Es tā domāju, kādu nosaukumu likt svētrunai: “Ieguvumi esot draudzē” vai “Kādēļ ir svarīgi būt draudzē un piederēt pie draudzes?”, bet mans gala lēmums bija, ka nosaukums ir “Esi lepns par savu draudzi!”. Būs neliela ievaddaļa, kas ir vispārīgi par draudzi, bet otrajā daļā būs tieši par mūsu draudzi, kāpēc tu vari lepoties un būt lepns tieši ar draudzi “Kristus Pasaulei”.

Un sākumā neliela statistika. Ja kāds domā, ka kristieši ir tāda maza, nenozīmīga sabiedrības daļa, kaut kādi autsaideri (angļu val.: outsider), nedaudz dīvaini, tad es vēlos, lai tu zini, ka tas pavisam noteikti tā nav. Kristietība vispār ir lielākā grupa pasaulē starp visām pasaules reliģijām. Skaitlis, iespējams, var pamainīties, nav arī tādi paši jaunākie dati, bet to, ko es atradu, ir 2,2-2,4 miljardi kristiešu. Protams, tur ir arī formālie kristieši, kuri tik ļoti aktīvi nepiedalās un tomēr viņi tur ir. Un, par tiem miljardiem runājot, mēs jau esam pieraduši pie miljarda, ja tu ziņas lasi, tad miljardi parādās katru dienu: mums parāds ir miljardi, mēs aizņēmāmies miljardus, viss iet milzīgos skaitļos. Bet grūti jau iedomāties, kas tas miljards tāds ir. Miljonu mēs vēl saprotam, bet miljards ir tūkstoš miljonu. Tas ir ļoti, ļoti liels skaitlis, kas rakstās ar deviņām nullēm, un tas ir 31% kristieši no visām ticībām. Islāma ticīgie ir 1,9 miljardi, hinduisti 1,6 miljardi, budisti ir tikai 5,6 miljoni utt., viss iet uz leju. Tātad, lai tā vieglāk varētu aptvert, kopējais kristiešu skaits vispār pasaulē ir vairāk nekā Ķīnas, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības iedzīvotāji ņemti kopā, un cik liela ir Ķīna. Iedomājies, cik tas ir daudz. Un, ja tu sevi uzskati par kristieti, tad tu piederi pie lielākās un ietekmīgākās ticīgo grupas pasaulē un, protams, arī Latvijā, un tu vari būt lepns par to. Bet es runāšu nevis vienkārši par kristietību, bet par draudzi. Un draudze, kā mēs zinām, ir patiesības balsts un pamats.

[..] bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. (1. Timotejam vēstule 3:15)

Tā ir Dieva izveidota institūcija, vārda labākajā nozīmē, tā nav vienkārši organizācija, tā ir debesu valstības bāze šeit, virs zemes. Un es vairāk runāšu par to, kādēļ ir svarīgi būt draudzē un kādi tev ir ieguvumi, kādēļ Dievs vispār grib, lai tu piederi pie draudzes, un kādēļ tu vari būt lepns par to. Bībelē ir daudz salīdzinājumu par draudzi, un es domāju, ka lielāko daļu no tiem mēs zinām, bet populārākais ir – ģimene. Svarīgākā lieta, ko tu iegūsti ģimenē ir, ka tu apzinies savu identitāti. Dieva ģimenē, kas ir draudze, tu iegūsti savu patieso identitāti jeb apzinies, kas tu īstenībā esi. Un gribi to vai nē, vai tu kādreiz esi par to domājis vai neesi, bet tava un arī mana patiesā identitāte nāk no attiecībām. Varbūt tu atceries, ka Indra pagājušajā dievkalpojumā stāstīja par to, ka viņa no rajona skolas plānoja pāriet mācīties uz pilsētas skolu, un viņa īpaši tam gatavojās, mainīja ēšanas ieradumus, lasīja pašmotivējošas grāmatas un visādi centās sevi uzlabot, bet tas kopumā deva ļoti mazus rezultātus. Šīs ārējās lietas, arī tādas kā apģērbs, ko tu valkā, zīmola vai nezīmola apģērbs, vienalga, nerada tavu patieso identitāti. Tas, protams, var palīdzēt, bet tas nemaina tevi un to, kāds tu esi. Tātad, tas nāk no attiecībām. Mēs katrs esam attiecībās šajā pasaulē, tu esi vai nu meita, vai dēls, brālis vai māsa, tētis vai mamma, vecmāmiņa vai vectēvs, viss ir saistīts attiecībās, un tas arī nosaka, kas mēs esam. Fiziskajā pasaulē tas vienkārši tā ir. Tas nav par to, kā tu izskaties, cik daudz naudas tev ir vai nav, bet to, kādas ir tavas attiecības. Piemēram, ja attiecības ir sliktas, tās ir traumētas, nedarbojas, tās vispār var būt tiek iznīcinātas, tad cieš arī mana identitāte un arī tavējā. Piemēram, es zaudēju darbu, man izjūk laulība, tā tiek šķirta vai laulātais draugs nomirst, tad uzreiz rodas jautājums: “Kas es esmu?” Mums katram dzīvē ir visādas situācijas un, domāju, ka tu esi par to aizdomājies. Kāds tagad varētu teikt: “Nu jā, man jau tā ģimene nav īpaši izdevusies, nav laba vai vispār tādas nemaz nav.” Tad labā ziņa ir tāda:

Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime. (Efeziešiem vēstule 2:19)

Tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Tu esi Dieva ģimenes loceklis un tu piederi Dieva mājsaimniecībai.” Tu piederi Dieva mājsaimniecībai kopā ar citiem kristiešiem. Ja tu esi pieņēmis Kristu un esi izvēlējies Viņu par savas dzīves vadītāju, noteicēju, tad tava identitāte ir Kristū un tu kļūsti par Dieva bērnu, un ienāc Dieva ģimenē. Un, ja tu esi draudzē “Kristus Pasaulei”, nu ne vienkārši kā ciemiņš atnācis, bet tu esi draudzes loceklis, draudzes dalībnieks, tad šī ir tava ģimene un tu šeit piederi, esi šeit gaidīts, tu esi vajadzīgs un iederies šeit. Starp citu, tava garīgā ģimene ir daudz svarīgāka par fizisko ģimeni. Fiziskā ģimene ir ļoti svarīga, bet garīgā ir pārāka. Protams, fiziskā ģimene, paldies Dievam, ka tā mums katram ir bijusi un ir joprojām, paldies tētim un mammai, ka tu vispār esi ienācis šajā fiziskajā pasaulē un, ka tu varēji kļūt par Dieva garīgās ģimenes locekli. Pirms tam bija fiziskā. Kādēļ garīgā ģimene ir svarīgāka? Tāpēc, ka fiziskā ģimene neilgst mūžīgi, kā mēs zinām, cilvēki noveco, viņi pārceļas no vienas vietas uz otru, viņi arī diemžēl šķiras, arī mirst, protams, un notiek visādas lietas ar fizisko ģimeni. Un bieži ir arī tā, ka tos tālākos radiniekus bieži tu nemaz nepazīsti, varbūt māsīcas, brālēni dzīvo pavisam citā valstī, tu viņus vispār nezini, varbūt nekad neesi saticis, bet ar Dieva ģimeni tu pavadīsi kopā mūžību. Tas ir ļoti svarīgs faktors. Garīgā ģimene ir ilgstoša, tā ir nemainīga un mūžīga.

Pastāstīšu nedaudz par savu pieredzi. Kad izbeidzās mana iepriekšējā draudze, un tas vārds ir burtisks, tā tiešām izbeidzās. Šī draudze bija ģimene, tāpēc ka mums draudzes sastāvs bija mazs, mācītāji kalpoja katram cilvēkam, tā kā mājas grupa gandrīz, kalpoja mums tiešām no sirds. Tad, kad draudzes vairs nebija, tad man bija sajūta, ļoti reāla sajūta, ka es esmu palikusi bez mājām, bez piederības, un es jau kristiete biju tādu krietnu laiku. Tajā laikā man bija tiešām labs darbs, finanses, veselība, ļoti brīnišķīgi kolēģi, draudzīgs kolektīvs, arī draugi man bija, vienvārdsakot, visas eksistenciālās lietas man bija, un tās bija sakārtotas, nodrošinātas, bet nebija draudzes, nebija garīgās ģimenes, kura tā pa īstam būtu bijusi manējā. Un ko darīt? Protams, es lūdzu Dievu. Es meklēju, tas bija laiks, kad es vispār iemācījos tā regulāri nākt Dieva priekšā, pusstundu, pirms sākt taisīties uz darbu, es cēlos un lūdzu Dievu par šo lietu, un es zināju, ka man ir jābūt draudzē. Bet kurā? Latvijā ir ļoti daudz draudžu, dažādas konfesijas. Mums draudžu netrūkst, bet es jau apzinājos, ka es nevaru vienkārši atnākt uz vienu draudzi, pat ja man tā normāli patīk, es nevaru atnākt un teikt: “Labdien, šeit es esmu, tagad šī ir mana ģimene, jūs visi mani mīliet, es jūs arī visus mīlēšu, pieņemšu.” Protams, ka tā jau tas nenotiek. Tu aizej uz vienu, aizej uz otru, bet kura ir tavējā? Tas bija ļoti sarežģīts periods man, es zināju, ka es esmu Dieva bērns, ka man ir jābūt ģimenē, bet ģimenes nav. Un es domāju, ka liela daļa no jums ir redzējuši multfilmu par Madagaskaras pingvīniem, tā ir jau sena multfilma, mācītājs, manuprāt, arī daudz ir stāstījis, pieminējis, un situācija bija, ka bija tur divi vai trīs palieli pingvīni, arī ola, un izšķīlās vēl viens pingvīnēns. Un mazais pingvīnēns attaisa acis un skatās, tie pārējie tur apkārt un viņš saka: ”Vai jūs esat mana ģimene?” Un viens pingvīns bija ļoti liels pesimists un viņš saka: “Tev nav ģimenes, mēs visi iesim bojā.” Man bija līdzīga situācija, man nav ģimenes, bet es saprotu, ka tai ir jābūt. Līdz brīdim, kad es nokļuvu draudzē “Kristus Pasaulei”, kas vēl tajā laikā nemaz nebija sākusies, kas arī bija tādā šķilšanās procesā, un es biju tieši tajā laikā šeit. Un, ja tu piederi Kristum, un sirds dziļumos zini, ka Dievs ir paredzējis tev garīgo ģimeni, kur tevi pazīst, kur par tevi interesējas, kur tu esi svarīgs, kur par tevi rūpējās, kur tu esi vajadzīgs un arī kur tu vari kalpot, dot savu ieguldījumu, un arī pats attīstīties, attīstīt savus talantus un dāvanas. Man personīgi, kāpēc es vispār šajā draudzē ienācu, gandrīz sākumā vienīgā lieta, kas mani uzrunāja, bija tas, ka es varu kalpot. Tā interesanti, ka nevis par to, lai par mani rūpējās, lai es jūtos labi, nē, nu, protams, mēs visi gribam justies labi, ģimenē ir jājūtas labi, bet tad, kad mani uzaicināja palīdzēt pirmo reizi, kad draudzes iesākumā bija konference, tad man palūdza, vai es varu palīdzēt, un es biju priecīga. Pēc tam otrreiz aicināja palīdzēt, atkal es palīdzēju un tā es ienācu draudzē. Vai man bija tāda sajūta, ka šī ir mana draudze? Vienā momentā? Nu nē, vispār nē, bet Dievam ir savi veidi, kā Viņš tevi ieved tavā ģimenē, īstajā ģimenē, pat, ja tev varbūt nav uzreiz wow emocijas.

Jo, kā Tas, kas svētī, tā arī tie, kas tiek svētīti, visi ir no viena; tāpēc Viņš nekaunas tos saukt par brāļiem [..]. (Ebrejiem vēstule 2:11)

Tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Jēzus un cilvēki, kurus Viņš svētīja, visi pieder pie vienas ģimenes, tādēļ Viņš nekaunas tos saukt par saviem brāļiem un māsām.” Iespējams tev ir kādi radinieki, par kuriem tu tā negribi daudz domāt, varbūt kaunies, negribi, ka kāds tevi asociē ar šiem cilvēkiem, varbūt viņiem ir kādas atkarības, varbūt viņi nedzīvo tādu dzīvi, kā tu gribētu, lai kā būtu, tie ir tavi radinieki, bet Jēzus saka: “Es nekaunos no jums. Es esmu tavs vecākais brālis.” Piederot Kristum, tu atklāj savu patieso identitāti. Un kāda ir ārējā zīme, ka tu piederi Kristum? Tās ir kristības, ka tu tiec kristīts, un ar to tu esi teicis “jā” vārdu Kristum, un no tā brīža tu piederi Dievam un Viņa ģimenei.

Nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus. Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam. (Efeziešiem vēstule 2:20-21)

Vēl tāda lieta, ar ko Bībelē ir salīdzināta draudze, ir Dieva nams. Efeziešiem vēstulē, 2. nodaļā no 21. līdz 22. pantam, tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Jūs esat nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus. Un Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam.” Kā ceļ namu? Tu varbūt neesi konstruktors un celtnieks, un tu nezini tās lietas, bet tur ir daudz dažādu konstrukciju, un tās visas savā starpā ir savienotas un balsta viena otru. Citādi nav iespējams. Un draudze ir vieta, kur arī viens otru balsta, kur tu vari saņemt palīdzību, saņemt padomu, kur tu vari saņemt aizlūgšanas un iedrošinājumu – visas labās lietas. Norādījumus un pareizu virzienu arī. Un tāpat tu vari balstīt citus cilvēkus. Un, zini, es nesaku, ka visi, bet ir viena daļa draudzes cilvēku, kas iet uz mājas grupiņu, kas apmeklē mājas grupiņas, bet parasti jau mēs ejam ar tādu domu, ka saņemt – mēs saņemsim iedrošinājumu, vadītājs palūgs un ticības līmenis celsies, un viss būs forši. Es tev iesaku, pamēģini ar citu skatījumu aiziet uz mājas grupiņu, ka tu esi tas, kurš dod savu ieguldījumu, ka tu atbalsti vadītāju, atbalsti cilvēkus, ka tu esi arī tas, kurš dod, nevis tikai ņem. Tas ir ļoti svarīgi, mums jau tagad ir tas populārais un modernais vārds “sinerģija” – ka mēs viens otru atbalstām un iedrošinām. Un, starp citu, Bībelē 58 reizes ir minēta frāze “viens otru” dažādos locījumos: mīliet viens otru, rūpējieties viens par otru, aizlūdziet viens par otru, kalpojiet viens otram, iedrošiniet viens otru, tas ļoti daudz reizes ir. Un to nevar izdarīt dievkalpojumos, tad mēs klausāmies sprediķi, mājas grupiņā tas jau ir personīgi un ir ļoti efektīvi.

Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu. (Galatiešiem vēstule 6:2)

Ja mēs dalāmies cits ar citu savās grūtībās vai priekos, bet mēs atbalstām viens otru, tad ko mēs darām? Mēs piepildām Kristus likumu. Un Romiešiem vēstulē, mēs ticam, ka Pāvils, saka:

Proti, ka es līdz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es jūsējā, jūs manējā. (Romiešiem vēstule 1:12)

Tad mēs viens no otra gūstam prieku, drosmi, iedrošinājumu iet tālāk. Kad tu aizej uz mājas grupiņu vai dievkalpojumu, visa tā pozitīvā atmosfēra tevi ļoti paceļ un dod spēku, un motivāciju. Cilvēki, kuri dzīvo arī ar smagām diagnozēm, kuri tiešām cīnās savā dzīvē, pēc dievkalpojuma un pēc grupiņas man raksta, ka viņš ir tā pacelts un tā iedrošināts, un viņš tagad darīs to, un viņam veselība uzlabojas. Tāpēc, ka pozitīvais tev uzlabo prātu, tev arī veselība uzlabojas, un tas ir ļoti svarīgi. Draudze ir vislabākās zāles pret mūsdienu lielāko pandēmiju. Zini, kas ir vislielākā problēma mūsdienu cilvēkiem? Tas nav kovids, tā nav gripa un pārējās slimības – tā ir vientulība. Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēks, kurš ir vienatnē, kurš dzīvo, piemēram, viens, ka viņš ir vientuļš obligāti, tas to nenozīmē. Tev var būt ģimene, un tu vari būt daudz vientuļāks cilvēks par to, kuram nav ģimenes. Bet tās ir divas atšķirīgas lietas, bet draudzē tu nekad nebūsi vientuļš. Tikai vienīgi tad, ja tu pats to ļoti gribēsi. Tad tu varēsi būt vientuļš, bet vispār tas ir ļoti maz iespējams.

Draudze ir salīdzināta arī ar Kristus miesu. Tas ir ļoti ilustratīvs salīdzinājums, tāpēc ka mēs zinām, kā mūsu organisms darbojas.

Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi. (1. Korintiešiem vēstule 12:27)

Un mēs zinām, ka katrs loceklis mūsu organismā, kaut vai mazākais, katrs orgāns, katra mazākā šūniņa mūsu fiziskajā miesā ir ļoti svarīga, un bez tā mūsu organisms vienkārši nefunkcionē tā, kā Dievs ir paredzējis. Un, ja kaut kā trūkst, vai kaut kas tev tiek noņemts vai izņemts, tad viss mūsu organisms, visa mūsu dzīve, ne tikai organisms, visa mūsu dzīve, mūsu attiecības un attieksme, viss cieš, viss ir ļoti traucēts, tāpēc katram ir jābūt savā vietā – mūsu organismā katrai lietai jābūt savā vietā, un arī draudzē katram ir jābūt savā vietā, tas tā ir paredzēts. Un tad vēl draudze ir salīdzināta ar ganāmpulku.

Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis – un ne mēs paši – par Savu tautu un par Savas ganības avīm. (Psalms 100:3)

Iespējams, tas kādam neizklausās ļoti glaimojoši, bet aitas ir dzīvnieki, par kuriem ir ļoti jārūpējas. Tās nevar būt vienas pašas, un par tām arī rūpējas. Ja tu gribi iegūt labumu no aitām, tad tev visu laiku ļoti, ļoti jāskatās līdzi, ļoti tās jāpieskata. Par tām arī rūpējas, un Jēzus ir labais gans, kā mēs zinām, un tu mājās vari izlasīt, vai tu no galvas zini 23. psalmu, kur ir ļoti skaidri pateikts.

Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina. (Psalms 23:4)

Arī Jāņa evaņģēlija 10. nodaļā – tur arī Jēzus ir gans, un kas mēs esam. Tur ir ļoti daudz aprakstīts par to, kā gans rūpējas par savu ganāmpulku. Dieva ganāmpulkā tu esi pasargāts un par tevi rūpējas.

Bet, kas ieiet pa durvīm, ir avju gans. Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. (Jāņa evaņģēlijs 10:2-4)

Es neesmu viens, man apkārt ir cilvēki, kuriem es esmu svarīgs, es baudu drošību, aizsardzību, un tas ļoti mazina stresu, tas dod mieru. Un kad kaut kas notiek tavā biznesā, piemēram, un tu esi draudzē, tu neesi viens, šeit apkārt ir cilvēki, kas tevi atbalstīs – mācītājs, pirmkārt, protams, arī pārējie mājas grupā. Ja, piemēram, tavā ģimenē neiet kaut kas kā vajag, tu neesi viens, vai tev personīgi kaut kas vai slimība, piemēram. Es zinu, ka man pirms pāris gadiem bija tāda problēma, kas visiem mediķiem liekas ļoti traka slimība, laimas slimība, un saka, ka tā nekad nepāriet, ka tā vienmēr tev paliks un būs, bet es nezinu – es ļoti labi jūtos, man viss ir ļoti kārtībā. Bet tajā laikā, kad tā man tika konstatēta, man bija daži simptomi, kas bija tādi, kā lai saka, ļoti biedējoši, tādi neparasti, nevis vienkārši iesnas vai galva sāp, tur bija tādi dīvaini, un tad, protams, tu sabīsties no tiem, un man bija arī stipras sāpes, bet ārsti man izrakstīja zāles, es tās dzēru. Bet es zinu, ka mācītājs teica, ka jālūdz, mācītājs lūdza par mani, grupiņa lūdza par mani, tas bija apmēram trīs reizes, un pēc tiem simptomiem izskatījās tā, ka varēja būt ļoti slikti. Tagad grūti precīzi atcerēties, bet pēc apmēram trīs vai četrām lūgšanu reizēm viss aizgāja. Dievs palīdzēja un zāles palīdzēja. Bet, ja tu vienkārši esi viens? Labi, tev ir ģimene, pieņemsim, ka tev ir super ideālā ģimene, visi tevi mīl, darbs tev ir, bet tev nav draudzes, tev nav kristīgu, ticīgu cilvēku apkārt. Ko tu darīsi? Tu paļausies tikai uz zālēm. Un tās prognozes – vienkārši briesmīgas, visu mūžu. Varbūt kāds no jums arī cieš no tās slimības vai no citām, bet tev ir ģimene, garīgā ģimene, kas par tevi iestāsies, kas lūgs par tevi, līdz kamēr tev būs labi. Āmen! Tā ir. Un mūsu draudzē tas ir 100%. Lūk, es teicu, ka tev var būt labi cilvēki apkārt, ne draudzē, bet pasaulē, pieņemsim, bet tad, kad ar tevi notiek kaut kādas neparedzētas lietas vai nelaime, vai kaut kāds traģisks notikums, ļoti bieži ir tā, ka tavi labie draugi, kas tiešām ir labi cilvēki, viņi vienkārši pazudīs no tavas dzīves. Es nezinu, iespējams, tu neesi tādus stāstus dzirdējis, bet es esmu pietiekoši tādus stāstus dzirdējusi, un viens, starp citu, ir ļoti spilgts, mūsu vidū – tā ir Daiga, viņa ir daudz liecinājusi par to. Kamēr viss gāja labi, bija mīlošs vīrs, bija ārzemju ceļojumi, bija bizness, bija hobijs, sports un bērni brīnišķīgi. Bet tad, kad aizgāja vīrs no ģimenes, tad tie labie cilvēki vienkārši tā kā ar slotu aizslaucījās. Neesi to pieredzējis? Es nesaku, ka ar viņiem kaut kas slikts, bet, iespējams, ir cilvēki pasaulē, kad tev kaut kas notiek, kaut kas ļoti bēdīgs, viņi vispār nezina, kā reaģēt, un nezina, kā tev palīdzēt, tāpēc, ka viņi paši turas uz robežas, viņiem jau nav Dieva, kas teica, ka ir apsolījums, lai tu nebaidies, viss būs labi. Viņi jau to tev nevar pateikt. Pareizi? Tāpēc ka viņiem nav pamata, uz kā stāvēt. Lūk, un visi labie draugi ir prom. Paldies Dievam, ka atradās viens cilvēks, kristiete, kura gribēja palīdzēt konkrēti Daigai. Un viņa atbrauca un pastāstīja par Kristu, Daiga pieņēma Jēzu savā dzīvē, viņas dzīve izmanījās, un šodien Daiga sludina un Dievs caur viņu maina cilvēku dzīves daudz, daudz un daudziem citiem cilvēkiem. Viens izglābts cilvēks. Tāpēc draudzē tu esi drošībā, draudze tevi neatstās, cilvēki tevi šeit neatstās. Un mūsu draudzē Dievs ir ielicis divu veidu cilvēkus, kas tev palīdzēs iziet cauri grūtībām, kas tevi aizsargās, kas būs ar tevi. Un tie ir, pirmkārt, mācītājs, kas ir gans, un grupu vadītāji, grupas vadītājs arī ir gans, tikai citā līmenī.

Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds. (1. Pētera vēstule 5:2)

Šajā vēstulē ir dots norādījums, ka vadītājam ir jāgana Dieva ganāmpulks labprātīgi, kā Dievs to grib, no sirds. Nevis tāpēc, ka tevi tur iecēla, ka tas ir pareizi, ne tāpēc, ka tas ir pienākums, tas ir jādara labprātīgi, bet tāpēc, ka tu kalpo Dievam, un kalpo pēc tam cilvēkiem, ka tas ir Dieva prāts, ka tu to dari no sirds. Tas, protams, ir mācītāja pamatdarbs, viņš saņem atalgojumu par to, bet grupu vadītājiem neviens nemaksā, viņiem, protams, ir cita līmeņa darbs, pienākumi, viņi to dara labprātīgi, un es to daru labprātīgi jau no pirmās dienas draudzē, kad es ienācu. Varbūt ne no pirmās dienas, bet grupiņu sāku vadīt no otrā mēneša, kad sākās draudze, tas ir 16 gadi. Ir cilvēki, kas to vispār nevar saprast, tie, kas nepazīst mūs tik tuvu, ir pārliecināti, ka līderis saņem algu par savu kalpošanu, es domāju tieši grupu vadīšanu. Bet bieži ir otrādi, ka vadītājs kalpo un viņš pats vēl sedz izdevumus, kas saistīti ar kalpošanu. Pirms vairākiem gadiem es izbrīvēju, tas bija ilgstošs laiks, veselu darba dienu, lai brauktu uz Ventspili vadīt mājas grupiņu. Nu, protams, man draudze apmaksāja ceļu un dzīvošanu. Sākumā es pati maksāju par viesnīcu, kamēr es jau sapratu, ka man viss, smeļas ūdens mutē, es vairs nevaru. Es maksu sāku dalīt uz pusēm, es pusi un pusi no draudzes. Tas man maksāja kaut ko – veselu darba dienu, un ja tu pašnodarbināts, to ļoti labi var izrēķināt, cik maksā viena darba diena, cik maksā viena stunda, ko tu pasniedz un cik stundas dienā tu vari pasniegt. Ļoti ātri var izrēķināt, bet es jau zināju – viss, man ir jādara, Dievs to man ir uzticējis, tie cilvēki man ir dārgi, es viņus mīlu un gribu, lai paceļas draudze, mājas grupiņa. Pirms tam es braucu uz Saldu, pēc tam uz Ventspili. Tas ir par to, kas draudzē par tevi rūpējās, kas ir gani. Vēl lieta, ar ko Dievs salīdzina draudzi, ir dārzs. Mēs augam, esam auglīgi, kad mēs strādājam kopā.

ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jāņa evaņģēlijs 15:5)

Mana dzīve kļūst auglīga un produktīva, tas nozīmē, ka es spēju dot ieguldījumu. Es esmu pārliecinājusies, ka pilnīgi visi cilvēki vēlas, ja viņi ir daudz maz veseli, vēlas kaut ko dod citiem, vēlas, lai viņu dzīve ir piepildīta, jēgpilna, ka tai ir nozīme. Kur tu vari labāk izdarīt – dod kaut ko citiem? Draudzē.

Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jāņa evaņģēlijs 15:4-5)

Jēzus saka, ka bez Viņa mēs neko nevaram izdarīt. Tu tā nedomā, bet ir cilvēki, kas domā: “Ai, es jau varu bez draudzes, es jau tāpat ticu.” Runa ir par cilvēkiem, kas it īpaši aiziet no draudzes, pirmajā mēnesī varbūt jā: es lasu Bībeli, es lūdzu, es pats visu, draugus arī atrodu līdzīgus. Bet tas ir ļoti īslaicīgi, bez draudzes tu nevarēsi. Dievs saka, tu nevari bez draudzes, tas vīna koks arī ir tā draudze. Ja tu nepaliec draudzē, Jēzus saka: “Tu neko nevarēsi viens pats, aizmirsti, tu vari būt tikai auglīgs draudzē. Varbūt izdzīvot viens pats varēsi, bet ne nest augļus.” Protams, ka šeit mēs mācāmies daudz dažādu lietu: kā noteikt prioritātes, kā izprast sevi, kā rīkoties dažādās situācijās, kas vispār notiek sabiedrībā apkārt. Ja tu nebūtu draudzē, vai tu vispār saprastu, kas notiek politikā? Mācītājs ļoti daudz ir par to stāstījis, kas mums notiek apkārt, kas sagaida nākotnē, kas notiek sabiedrībā kopumā.

Tagad par iemesliem, kādēļ tu vari būt lepns par draudzi “Kristus Pasaulei” – ne iedomīgs, nevajag iet visiem stāstīt, ka jūsu draudze nekas nav, bet mūsu ir vienīgā super ideālā draudze. Es ne tādā nozīmē domāju, piemēram, tev ir bērni, viņi saņem labu vērtējumu sportā, skolā, mācībās vai kur citur. Kaut ko viņš ir izdarījis ļoti labi, tas ir tavs prieks un lepnums. Tu jau nesaki, ka visi bērni nav nekas, tikai manējais. Tu vari lepoties ar savu bērnu, un tāpat mēs varam lepoties ar savu draudzi. Mūsu koriģētajā vīzijā, 12 punktos, ir 11. punkts – esi lepns par savu draudzi –, no kurienes arī ņēmu nosaukumu. Ikviens draudzes dalībnieks ir lepns par savu draudzi, apzinās, kā tā palīdz uzlabot katra cilvēka dzīves kvalitāti, padarot šo pasauli labāku. Mēs visi to gribam. Vispirms jau savu dzīvi labāku, pēc tam pasauli. Ja tu esi šīs draudzes dalībnieks, ja draudze “Kristus Pasaulei” ir tava garīgā ģimene, tad tu pavisam noteikti vari būt lepns par savu draudzi vairāku iemeslu dēļ. Es nesaku, ka nosaukšu visus līdz pēdējam, bet vairākus. Pirmais ir manējais, tas nav nekādos kanonus rakstīts, bet tas ir, kā es to redzu.

1. Draudzi vada visprogresīvākais, aktīvākais, drosmīgākais, motivējošākais mācītājs.

Cilvēks, kurš ir pēc Dieva sirds, cilvēks, kuram ir attiecības ar Dievu un dzīva, dedzīga ticība. Viņš ir tik daudz grāmatu izlasījis, kā, iespējams, kāds no mums visā savā mūžā nav izlasījis. Mācītājs ir brīnums, paldies Dievam par tādu mācītāju, ka mēs esam viņa vadībā. Mēs zinām, ka visās organizācijās, jebkurā kolektīvā, 99,9% viss ir atkarīgs no vadītāja. Tas, cik daudz draudze ir izdarījusi līdz šai dienai, kādā virzienā tā dodas, kādi ir nākotnes plāni, tas ir tikai vienīgi mācītāja nopelns. Protams, ka viņš nestrādā viens, viens to nemaz nevarētu. Viņam ir komanda, laba komanda. Mācītājs pats to ir teicis, bet tā nav radusies no zila gaisa, nenokrita vienkārši gatava, tas ir ilgu gadu darba rezultāts. Tas ir tas, ko viņš ir izveidojies.

2. Šī ir draudze, kura zina, uz kurieni tā dodas un ko grib sasniegt.

Draudze ar konkrētu vīziju, mērķiem, stratēģiju. Mums bija pirmais punktiņš tajā 12 punktu plānā – vīzija – Dieva svētīta Latvija. Mums ir arī mērķi, daudz par tiem arī tiek runāts. Ja neesi bijis citās draudzēs, un ļoti labi, ka tā. Tev nekur nevajag staigāt apkārt, šeit priekš tevis ir vislabākā vieta. Tev tas liekas normāli, mēs tā gadiem darām, runājam, tas vienkārši tā ir. Bet, diemžēl, citās draudzēs, tas tā nav. Ja tas tā būtu, tās būtu piecas reizes lielākas un redzamākas, kā šobrīd. Iespējams, ka lielākā daļa daudzu draudžu vēlētos redzēt svētītu Latviju, bet kā to panākt un sasniegt, nav jau redzējuma, nav nodošanās tik lielas. Tāpēc tu vari būt lepns, ja šī ir tava draudze, ka šeit ir gan vīzija, gan konkrēti mērķi, stratēģija un būs vēl konkrētāk.

3. Šī ir vieta, kur mainās cilvēku dzīves.

Tas nav vienkārši tukšs sauklis, ko mēs būtu izdomājuši. Tā ir realitāte, pēc liecībām to var redzēt. Esot draudzē, mana dzīve ir izmainījusies, es zinu, ka katrs, kurš apmeklē draudzi kaut vai kādu mēnesi, varētu liecināt, ka vismaz viena lieta viņa dzīvē ir mainījusies. Kaut vai tas, ka esi sācis pozitīvāk domāt, kaut vai tikai pēc dievkalpojuma vai mājas grupiņas. Es ticu, ka ir daudzas lietas, ne tikai viena, un daudz nopietnākas lietas.

4. Tev draudzē tiek nodrošināta garīgā izaugsme.

Šajā draudzē jau no pašiem sākumiem augstākā prioritāte ir bijušas attiecības ar Dievu. Tam ir ļoti labi palīglīdzekļi – Bībeles skola, kas ir bezmaksas, tev iemāca, kā lasīt Bībeli, kā lūgt Dievu. Vārdu sakot, visas dzīves praktiskās, svarīgākās sfēras ir aptvertas, ne tikai garīgās. Un arī, es teiktu, ekskluzīva lieta – inkaunters. Es gan nezinu, kur Latvijā ir inkaunteri vēl. Katrā ziņā tādā kvalitātē un tādā līmenī, kā mums notiek, es domāju, Latvijā noteikti nav. Mums šie semināri katrā ziņā ir ļoti labi, kur īpaši sagatavota kalpotāju komanda kalpo individuāli katram cilvēkam, notiek aizlūgšanas un atbrīvošanas – visas svarīgās lietas notiek.

5. Es esmu lepna par savu draudzi, jo mūsu draudze ir vienīgā grupu draudze Latvijā.

Mums ir vairāk nekā 100 mājas grupu, un attiecīgi tikpat daudz vadītāju. Tas nozīmē, ka katram cilvēkam, ja viņš vēlas, viņam ir iespēja saņemt garīgu aprūpi, atbalsta iedrošinājumu grupiņā, kuru viņš pats izvēlas, vai tuvāk savai dzīvesvietai vai vadītājam, kurš labāk patīk. Tu vari iedomāties, no 100 vietām izvēlēties? Tur var izvērsties.

6. Šajā draudzē tu nekad nebūsi viens, jo draudze ir ģimene.

Ja par kādu draudzi tiešām var teikt, ka tā ir ģimene, tad tā noteikti ir “Kristus Pasaulei”. Praktiskā nozīmē, ne tikai teorētiski. Šeit tu vari drošs būt, ka tevi pieņems tādu, kāds tu esi. Tevi neizsmies, tevi atbalstīs, palīdzēs, motivēs, tev šeit būs draugi. Nevis vienkārši draugi, bet uzticami draugi, gan kad ies labi, gan arī kad neies tik labi. Ja, piemēram, tev nav ģimenes vai tuvinieku, tev nebūs jāpavada svētki vienatnē. Arī ja tev ir ģimene, bet tev ir iespēja svinēt svētkus kopā ar draudzi. Draudze rīko brīnišķīgus pasākumus, piemēram, Jāņu brīvdienās ir divu dienu pasākums, Ziemassvētkos ir īpašs dievkalpojums, šogad bija arī izrāde. Arī Jauno gadu svinam kopā, es nezinu, kura vēl draudze svin Jauno gadu, varbūt kāda ir, es par visām nesaku. Padomā, tas ir īpaši ļoti, sagaidīt Jauno gadu Dieva namā kopā ar Dieva cilvēkiem. Protams, ka katrs var piedalīties, un ne tikai tu pats, tas nav slēgtā, šaurā lokā, tu vari aicināt arī savus draugus, par katru cilvēku ir padomāts.

7. Draudzē daudzi atrod sev vīru vai sievu un izveido ģimeni.

Ja tas nav par tevi, tad tev vislabākais vēl ir priekšā, vislabākais tikai būs.

8. Daudzi, iesaistoties kādā draudzes kalpošanā, iegūst profesionālas iemaņas.

Tāpēc tu vari būt lepns, ka ne tikai tev iemācīs garīgās lietas, bet arī daudz ko citu, kas tev noderēs dzīvē vēl citās jomās. Piemēram, video komandā ir cilvēki, kuri iemācās montēt un uzņemt video, un pēc tam piedāvā savus pakalpojumus pasaulei, ārpus draudzes ar to pelna naudu. Zinu arī vienu konkrētu cilvēku, kurš šobrīd nav vairs draudzē, pagaidām nav, bet cerams, ka būs. Un viņš iemācījās visu, kas saistīts ar video lietām, esot pusaudzis, un pēc tam viņš varēja strādāt šajā jomā. Ko tas nozīmē? Pateicoties mācītāja padomiem, motivācijai un arī reizēm praktiskai palīdzībai, un, protams, draudzei kopumā daudzi ir pacēlušies no nulles par veiksmīgiem uzņēmējiem un ne tikai, ne visi var kļūt par uzņēmējiem par biznesmeņiem, bet daudzi ir kļuvuši finansiāli neatkarīgi. Sāk strādāt uz sevi, tādi ir ļoti daudzi, ieskaitot mani, es arī domāju par sevi, ko tad es, neko nemāku, man ir izglītība lauksaimniecības sfērā, neesmu nevienu dienu strādājusi par lauksaimnieku, bet izglītība man ir. Bet tad domāju, ko tad es māku – neko nemāku. Un mācītājs motivē, iedrošina, un beigās visu ko var izdomāt, ko tu māki. Un es jau kā divpadsmit vai trīspadsmit gadus, man šķiet, strādāju pati uz sevi, esmu finansiāli brīva, neatkarīga, varu daudz kalpot, ieguldīt laiku kalpošanā.

9. Šeit katram ir iespēja kalpot.

Ir daudz dažādu mazu un lielu darbiņu, ko katrs var darīt gan mājās grupās, gan draudzē. Izlasīju vienu teikumu par draudzi, kurš man ļoti iepatikās: “Draudze ir pilna ar labprātīgiem cilvēkiem, vieni labprātīgi kalpo, bet citi labprātīgi ļauj kalpot citiem,” tas jau labi vēl, ka netraucē. Bet daudz labāk ir piederēt pie pirmās kategorijas, ka tu pats labprātīgi kalpo, un tev ir visas iespējas šeit to izdarīt. Un patiesībā jau nav tā, ka tikai draudzei vajag, lai tu kalpo, patiesībā pat vēl svarīgāk ir, ka tev to pašam vajag. Zini, tikai kalpojot, strādājot kopā, esot komandā, tu vari ienākt draudzē, tā jau tu vari nākt un iet, tu esi brīvs cilvēks, bet, ja tu patiešām vēlies kļūt par draudzes daļu, pa īstam, tad tev ir kaut kas jādara kopā ar citiem, tad tu sadraudzējies, tad tu tiešām esi draudzes daļa. Šajā draudzē nav tā, kas pārsvarā ir lielajās vai harizmātiskās draudzēs, kad ir tas krējums augšā, visi tur dara, visi tur ir kopā. Tad mūsu draudze ir priviliģēta ar to, ka katrs cilvēks var iesaistīties, ja tu sāc ar mājas grupiņu, maziem darbiņiem, tu esi uzticams, vēl labākajā gadījumā tev tas padodas, tad jau tu esi augstāk. Katrā ziņā kalpotāji noteikti ir tie cilvēki, kuri ir uzticami un nodevušies, viņi ir zelta vērtībā, jo viņu nav daudz. Reiz man viens kalpošanas vadītājs teica, kad runājam par vienu cilvēku, varbūt viņš bija jauns, nesen ienācis, nebija tā līdz galam. Un kalpošanas vadītājs teica, ka nevar būt, ja viņš ir uzticams, kas grib kalpot, nevar būt tā, ka viņš jau nav tanī kalpošanā, tāpēc ka tādi cilvēki, kā Bībelē ir teikts, ka “Dieva acs skatās pār zemi un meklē savējos cilvēkus”. Tevi pamanīs 100% un tevi pacels uz augšu tāpēc, ka tādu cilvēku nav daudz, esi viens no viņiem. Esi viens no tiem, un pats tu būsi laimīgs un, protams, pats attīstīsies, talantus un dāvanas attīstīsi. Un zini, ka es sāku ar kārtības kalpošanu, durvju sargāšanu dievkalpojumos, pašā sākumā draudzē bija apmēram kādi 20 cilvēki, varbūt kļūdos, bet bija maz. Šodien es daru pavisam citas lietas, nav jau svarīgi, kādas lietas tieši tu dari, dažas lietas ir svarīgas, kādas nav tik svarīgas, bet ka tu iekļaujies draudzē un dari no sirds.

10. Šī ir draudze, par kuru tu vari būt drošs, kura nekad nestāvēs uz vietas un vienmēr būs avangardā, ies uz priekšu, uz jaunām virsotnēm.

Ceturtais punkts vīzijas sarakstā – grupu draudze, kultūra, politika, bizness. Ir iezīmējušās nākotnes plānu aprises par šiem trim blokiem, darbības virzieni ietver kultūru, izglītību, biznesu un politiku, bet ne uzreiz, tas nenotiek vienā dienā, bet pamazām draudze attīstās šajos virzienos un ietekmēs visu Latviju.

11. Tu vari būt lepns, ka šī ir vieta, kur ne tikai mainās dzīves, bet viss darbojās un notiek noteiktā kārtībā.

Ja tev nepatīk stingra kārtība, padomā, vai tu gribētu būt tādā vietā, kur katrs dara ko grib, kā grib, bardaks, haoss, es nezinu, kurš labi justos tādā vietā. Tev mājās arī patīk, ka katrs ģimenes loceklis pa savam, tu nezini kad kas notiks, viss vienā plūsmā iet? Es domāju, ka mēs visi vēlamies, lai ir kārtība, paredzamība, kas notiks, kā notiek, katrs zina savu vietu. Šeit, draudzē, katrs zina savu pienākumu un atbildību. Un devītais punkts ir – nesaki “es centīšos, bet es izdarīšu” – tas nozīmē, ka katrs ir atbildīgs par to, ko viņš uzņemas, vienalga, cik maziņš darbiņš tas būtu, un izdara to līdz galam.

12. Draudze paliks uzticama Dieva principiem arī grūtību un lielu izaicinājuma laikā.

Šī draudze, šobrīd mēs runājam tikai par “Kristus Pasaulei”, šeit tu vari būt tiešam pasargāts dažādu sabiedrības krīžu brīžos. To mēs redzējām ļoti labi kovida laikā, es nezinu, kā tu, bet es noteikti jutos ļoti pasargāta, šeit bija tāda kā drošības sala, kur mācītājs nebaidījās teikt to, ko viņš domā, un kas arī bija patiesība. Mēs, protams, nezinām, kāda būs rītdiena un ar kādām grūtībām tev un man būs jāsaskaras, un ne tikai personīgi, bet visai Latvijai, kā arī globālā mērogā. Šodien vairs nav tādi attālumi kā agrāk, kad nebija telefonu, nebija interneta un citu tehnoloģiju. Šodien pasaule kļuvusi ļoti maziņa, tā ir sarāvusies, mēs varam aizlidot uz Austrāliju, ļoti mazā laikā runāties ar citiem cilvēkiem, kuri ir otrā pasaules malā jebkurā brīdī internetā, kas to nodrošina. Savā starpā pasaule ir ļoti savienota šobrīd. Mācītājs ļoti daudz runā, plāno, jo tas ir viņa sirdī, par biznesa kopienu un personīgās attīstības kopienu. Ar mērķi, lai pēc iespējas katrs cilvēks kļūst finansiāli neatkarīgs. Ja tu esi strādā sistēmā un esi atkarīgs no sistēmas, tad tev sistēma pateikts, ko tu drīksti darīt, kā tu vari runāt, rīkoties. Un, ja tu neesi ar mieru, tad mierīgi tev atslēdz kontu, piemēram, bankā, vai tu zaudē darbu. Šīs lietas ir ļoti tuvu mums. Kad es biju Lūgšanu brokastīs, es mazliet iepriekš par to arī stāstīju, un man bija sprediķis pirms kāda laika par cilvēku Niku Vujačiču (Nick Vujicic), kuram aizslēdza kontu, un tas notika Amerikā, tikai tāpēc, ka viņš bija ne to izteicies par genderiem, kādam tas nepatika, un viņš palika bez naudas. Tāpēc ir svarīgi būt finansiāli neatkarīgam šodien vairāk nekā jebkad agrāk, un ja tu to vēlies, tad draudze tev palīdzēs. Mācītājs visu savu enerģiju virza tieši tagad uz šo lietu. Kāpēc vēl tu vari lepoties ar savu draudzi?

13. Šeit ne tikai domā par sevi, bet par citiem, bet dažādos līmeņos.

Amerikāņiem ir tāds teiciens – ka draudze vai nu ir, vai nav “bless me” klubiņš. “Bless me” angliski nozīmē – svētī mani, tas nozīmē, ka mēs atnākam, un mums ir slavēšana, mēs priecājamies, mums viss ir forši, problēmas aiziet, viss atrisinās, mēs esam pozitīvi, un vispār mums viss ir kārtībā. Priekš kam mums domāt par citiem, mums te Jēzus ir, visu taču dod, mums Viņš palīdz? Bet tas nav par draudzi “Kristus Pasaulei”. Un kā mēs domājam par citiem? Tu varbūt domā, ko tad es tur domāju par citiem, mazākā mērogā tā ir evaņģelizācija, tas ir, ka mēs rīkojam dažādus pasākumus, rīko katra grupa neformālos pasākumus. Priekš kam tie pasākumi ir? Lai tu aicinātu cilvēkus, aicinātu savus draugus, kuri nepazīst Kristu, un lai tu aizsniegtu cilvēkus, protams, arī attīstītām nozares draudzē, lai cilvēki var ienākt, lai viņiem patīk un viņi paši nāk labprātīgi. Un lielā mērogā draudze ir domājusi arī par Latviju kopumā, piemēram, organizējot “Tautas Lūgšanu sapulci”, ko divus gadus mēs rīkojām, kas izmaksāja milzīgus līdzekļus, bet vienoja kristiešus, arī mācītājus, bīskapus un draudžu vadītājus. Ja tu esi šajā draudzē, iespējams, tev ir vēl vairāk iemeslu, kurus šeit es neminēju. Bet draudze “Kristus Pasaulei” ir patiesi unikāla vieta. Es aicinu arī tevi ieguldīties, izmanto savas dotās dāvanas, kādas Dievs tev ir devis, un izmanto savus talantus, spējas, ar kurām tu vari pagodināt Dievu un būt par svētību citiem. Un, kopā strādājot, mēs esam viens liels, varens spēks, un mēs tikai pieaugam spēkā. Vislabākais mums vēl ir priekšā un mūs neviens nespēs apturēt. Lai Dievs tevi bagātīgi svētī, un kopā mums viss izdosies!

Luīzes Zvejas sprediķi “Esi lepns par savu draudzi!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija