Tie, kuri vakar apmeklēja līderu skolu, daudz dzirdēja gan par komandu, gan sinerģiju. Tas mums tagad ir kļuvis populārs vārds. Iespējams, es kādās lietās atkārtošos, bet ne visi bija līderu skolā. Līdz ar to daži šo tēmu dzirdēs otro, trešo reizi, bet daudzi pirmo reizi. Jebkurā gadījumā atkārtošana ir zināšanu māte. Svarīgākais iemesls, kādēļ šodien izvēlējos runāt par komandu, ir tas, ka pēdējā laikā draudzē bieži ir dzirdams vārds sinerģija. Atkārtosim, kāda ir mūsu vīzija. Tā mums visu laiku jātur acu priekšā. Katram tā ir jāiemācās no galvas, lai zinātu to.
Mūsu draudzes vīzija: Dieva svētīta Latvija, uz kuru cilvēki brauc, nevis bēg. Garīgi, sociāli un ekonomiski plaukstoša valsts. Caur Latviju ietekme būs visā Eiropā un visā pasaulē.
Kāds ir draudzes lielais pamatmērķis? Katrs, realizējot savas dāvanas, un palīdzot realizēties saviem tuvākajiem visās dzīves sfērās, mēs pagodinām Dievu, ceļot draudzi virs zemes, kas sastāv no izglābtiem, nostiprinātiem un laimīgiem cilvēkiem. Kristus un Svētā Gara spēkā, kopīgā sinerģijā, caur draudzi tiks ietekmēti miljoniem cilvēku, izmainītas pilsētas un valstis. Draudze pastāvēs, pieaugs labklājībā, vairosies skaitā un augs ietekmē, līdz Kristus nāks otrreiz.
Trīs lielie ilgtermiņa mērķi jeb bloki draudzē.
1. Draudze kā kultūras un izglītības atbalsta centrs. Ne tikai garīgais centrs, bet arī saistīts ar kultūru un izglītību. Mūsdienās ir ļoti, ļoti svarīgi izcelt un izgaismot Dieva lietas un parādīt sabiedrībā, lai pretējās vērtības neiet plašumā, kā tas notiek šobrīd. Katram ir pieejams, un katrs var attīstīt savas spējas un prasmes, un tas ir domāts, lai visa sabiedrība baudītu kristīgās vērtībās balstītu kultūru un mākslu.
2. Otrais lielais bloks ir bizness – personības un biznesa motivācijas kopiena.
3. Politika. Dieva lauvu kustība kā daļa no politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā”, lai nostiprinātu likumdošanā un sabiedrībā kristīgās vērtības.
Tas viss ir ļoti iespaidīgi un jaudīgi. Varbūt ne visu mēs līdz galam varam saprast un aptvert, jo tas ir ļoti plaši. Tāpat mums kā draudzei ir lieli mērķi, kurus pilnībā sasniegt iespējams ir tikai kopīgiem spēkiem, katram pielietojot savas stiprās puses un iekļaujoties komandā. Vārds iekļauties tagad gan ir palicis divdomīgs un ir saistīts ar genderu kustību, kad visus visur ir jāiekļauj. Bet ne par to šodien tiek runāts. Mēs zinām, ka viens cilvēks var sasniegt salīdzinoši nedaudz. Dažkārt pat savu dzīvi cilvēks nespēj saplānot un disciplinēt sevi. Kā jūs domājat – kādēļ darbojas sporta klubi, valodu apmācību kursi, dažādi mentori, kuri tagad ir modē? Tagad visu var atrast un iemācīties “YouTube”. Vai tu kādreiz esi, kad, piemēram, tehnika sabojājas, informācijai esi lietojis “YouTube”? Tur visu var atrast, iemācīties un ļoti maz būs to lietu, ko tur nevar atrast. Kādēļ tad notiek tā, ka tu mājās viens pats pie sava datora vai telefona nevingro? Vai ir kāds, kurš to tomēr dara ilgstoši un regulāri, gadiem ilgi? Zālē ir kādi pieci šādi cilvēki. Malači, tas ir ļoti labi. Visi zina, ka vajag vingrot, ka tas ir labi un nepieciešams veselībai. Var uzlikt “YouTube” nodarbību, izvēlēties kādu no daudziem tūkstošiem un vienkārši vingrot. Ļoti, ļoti mazs procents cilvēku to dara vieni paši ilgstoši un regulāri. Patiesībā tas ir izņēmums, šie cilvēki ir ļoti pašmotivēti. Tāpat ir ar valodu mācīšanos. Es zinu, kā tas ir – pat ar skolotāju ir grūti noturēties ritmā, kur nu vēl vienam pašam. Vispār es zinu tikai vienu cilvēku, kurš pats to dara. Kādēļ tā notiek? Tādēļ ka tas prasa piepūli un tas ir grūtāk nekā, piemēram, skatīties filmu vai piezvanīt draugam. Cilvēka dabā ir izvēlēties vieglāko. Nesen došanas vārdā šeit, draudzē, viens cilvēks teica, ka nav vairs populāri sākt dažādas apņemšanās no jaunā gada. Daudzi joprojām tā dara un es tai skaitā, kā ļoti konservatīvs cilvēks – old school. Pēc vairāku gadu pārtraukuma atsāku iet uz nodarbībām sporta zālē. Tur ir treneris, kurš rāda un māca, kā ir pareizi, uz nodarbību ir jāierodas konkrētā laikā. Nevar ierasties ar piecpadsmit minūšu nokavēšanos, jo tad vienkārši vairs nebūs vietas zālē. Ir jānāk konkrētā laikā un nodarbība arī beidzas konkrētā laikā. Viss ir ļoti noteikts, kā tādā rāmī. Ko es ar to gribu pateikt? Lai kaut ko nopietnu sasniegtu un saprastu, kādas ir stiprās puses, nepieciešama stipra un efektīva komanda ar spēcīgu līderi.
Otrs iemesls, kādēļ tēma ir par komandu, ir tas, ka es pati esmu ļoti izteikts komandas cilvēks. Vakar dzirdēju tādu vārdu “superultra”. Man tas ļoti iepatikās. Es esmu superultra komandas cilvēks. Varbūt tādēļ, ka apzinos savas spējas, es augsti vērtēju cilvēkresursu. Tie cilvēki, ar kuriem es esmu kopā komandā un tie, kuri ir manā komandā, man ir vissvarīgākie. Tā ir vislielākā vērtība. Protams, ka es nerunāju par attiecībām ar Dievu – tas, protams, ir pāri visam, ārpus kārtas. Pēc Dieva cilvēki ir visvērtīgākie. Es domāju, ka komandu un dzīvus cilvēkus nekad neviens nespēs aizvietot. Tagad ir kļuvis populārs mākslīgais intelekts. Lasot rakstus internetā, tagad ir grūti saprast, vai to uzrakstījis vienkārši cilvēks vai cilvēks ar mākslīgā intelekta palīdzību. Līdz galam cilvēku nekad neviens nevarēs aizvietot.
Otrs svešvārds, kas nu jau mums ir kļuvis pazīstams, ir “sinerģija”. Vakar bija dažādi skaidrojumi par šo vārdu. Ierakstot internetā, tiešām ir daudz skaidrojumu. Pirmais skaidrojums parādījās tas, kurš arī patika vislabāk. Vienkārši sakot, tas ir komandas darbs.
Sinerģija ir rezultāts efektīvam komandas darbam, kur kopējais rezultāts ir lielāks par katra atsevišķā komandas dalībnieka ieguldījumu.
Sanāk kaut kāda mistika. Mums visiem ir labi zināma ilustrācija par zirgiem. Mācītājs daudzas reizes ir stāstījis, ka viens zirgs var pavilkt 2,7 tonnas, bet divi zirgi kopā var pavilkt nevis 5,4 tonnas, kas ir divas reizes vairāk un būtu matemātiski loģiski, bet gan 8 tonnas, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk. Tas ir pierādīts. Viss notiek mijiedarbībā.
Mēs katrs veidojam komandu, savukārt, komanda veido mūs. Pateicoties komandas darbam, mēs kopā ietekmējam, veidojam atmosfēru sabiedrībā, kas ir mums apkārt.
Pateicoties mācītāja sapratnei un vīzijai par komandas darbu, ko viņš ir arī stāstījis, draudze šodien ir tāda, kāda tā ir. Latvijas mērogā mēs esam viena no lielākajām evaņģēliskām draudzēm, un, es uzdrošinos teikt, ka arī visaktīvākā un visprogresīvākā draudze. Visas labākās pārmaiņas, uzlabojumi, progress, kā mēs to redzam draudzes mērķos un vīzijā, mums vēl ir tikai priekšā. Daudzi cilvēki augstu vērtē izglītību, augstskolas un zinātniskos grādus, un smagu darbu. Tas, kas viņi ir šodien, ir pateicoties izglītībai un labam darbam. Protams, ietekmē arī citas lietas – cik tu esi gudrs, cik tev ir prāta spējas, kādi ir talanti, kādos apstākļos un kādā ģimenē esi piedzimis.
Tomēr to, cik veiksmīga būs mūsu dzīve, pārsvarā nosaka cilvēki, ar kuriem mēs esam kopā, vienā komandā. Ja tu būsi efektīvā, veselā, laimīgā un mērķtiecīgā komandā, tad tu pats būsi efektīvs, laimīgs, mērķtiecīgs, vesels.
Kāds var būt piedzimis bagātos apstākļos, bet ir nelaimīgs. Kāds var būt nāk no daudz pieticīgākiem apstākļiem, bet ļoti ātri sasniedz savus mērķus un sapņus, kurus ir izsapņojis. Tas atkarīgs no tā, kādi cilvēki tev ir apkārt un kādi cilvēki ietekmē domāšanas veidu un rīcību. Ja tu vēlies būt drosmīgs, tad esi kopā ar drosmīgiem. Vai vēlies būt dievbijīgs? Tad tev jābūt kopā ar dievbijīgiem un dedzīgiem cilvēkiem. Vēlies būt pārliecināts? Esi kopā ar pārliecinātiem. Īsāk sakot, mēs kļūstam līdzīgi tiem cilvēkiem, ar kuriem esam kopā. Tas, protams, nav nekāds jaunums, bet gan ir iedrošinājums un atgādinājums. Daudzkārt tas notiek pilnīgi neapzināti. Tu esi kopā ar cilvēkiem un pat nezini, ka tev ir pielipis kaut kas no viņiem. Ja ilgāku laiku padzīvosi Liepājā, Kuldīgā vai Limbažos, tad, iespējams, tev pielips viņu dialekts, sāksi lietot vārdus, kurus līdz tam nemaz nezināji. Atceries, ka tu esi to piecu cilvēku vidējais aritmētiskais, ar kuriem visvairāk esi kopā.
Tas, kurš ir kopā ar gudriem cilvēkiem, pats kļūst gudrs. Bet, kas ir draugos ar muļķiem, pats tiks iznīcināts. (Salamana pamācības 13:20, tulkojums no angļu valodas)
Latviešu tulkojumā “tiks iznīcināts” vietā ir “piedzīvos nelaimi”. Tas ir pateikts ļoti radikāli. Ne jau draugi tevi iznīcinās, bet gan tu pats sevi savas negudrības dēļ. Tāpēc ir labi būt kopā ar gudriem cilvēkiem, un ir labi būt kopā labā komandā, kas ir Dieva komanda. Un kāpēc tev ir vajadzīga komanda, un kāds tieši tev no tās ir labums? Es minēšu dažus punktus.
Ieguvumi, esot komandā.
1. Īstajā komandā un ar pareizajiem cilvēkiem tu varēsi izdarīt vairāk gan Dieva lietās, gan arī savā personīgajā dzīvē.
Pirmajā vēstulē Korintiešiem ir teikts:
Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs – abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba. Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne. Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. (1. Korintiešiem vēstule 3:7-10)
Pagara rakstvieta, bet galvenā doma ir tāda, ka viens nevar visu. Viens nevar iestādīt, aplaistīt, izravēt un pēc tam novākt ražu. Viens pats nevar iet ielu evaņģelizācijā, uzrunāt cilvēkus, pēc tam atvest viņus uz mājas grupiņu, pēc tam viņu aprūpēt, ne tikai vienu, bet daudzus. Pēc tam viņu atvest uz draudzi, pēc tam pats uznākt šeit, uz skatuves, nosludināt, novadīt dievkalpojumu. Pēc tam pats novadīt inkaunteru. Pēc tam vēl pats uzrīkot neformālo pasākumu, un pēc tam cilvēku padarīt vai motivēt viņu kļūt par līderi. Vārdu sakot, viens pats nevar vēl bērniem novadīt svētdienas skolu. Tas vienkārši nav iespējams. Tikai visi kopā, kad mēs ieliekam katrs savu ieguldījumu, kad mēs ieliekam katrs savu daļu. Droši vien kāds ir lasījis Raiņa dzeju. Es gan neesmu īsti stipra viņa daiļradē, bet viņš bija teicis tādus vārdus: “Katram ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.” Tātad, mūsu visu rokas ir ļoti, ļoti svarīgas, lai mēs varam uzcelt kaut ko lielu, un lai tas lielais darbs, kas mums ir ieplānots, un kādus mācītājs ir saņēmis norādījumus vai virzienu no Dieva, tad lai tas var tikt realizēts, izdarīts. Un tikai efektīva komanda, tikai mēs visi kopā, draudze ir pilnīga. Mēs katrs esam nepilnīgi, bet mums katram ir savi īpašie talanti, un tad, kad mēs sanākam kopā un tos pielietojam, tad sanāk ļoti pilnīgs veidojums. Un tā jau ir tā sinerģija, un draudzei ir svarīgs katrs cilvēks, tāpēc ka katrs ir īpašs. Katram ir ko iedot, savu īpašo talantu.
Es kādreiz pati esmu dejojusi, ne šāda veida dejas, bet mazliet cita veida dejas, un man ļoti patīk, kā dejotāji uzstājas. Man tas tā vienmēr ļoti sasilda sirdi, man vienmēr man ļoti patīk skatīties, kā citi dejo. Es varētu pat stundām skatīties. Tiešām, tā man ir tuva lieta. Es domāju – cik jauki, ka cilvēks var dejot, un varbūt tieši tur ir viņa vieta, varbūt nekur citur, bet tieši tur viņš var izpausties, un tieši tur viņš var būt vajadzīgs, un var būt laimīgs ar to, ka viņš arī var dot savu daļu, savu devumu kopīgajā darbā. Mums ir dažādi talanti. Citam, protams, ir talanti dziedāt, dažādas lietas, ko mēs katrs varam darīt. Piemēram, mājas grupiņai atvēlēt savas telpas. Ziniet, cik grūti ir atrast telpas? Bet, kad cilvēks atver durvis mājas grupai, vispār tas ir miljons, tāpēc ka tas nenotiek tā pats par sevi. Cits kalpo ar transportu, cits kalpo ar aparatūru, cits darbojās un kalpo bērniem svētdienas skolā. Nu simtiem lietu, kas ir ļoti, ļoti svarīgas un ļoti vajadzīgas, un mēs katrs varam tajās piedalīties. Ziniet, ir tādi biznesa inkubatori. Tos organizē valsts, es nezinu, varbūt arī nevalstiskas organizācijas, bet nu man šķiet, ka vairāk valsts. Tā ir tāda lieta, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, kas palīdz iesākt savus uzņēmumus. Starp citu, no cilvēka, kurš arī piedalījās šādā inkubatorā kādā citā pilsētā, es esmu dzirdējusi, ka draudzes biznesa grupa ir daudzreiz efektīvāka nekā tāds biznesa inkubators, ka šeit cilvēks var iegūt lielāku motivāciju, šeit ir atskaites sistēma, šeit kaut kas iet uz priekšu. Mēs arī redzam, ka kaut kas iet uz priekšu tiem, kas piedalās biznesa grupā. Bet jebkurā gadījumā tāda grupa pastāv. Tas bija tāds salīdzinājums, ka draudze ir ne tikai tāds garīgais inkubators, bet arī talantu inkubators, kur dzimst un attīstās cilvēku spējas, prasmes un talanti, un kur tiek atklātas katra cilvēka stiprās puses.
Cik es esmu pētījusi un arī dzirdējusi, kā lielākā daļa slaveno un populāro mūziķu ir nākuši no draudzēm. Un kādēļ tā? Es domāju tādēļ, ka viņi iesāka labā komandā un labā vidē, kur bija tāda atmosfēra, ka viņi varēja attīstīt savu talantu. Diemžēl, kļūstot populāri, daudzi ir aizgājuši un aiziet no draudzes. Tā ir tāda bēdīgā puse, bet mēs šodien vairāk runājam par labajiem piemēriem. Katrā ziņā, draudze ir ļoti laba vieta, kur mēs katrs varam attīstīties. Nu tieši tādā draudzē, kā ir mūsējā, es domāju. Par to, ka katram cilvēkam ir sava īpaša vieta draudzē ar savām spējām un talantiem, mēs arī varējām pārliecināties pavisam nesen, kad mums bija daudzi pasākumi svētkos: bērniem bija pasākums, Ziemassvētku izrāde bija un Jaungada talantu šovs. Tā ir ļoti liela svētība, ka katrs var izpausties ar savu dāvanu, un tas būs vēl vairāk, jo, kā mēs zinām, viens no lielajiem blokiem, kur draudze ir kā kultūras un izglītības atbalsta centrs, un tas jau ies tikai plašumā, tagad tas jau ir tikai iesākums.
Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. (1. Pētera vēstule 4:10)
Varbūt kādam labāk izdodas vadīt mājas grupas, bet kādam labāk vadīt kalpošanu draudzē vai būt daļai no kalpošanas. Un tas viss darbojās kopā, un neviens nav svarīgāks par otru, jo viss ir ļoti svarīgi. Ja mēs runājam par grupām, tad, protams, es vislabāk pārzinu savu grupu vadītājus. Es zinu, kā viņi katrs efektīvi kalpo savās dāvanās, savās spējās un talantos. Piemēram, mēs iesākām organizēt pārgājienus ārā. Ja es nemaldos, pirmais pārgājiens notika Krimuldā. Bija auksts, bija ziema un nebija ideāli laika apstākļi, bet uz to ieradās četrdesmit pieci jauni cilvēki ar bērniem un suņiem. Tur tāds bars bija, mēs neviens negaidījām, ka viņu būs tik daudz. Tā bija vienkārši parasta reklāma Feisbukā kaut kādā grupā tur ielikta. Cilvēki bija tik izslāpuši pēc pasākumiem, ka viņi ieradās ļoti kuplā skaitā. Sākumā visas manas Rīgas līderu grupas šādus āra pasākumus organizēja kopā, bet tagad pārgājienus taisa pamatā tikai divi līderi. Kāpēc viņi to dara? Tāpēc ka viņiem tā ir sirdslieta. Nedod ēst, bet iedod uztaisīt pārgājienu. Nu es mazliet pārspīlēju, jo tik traki nav, bet uz to pusi ir. Es jau vairs sen nesaku: “Kad jūs uztaisīsiet pārgājienu, vai vispār kādu neformālo pasākumu?” Nesen, burtiski pirms dažām nedēļām, vienā no pārgājieniem ieradās rekordliels skaits cilvēki, astoņdesmit pieci jaunie cilvēki. Pārgājienu rīkoja tikai daži cilvēki. Tur nebija tā, ka rīko daudzi cilvēki, bet ierodas astoņdesmit pieci cilvēki, bet tur rīkoja tikai daži cilvēki un ieradās astoņdesmit pieci cilvēki. Es nezinu, vai jūs būtu laimīgi, ja jums uz neformālo atbrauktu astoņdesmit pieci cilvēki. Vienkārši brauktu mašīnas strīpām un visi uz jūsu pasākumu! Nu tur tāda diezgan liela spriedzīte. Tas skaitlis izskatās skaists, bet tikt galā ar visu nav tik vienkārši. Neviens jau viņus tur tik ļoti negaidīja, viņi vienkārši paši atbrauca. Pēdējā laikā jau vispār, uztaisīja tikai reklāmiņu ar nosaukumu, kurā vietā notiks, uzrakstīja tikšanās laiku un cik kilometrus ies, un ielika interneta vietnē, un cilvēki atbrauca. Tad bija viena reize, kad publisko reklāmu vispār neuztaisīja. Bija uzaicinātie cilvēki, kas bija no iepriekšējām reizītēm, un atbrauca trīsdesmit jauni cilvēki. Tas nav tā, ka tikai vienreiz atbrauca un pēc tam ir kaut kas cits. Tie cilvēki jau kaut kur saglabājas un kaut kur viņi grozās apkārt, un pēc tam raksta atsauksmes: “Paldies “Kristus Pasaulei””. Viņi jau nezina, ka tas nav oficiālais “Kristus Pasaulei” pasākums. Ievada daļā mēs jau vienmēr stāstām, ka mēs esam no draudzes “Kristus Pasaulei”, kāpēc mēs to darām, ka to organizējam mēs. Tad viņi arī citiem iesaka, ka mums notiek ļoti kruts pasākums, ka tur var braukt kopā ar bērniem un ka tur notiek visādas interesantas spēles un nodarbības, un kas tik tur vēl nav. Tas nav vienkārši pārgājiens. Nu, lūk.
Kādēļ šie mani divi līderi turpina organizēt pārgājienus? Ļoti vienkārši, ne jau tāpēc, ka tur brauc daudz cilvēku. Nu minimāls procentiņš tāpēc, bet tā nav galvenā lieta. Bet galvenais ir tas, ka viņiem pašiem tas ļoti patīk. Ja tev tas dod prieku un ja tev tas patīk, ko tu dari, tu noteikti piesaistīsi cilvēkus. Vienkārši simts procenti, pat īpaši nepiepūloties, tas tev sanāks. Tas ir par tiem laimīgajiem cilvēkiem. Laimīgi cilvēki draudzē dara laimīgus arī apkārtējos cilvēkus. Mēs bieži skatāmies tā kā no otras puses un domājam: “Nu kādi evaņģelizācijas neformālie pasākumi tiem cilvēkiem varētu patikt?” Kas tagad ir populāri? Piemēram, sarunu vakari, varbūt ar jauniešiem vai kaut jebkādi sarunu vakari. Tad tur ir rokdarbi vai kaut kas cits, bet tas ļoti maz darbosies, tāpēc ka jādara ir tas, kas ir tavs, kas tev pašam patīk un kur tu vari ar savu entuziasmu piesaistīt citus. Protams, ka nav jau tā, ka visi tagad no tiem pārgājieniem ir grupās un draudzē. Protams, ka nē, bet ir cilvēki, kas ir palikuši grupās. Ir cilvēki, kas nāk uz dievkalpojumiem, ir cilvēki, kas turpina nākt uz neformālajiem un arī uz draudzes pasākumiem. Piemēram, bija cilvēki, kas pirmo reizi atnāca uz Ziemassvētku bērnu pasākumu no šiem daudzajiem pārgājienu cilvēkiem. Un tas bija pateicoties tam, ka kādi cilvēki šo Ziemassvētku bērnu pasākumu organizēja. Tas viss darbojas mijiedarbībā. Tās tiešām ir ļoti labas un kvalitatīvas lietas, kas mums notiek draudzē. Un nav kauns uz tādiem pasākumiem cilvēkus uzaicināt. Tas arī nav par to, ka tagad topā ir pārgājieni. Piemēram, es tagad stāstu par to un jūs domājat: “Ā, šitais darbojas, tagad tūlīt visi taisām pārgājienus.” Tas bija tāds piemērs, ka var pamēģināt. Kenets Heigins varbūt nav mans mīļākais grāmatas autors, bet es atceros, ka vienā no savām grāmatām viņš rakstīja vienu frāzi jeb domu. Viņš bija kaut ko darījis un veiksmīgi pielietojis kaut kādu metodi ticības lietās, un kāds cilvēks to dzirdēja, un viņš teica: “Ā, šitais tagad strādā, es arī pamēģināšu.” Man par lielu pārsteigumu Kenets Heigins teica – nu, zini, visdrīzāk, ka tev tas nedarbosies. Un zini, kāpēc tas nedarbosies? Divu iemeslu dēļ. Tev tam trūkst ticības, jo tu teici, ka pamēģināsi. Ja tu pamēģināsi, tad tev ir daudz šaubu, tas nozīmē, ka tu izdarīsi piecdesmit uz piecdesmit. Bet tad, ja tev ir ticība, tu iesi un izdarīsi. Tu vienkārši iesi tāpēc, ka tu zini, ka tur viss būs. Ne jau momentā, bet tu iesi un darīsi, kamēr tu izdarīsi.
