)
El Roi – Visu redzošais. (Psalms 139:12)
El Šaddai – Visu spēcīgais, Visvarenais Dievs. (1. Mozus grāmata 17:1-2)
Jehova Jire – Dievs izredz. Ziniet, ja godīgi, es esmu lasījis, ko citi mācītāji māca, bet līdz galam nav skaidrs, ko īsti nozīmē Jehova Jire, bet man ir sava versija, kā es lūdzu šo Vārdu. Ko īsti tas viss nozīmē, ir grūti saprast. Tā ir tāda izredzētība, ka Viņš izredz. Tālāk domājiet paši, ko Viņš tur izredz un kā. Dievs gādā, arī, iespējams. Viņš ir apgādnieks. (1. Mozus grāmata 22:14)
Jehova Nissi – Tas Kungs ir mūsu karogs. Un šis vārds tev neko neizteiks, tev Bībele ir jāzina, lai tu saprastu šo Dieva Vārdu. Ir jāzina, ka ciltis pulcējas zem saviem karogiem. Visi levīti, saiešanas telts, mākonis ir viņu vidū un viņi pulcējas zem saviem karogiem. Iedomājies, Jehova Nissi ir mūsu karogs? Ne tuvu tam nav tā, ka Viņš ir karogs, un kaut kas tāds, kas plīvo. Jehova Nissi ir daudzšķautņains. Tas nozīmē, ka man ir sava draudze. Paldies, Dievs, ka man ir sava draudze. Es esmu zem sava karoga. Tu esi centrā, bet es esmu zem sava karoga. Man ir sava mājas grupiņa. Ir draudzes “Kristus Pasaulei”, ir Dieva lauvu karogi, bet man ir arī sava grupiņa vēl, zem sava karoga. Vari teiks: Paldies, Dievs, ka tu mani esi ielicis tādā draudzē! Nu, lūk. Tā kā esam Tā Kunga karogs, Viņš ir Jehova Nissi. Un nekad neaizmirsti, ka Viņš ir centrā un nav atdalīts no cilvēka un no draudzes.
Jehova Rafa – Tas Kungs ir mūsu ārsts. Nu šis visiem patīk, vai ne? Te nu gan ir ko lūgt, vai ne? Tu zini ko, es ļoti sen neesmu darījis pie šī Vārda Jehova Rafa? Vispār, ja paliek laiks pāri pēc lūgšanas, tad ļoti labi ir iziet cauri vizuāli visam savam ķermenim un pateikties par to, ieraudzīt visu veselu, perfektu un foršu. Iedomājies savas nieres, plaušas, savu sirdi, asinis, piemēram, ka tur viss ir perfekts, ideāls. Par acīm, par visu un visiem orgāniem, kas tev ir, pasakies. Paldies, Dievs, ka mati aug. Jā, vajag par visu pateikties un redzēt sevī visu ideālu. Paņem anatomijas grāmatu, paskaties, kā cilvēks izskatās. Lūk, šeit mediķiem ir priekšrocības jeb arī tieši otrādi, viņiem tas ir slikti, jo viņi zina, ka kaut kas nav maināms vairāk. Bet pasakies par to, ka tavi orgāni ir veseli. Man cilvēki ir teikuši, ka nezina, par ko lūgt. Es domāju, kā tu vari nezināt par ko lūgt. Bībeles skolā esi mācījies? Sāc ar aknām kaut vai. Tik daudz ir cilvēkam daļu, par ko tu vari vienkārši pateikties, vizualizēt, izjust. Kaut kur kaut kādi bumbuļi parādījušies? Izjūti, ka tev nekā tāda nav. (2. Mozus grāmata 15:26)
Jehova Šalom – Tas Kungs ir mūsu miers, Kungs, kas dod mieru. Kas tev nāk uzreiz prāta, par ko šeit pateikties? Pateikšu tev savu versiju, kas man pirmais nāk galvā. Tas viss būs pareizi, nebūs nepareizas atbildes. Man pirmais nāk prātā, ka man ir miers caur Kristus upuri un es bez bailēm tagad varu iet. Man pirmais nāk, ka miers ar Dievu ir caur Kristus upuri. Tev miers nav ar Dievu no tā, ka tu labi jūties. Miers ar Dievu ir, pateicoties Kristus upurim, ka tu esi pateicīgs par mieru un Kristus upuri arī atnāk miers visās pārējās lietās, bet arī par šīm pārējām sfērām ir jāpasakās. (Soģu grāmata 6:24)
Jehova Roi – Tas Kungs ir mūsu gans. Nu forši, ne? Ko tu iedomājies uzreiz, ka Dievs ir tavs gans? Tu esi drošībā, tu esi aprūpēts, tev ir laba draudze, tu esi drošībā. (Psalms 23:1)
Jehova Cidkenu – Tas Kungs ir mūsu taisnība. Šeit atkal ir Kristus upuris, Viņš ir tava taisnība, pamatojoties uz Kristus upuri, uz to, ka tu esi jauns radījums Jēzū Kristū. (Jeremijas grāmata 33:16)
Jehova Cebaots – Tas Kungs ir karapulku virsnieks, debess pulku virsnieks. Tas ir tāds kā ģenerālis armijas priekšgalā. Tas ir kaut kas kareivīgs manā skatījumā. Bet tas tā arī ir domāts – karapulku virsnieks. Bībelē ir rakstīts, ka pats Dievs nostājās armijas priekšgalā, eņģelis ar atvēztu zobenu pašā priekšā nostājās. Man šķiet, ka Ukrainā ir tāda statuja ar zobenu rokās. Varbūt arī kaut kur citur, bet man stāv acu priekšā kaut kāds brīvības simbols, statuja ar atvēztu zobenu. Tas ir kristīgs simbols īstenībā. Tas Kungs ir karapulku virsnieks. Tas man liek atcerēties, ka tad, kad es lūdzu To Kungu Cebaotu, ka Viņš ir karapulku virsnieks. Un, ka mums ir jābūt kareivīgiem. Mēs lūdzam, mums ir mērķi, mēs gribam augt, mēs gribam būt ietekmīgi. Mēs gribam nostiprināt kristīgās vērtības, mēs gribam, lai mīlestība nāk kā debesīs, tā arī virs zemes, un tur ir jācīnās. (Jesajas grāmata 1:24)
Jehova Šama – Viņš ir klātesošs. Tas patīk visiem harizmātu dalībniekiem, kas vērsti uz Svētā Gara sajušanu. Bet vispār, kur divi vai trīs sapulcējušies, tur Dievs ir viņu vidū. Ar to rakstvietu arī pietiek, un tu pateicies Dievam, ka Viņš ir klātesošs, un tur ir ļoti daudz ko lūgt. Man uzreiz nāk galvā, par ko es tagad gribētu šeit pateikties. Par to, ka Svētais Gars caur Kristus upuri ir manī. Un viss no tā izrietošais. Tu vienmēr vari pateikties, sakot Jehova Šama – klāt esošais Dievs, vari pateikties, ka Dievs vienmēr ir ar tevi. (Ecēhiēla grāmata 48:35)
Jehova Kadoš – Tas Kungs, kurš svētī. Viņš ir Svētais. Tu vari aizlūgt un pateikties par svētu dzīvi, kaut kādiem saviem trūkumiem un slavēt Dievu kā svēto, kurš vienīgais ir svēts. Un mēs caur Kristus upuri esam svēti, un mums ir ideāls, pēc kā tiekties. (2. Mozus grāmata 31:13)
Jehova Gemula – Tas Kungs atmaksā. (Jeremijas grāmata 51:56)
Un vēl arī Jēzum ir vārdi. Šie bija Vecās Derības Dieva Vārdi, kas ir Bībelē atrodami. Bet arī Jēzum ir dažādi vārdi, kā Viņš ir nosaukts.
Jēzus Kristus vārdi.
Pats Jēzus Kristus vārds nozīmē glābējs. Tas ir Dieva Vārds: “Glābējs, svaidītais Kungs.” Kristus – tas ir Mesija, Ķēniņš. Kungu Kungs. Kopā sanāk Jēzus Kristus ir svaidītais Kungs, Glābējs, Ķēniņš.
Jēzus ir dzīvības maize. Forši, ne? Nevar būt vienkārši Jēzus-Glābējs, bet Viņš ir dzīvības maize. Tas nozīmē, ka no Viņa ir jāēd. “Kas Manu miesu nebauda, un asinis nedzer, tam nav pie Manis daļas,” Viņš saka. Kas Bībeli nelasa, draudzi neapmeklē, tam Jēzus saka, ka Viņam nav gan nekādas daļas gar to. Izdomājuši cilvēki fantazēt, ka viņi tur visu var plivināties, un viss ir kārtībā. Nav nekas kārtībā. Viņš ir dzīvības maize, Viņš ir jāuzņem regulāri. Nu nevar bez draudzes tā plivināties kaut kur un uzņemt Kristu. Tas nav iespējams. Kaut kādu laiku varbūt, jā, bet pēc tam atdziesti. Bībele, draudze, lūgšana, kalpošana pēc tam. (Jāņa evaņģēlijs 6:35)
Jēzus ir dzīvais ūdens. (Jāņa evaņģēlijs 4:10)
Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Jēzus ir augšāmcelšanās. (Jāņa evaņģēlijs 11:25-26)
Jēzus ir labais gans. (Jāņa evaņģēlijs 10:11)
Jēzus ir rīta zvaigzne. (Atklāsmes grāmata 22:16)
Jēzus ir Dieva Jērs. (Jāņa evaņģēlijs 1:29)
Un Jēzum ir daudz citu vārdu, kādos Viņš ir nosaukts Jaunajā Derībā, tos arī pats vari atrast Bībelē.
Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 20. tēmu “Lūgšana un gavēnis” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
