Cilvēkiem dotā vara

Šodienas svētrunas tēmas nosaukums ir “Cilvēkiem dotā vara”. Tas nozīmē – tev dotā vara, draudzei dotā vara, mājas grupai dotā vara, cilvēkiem dotā vara, un tas ir rakstīts Mateja evaņģēlijā, kur Jēzus dziedina triekas ķerto. Kad pie Viņa pienes šo triekas ķerto cilvēku, Viņš vispirms piedod grēkus.

Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” (Mateja evaņģēlijs 9:2)

Jēzus teica šim cilvēkam: “Tavi grēki tev piedoti.” Viņš neteica: “Celies un staigā,” bet Viņš teica: “Tavi grēki tev piedoti.” Tad klātesošie, tā laika tā saucamie ticīgie, farizeji un vēl citi: “Kas tas tāds, ka Viņš šo Dievam pielīdzina, ka Viņš grēkus piedod?” Un Jēzus atbildēja:

“Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot.” Viņš saka uz triekas ķerto: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.” Un tas cēlās un gāja uz mājām. (Mateja evaņģēlijs 9:6-7)

Notika brīnums, šis cilvēks cēlās, ņēma savu gultu, un šeit gulta nenozīmē tādu, kā tev mājās, tas bija tāds kā auduma gabals, un viņš iet mājās, un cilvēki, to redzēdami, slavēja Dievu.

Bet, kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem. (Mateja evaņģēlijs 9:8)

Viņi redzēja grēku piedošanu, viņi redzēja brīnumu, kad triekas ķerts cilvēks acumirklī tiek dziedināts, viņiem ir emocijas, prieks, apbrīna, un viņi slavēja Dievu. Tajā laikā vispār ticēja, ka normāli brīnumus var darīt tikai tad, ja cilvēks ir no Dieva. Viņi skatījās uz Jēzus: “Jā, šis ir cilvēks no Dieva,” jo te tā rakstīts – kas cilvēkiem devis varu. Viņi skatījās uz Jēzu kā uz cilvēku, kāds arī skatījās kā uz Dieva Dēlu. Un viņi slavēja Dievu. Un Jēzus Kristus, kad Viņš staigāja virs zemes, vienlaicīgi bija gan cilvēks, gan vienlaicīgi Dievs, tāpēc nav nekas nepareizs, ka cilvēki tieši tā uz to skatījās. “Varu devis cilvēkiem.” Un tūliņ jau pēc devītās nodaļas ir turpinājums.

Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. (Mateja evaņģēlijs 10:1)

Viņš teica: “Ejiet un sludiniet, ejiet un māciet, un Es esmu ar jums līdz pasaules galam.” Atslēga bija tā, ka Viņš mācekļiem deva varu. Cilvēkiem dotā vara. Par Jēzu viss skaidrs – Viņam pieder visa vara. Un, ja mēs runājam par cilvēkiem, tad Viņš tā arī saka, ka nodod Savu varu viņiem – saviem sekotājiem, saviem mācekļiem.

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. (Jāņa evaņģēlijs 14:12-14)

Tas nozīmē – vara, ko Jēzus piešķir Saviem mācekļiem, ko Viņš piešķir Savai draudzei, ko Viņš piešķir arī tev, tas nozīmē, ka tu kaut kādā mērā vari darīt to pašu, ko darīja Viņš. Arī tu vari lūgt par cilvēkiem un viņi top dziedināti. Pirmkārt, tu to vari darīt par sevi. Tāpat arī daudz dažādas lietas, tu vari kalpot, tu vari darīt, un Dievs būs ar tevi. Tev ir vara, cilvēkiem dotā vara.

Soģu grāmatas 6. nodaļā, no 12. panta, ir stāsts par Gideonu. Tas ir soģu laiks, kad midiānieši cikliski, periodiski nāca ar saviem lopiem, rakstīts, ka tūkstoši bija tik, ka neizskaitīt, visvairāk cieta Manases cilts, viņi nāca, noganīja izraēliešu ganības, un faktiski ar vienu mērķi, pilnībā noplicināt Izraēlas zemi. Tam bija arī iemesls, kad izraēlieši sauca uz Dievu, tad Dievs sūtīja pravieti, kurš pravietoja, ka Viņš ieveda šajā zemē, brīdināja nezemoties amoriešu dievu priekšā, bet tie to darījuši un tas ir iemesls. Iemesls bija kalpošana citiem dieviem. Un, atbildot uz tautas lūgšanu, Dievs uzrunā kādu cilvēku vārdā Gideons, kurš vēlāk kļūst par soģi.

Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: “Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!” (Soģu grāmata 6:12)

Bet ko tajā laikā darīja Gideons? Viņš kūla kviešus vīna spiedē tāpēc, ka viņiem midiānieši nodokļos atņēma tik, ka pašam varēja nepalikt nekas sēklai. Tas tā līdzīgi ar nodokļu sistēmu Latvijā, īpaši pēdējā laikā, kad cilvēkiem ir jāshēmo, jādomā, kā izdzīvot. Viņi klintīs taisīja alas un slēpa savus ienākumus, un paši slēpās, tie bija tādi tumši laiki. Un Dievs uzrunāja Gideonu: “Tu stiprais un varenais vīrs!” Svētruna ir par cilvēkiem doto varu. “Tu stiprais un varenais vīrs! Tas Kungs ir ar tevi.” Un skaties, ko atbild Gideons.

Bet Gideons viņam sacīja: “Piedod, mans kungs, bet vai Tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: tas bija Tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes. – Bet tagad Tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiāna rokā.” (Soģu grāmata 6:13)

Kur ir visi tie brīnumu darbi? Par brīnumu darbiem, protams, tas ļoti tieši attiecas uz šodienu, uz mums, kad mēs salasāmies Bībeli, vēl kaut kādas brīnumainas grāmatiņas un aizlūdzam par vienu cilvēku, nekas nenotika, par otru un nekas nenotika, par trešo un nekas nenotika, un “Kur ir tie brīnumi?” Nē, nē, tev nav jāmeklē tāds iemesls, kāds bija Gideona laikā, kad viņi tur bija jau iekrituši elku kalpībā, viss Izraēls. Bet ir problēma, un tā problēma ir tāda, kāda bija arī Gideonam: “Piedod, bet kur tas viss ir? Kāpēc mums šīs bēdas? Kur ir tie brīnumi? Bet tagad Tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiāna rokā.”

Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: “Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!” (Soģu grāmata 6:14)

Viņš sūta Gideonu, šo cilvēku, lai viņš iet un izglābj Izraēlu. Tas ir līdzīgi tā, kā, piemēram, tev, kad kādā tavā dzīves situācijā pēkšņi tavā priekšā stāv eņģelis un saka tā: “Tu esi stiprs, tev ir vara un es sūtu tevi izglābt Latviju. Un tu to izdarīsi.” Tad Gideons atbildēja, un te būs tie atslēgas vārdi.

Bet viņš sacīja: “Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana dzimta ir nabagākā Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā.” (Soģu grāmata 6:15)

Tas nozīmē, ka viņš bija no nabagākās Manases dzimtas. Manase bija tā cilts, kas visvairāk cieta, jo tieši tā teritorija bija midiāniešiem tuvāk, kam viņi varēja piekļūt. Viņš saka: “Mana dzimta ir visnabagākā, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā.” Es esmu jaunākais un dzimta ir nabagākā. Tas nozīmē, ka Gideons absolūti nejutās, ka viņam būtu kāda vara, viņš nejutās, ka Dievs ir ar viņu, viņš pat nedomāja to, ka Dievs ir ar viņu, viņš gan bija pārdomājis, jo viņš jau teica: ”Kur tad tur visi tie brīnumi ir? Tas Kungs jau mūs atstājis.” Tieši otrādi viņš saka: “Dievs jau nav ar mums. Dievs ir atstājis mūs.” Viņš nesaprata to, ka viņam ir vara, jo Dieva vārds jau divas reizes šeit saka: “Ej ar šo savu spēku, es esmu ar tevi. Ej, tu to izdarīsi.” Viņš saka: es to nevaru, jo es esmu nabagākais, un es esmu jaunākais turklāt vēl.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ticīgā vara jeb cilvēkiem dotā vara – nav jāgaida, kad izjutīsi kādu īpašu pieskārienu, pieskāriens ir labi, tas palīdz pēc tam skriet un kaut ko darīt, un tomēr tas nav pareizais motīvs, lai kaut ko vispār darītu. Pareizais motīvs ir ļoti vienkāršs – darīt saskaņā ar Dieva gribu, Dievs ir ar tevi, un neatkarīgi no tā, vai tu esi no nabagākās cilts, no nabagākās valsts Eiropā vai vienas no nabagākajām. Kaut kādi parametri – vai tu esi sieviete vai vīrietis, vai tev ir liela ģimene vai maza ģimene, vai vispār nav ģimenes, vai tu strādā par apkopēju vai māju uzkopēju, vai arī tu esi amatpersona vai arī tev ir savs bizness – pilnīgi nesvarīgi tas viss ir. “Es esmu nabagākais, mūsu dzimta ir nabagākā Manasē, es esmu jaunākais.” Nav tā, ka viņš īpaši saceļas pret Dievu, bet viņam ir normāli argumenti, un es domāju, ka tādi ir katram. Katrs kaut ko tādu izjūt: kur tad ir tie brīnumi, kur tad ir tā vara, kur tad tas viss ir? Un tad viņš prasa zīmes, es tajās neiedziļināšos.

Tad viņš sacīja: “Ja es esmu atradis labvēlību Tavās acīs, tad dod jel man zīmi, ka Tu tas tiešām esi, kas ar mani runā. Neatkāpies, lūdzams, no šīs vietas, kamēr es pie Tevis atgriežos, atnesu Tev savu dāvanu un to novietoju Tavā priekšā!” Un Viņš sacīja: “Es palikšu, kamēr tu atkal nāksi.” Un Gideons iegāja savā namā un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas maizes no ēfas smalko kviešu miltu; gaļu viņš ielika grozā, bet viru ielēja māla podā, iznesa Viņam ārā zem ozola un to pasniedza Viņam. Un Tā Kunga eņģelis sacīja viņam: “Ņem gaļu un neraudzētās maizes un liec tās šeit uz šīs klints, bet viru izlej zemē.” Un viņš tā arī izdarīja. Tad Tā Kunga eņģelis izstiepa savu roku un ar zižļa galu, kas tam bija rokā, pieskārās gan gaļai, gan neraudzētām maizēm, tad izšāvās uguns no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes; un Tā Kunga eņģelis nozuda no viņa acīm. [..] Un Gideons sacīja Dievam: “Ja Tu esi nolēmis ar manu roku izglābt Israēlu, kā Tu esi solījis, redzi, es izklāšu aitas vilnas cirpumu uz klona: ja rasa būs vienīgi uz svaigi cirptās vilnas, bet visa pārējā zeme būs sausa, tad es zināšu, ka Tu atpestīsi Israēlu ar manu roku, kā Tu to esi solījis.” Un viņš tā arī izdarīja. Kad nākamās dienas rītā viņš agri piecēlās, viņš izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, veselu kausu pilnu ūdens. Tad Gideons sacīja Dievam: “Neiekaisti, lūdzams, dusmās pret mani, ja tikai es vēl vienu reizi gribu Tev ko lūgt! Ļauj man vēl vienu reizi, ka pārbaudu ar šo vilnu: šoreiz lai vilna paliek pilnīgi sausa, vienīgi tā, bet pa visu zemi lai būtu rasa.” Un Dievs tā arī lika notikt tanī naktī: vienīgi cirpums bija sauss, bet visu zemi klāja rasa. (Soģu grāmata 6:17-21; 36-40)

Tas viņam jaut kādā mērā palīdz noticēt, ka viņš ies. Kaut arī Bībelē ir šāds precedents, ka prasīja Dievam zīmes, ja godīgi, zīmes nav jāprasa. Saproti? Tur jau ir tā problēma. Ko Dieva vārds saka? Jūdi meklē zīmes. Pāvils saka: “Jūdi meklē zīmes, grieķi meklē gudrību.”

Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība. (1. Korintiešiem vēstule 1:22-23)

Un visu šo cilvēku acīs Kristus nāve un augšāmcelšanās ir ģeķība jeb muļķība. Kad tu lasi Dieva vārdā un prasi zīmi, ja nav zīmes, tad neko arī nedari, tur jau ir tā problēma. Tev ir vara neatkarīgi no zīmēm, neatkarīgi no izjūtām, un pat neatkarīgi no tā, ko tu domā par sevi, arī neatkarīgi no tā, ko tu domā par citiem, arī par Dievu, tev tā ir, un atslēgas vārdi ir “vienkārši paklausīt tam, kas rakstīts Dieva vārdā, iet un darīt”. Tas Kungs ir ar tevi. Vai nav labi? Tur jau ir tā problēma, ka mēs neapzināmies, mēs gaidām zīmes, īpašus aicinājumus, sludināt evaņģēliju nevajag īpašu aicinājumu. Mēs domājam par dāvanām, tu jau zini, ka Bībelē ir rakstīts par dāvanām, gribas koncentrēties uz dāvanām, stiprajām pusēm. Dievs, kad uzrunāja Gideonu, Viņš neskatījās uz viņa stiprām pusēm. Tur jau bija tieši otrādi – viņam bija mazvērtība savā ziņā, tā kā Saulam līdzīgi. Viņš bija jaunākais, viņš neatbilda, tā nebija viņa stiprā puse, ka tieši viņš ies un darīs to darbu. No visiem tūkstošiem Izraēlā Dievs izvēlējās Gideonu, Viņš izvēlējās to, kurš ies un darīs, kurš “pabubinās”, kaut ko pakunkstēs, un pēc tam ies un darīs. Dieva vārds arī saka, ka labāks ir tas, kurš tomēr gāja un darīja, nekā tas, kurš teica “Jā, kungs,” un tomēr gala rezultātā neaizgāja un nedarīja. Un nav svarīgi, kāds ir tavs emocionālais stāvoklis, fiziskais, sociālais, dzimums nav svarīgs, nekas nav svarīgi, svarīgi ir darīt, un Dievs saka: “Es esmu ar tevi.”

