Inese jau vairākus gadus apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei” un ir uzticama kalpotāja.
Pagājušā gada beigās viņai bija lieli pārdzīvojumi,  jo pēkšņā nāvē gāja bojā māsa. Šis notikums izraisīja vēl virkni nepatīkamu seku, kā rezultātā pāris mēnešu garumā Inese piedzīvoja stresa situācijas. Janvārī viņai sākās veselības problēmas un tika konstatēta cista, līdz ar to viņai februāra beigās nozīmēja operāciju. Jaunā sieviete, uzzinājusi visai nepatīkamo diagnozi, uzticējās Dievam un šobrīd ir vesela bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Viņa pati par to stāsta: “Janvārī man parādījās stipras sāpes vēderā. Sākumā nepiegriezu īpašu vērību, taču naktī tās pastiprinājās, un nākamajā dienā bija tik neizturamas, ka nācās izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Mani ievietoja slimnīcā uz izmeklēšanu un visai ātri olnīcās atklāja 10 centimetru lielu cistu, kas, pēc ārstu domām, bija izveidojusies pēc pārciestā stresa. Tika nozīmēta operācija, jo mediķi manā gadījumā nedeva cerību, ka tā varētu pati uzsūkties. Pēc dažām dienām mani izrakstīja no slimnīcas, un nozīmēja divas nedēļas lietot pretsāpju zāles un antibiotikas, lai mazinātu iekaisumu un tas neietu plašumā.

Sākumā pārņēma izmisums, bet cīnījos pret šīm sajūtām ar Dieva vārda un lūgšanu palīdzību. Apliecināju, ka Dievs ir mans Ārsts. Lūdzu un ticēju, ka Viņš mani dziedinās un ka nebūs jāiet uz operāciju. Pavadot laiku ar Dievu, bieži iztēlojos, ka aizeju pie ārsta un ka pēc atkārtotām izmeklēšanām man pasaka, – ka cista ir izzudusi un operācija nav vajadzīga. Saņēmu atbalstu no draudzes cilvēkiem un mājas grupiņā tika lūgts par manu dziedināšanu.

Nedrīkstēju neko smagu celt, manas darba spējas bija ierobežotas, bet, neskatoties uz to, ievērojot ārstu rekomendācijas, gāju uz darbu un darīju visas ikdienas lietas. Pienāca 11. februāris, kad bija jāiziet nozīmētā izmeklēšana un apskate pirms operācijas. Šis process aizņēma lielu daļu dienas un beidzās ārsta kabinetā, kad man tika paziņots, ka ir noticis kas neparasts – cista ir izzudusi, tās nav un par operāciju vispār varu aizmirst. Ārsts atļāva atgriezties normālā darba režīmā, celt smagumus, iet pirtī, uz baseinu, skriet un sportot – vārdu sakot, visu, kas pirms tam bija aizliegts.

Kaut arī biju ticējusi, vienalga mani pārņēma šoks par Dieva pārdabisko dziedināšanu. Izejot no kabineta, kādu pusstundu sēdēju gaitenī, līdz patiešām aptvēru, ka esmu dziedināta. Ļoti, ļoti priecājos un pateicos Jēzum Kristum, ka Viņš parādīja Savu mīlestību un mani dziedināja. Tagad ir pienācis laiks, uz kuru tika nozīmēta operācija, bet es esmu vesela, nekas man nesāp un varu turpināt pilnvērtīgi strādāt un kalpot Dievam.”

Dieva vārds ir nemainīgs un vienlīdz spēcīgs visiem. Inese uzticējās Dievam, piesauca Viņu un sagaidīja savu dziedināšanu, un tas iespējams ikvienam, jo Jēzus ir Tas pats vakar, šodien un rīt. Viņš rūpējas un mīl katru cilvēku.

Ineses Meijeres liecību pierakstīja Dace Daubere