Un otra lieta – tev tam ir jābūt sirdī, tam ir jābūt tavam. Tu nevari vienkārši tā paņemt kaut ko, tu jau vari pamēģināt, protams, lai tu dabūtu savu, ir jāmēģina kaut kas. Ir jādabū tā lieta savā sirdī. Un tad tu to izdarīsi. Citam manam līderim ir talants, tiešām dāvana un talants, vadīt spēļu vakarus, bet tur nespēlē cirku vai kaut kādas parastās spēles, kas arī ir ļoti labi, protams, bet katram savs, bet tur ir tādas īpašās spēles – psiholoģiskās, sarunu spēles, kas cilvēkam liek nonākt pie vērtīgām atziņām, tur vairāk ir sarunas, dažādi jautājumi. Un šis cilvēks reāli ieguldās tajā lietā, viņš maksā, pērk par naudu internetā dažādas spēles, attīstošās spēles, dažādus materiālus un līdzekļus. Un tad, kad mums ir kāds iekšējais pasākums, viņa bez jautāšanas piedāvā savus variantus, varbūt mēs varam tā darīt. Viņa atnāk un viņai līdzi jau ir soma pilna, viņa jebkurā brīdī var novadīt ledus laušanu, respektīvi, pielietot to un iesaistīt brīvi, nepiespiežot to cilvēku, paskatoties uz to cilvēku, tev neliekas, ka tā varētu būt viņas dāvana, superkomunikabls cilvēks, vispār nē, bet tas ir viņas, un kad viņa to pielieto, reāli visi no tā iegūst, visi bauda. Tas ir tik svētīgi, katrs var kalpot ar savu dāvanu. Cits līderis ir ielu evaņģēlists, bez manas teikšanas, bez īpašām norādēm, es vispār nedzenu nevienu cilvēku uz ielas, es nesaku, ka kāds te kaut ko dzen, bet es tiešām nedzenu, jo es pati to īpaši aktīvi to nedaru. Tātad viņš izrāda iniciatīvu, nu man pārsvarā visas ir meitenes, bet “viņš” ir domāts kā cilvēks. Viņš uztaisa aizlūgšanu dievkalpojumus, no septembra līdz decembrim, četri dažādi dievkalpojumi ne tikai Rīgā, arī mazpilsētās. Viņa pati man zvana: “Paklau, tagad rīko tos dievkalpojumus septembrī.” Es viņai saku: “Bet tie ir komandas cilvēki, no mācītāja komandas.” Es vēl nebiju izdomājusi, ko es rīkošu. Un cilvēks man saka: “Bet es redzēju, ka Talsu vadītājs bija jau ielicis savu.” Respektīvi, cilvēks par to deg, viņš uztaisa dievkalpojumus, pēc tam atver mājas grupiņu, sameklē telpu, kur būs mājas grupiņa, ved cilvēkus ar transportu uz savu grupiņu un arī atpakaļ, ja tas vajadzīgs. Es vienā reizē viņam teicu – bet tev tāda baigā braukāšana, liela skriešana un pašam ģimene vēl ir, veselība arī nav ideāla, cilvēks nav superbiznesmenis, tomēr jārēķina naudiņa arī benzīnam, un ziniet, ko viņš man atbildēja? Ka tas sagādā cilvēkam gandarījumu, ka tas ir viņa. Cits atkal ir aktīvs sociālajos tīklos. Savā līderu grupā es saku, ka būtu labi, ja mēs būtu sociālajā platformā “TikTok”, to es arī noskatīju no citiem, filmēt video vai taisīt tiešsaistes video. Lielākā daļa māj ar galvu, saka ka, jā, tas ir svarīgi, ka to vajadzētu darīt, varbūt arī pamēģina, bet turpina pēc tam tikai tas, kuram tas ir sirdī un patīk, un ja patīk, tad arī sanāk. Tur viņš uzrunā cilvēkus, tur arī cilvēki dzird par Dievu, par draudzi, cilvēki nāk uz mājas grupiņu, nāk uz draudzi. Ir palikuši mājas grupā cilvēki un turpina savu ticības ceļu. Ko es ar to gribu pateikt? To, ko es visu laiku saku, ka ir jāatrod savs, sava lieta, kas dara laimīgu tevi pašu, ar kuru tu vari kalpot citiem, būt par svētību sev apkārtējiem cilvēkiem. Protams, visiem šiem cilvēkiem ir kopīga atbalsta komanda, nav tā, ka tu visu laiku kaut ko viens dari. Draudze ir lielākais atbalsts, te mēs visi esam kopā.
2. Tu tiec uzturēts formā garīgi, fiziski, materiāli – visādos veidos.
Visi grib labu formu, tāpēc arī cilvēki iet uz sporta zāli, ievēro visādas diētas, bet šeit ir runa arī par garīgo formu.
Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru. (Salamana pamācības 27:17)
Viens no lielākajiem ieguvumiem, ka tu esi īstajā komandā, ar īstajiem cilvēkiem, ka ticīgie cilvēki tevi uztur formā. Tu audz kopā ar citiem, mēs visi augam, un ja tu vēlies sevi vispār uzturēt labā formā, tev ir jābūt ar stipriem, pozitīviem cilvēkiem kopā, tikai tas tev dod iespēju mainīties. Un, ja tu gribi par to pārliecināties, tu vari paskatīties iepriekšējo gadu mūsu draudzes dievkalpojumu un citus ierakstus, tur tu redzēsi, kāda mūsu draudze bija pirms septiņiem, astoņiem gadiem, varbūt kāds būs pārsteigts, kā tur viss izskatījās. Tas nebija slikti, bet tas bija daudz savādāk: izskats cilvēkiem, apģērbs, dievkalpojuma vadīšanas stils, slavēšanas stils, viss ir savādāks. Es arī sev ne tā līdz galam patīku, bet tajā laikā man likās normāli ir, šodien tad vairs neliekas tik normāli, tas bija toreiz, un tā vienkārši bija. Šodien viss ir mainījies, kā draudzes virziens, vīzija ir mainījusies, slavēšana. Kāda mēroga pasākumus draudze rīko šodien, kādas atklāsmes mācītājs saņem no Dieva, ne jau tā, ka paši no sevis mainījās, nē, mēs skatāmies un mācāmies viens no otra, paņemam to labāko, un maināmies, pateicoties cits citam. Protams, Dievs ir pāri visam, par to nav runa, bet, esot tikai kopā, ir iespējams augt un mainīties. Tas nav iespējams mājās, klausoties dievkalpojumu pa radio vai internetā, televīzijā, ļoti, ļoti maz, kas mainīsies, ja skatīsies dievkalpojumus no mājām. Īstās izmaiņas un augšana notiek, strādājot ar citiem, vislabāk tas notiek darbā, un tu pieaudz. Tu vari padomāt par sevi, pamēģini atcerēties, kāda bija tava dzīve, pirms tu ienāci draudzē, un vai tu vari saskaitīt lietas, kas ir izmainījušās uz pozitīvo pusi, intereses pēc tās lietas var pārrunāt grupiņā. Citam tās būs trīs līdz piecas, citam desmit un divdesmit lietas, kas ir mainījušās, kopš tu ienāci draudzē: slimības, dažādas atkarības, attiecību problēmas, darba problēmas, rakstura problēmas, kas tevi vajāja, pirms tu iepazini Dievu, un kā tas ir šodien. Mums ir diezgan īsa atmiņa, bet, ja mēs tā padomājam atpakaļ, tad ļoti daudz kas būs mainījies.
Ja es par sevi runāju, tad mans ticības ceļa sākums nebija draudzē, tas bija nedaudz citā komandā. Es biju komandā, kas nesen nosvinēja 30 gadu jubileju, tas bija “Latvijas Kristīgā radio” kolektīvs. Es nedomāju tik daudz par raidījumiem, kas tur bija, es biju vairāk fonā, aizmugurē, tajā sagatavošanas procesā, ofisa cilvēks, nevis raidījuma veidotājs. Interesanti, ka man atgriešanās pie Dieva nenotika draudzē, bet tieši šajā komandā, esot starp kristiešiem ar vienu sirdi un dvēseli, kuriem tiešām ir misijas apziņa. Es nezinu, kā šodien, tas bija pirms 25 gadiem, mēs visi strādājām par ļoti minimālu atlīdzību, mēs zinājām, kāpēc mēs to darām, mums bija vīzija, mērķi, kas ir jāsasniedz, un neviens neskaitīja darba stundas. Tur bija stiprs līderis, vēl joprojām ir, bija stingra disciplīna, ļoti liela kārtība, darbs bija jāizdara uz visu to labāko, bija augstas prasības jebkura lieluma un nozīmes darbam, arī maziem darbiem, sākot no grīdas mazgāšanas, durvju krāsošanas, flaieru un informatīvo bukletu locīšanas, beidzot ar komunikāciju ar klausītājiem, ministru aicināšanu uz raidījumiem. Visam jābūt ļoti kārtīgi un precīzi. Kāpēc es to stāstu? Jo tādā komandā es uzaugu un tiku norūdīta, un tas mani sagatavoja septiņu gadu garumā. Tas mani sagatavoja visam turpmākajam, ko es daru šobrīd šeit, draudzē. Liels mīnuss bija tas, ka man nebija vienas konkrētas draudzes. Vienu brīdi es gāju uz vienu draudzi, citreiz uz citu, nebija konkrēti viens vadītājs, kas dotu padomu. Nebija kalpošanas ārpus radio, viss bija tāds izplūdis manā dzīvē, nebija noteikta virziena, bet, esot draudzē jau 16 gadus, ar stipru vadītāju, ir pilnīgi izmainījies mans raksturs, mana uzvedība, mani ieradumi, uzvedība, garīgo lietu izpratne, skatījums uz dzīvi kopumā, protams, kalpošana un daudzas citas lietas. Cik daudz cilvēku atnāca uz mūsu draudzi kā darba ņēmēji un pat bezdarbnieki, tie, kas vispār nemācēja strādāt, ir kļuvuši par uzņēmējiem, pie tam veiksmīgiem, pateicoties mācītāja padomiem, norādēm, ieteikumiem. Mācītājs pats nav uzņēmējs, bet viņš nodibināja biznesa grupu, kur reizi mēnesī tiekas dažāda līmeņa mūsu draudzes uzņēmēji un pašnodarbinātie cilvēki. Kāds bija šīs grupas mērķis? Viens no galvenajiem iemesliem, lai cits no cita varētu mācīties. Tas darbojās, ir svarīgi būt kopā ar tiem, no kā kaut ko var mācīties. Un viens no jaunajiem ilgtermiņa mērķiem ir saistīts tieši ar biznesu – izveidot personības un biznesa motivācijas un attīstības kopienu. Tā darbosies ļoti plašā spektrā un praktiski visās dzīves jomās.
3. Komanda tevi stiprinās un palīdzēs tev iet uz priekšu grūtībās.
Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! (Salamans mācītājs 4:9-10)
Man šis pants ļoti patīk, un pārsvarā, protams, tas tiek attiecināts uz laulībām, kāzām, bet šeit runa nav tikai par laulību un ģimeni, jo ir diemžēl ir ģimenes un laulības, kur cilvēki it kā ir divi, bet patiesībā ir viens, jo nestrādā viss kā vajag. Bet ir svarīgi tas, ka tu neesi viens pats, kaut vai ja neesi precējies. Kad ir grūti brīži, pagurums, slimības, ir kāda nelaime, un tu esi viens pats, kas tev palīdzēs? Tev ir vajadzīga komanda, draudze, mājas grupiņa un īsti, patiesi ticīgi cilvēki, kuri vienmēr būs līdzās, un gatavi tev palīdzēt. Protams, ja mums ir ģimene, tas ir labi, jo tas ir Dieva prāts, ka mums ir ģimenes, bet ir apstākļi un situācijas, kad cilvēcīgi neviens nevarēs palīdzēt, jo būs vajadzīgi ticīgi cilvēki, kuri par tevi lūgs Dievu, dos gudrus padomus, Dieva padomus, jo citādi, ja tev pagurumu brīžos nebūs apkārt Dieva cilvēku, tad tu viegli vari pazaudēt virzienu un noiet no ceļa. Un kopīgām grūtībām ir liels tāds labums un liela nozīme, tāpēc ka kopīga cīņa satuvina komandu, un mēs kā draudze esam izgājuši cauri diezgan dažādiem un sarežģītiem posmiem. Kā šodien dzirdējām, ka 2017. gadā ienācām šajās telpās, viss bija jāpārbūvē, fiziski jāstrādā, specifiskas zināšanas, vajadzēja parastos darbiniekus, kas prot melnos darbus izdarīt, un mēs to izdarījām, mums ir ļoti skaistas telpas. Tur ļoti izteikti darbojās sinerģija, katrs ielika savu ieguldījumu. 2018. gadā pirmā Tautas Lūgšanas sapulce noorganizēta ar lieliem naudas līdzekļiem, ar lielu cilvēku resursu, un pēc tam nākamajā gadā vēlreiz tas pats milzīgais projekts otro reizi. No 2020. līdz 2022. gadam, mēs atceramies, ja mēs neesam aizmirsuši, ka bija kovida laiks, un mums bija jācīnās vispār par to, lai varētu notikt dievkalpojumi un mājas grupiņas. Un grūts laiks tas mums bija tādēļ, ka mēs neklusējām, mācītājs skaļi iestājās par patiesību, un mēs cīnījāmies un uzvarējām. Tas prasīja lielu spēku un vienotību. Un pēc tam, tas bija 2023. gads, pagājušais gads, kad tapa kustība Dieva lauvas, un mēs darbojāmies politiskajā virzienā. Vai, atskatoties uz visu šo, ko nosaucu, tā vispār ir maza daļa patiesībā no visas draudzes laika, tev nešķiet, ka mēs esam superdraudze? Man arī šķiet, ka esam, jo ikdienā par to tā baigi nedomā, bet, kad sāc visus punktus vilkt kopā, cik daudz mēs esam izdarījuši, kādi mēs esam malači, Dieva malači. Un šogad mums vēl ir priekšā lielas izmaiņas attiecībā uz pašu draudzes vīziju un mērķiem.
4. Tu saņemsi gudru padomu, un tev būs iespēja pieņemt pareizus lēmumus. Kāpēc es nesaku, ka tu pieņemsi pareizus lēmumus, bet ka tev ir iespēja? Tu pats, protams, vari izvēlēties, kādus lēmumus pieņemt, tavā vietā to neviens neizdarīs, bet iespēja tev būs.
Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi. (Salamana pamācības 11:14)
Cilvēki, kuri nesaņem padomu, viņi krīt, bet, kur daudz padomdevēju, tur cilvēki ir drošībā. (Salamana pamācības 11:14, tulkojums no angļu valodas)
Kad tu izvēlies pareizos cilvēkus sev visapkārt, tu izvēlies būt pareizā komandā, saņem pareizu padomu ikdienas situācijās, ne tikai ikdienā, bet ikvienā. Kad man nebija konkrētas draudzes, man bija ļoti liels jautājums par mācībām, vai mācīties augstskolā, kā tur to visu darīt, man jau bija plāns mācīties, bet es nebiju pārliecināta. Es prasīju cilvēkiem, ko man darīt, tie cilvēki, kuri nekad nebija mācījušies augstskolā, nebija augstākās izglītības. Tā kā man radio prezidents parasti saka, ka viņam izglītība ir trīs ziemas deju kursi, uz to pusi apmēram ir, bet cilvēks lielas lietas izdara. Šie cilvēki man teica – priekš kam tev to izglītību –, bet tiem cilvēkiem, kuriem bija augstākā izglītība, viņi man teica – obligāti mācies, tas ir ļoti svarīgi. Un zini, kad tev pašam nav skaidrības, tad tu pats nemaz nezini, kurus klausīt, mācīties vai nemācīties, tā jau mana dzīve, protams. Bet, kad tev ir mācītājs, pie kura tu vari aiziet un pajautāt, kā tev rīkoties. Katra situācija ir ļoti individuāla, vienam mācītājs varbūt teiks, jā, obligāti ej mācīties, bet citam, viņš teiks, ka nevajag mācīties, sāc savu biznesu. Mēs redzam ļoti daudz veiksmīgu piemēru, kā tas darbojas, un kāds pareizais padoms ir bijis.
Tāpat arī ir otra lieta svarīga lieta – par dzīves drauga izvēli. Ja tev nav mācītāja vai garīgā vadītāja, ja neesi iesakņojies vienā draudzē un mācībā, tev būs ļoti grūti pieņemt pareizus lēmumus, jo viss balstīsies tikai uz sajūtām. “Šodien esmu iemīlējies un man patīk viens cilvēks.” Bija reāls gadījums draudzē, ka man cilvēks saka: “Man patīk viena meitene,” kas ir ļoti labi. Tas bija mans grupas cilvēks, viņš prasa padomu, kas ir super. Viņš man pastāsta, kura tā meitene ir, un jautāju, kāpēc tev patīk šī meitene. “Jo viņa stāv uz skatuves, slavēšanā, katru dievkalpojumu es viņu redzu, un man patīk, kā viņa smaida.” Tas ir ļoti jauki, mums visiem patīk cilvēki, kuri smaida, man arī patīk cilvēki, kas smaida, bet ar to jau tikai nepietiek. Tas viss ir forši, kad ir kādas simpātijas, bet, uzdrošinos tā apgalvot, ka meitene, kas stāv šeit, uz skatuves priekšā, vai dara kādu atbildīgu darbu draudzē, it sevišķi, ja viņa ir mājas grupas vadītājs, viņa ir īpašs cilvēks. Viņa nav parastais draudzes apmeklētājs, ar to jārēķinās, lielu dzīves daļu aizņem kalpošanas lietas, cilvēku aprūpe, mājas grupas vadīšana vai kādas citas ietas. Vai tu esi gatavs ar to rēķināties tad, kad esi iemīlējies, tad jau rēķināsies, bet, kad pazudīs iemīlēšanās pazīmes, tad jau būs pavisam savādāk, nerunājot nemaz par raksturu un vēl citām lietām, jo tas ir tikai par kalpošanu. Varbūt tev ne vienmēr patiks vadītāja padomi, bet jebkurā gadījumā tev tie ir pieejami, un es iesaku paklausīties vadītāja padomam, jo tie ir ļoti vērtīgi.
5. Tavs raksturs un personība būs pasargāti.
Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. (1. Korintiešiem vēstule 15:33)
Angļu tulkojumā ir savukārt – slikta sabiedrība sabojā labu raksturu –, un ko dara laba sabiedrība un laba komanda? Vairo labus tikumus un audzina labu raksturu. Tā ir mana interpretācija apgrieztā kārtībā. Neviens cilvēks nav tik stiprs, kad viņš pavada laiku sliktā sabiedrībā un pats vienalga paliek labs. Ar laiku viņš tiek sabojāts un ietekmēts. Tāpēc visi dēmoniskie spēki ir tik ļoti pret komandu, īpaši pret Dieva komandu, kas ir mājas grupā un draudzē, jo tie zina, kad cilvēks tiek glābts un tiek aprūpēts, un ir labā komandā, viņš kļūst par pilnvērtīgu un spēcīgu cilvēku. Faktiski, tāds cilvēks ir neuzvarams, viņš, protams, ir paklausīgs Dievam un caur Dievu noliktām autoritātēm.
Tu esi vislabākā komandā, kur nekas nestāv uz vietas. Pat ja reizēm ir grūti, nekomfortabli, ja šķiet, ka ceļš ir pārāk šaurs, pārāk garš, zini, ja Dievs tevi šeit ir ielicis, tad šī ir tava vislabākā vieta, un tu šeit saņemsi vislielākās Dieva svētības. Aicinu izvērtēt šo laiku, jo tas ir ļoti dārgs, un tas ir ielicis un vēl ieliks stiprus pamatus tavai turpmākai dzīvei. Nesen mani uzaicināja “Latvijas Kristīgajā radio” uz jubilejas interviju, ar kolēģi atcerējāmies tos laikus, kad strādājām tur, radio, tas bija pirms 25 gadiem, un, zini, mēs atcerējāmies tikai pozitīvās lietas. Vai tur nebija negatīvos lietu? Ļoti daudz bija, tas viss ir aizmirsies, visas atmiņas saistījās tikai ar pozitīvo, un arī to, ko esam ieguvušas. Un šodien viss ir normāli, bet patiesībā šis laiks ir ļoti dārgs, pēc pāris gadiem tu domāsi, kā mēs tur organizējām visu, pārvarējām grūtības, šķēršļus, un cik labi mums viss izdevās. Un tādēļ es aicinu tevi baudīt šo laiku jau tagad, nevis kad būs atmiņas. Šis ir ļoti īpašs laiks visefektīvākajā komandā ar vislielāko un labāko komandas līderi un labākajiem un uzticamākajiem komandas biedriem. Un šis ir tavs labākais laiks, tieši šobrīd, priecājies par iespēju būt šeit, neko neuztver kā pašsaprotamu. Mēs esam komanda viens otram, mēs esam vajadzīgi viens otram, atbalstām, un esam varens spēks. Vislabākais mums vēl ir priekšā, jo atceries, kāda ir mūsu vīzija: Dieva svētīta Latvija, uz kurieni cilvēki brauc, nevis bēg. Garīgi, ekonomiski, sociāli plaukstoša valsts, un caur Latviju ietekme Eiropā un visā pasaulē. Āmen! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Luīzes Zvejas sprediķi “Efektīvas komandas spēks” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
