Dažādas atkarības daudzu gadu garumā cilvēka dzīvi var padarīt pilnīgi bezjēdzīgu. Aivaram arī bija līdzīga pieredze, bet, pateicoties Dievam un draudzei, viņa dzīve pilnībā izmainījās.
Pirms iepazinu Dievu, lielāko daļu savas dzīves biju pavadījis, lietojot alkoholu. Pirmo reizi pamēģināju iedzert jau skolas laikā, un tā tas izvērsās uz vairāk nekā 20 gadiem, kurus pavadīju regulārā dzeršanā un citās atkarībās. Bieži braucu peļņā uz ārzemēm. Pastāvīgi lietojot alkoholu, izveidojās apnikums pret dzīvi, izjutu tukšuma sajūtu, nevēlējos komunicēt ar cilvēkiem un nemācēju veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Alkohola reibumā bieži neko neatcerējos un ik pa laikam pazaudēju maku vai citas personīgās mantas. Dzeršanas dēļ biju iekūlies arī lielās finansiālās problēmās, regulāri ņēmu ātros kredītus, alkohola reibumā bieži biju ar kādu sakāvies vai iepinies citās likstās. Vienmēr ļoti pārdzīvoju izdarīto, biju bēdīgs par to, ka nevaru savest kārtībā savu dzīvi. Biju mēģinājis saņemties, bet, esot skaidrā prātā un apzinoties visas savas problēmas, likās vienkāršāk atkal iedzert nekā sākt tās risināt. Biju pat sācis lasīt pašizaugsmes grāmatas par pilnveidošanos un motivāciju, bet izdevās noturēties maksimums nedēļu un atkal bija viss pa vecam.
Vairākas reizes mēģināju veidot attiecības, bet tās vienmēr izjuka manu atkarību dēļ. Man interesēja tikai fiziskais tuvums, un bieži tas arī bija par iemeslu attiecību izjukšanai. Biju ļoti egoistisks un vienmēr centos panākt savu, manipulējot ar cilvēku jūtām. Attiecību dēļ uz 3 mēnešiem biju atmetis smēķēšanu un nelietoju alkoholu, tomēr atkarības ņēma virsroku.
Pirms vairāk nekā pusotra gada kāda sena paziņa sāka mani aicināt uz draudzi “Kristus Pasaulei”. Es nekad agrāk Dievam nebiju ticējis, bet tomēr nolēmu atnākt. Sākumā mani uzaicināja uz kādu neformālu pasākumu, kur man uzreiz iepatikās, cilvēki likās savādāki un man ļoti patika atrasties viņu vidū. Nebija sarunas par alkoholu un citas tukšas runas. Viņi visi bija ļoti pozitīvi un mācēja izklaidēties bez alkohola, par ko biju izbrīnīts. Lai arī biju sācis nākt uz šiem pasākumiem, Dievam vēl neticēju. Pēc kāda laika aizbraucu uz draudzes brīvdienām, kur četras dienas biju kopā ar kristiešiem un tikai pēc tam sapratu, ka šajā laikā neesmu domājis par cigaretēm un alkoholu. Atgriežoties ikdienā, vēlme pēc alkohola bija ļoti samazinājusies, un es sāku aizdomāties par to, ka varbūt Dievs tomēr ir reāls. Kāds cilvēks no draudzes man uzdāvināja grāmatu “Kristus upuris” un, kaut gan agrāk Jēzu uztvēru kā pasaku tēlu, šo grāmatu es izlasīju vienā paņēmienā. Varu teikt, ka tajā brīdī notika tāds kā pagrieziens manā sapratnē par Jēzu, man pazuda jebkādas šaubas, jo es sapratu, ko Viņš ir paveicis manis dēļ. Tas bija manas sirds ticības sākums. Kopš tās dienas regulāri apmeklēju dievkalpojumus un mājas grupu, lūdzu Dievu un lasu Bībeli.
Šobrīd esmu pilnīgi brīvs no gadiem ilgās alkohola atkarības un smēķēšanas. Esmu arī nomaksājis visus parādus un kredītus, un kopš esmu draudzē neesmu ņēmis nevienu ātro kredītu un tērējies pāri saviem līdzekļiem.
Dievs ir atgriezis manai dzīvei jēgu un esmu patiesi laimīgs. Es atkal ar prieku komunicēju ar cilvēkiem un vēlos katru iepazīstināt ar Dievu. Ja agrāk man patika manipulēt ar cilvēkiem, lai gūtu labumu sev, tad tagad es vēlos palīdzēt katram, kurš ir grūtībās. Jūtos kā pilnīgi cits cilvēks, un arī Jēzus par to saka Bībelē, 2. Korintiešiem 5:17 “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns”. Tas, ko es nevarēju atrisināt savā dzīvē gadiem ilgi, pateicoties ticībai Dievam un esot draudzē, tika atrisināts dažu mēnešu laikā. Man apkārt ir Dieva iedvesmoti cilvēki, kas motivē darīt labas lietas. Ticu tam, ko saka mūsu mācītājs, ka kopā ar Dievu mēs visu spējam izdarīt, un viss ir mūsu pašu rokās. Es apzinos, ka man var būt kaut kas vairāk. Esmu nolēmis veidot kristīgu ģimeni, ticu, ka varu uzcelt pats savu biznesu un pelnīt naudu sev nevis citiem. Es vēlos atrast savu veidu, kā palīdzēt cilvēkiem un nest labumu sabiedrībai. Dievs mani ir pilnībā izmainījis!
Aivara Plūmes liecību pierakstīja Edgars Paeglis