Kā vienkāršu piemēru varu minēt, kas notika Saeimā ceturtdien, ilustrācijai – ceturtdien notika divas lietas, kas nekad nav notikušas Latvijā, nekad kopš Latvijas dibināšanas. Divas notika vienā dienā. Pirmā: Saeimā vairākums nobalsoja, tātad, faktiski ar ZZS balsīm, ar nodevēju balsīm, nobalsoja PAR partnerattiecību legalizāciju. Pēc savas būtības šis likums legalizē viendzimuma attiecības, pielīdzina tās laulībai. Kaut arī viņi saka, ka tas tā nav, bet patiesībā šobrīd viņi juridiski nevar izmainīt Satversmi, jo laulība ir starp vīrieti un sievieti, un viņi vienkārši izmainīs visus likumus, kurus gribēs, un gejiem būs tādas pašas tiesības kā laulātiem. Šodien tie ir astoņi likumi “Pensionēšanās likums”, “Pensiju likums”, “Notariāta likums”, vēl būs kādi 60-70 likumi. Tas ir laulību surogātlikums faktiski. Kaut arī runāja šeit pozīcijas varas deputāti un arī tieslietu ministri: “Nē, nē tas nav par to. Tas ir par aizsardzību ģimenēm, aizsardzību divām tantiņām,” bet ASV sekretārs gan savā “Twitter” ierakstīja, uzreiz apsveica Latviju ar to, ka geji varēs laulāties, ne laulāties, bet nokārtot tādas pašas attiecības. Amerikānis atklāti pasaka, bet nu viņiem te, zini, ir “jālaipo”. Tas notika Saeimā, un tas nekad nav tā noticis. Un otrs, kas notika: Saeima nobalsoja par Stambulas konvenciju, nobalsoja par to jau. Divas tādas lietas notika. Stambulas konvencija ir vēl nejaukāka, tādēļ ka tā ietver sociālo dzimti un mācīs to arī skolās, tas nozīmē, ka sabojās bērniem prātu tā, ka viņi vairs neizšķirs savu dzimumu un no tā visa izriet arī pašnāvību skaits un tā tālāk, bez visa tā, ka tas ir amorāli un pretīgi. Kad es pieminēju, ka galējais solis varētu būt pedofilijas legalizācija, Stambulas konvencija un tad solis pa solim, beigu beigās arī pedofilijas legalizācija, tad jums vajadzēja dzirdēt, kas notika tur, tajā zālē. Viņi negrib būt pedofili, viņi negrib būt pedofilijas atbalstītāji, bet viņi atbalsta gan tendences uz to pusi. Būs vēl balsojums nākamajā reizē, tas būs šo ceturtdien, kas sekos, vai pēc tam. Vēl bija divi deputāti, viens no Vienotības, otrs no ZZS, kas nebalsoja, pietika, lai būtu vēl viens vai divi un šis likums nebūtu pieņemts. Tāpēc vēl ir laiks, var rakstīt vēstules visiem šiem nodevējiem un perversiju aizstāvjiem. To var darīt, un kas zina, kā viss beigsies. Kopumā viss jau ir skaidrs, bet brīnumi jau notiek. Uz brīnumiem es tā ļoti neceru, bet ceru uz to, ko mēs paši izdarām. Kāpēc es to visu stāstīju?

Ir jautājums, kāpēc tā notika? Tāpēc ka šīs rakstvietas par cilvēkiem doto varu Kristus miesā tiek ignorētas. Gaida zīmes un vilnas, gaida balsis no debesīm, katrs nodarbojas ar kaut ko savu. Tu domā, ka man šausmīgi patīk strādāt Saeimā? Tu domā, ka man tur, Saeimā, šausmīgi gribējās tikt? Ka man šausmīgi gribējās vienā laikā no rītiem celties un iet uz darbu Saeimā? Man to negribējās darīt, bet saprotiet, neviens jau to nedarīja, jo visi kristieši cerēja uz brīnumiem, varbūt vēl uz kaut kādām zīmēm. Mēs palūgsim Dieviņu un gan jau tad. Kā redzi, gan jau nekas nenotiek. Arī pirms vēlēšanām daudzi vēl domāja, vai vajag balsot par “Latviju pirmajā vietā”, vai nevajag balsot par vienīgo partiju, kura pārstāvēja kristīgās vērtības. Vienam tur nepatīk Šlesers, vienam Jencītis, kādam citam vēl kaut kas cits nepatīk, tad vēl sadalās kaut kādās mazās frakcijās. Vai tu zini, cik balsu pietrūkst, lai neratificētu Stambulas konvenciju? Tikai pāris balsis. Tikai apmēram divas balsis. Tur pilnībā nav tik vienkārši, pietiktu, ja “Latvija pirmajā vietā” būtu vēl trīs vai četras vietas, un viss. Kas par to ir atbildīgs? Tie kristieši, kas balsoja par citām partijām, bezdievīgām un šaubīgām partijām un tie, kas sēdēja mājās un negāja balsot. Vispār tie, kas nelietoja viņiem Dieva doto varu. Iet un balsot, tā jau arī ir vara no Dieva. Ir rakstīts, ka visas varas ir no Dieva.

Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. (Romiešiem vēstule 13:1)

Lai kā gribētu tulkot to, ka esiet paklausīgi valdībām un varām, nē, Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.

Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29)

Šeit jau ir tā paklausība. Šeit jau ir tas princips par valdībām un varām, ka vara ir mums pašiem cilvēkiem dota. Es runāju it kā vienkāršas lietas, bet tajā pašā laikā tieši šīs vienkāršās lietas pirmkārt nelieto kristiešu draudzes. Draudzei ir jādara divas lietas. Pirmkārt, ir jāglābj pazudušie, jo Viņš tiem deva varu un teica: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas”. Kas notiek, kad draudze ir aktīva evaņģelizācijā un māceklībā? Tad draudze aug. Jo lielāka ir draudze, jo ir lielāks finansiālais budžets, jo var vairāk veikt dažādus projektus un programmas, un arī, piedaloties vēlēšanās, politiski viņi var vairāk ietekmēt. Viss šis laiks, kas mums tika dots, nav izmantots. Kādi to izmantoja, kādi to neizmantoja, bet es zinu vienu, un tu arī vari būt ar mierīgu sirdsapziņu. Protams, ka vienmēr var vairāk, bet es uzskatu, ka es no savas puses un mēs kā draudze izdarījām maksimumu, lietojot to varu, ar to sapratni, kas mums ir, lai nostiprinātu kristīgās vērtības. Tātad draudzei ir jāaug, un draudzei, otrkārt, ir jāpārstāv kristīgās vērtības. Kāds labi pazīstams cilvēks Latvijā par mani ir teicis šādus vārdus, man to atstāstīja, ka visiem politikā nevajag iet, bet Mārcim Jencītim tur ir noteikti jābūt, tas ir viņa aicinājums. Viņš ir dzirdējis, kā es Saeimā runāju: “Jencītim vajag būt politikā.” Man jau nav tā, ka es par to esmu baigi priecīgs. Man jau patīk šeit vadīt draudzi un darīt kaut ko tamlīdzīgu darīt vairāk reliģiskās lietas. Tur gan es zinu, ka man ir aicinājums, ir arī izjūta. Saeimā nav tā, ka man tas ļoti patīk. Es vienkārši eju tāpat kā Gideons. Es tur nabagākais, es tur jaunākais un viss, ko es tur varu izdarīt, bet Dievs saka – ej.

Gideons paklausīja un aizgāja. Galu galā viņam sekoja tūkstoši, un viņi sakāva midiāniešus. Nogalināja viņu ķēniņus un atjaunoja Izraēlā mieru uz vairākiem desmitiem gadu, kamēr Gideons bija dzīvs. Kad Gideons nomira, tad viss sākās no gala, jo izraēlieši atkal sāka kalpot baaliem un citiem apkārt esošo tautu dieviem. Interesanti, ko izdarīja Gideons tajā dienā, kad viņš saprata, ka viņš ies un darīs. Gideons saņēma norādījumus no Dieva. Viņa tēvs bija priesteris vai kādas pilsētas vecākais. Man īsti tas vēl nav skaidrs lasot, bet vispār Gideona tēvs bija ar ietekmi. Viņa sētā tieši bija baala altāris no koka. Gideons naktī nojauca altāri, baala elka stabu sacirta malkā un upurēja vēršus. No rīta cilvēki pamostas, skatās, ka nav vairs baala staba, vērši ir upurēti Tam Kungam. Tad sacēlās visa pilsēta, sapulcējās pie Gideona nama un pieprasīja, lai viņiem izdod dēlu, kas ir salauzis baala tēlu un altāri, jo tagad būs bēdas. Bet tēvs arī izdomāja gudru gājienu, ka visi ir šokā. Ko jūs te iedomājieties, ka baals pats nevar cīnīties par sevi, lai šodien mirst jebkurš, kas uzskata, ka baals pats necīnīsies. Tad visi gaidīja, ka baals pats cīnīsies. Baals necīnījās. Bet interesanti ir tas, ka Dievs jau arī pats necīnījās. Saproti. Kaut kāds stabs jau necīnās. Dievs jau pats necīnās, Dievs griezās pie cilvēkiem, šeit konkrēti Dievs griezās pie Gideona, kurš ies, sauks un cilvēki viņam sekos. Un cilvēki sekoja Gideonam. Šeit gan es domāju, ka tas bija ne tikai Gideons, kas izdarīja kaut kādas pareizas lietas, un es nedomāju, ka viņš varēja tādā īsā laikā apgūt visas iemaņas, lai viss Izraēls viņam sekotu. Tur es tomēr domāju, ka bija Dieva svētība, jo Dievs teica Gideonam, ka “Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs, ej un dari, Es Esmu ar tevi”. Ja tu lieto Dieva doto varu, tad Tas Kungs ir ar tevi. Nav svarīgi, ka tu kaut kā ne tā jūties, tu no kaut kā baidies, vienkārši sper šos soļus. Mēs kā draudze esam spēruši šādus soļus, un visai Kristus miesai Latvijā ir jāsper šādi soļi, nevis jāgaida brīnums, jāgaida valsts, vai ar aizspriedumiem jāskatās uz normāliem procesiem kā politika un citas lietas. Kā redzat, tas nenostrādāja, ka tu vienkārši lūdz Dievu. Vai ne? Nenostrādāja. Pietrūkst dažu vietu, kas būtu mums Saeimā, un tad tā nenotiktu. Ja mēs nebūtu Saeimā, tad visticamāk tas viss sen jau būtu pieņemts, jau jaunās Saeimas pirmajās darbības dienās. Mēs esam izdarījuši ļoti daudz.

Tātad cilvēkiem dotā vara. Divi piemēri. Es divreiz mūžā esmu dabūjis saules dūrienu. Pirmais bija Ventspilī, tas bija tieši priekšvēlēšanu kampaņas laikā, bija apmācies, kādu brīdi bija saule, vējiņš vēss, un es sildos un visu dienu nogulēju, un braucam mājās ar autobusu un es jūtu, ka man auksti paliek, lūpas zilas un visu nakti negulēju, trīcēju. Zini, saules dūriens caur mākoņiem. Tā bija pirmā reize sezonā, visu dienu nogulēju, es biju arī apdedzis caur mākoņiem. Tu neredzi šo saules iedarbību, kad parasti, ja tu iededz, tad tas ir no saules, bet, redzi, caur mākoņiem tu dabū saules dūrienu. Un otrā reize bija Ēģiptē. Atbraucām uz Ēģipti, un es pa taisno gāju uz pludmali, pusi dienas nogulēju saulē un otru pusi zem saulessarga, Ēģiptes saule ir ļoti stipra, ka arī caur saulessargu tas ietekmē. Un atkal es neko neredzu, man ir saulessargs, es iedegu un dabūju saules dūrienu. Tas nav patīkami. Un tā ir ar cilvēkiem doto vārdu, ko Jēzus ir piešķīris. Mēs to neredzam, tas ir kā saule zem mākoņiem, ne tu viņu jūti īsti, ne tu viņu redzi. Zini, ir tāda rakstvieta par gara vadītiem cilvēkiem, kad vējš pūš kur gribēdams, tu viņu neredzi, bet tu viņu jūti, viņš ir, bet tu nezini, no kurienes viņš atnāk.

“Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa evaņģēlijs 3:8)

Un tāpat ir ar cilvēkiem doto varu, tā ir katram. Jēzus deva varu par nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt sērgas un slimības. (Mateja evaņģēlijs 10:1)

Jēzus teica, ka Viņam ir dota visa vara kā debesīs, tā arī virs zemes. Visa vara. Un Saviem mācekļiem nodeva varu. Apliecini, ka tev ir vara!

Jēzus Mateja evaņģēlijā saka Pēterim:

“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” (Mateja evaņģēlijs 16:18-19)

Uzvarēt nebūs draudzi, nevis vienu individuālo cilvēku, mums katram individuāli ir dota vara, es pat neteikšu, ka pilnā mērā, bet, salīdzinot ar individuālu cilvēku un kā draudze darbojas, tad tieši esot draudzē, pašai draudzei, tur arī ir tas fenomens, varas fenomens. Elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Nevis vienu cilvēku, bet draudzi. Jo lielāka un spēcīgāka draudze, jo lielāka jauda un lielāka vara tai ir, jo vairāk viņi spēj paveikt. Tāpat arī lūgšana, tāpat arī gavēnis, kas dod varu.

Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.” (Mateja evaņģēlijs 17:20-21)

Lai lietotu cilvēkiem doto varu, ir nepieciešama draudze un nepieciešamas personīgas attiecības ar Dievu, nepieciešams arī gavēnis. Par gavēni varētu arī padiskutēt, bet Dieva vārds to saka, un tas nozīmē, ka tam ir nozīme. Ticīgam dotā vara. To var realizēt, lai garīgi realizēt doto varu, lai varētu savās grupās kalpot, lai tas varētu nest augļus savā personīgajā dzīvē un mums, draudzei, ir jāizdara konkrēti soļi, tur ietilpst arī gavēnis, tur ir lūgšanas, un draudze ir vienota. Starp citu, ja tu lasi vēstules Romiešiem vai Korintiešiem, Pāvils daudz runā par vienotību. Novirzieniem jābūt, lai nesāktos šķelšanās, lai draudze ir vienota. Jāpiecieš citam citu, jāmīl citam citu, lai draudze ir vienota. Un apzināšanās – tu sevi apzinies, kaut šis ir tāds jautājums, kad arī bez apzināšanās dari, tu jau demonstrē varu, Dievs ir ar tevi, jo Gideons īsti nevarēja saprast, viņš teica, ka bija pats nabagākais, pats mazākais, bet viņš vienkārši izdarīja. Es nedomāju, ka Gideons apzinājās, ka viņam ir īpaša vara, gāja paklausībā un izdarīja. Un šī vara viņam bija, cilvēki viņam sekoja un Izraēls tika atkarots. Bet apzināšanās ir svarīga, es domāju, ja tu apzinies, tev sirdī, zemapziņā ir nostiprinājies, ka tev ir vara, tam ir lielāks spēks un jauda, kad tu runā uz cilvēkiem, tam ir lielāks spēks, lai kaut ko izdarītu. Tas nav noteicošais, noteicošais ir izdarīt, darīt kaut mazus solīšus.

Aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu. (Efeziešiem vēstule 1:17)

Pāvils lūdza, lai draudze Efezā labāk izprastu Viņu un labāk izprastu to varu, ko Dievs ir viņiem piešķīris.

Apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs. (Efeziešiem vēstule 1:18-20)

Un kā papildinājums šai rakstvietai.

Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu, jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam. Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. (Romiešiem vēstule 6:9-11)

Tas nozīmē, tā arī domā par sevi, ka tev ir Viņa dotā vara. Tāpēc vien, ka tu esi atzinis Kungu, tev nav nepieciešams kaut ko izjust vai pat reizēm saprast, ir svarīgi izdarīt tos solīšus, ko Dievs mūs aicina darīt.

Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka evaņģēlijs 16:15-18)

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Cilvēkiem dotā vara” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija