Pēc vidusskolas beigšanas Staņislavs smēķēja deviņus gadus, ik dienas nopīpēdams ap 30 cigarešu dienā. Reiz viņš centās saviem spēkiem atmest šo netikumu, bet neveiksmīgi. Taču, kad jaunais puisis piekrita atnākt līdzi savai draudzenei uz mājas grupiņu un šā gada martā aizbrauca arī uz draudzes “Kristus Pasaulei” triju dienu semināru inkaunteru, Staņislavs kļuva brīvs no smēķēšanas.

Īsā sarunā Staņislavs stāsta par iegūto brīvību: “Pirmo reizi pamēģināju uzpīpēt pamatskolas izlaidumā, taču palika tik slikti, ka vairākus gadus nesmēķēju, jo man tas riebās. Mācoties vienpadsmitajā klasē, mājās pie drauga mēs lietojām alkoholu un es atkal pamēģināju cigareti. Uzpīpēju vienu, pēc tam otru un trešo, un tās man “iegaršojās”. Pabeidzot skolu, pīpēju jau paciņu dienā.

Laiks pēc skolas beigšanas izvērtās diezgan smags. Sākumā smēķēju, lai mazinātu stresu pēc grūtās darba dienas. Nācās smagi strādāt celtniecībā, lai nopelnītu iztiku. Tajā laikā atteicos no vairākiem hobijiem, sašaurinājās mans draugu loks, kādu brīdi sajutos ļoti vientuļš un tādēļ sāku smēķēt vēl vairāk, jo šķita, ka cigaretes noņems spriedzi. Nopīpēju vidēji no trīsdesmit cigaretēm līdz divām paciņām dienā, līdz ar to tas iecirta diezgan pamatīgu robu manā budžetā. Bieži no rītiem mani mocīja klepus un bija grūti elpot, īpaši pie pastiprinātas slodzes. No rītiem vajadzēja kādas pārdesmit minūtes, lai atklepotu gļotas un spētu normāli elpot.

Mana draudzene kādu dienu atgriezās pie Dieva un pieņēma Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju. Viņa arī man stāstīja par savu draudzi un mājas grupiņu, bet es pret viņas teikto attiecos skeptiski un uzskatīju to par sektu. Tomēr reiz es atvēru internetā draudzes mājas lapu, lai iepazītos, kas tā par organizāciju, ko viņa apmeklē. Sāku iedziļināties un mani uzrunāja cilvēku liecības un dzīves stāsti. Intereses pēc aizgāju uz mājas grupiņu, un tur iepazinos ar cilvēkiem, kuri dziedināti un atbrīvoti Dieva spēkā. Šeit es redzēju, ka Dievs tiešām dara brīnumus cilvēku dzīvēs. Tas iedrošināja arī mani un deva ticību, ka Jēzus var dziedināt un atbrīvot no jebkuras atkarības.

Šā gada februārī es sāku apmeklēt draudzes dievkalpojumus. No sākuma skatījos uz notiekošo ar aizdomām, taču mājas grupiņā man palīdzēja izprast svētrunās sacīto. Šeit es nožēloju savus grēkus, pieņēmu Jēzu par savu Glābēju un uzticēju savu dzīvi un arī visas problēmas Viņam. Kāds tuvs cilvēks man reiz aizrādīja, ka smirdu pēc tabakas. Ja līdz tam bija tikai vēlme kļūt brīvam, tad tagad sapratu, ka pienācis laiks arī pašam aktīvi rīkoties. Sāku intensīvi lūgt Dievu, lai Viņš mani atbrīvo no smēķēšanas. Par mani lūdza arī mājas grupiņā.

Marta beigās devos uz draudzes semināru inkaunteru. Kad atbraucu mājās, man vēl bija kabatā cigaretes. Vakarā vienu uzsmēķēju, un tajā pašā brīdī man palika riebīgi. Pēc tās reizes es vairs neesmu smēķējis. Pēc tam arī vēl bijuši kārdinājumi uzsmēķēt, taču tos uzvaru ar lūgšanas palīdzību. Tagad man ir pretīgi tabakas dūmi, un ja sabiedriskā transporta pieturā kāds man līdzās smēķē, tad mani pārņem nepatīkama sajūta. Šobrīd esmu pilnīgi brīvs no smēķēšanas, mani vairs nemoka aizdusa un klepus no rītiem. Tā ir neaprakstāma sajūta, ka smēķēšana mani neverdzina, un arī nauda ietaupās, jo nevienam nav noslēpums, ka cigaretes maksā dārgi!

Tiem, kas vēl mokās ar smēķēšanas atkarību, es ieteiktu meklēt Dievu un arī draudzi, jo ar paša gribasspēku bieži vien par maz, lai kļūtu brīvs. Ja tu lūgsi un ticēsi, ka Jēzus nomiris par taviem grēkiem un paņēmis prom tavas atkarības, tad arī tu iegūsi brīvību! Ar Dievu viss ir iespējams!”

Staņislava Romanovska liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums