Vēl aizvien nav īsti skaidri iemesli,  kāpēc cilvēks saslimst ar onkoloģiskām slimībām. Turklāt nav arī ārstēšanas metodes, kas vienmēr dotu simtprocentīgu rezultātu. Kāds bez īpašas piepūles veiksmīgi tiek izārstēts, savukārt cits arī pēc ilgstošas un komplicētas terapijas nespēj atgūt veselību. Šādu sarežģītu cīņu vairāku gadu garumā ir pārdzīvojusi Aina, kurai tika atklāti ļaundabīgi audzēji dažādās ķermeņa vietās.

Aina atceras notikušo: “Esmu vienmēr apzinīgi izturējusies pret savu veselību un regulāri apmeklējusi profilaktiskās veselības pārbaudes. Kādā no šīm vizītēm man tika paziņots pavisam nepatīkams jaunums, veiktajos izmeklējumos tika atklāts krūts vēzis. Tas bija milzīgs pārsteigums, jo pirms tam nebija ne vismazāko sūdzību vai simptomu, kas liecinātu par audzēju. Ārsti bija apņēmības pilni palīdzēt un jau drīz man tika veikta operācija, vēl pēc kāda neilga laika staru un ķīmijterapija. Šķita viss būs kārtībā un satraukumam vairs nav iemesla, taču pēc trim gadiem parādījās veselības problēmas, kuru pamatā bija ļaundabīgs audzējs urīnpūslī. Ieliku savas cerības ārstu rokās un pildīju visus norādījumus. Pāris gadu laikā man tika veiktas apmēram desmit operācijas un tikpat ķīmijterapijas kursu, taču katru reizi pēc veiktajām manipulācijām mediķi ar nožēlu konstatēja jaunus veidojumus. Turklāt šajā periodā vēzi atklāja arī nierē, kuru vajadzēja pilnībā izgriezt. Mani pārņēma neaprakstāma nolemtības sajūta, jo, neskatoties uz visiem pūliņiem, gaidīto rezultātu nebija. Sapratu, ka medicīnas iespējas palīdzēt manā gadījumā ir visai ierobežotas. Biju pārliecināta, ka audzēju neviens nevar izārstēt. Es baidījos, jo sapratu, ka ilgi vairs nedzīvošu. Taču, neskatoties uz visiem neveiksmīgas ārstēšanas gadiem, esmu ieguvusi dziedināšanu, – tikai pavisam negaidītā veidā.

Vienmēr sevi biju uzskatījusi par ticīgu cilvēku, un retas reizes, lielākoties svētkos, mēdzu aiziet noklausīties baznīcā kādu sprediķi. Tā nu pirms diviem gadiem, tuvojoties Ziemassvētkiem, draudzene man iedeva ielūgumu uz svētku dievkalpojumu draudzē “Kristus Pasaulei”. Atskatoties atpakaļ, saprotu, ka tas bija pats smagākais brīdis manā dzīvē, kad biju zaudējusi audzēja dēļ vienu nieri un emocionāli smagi to pārdzīvoju. Tā kā man patīk apmeklēt dažādus pasākumus, labprāt pieņēmu šo piedāvājumu, neskatoties uz sāpēm pēc nesen pārciestās operācijas. Lai arī bija grūti nosēdēt, man patika mācītāja svētruna, jo viņš runāja par Dievu un skaidroja Rakstu vietas. Tas man līdz šim ļoti bija pietrūcis un nolēmu turpmāk apmeklēt dievkalpojumus un arī mājas grupiņas, lai labāk saprastu Bībeli.  

Draudzē par manu veselību lūdza gan mācītājs, kurš bija pārliecināts par manu dziedināšanu, gan arī mājas grupas cilvēki. Klausoties sprediķus, sapratu, cik ļoti svarīgi ir izveidot regulāras attiecības ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot. Sāku cīnīties, apliecinot Rakstu vietas no Bībeles par dziedināšanu, un ticēju, ka Dievam visas lietas ir iespējamas. Biju pārliecināta, ja no visa spēka pieķeršos Dievam, Viņš piepildīs Savus apsolījumus manā dzīvē. Atbilde uz lūgšanām nebija ilgi jāgaida, un nākamajās pārbaudēs ārsti paziņoja, ka urīnpūslī vairs neatrod nevienu ļaundabīgu veidojumu. Dzirdot šos  jaunumus, mans prieks bija neaprakstāms. Beidzot biju izkļuvusi ārā no apburtā loka, ar kuru cīnījos gadiem ilgi. Pateicība Dievam! Tagad man ir pārliecība, ka esmu pilnīgi vesela un zinu, ka vēzis nekad vairs neparādīsies no jauna. Esmu laimīga, ka iepazinu Dievu un atguvu veselību, jūtos atjaunota un fiziski stipra. Man vairs nav drausmīgās nolemtības sajūtas un baiļu, ka drīz būs jāmirst. Esmu neizsakāmi priecīga, ka varu dzīvot, kalpojot Dievam un arī cilvēkiem. Labprāt stāstu citiem par saņemto dziedināšanu un iedrošinu visas savas problēmas uzticēt Jēzum Kristum. Tikai Dievs spēj palīdzēt arī pavisam bezcerīgās situācijās, kāda tā bija manā gadījumā.”

Dievs vēlas, lai ikviens cilvēks saņem dziedināšanu un ir pilnīgi vesels. Mums tikai jāpieņem Jēzus Kristus kā savas dzīves Glābējs un jānotic, ka Dievs spēj darīt brīnumus arī tavā dzīvē. Viņš ir uzticams un stiprs!

Ainas Saveļjevas liecību pierakstīja Līga Paņina