Tā patiešām ir laime un privilēģija, ka mēs visi varam būt šeit, ka esam draudzē, varam kopā pulcēties, slavēt, mācīties Dieva vārdu – tā ir svētība un privilēģija. Ne vienmēr un ne visos laikos, tas tā ir bijis, tāpēc ir jānovērtē viss, kas ir mums. Tā ir liela atslēga, ka mēs skatāmies un pateicamies par to, kas mums ir, nevis bļaujam par to, kā mums nav. Mēs gribētu, lai mums ir siltāk, lai mums būtu ērtāki krēsli, jo vienmēr mēs varam atrast par ko pasūdzēties, bet ar to tu tikai sev sabojā garastāvokli. Labāk pateicies par to, kas tev ir, un mums ir ļoti, ļoti daudz. Mums ir superīgākā draudze, mums draudzē ir daudz jaunu vēsmu, jauna koncepcija. Droši vien mums galvās ir daudz jautājumu, acīs ir daudz jautājumu zīmju, jautājumi, ko tie līderi no mums grib, bet līderi domā, ko atkal no mums grib un kas vispār te būs? Es domāju, ka tas tev ir tāds process, kas lēnām, lēnām iezīmējas, jo tu vairāk tam pievērs uzmanību, jo vairāk lietiņu tev paliek skaidrākas un skaidrākas. Kā mācītājs teica, tas nenotiek vienā dienā. Visas lielās pārmaiņas notiek pakāpeniski – mēs maināmies, saprotam, atklājam daudzas lietas. Vienkārši ir jānomierinās, nevajag lielā satraukumā ķert un grābt, ka visu pārveidosi. Viss notiek pakāpeniski.

Lieta, par ko es gribu runāt, ir saistībā ar mūsu jauno koncepciju, tur ir precizēti mērķi, tāpēc es gribētu runāt par mērķiem. Vairāk laikam par tiem mērķiem, kas uz mums personīgi attiecas, gan personīgi dzīvē, gan darbā, gan kalpošanā, gan jebkur citur, jeb tajā, ko tu gribētu sasniegt, ko tu gribētu iegūt. Par šādiem mērķiem es šodien gribētu runāt, jo tas ir ļoti svarīgi.

Sākumā būs tāds mazs salīdzinājums – ja mums nav mērķu, tad mēs esam līdzīgi kuģim. Kuģi nebrauc pa šosejām, bet brauc pa jūru un tiem ir svarīga navigācija. Es neesmu baigā fiziķe un tehniķe, bet bez tās navigācijas kuģis braukā šurpu turpu. Tā kā brauks un fiziski var attīstīt lielu ātrumu, var manevrēt, viss kaut ko var darīt, bet tas neiet uz savu konkrēto mērķi. Ja mums nav konkrētu mērķu, ko esam nostādījuši, tad mēs esam arī kā tāds kuģis, kurš var baigi ātri braukt, demonstrēt, cik tas ir spēcīgs, spējīgs un skaists, bet, ja brauciens neved uz konkrēto mērķi, tad ne pasažieri, ne kapteinis nav apmierināti ar rezultātu. Tāpat arī mēs, varam dižoties, rādīt, ka sazin kas mums ir, bet, ja mēs neejam uz mērķi ar to, kas ir mūsos, tad tā sanāk tāda tukša izrāde, tas nav mērķtiecīgs ceļš un nenes mums gaidīto labumu. Tādā nelielā ievadiņā – tie mērķi mums var būt lieli un dažādi, bet var būt arī maziņi mērķi. Jebkurš mērķis ir svarīgs, jo svarīgi, ka tev vispār ir mērķi. Nebūs tā, ka tev ir tikai viens, liels mērķis. Būs kādi lieli mērķi, uz kuriem tu ej, ilglaicīgi, kas nav sasniedzami vienā dienā. Piemēram, tu tagad esi iecerējis, ka tu gribi būt viens no miljonāriem, tu gribi veidot savu biznesu, bet tas nenotiks vienā dienā. Tu gribi nopelnīt miljonu, tu gribi izaudzināt daudzbērnu ģimeni, bet tas arī nenotiek vienā dienā, jo tas prasa lielus ieguldījumus un arī daudz plānot un domāt. Tāpat arī ir mazāki mērķi, no kā sastāv mūsu ikdiena, mūsu nedēļa, mēnesis. Plānotājos mēs plānojam, ko mēs darīsim šajā dienā, kas mums ir jāizdara šajā nedēļā, arī tie ir mērķi.

Principā nekas mūsu dzīvē tāds reāli iegūstams nenotiek, ja nav plānošanas, ja apakšā nav mērķa, tāpēc, lai tu uz to ietu, tas tev ir jāsaplāno. Ja tev ir tāda darbošanās, ka tu ķer to un šo, tad tā ir tāda juceklīga darbošanās. Tas nav čaklums, tā ir muļķība, jo tu nesaproti, kur tu ej.

Man reizēm ir tāda raksturīga istabas kārtošana. Man ir mērķis, ka es gribu sakārtot istabu, bet man reizēm ir tā, ka es ieraugu vienu lietu, es sāku darīt to lietu, tad pēkšņi kāda cita lieta liekas tik svarīga, ka tev tā lieta ir jāizdara. Šobrīd es runāju tikai par istabas kārtošanu. Galu gala tu esi iesācis to un to un vēl kaut ko, un tā ir ne pārāk mērķtiecīga istabas kārtošana, tā ir tāda juceklīga kārtošana, tu skrien tur un šur. Reizēm mēs savas lietas kalpošanā vai kur citur juceklīgi darām, mēs ķeram un grābjam to, stress par to, tad ķeram to. Ja tu būtu apsēdies, kādu laiciņu pavadījis, visu izdomājis, sarakstījis, saplānojis, tad šis juceklis tev tiktu aiztaupīts. Arī stress un citas nepatīkamas sajūtas tiktu aiztaupītas.

Lai mēs varētu nostādīt mērķus, mums būtu jāatšķir divas svarīgas lietas, kuras var sajaukt, – ir vēlmes jeb vēlēšanās un ir mērķi. Tie reizēm var šķist kā dvīnīši, līdzīgi, bet es izdalīšu, kas ir vēlēšanās un kas ir mērķi. Ja tu dzīvo tikai no vēlēšanās, ja tu vēlēsies kaut kur nokļūt, tad līdz tai vietai tevi šķir bezdibenis, jo tev ir tikai vēlmes. Kas ir vēlmes jeb vēlēšanās? Tie ir tādi tukši sapņi par patīkamām lietām, par kuru realizāciju neviens nopietni nedomā, tādēļ neviens nezina, vai tas vispār kādreiz notiks. Tev ir forša domiņa, ka varētu tas būt, varētu tas būt, bet tu nopietni tam neesi pieķēries, jo tā ir un tikai paliek vēlme. Starp tevi un to rezultātu ir milzīgs bezdibenis. Kas savukārt ir mērķis? Mērķis ir tad, kad mēs pieņemam lēmumu sasniegt šo te mērķi noteiktā laika periodā un tiek sastādīts plāns. Mēs šim bezdibenim pārmetam pāri tiltu, un tas tilts ir mūsu mērķis jeb šis plāns, ko mēs sastādām, lai tiktu pie šī mērķa, kas ir tā bezdibeņa otrā pusē. Ja tu gribi sasniegt to, ko tu gribi sasniegt, tad ar vēlēšanām būs stipri, stipri par maz. Tas ir forši, ka tu kaut ko vēlies, tas vispār ir ļoti jauki, bet lai tiktu pāri tam bezdibenim un tiktu pie sava mērķa, tev jāpārmet pāri tilts, ko sauc par plānošanu jeb šo mērķu īstenošana. Tur ir nepieciešams riktīgs lēmums, ka tu to darīsi. Tad, kad tev ir lēmums, tad tas padara šo lietu tādu kvalitatīvu, jo tu zini pie kā ķerties, tev uzreiz nāk visādas idejas, ko darīt, kā darīt, jo tev ir skaidri nosprausta lieta, ko tu vēlies darīt, nevis gan tas, gan tas, kurš vējš tevi pūtīs, to tu vairāk darīsi. Tev ir skaidra tā lieta, ka tu ej uz to lietu, tad tu neļauj nekādām blakus lietām sevi novirzīt. Tas ir tavs stingrais lēmums.

Ko jūs domājat par savu darbu, par savu kalpošanu, par citām dažādām aktivitātēm? Vai tev sagādā prieku šie mērķi, ko tu esi nostādījis? Vai tev vispār tur ir mērķi? Ja ir, tad tas ir lieliski, bet ja tev ir tādi nekādi mērķi, tad iespējams tajos ir nekārtības, tad šajos mērķos ir jāievieš kārtība, jo savādāk tev gribēsies sūdzēties citiem, ka līderis, vadītājs darbā nemāk kārtīgi strādāt, viņi nemāk visu noorganizēt, lai tev viss būtu labi, bet tu esi atbildīgs par saviem mērķiem, par savu darbību. Ievies kārtību savos mērķos. Jo, kad ir tāda bezmērķīga dzīve, sajukums mērķos, tad tas nogurdina. Es nezinu, kā jums ir, bet kad es eju pastaigāties, man nav mērķa, tad mani tas ļoti nogurdina. Man vienmēr ir vajadzīgs mērķis, kāpēc es eju laukā, uz kurieni es dodos. Es ļoti ātri vienmēr eju, jo es eju uz savu mērķi. Tad, kad ir vajadzīgs ar citiem cilvēkiem kopā iet lēnām, tur jau arī ir mērķis atpūsties, pastaigāties, bet man tas ir nenormāli grūti, tad man pārējie saka, kur es skrienot. Lēna iešana mani nogurdina, tā ir bezmērķīga. Ja tu gribi, lai tavam kuģim burās pūš vējš, tad tev jāzina, uz kurieni tu savu kuģi gribi virzīt, uz kādu mērķi.

Mums katram ir vajadzīgs savs mērķis un savs plāns, kā sasniegt šo mērķi vai mērķus. Ir tāda lieta, ka pēc savas vēlēšanās maz cilvēku sastāda šo te plānu, kā sasniegt šo te mērķi. Tu uzstādi mērķi, ka tu vēlies uztaisīt biznesu, atvērt tādu un tādu kalpošanu, atvēršu draudzi. Jā, tev ir super lieli mērķi, bet tad ir tāds lieta, kā plānošana – kā tu aiziesi, kā tu šo tiltu uzbūvēsi līdz savam mērķim. Es zinu, ka Facebook bija tāda bilde, kur bija augsta klints un divas trepes, vienām trepēm bija mazi, normāli posmiņi, pa kuriem var uzkāpt, bet otras trepes bija tādas, kur viens posms bija tālu no otra. Nedari, lai tavs tiltiņš uz mērķi nav tāds, ka tu nevari aizsniegt nākošo posmu. Ir nepieciešams sevi saņemt rokās, un tas plāns ir jāuzraksta, jo dabīgi cilvēkiem nepatīk domāt par tādām detaļām, tās stādīt, rakstīt, plānot, un reti, kas to vēlas darīt. Tāpēc mēs esam draudzē, mēs viens otru iedvesmojam, mums ir arī līderi, kas mums palīdz, kuri paši arī raksta plānus, uzstāda mērķus un savā ziņā mudina to darīt arī grupiņas cilvēkiem. Kas ir ļoti svarīgi, ko es arī priekš sevis esmu sapratusi, arī ka mēs grupiņā esam taisījuši neskaitāmus plānus, par to, cik mums šajā gadā būs cilvēku, mēs pat zīmējām tādu klinti, kur katram kurā virsotnē ir jāuzkāpj. Tas tik skaisti izskatījās un likās arī diezgan cerīgi to izdarīt, bet galu galā mēs esam tikai tur, kur mēs esam, nekāds sprādziens mums nav bijis. Ko es par to domāju, kā es to saprotu?

Ja tu gribi kaut kur aiziet, tad tam ir reāli jābūt tavā sirdī, tas nevar būt tikai un vienīgi labs mērķis. Ja tas ir labs mērķis, tad tas ir labs mērķis, bet tas nav ieaudzis tevī, nav dabūjis saķeri ar tavu sirdi, tāpēc ir ļoti svarīgi, ja tu zini, ka tā ir laba lieta, ko tu gribētu darīt, bet tev ir pielikta vai uzlikta, kaut kas mākslīgs, ja tu zini, ka tu vēlies uz turieni iet, tad tavs uzdevums ir dabūt to savā sirdī – lūgt par to, domāt par to, apliecināt, sākt ar to dzīvot. Es domāju, ka daudzas Dieva lietas tādā veidā arī ienāk mūsu sirdī – caur pastiprinātu domāšanu, caur pastiprinātu lūgšanu, pārdomāšanu, cēloņsakarības ieraudzīšanu, tu redzi, kāpēc to vajag, kas tas ir, kur tas ved. Ir ļoti svarīgi dabūt šo mērķi savā sirdī, lai tev nāk iekšējā motivācija to darīt, pašam kustēties, darboties un domāt.

Tas bija tāds neliels ievads. Svētrunas nosaukums ir „Kā uzcelt labāku nākotni?”, kā izstrādāt plānu, kas palīdzēs, lai tava dzīve būtu labāka un foršāka.

Ja tu gribi labāku nākotni, tad ir tāda lieta, ka tas tev prasīs kādu laiku, prasīs tavu koncentrēšanos jeb uzmanību. Reizēm mūsu laikmetā tā koncentrēšanās ir nenormāli īsa. Es zinu, ka tie biznesmeņi internetā, kas taisa tos savus reels (īsos video) un tamlīdzīgi, viņi saka, ka šis ir tāds laiks, kad ir nepieciešams uzreiz iegūt cilvēku uzmanību, jo viņi jau tūlīt būs pāršķīruši to reklāmu un neredzēs. Šajā laikā nav kā kādreiz – bija reklāma, un, zinu, ka mēs Latvijā visas reklāmas zinājām no galvas. Atceros, ka bija kāda smieklīga reklāma par slinkuma maisiem vai kas tamlīdzīgs. Savukārt, tagad ir tāds laikmets, kad koncentrācija un uzmanība ir ātra uz tik daudz lietām. Tādēļ tas pat ir jānoliek malā, un jādara kāda konkrēta lieta. Jā, bet tur tas Instagram telefonā, kas tur notiek?

Ja neizdosies plānot, vai zini, kas tiks ieplānots? Neveiksme un neizdošanās. Tās pašas no sevis neuzkritīs uz galvas, bet, ja nav iespējams izdalīt laiku, lai koncertētos, domātu un plānotu, tad realitātē ar šādu darbību tiek ieplānota neveiksme. Nekas nemainīsies, kamēr netiks pārdomāts, kuras ir tās lietas, ar ko cilvēks nav apmierināts.

Ir vajadzīgs rūpīgi ielūkoties, kas ir sirdī un kas – prātā. Kas ir tas gruzis, kas „grauž” kurpē un rada diskomfortu? Kas tas ir? Dažkārt cilvēki tik skrien un skrien, bet personiskās attiecības ar Dievu ir arī laiks, lai ieskatītos sevī – kas ir labi un kas nav, kas strādā un kas nestrādā. Kad runājam šajā jaunajā koncepcijā, ir ļoti svarīgi visu darīt uz rezultātu. Ja kādas lietas tiek darītas ķeksīša pēc, piemēram, skaista plāna uzrakstīšana, ko parādīt grupas līderim. Kam tas ir vajadzīgs? Skaistais plāns ir kaķim zem astes, ja netiek domāts to realizēt un ja tas nav sirdī. Ir nepieciešams iedziļināties un ieskatīties sevī, prātā un sirdī – kas nav kārtībā un kas ir jāsakārto.

Katram ir ļoti daudz jāstrādā pašam ar sevi, jo viss ir atkarīgs no tā, kas ir galvā un mūsu uzstādījumos. Ikkatram ir jāstrādā ar sevi un jādomā, kas, starp citu, ir liels darbs. Bez tā visa nevar būt ne plāni, ne tālāki risinājumi. Kas mums, ticīgajiem, ir svarīgi? Mēs savu dzīvi, mērķus un plānus balstām Bībelē, nevis, kā labāk izskatīties pasaules vai radinieku acīs, kuri Dievu nepazīst. Svarīgi ir saskaņot savus plānus un mērķus ar Dieva vārdu, jo, kā mēs iepriekš dziedājām, – „pat ja debess, zeme zustu, bet Dieva vārds nezudīs”. Laiki iet un laiki mainās, tikumi, likumi, viss kaut kas mainās, savukārt, Dieva vārds paliek. Tādēļ ir gudri balstīt savus mērķus un plānus uz Dieva vārdu. Viss, kas tiek darīts, ir jābūt bāzētam uz Dieva vārdu.

Šodien mācīsimies arī no Dieva vārda. Kādreiz bija kāds labs cilvēks vārdā Nehemija. Viņam vārds ir tā kā meitenei, bet viņš bija vīrietis. Izraēlā daudziem vīriešiem vārdi beidzās ar burtu „a”. Jebkurā gadījumā viņi bija vīrieši. Nehemijas grāmatā viņš atklāja septiņus soļus jeb modeli, kā viņš plānoja un risināja savas lietas. Vispirms, kāpēc ir vajadzīgs taisīt un rakstīt plānus no bībeliskā viedokļa?

1. Nepieciešams plāns, jo Dievam ir plāns.

“Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas grāmata 29:11)

Tātad Dievs plāno, un Viņam ir ieceres. Ja reiz esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības, Viņš vēlas, lai tāpat kā Viņš, cilvēki plāno, iecer, iztēlojās un iet uz saviem mērķiem un plāniem. Ja nav nekādu plānu, cilvēks vienkārši plūst pa straumei un dreifē, kā arī apstākļi var nēsāt šurpu un turpu. Kā anekdotē par govi, kura peldēja un brīnījās – šamējais vai tamējais krasts? Straume nes, bet kur tā aiznesīs? Cilvēks domā, gan jau tāpat būs labi. Bet vai ziniet, kā peld dzīvas zivis? Piemēram, Ventas rumbā Kuldīgā, zivis nelec lejā no rumbas. Cilvēki lec lejā ūdenskritumā, savukārt, zivis lec augšup, lai gan viņas ir mazākas nekā mēs. Tas ir patiesām apbrīnojami, kā tās vimbas uzlec. Tātad zivs peld pret straumi, un šis ir dabas likums – ir nepieciešams peldēt pret straumi. Zivis peld pret straumi, cilvēki arī. Ko nozīmē straume? Tas nozīmē, ka būs šķēršļi dzīvē, ka būs nepieciešams cīnīties un uzvarēt. Apstākļiem nevajag ļaut noteikt dzīves virzienu. Padomājiet, kā Dievam viss ir iekārtots. Pastāv gadalaiki – ir zināms, ka Dievs ir ieplānojis, ka tagad ir ziema, pēc tam drīz būs pavasaris, tad vasara, rudens un atkal ziema. Ir zināms, ka tas ir Dieva plāns. Pastāv 24 stundas diennaktī ar rītu un vakaru, jo to ir ieplānojis Dievs. Kā tu domā, ja Viņš ir radījis savu visaugstāko radību mūs, cilvēkus, pēc Dieva tēla un līdzības, tad esam vienkāršas amorfas būtnes, kuras iet tikai pa vējam un pa straumei? Ir svarīgi būt līdzīgiem Dievam, jo Dieva vārds saka, ka Viņš tikai mazliet mūs ir šķīris no sevis. Tātad, ja Dievs plāno, tas ir ļoti normāli, ja cilvēki arī to dara. Dievs ikkatru ir ļoti izplānojis. Padomā, cik katrs ir sarežģīts, kādas organismā ir sistēmas, kuras saskaņoti strādā sinerģijā. Cilvēka organisms ir uzbūvēts tā, ka tas ir spējīgs pats sevi dziedināt un ārstēt. Ne jau visas slimības tiek ārstētas ar medikamentiem. Ar daudzām lietam organisms pats tiek galā, kas dažkārt pat netiek pamanīts. Dievs ir tā visu izplānojis un iekārtojis.

Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. (1. Korintiešiem vēstule 14:33)

Ja dzīvei nav plāna, tad nav arī kārtības. Ir laiks ieviest plānu, jo Dievam arī ir plāni.

2. Dievs saka katram, ka ir nepieciešams plānot.

Otrais iemesls, kāpēc ir svarīgi plānot un tos pierakstīt – jo Dievs saka katram, ka ir nepieciešams plānot. Daudz kur Svētajos rakstos ir teikts par plānošanas vērtību:

Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! (Salamana pamācības 4:26)

Nevis lec pa taisno iekšā akā vai vēl kaut kur, bet gan apsver savu kāju soļus, kur un kādā virzienā dosies, lai neiekristu kādā bedrē. Ko tas nozīmē? Plāno.

Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi. (1. Korintiešiem vēstule 14:40)

Ko tas nozīmē? Vai tikai skaisti uzvesties un labi izskatīties? Nebūt nē. Dievs nevēlas, lai cilvēka dzīvē ir haoss, jo tas atnes sliktas sekas. Haosā nav nekā laba, tur ir sajukums. Dievs grib, lai cilvēku dzīvēs nav haosa un lai ir plāns, kas ir saskaņots ar Viņu.

3. Plāno, lai neizšķērdētu savu dzīvi.

Trešā lieta, kāpēc ir nepieciešams plānot, – jo gan es, gan tu nevēlamies izšķērdēt savu dzīvi. Plānošana jeb pārvaldība ir visas līderības pamatā. Gan grupas līderis, gan arī ikkatrs kristietis, kurš arī ir līderis, valda pār sevi un savu dzīvi, kā arī pozitīvi ietekmē apkārtējos cilvēkus. Dieva vārdā ir rakstīts:

“Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit – vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam.” (Jozuas grāmata 24:15)

Cilvēks ietekmē pārējos, kā arī būtu ļoti labi, ka viņš nav haosa pilns un ietekmē ar kaut ko labu, sakārtotu un tīkamu. Pastāv tāda ļoti laba doma, ka tava dzīve, un tas, ka esi piedzimis, ir Dieva dāvana tev pašam. Cilvēks ir ticis izveidots mātes miesās, piedzimis, kā arī dzīvo. Kāda ir tava dāvana Dievam? Tas, kā cilvēks dzīvo, jo tas ir viņa paša ziņā. Kas tiek ieplānots, kas darīts, kas tiek sasniegts – tā ir dāvana Viņam. Šķiet, ka nesen tika runāts par to, ka Bībelē ir līdzība par to, ka priekšnieks sadalīja talentus. Kāds lietoja savus talentus un atnesa svētību. Dievs teica: „Labi darīts, mans kalps, malacis!” Bet bija viens, kurš nelietoja un apraka savu talentu. Tad viņam netika teikti labi vārdi, un pēc tam viņš saņēma sliktus vārdus. Tādēļ vēlos aicināt ikvienu, lai neesam tādi, kuri „aprok” savu dzīvi, neļauj tai izplesties un nest augļus. Esiet kā tie, kuriem ir iedota dzīve, un caur ko tiek nesta dzīvība, svētība un labums ne tikai sev, bet visiem apkārtesošajiem. Bībelē ir sacīts:

Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri. Izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. (Efeziešiem vēstule 5:15-17)

Bībele saka, ka šobrīd nedzīvojam paradīzē, šīs dienas un laiki ir ļauni. Patiešām, tik daudz ļaunu lietu notiek apkārt: dažādi kari, ļaunums un pievilšanas. Kas ir svarīgi? Dieva iedvesmots plāns un lietas, ko darīt savā dzīvē.

Tagad atgriezīsimies pie soļiem, kurus darīja Nehemija. Kas bija Nehemija? Dieva cilvēks un izraēlietis, bet viņš bija trimdā. Nehemijas dzīve noritēja tālu prom no Jeruzalemes – Persijā. Viņš bija ķēniņa Artakserksa namā vīna devējs. Vīna devējs nav parasts vīna tirgotājs veikalā. Ķēniņa vīna devējs bija bez maz vai kā miesassargs, jo viņš vienmēr pagaršoja, vai tajā nav kāda inde. Nehemija bija ļoti atbildīgā amatā un vietā, tātad, viņš bija uzticams savam ķēniņam. Bet tajā laikā Israēlā nebija labi laiki: nojaukti mūri, sajukums un haoss. Nehemija bija tas cilvēks, kurš saņēma no Dieva aicinājumu – plānu un mērķi,– doties uz Israēlu, Jeruzalemi, lai uzceltu mūrus. Ievēro – Nehemija nebija vis celtnieks, bet gan vīna devējs. Aplūkosim viņa plānu, kā Nehemija rīkojās un kā darīja.

1. Pirmais solis, ko Nehemija darīja – lūdza un prasīja pēc Dieva labvēlības savā dzīvē. Tātad tas ir arī izdarāms mūsu dzīvēs.

“Ak, Kungs, lai jel Tava auss kļūst uzmanīga uz Tava kalpa lūgšanu, kam ir prieks bīties Tava Vārda, un dod jel panākumus Tavam kalpam šodien un piešķir viņam labvēlību tā vīra priekšā!” Es tad biju dzērienu devējs ķēniņam. (Nehemijas grāmata 1:11)

Nehemija lūdza labvēlību tajā darbā, kuru viņš darīja, kalpojot ķēniņam. Viņš lūdza Dieva svētību un labvēlību. Nehemijam bija panākumi, kā arī viņš bija tālu nonācis, ja pats Artakserkss viņam uzticējās. Ja gadījumā kāds šobrīd domā, ka es te, priekšā, visiem gudri runāju, bet cilvēks pat nezina, ko viņam lūgt. Tad šeit, Bībelē, ir paraugs, kā var lūgt. Nav nepieciešams Dieva priekšā tēlot kaut kādus visziņus, ir jābūt tam, kas tu esi. Tad, kad tu esi tas, kas tu esi, arī var saņemt un sadzirdēt no Dieva tieši sev, nevis kaimiņam. Ja nezini, tad tā arī saki Dievam: „Es gribētu kaut ko darīt, bet nezinu, ko tieši.” Nāc lūgšanā Dieva priekšā.

Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. (Jēkaba vēstule 1:5)

Redziet, kā raksta Jēkabs, ka “dod devīgi un nepārmet”, Viņš nesaka: “Tu, muļķi, pie manis atnāci, tev taču pašam viss ir jāsaprot.” Nē, ja tu kādas lietas nezini, tad ej pie Dieva un runājies ar Viņu. Protams, lasi Bībeli un centies visu saprast. Ja tu vēl nezini, kāda ir tava vīzija, sapnis, mērķis, mazie un lielie mērķi, tad sāc lūgt Dievam. “Dievs, man nav plāna, kāds ir Tavs plāns manai dzīvei?” Dievs jau nav kurls, ja tu ar to nodarbosies, Viņš liks idejas, Viņš liks domas un iespējams, Viņš jau ir ielicis kaut ko tevī iekšā, vienkārši tu savā straujajā skrējienā daudzas lietas nepamani. Kad tu nosēdīsies, nomierināsies, pavadīsi laiku ar Dievu, daudzas lietas iezīmēsies un tu brīnīsies, tas arī bija manī? Es arī to varu izdarīt? Tu jau esi īpašs radījums, tu esi Dieva radījums, tev ir ļoti liels potenciāls iekšā, ļoti daudzas lietas jeb asniņi, ko Dievs tevī ir ielicis. Ir vajadzīgs laiks un lūgšana, uzmanība, lai to visu atklātu un lai tu to varētu lietot. Neviens no mums nav nederīgs. Neviens nav nesvarīgs vai nevajadzīgs. Mēs visi esam ļoti īpaši un dārgi Dievam un Viņa plānam. Nehemija sāka lūgt, Dievs viņam deva vīziju, Dievs lika viņam sirdī šo lietu – redzēt savu tēvu zemi, uzcelt to un atjaunot. Mums ir līdzīga vīzija. Mēs gribam, lai Latvija ir atjaunota un garīgi svētīta un visādos veidos svētīta mūsu zeme. Šeit ir līdzīgi, ka viņš grib redzēt savu tēvzemi atjaunotu, viņam ir labs darbs, viņš ir krutā vietā, ļoti augstā vietā, kas viņam par to tālo tēvzemi. Viņš ir bagātā vietā, nodrošināts, bet Dievs ieliek sirdī šo vēlmi par savu tautu, par savu zemi. Padomā, kas tev ir vajadzīgs, lai atjaunotu savu dzīvi, kam jātiek uzceltam tavā dzīvē, tavā ģimenē, tavā darbā, tavā kalpošanā, it visur, kur vien tu esi? Kur tu esi iesaistīts, kam būtu jātiek atjaunotam, kam būtu jātiek izmainītam, ko tu redzi sev apkārt? Turpini par to lūgt un varbūt arī aprunājies savā grupiņā, aprunājies arī ar savu līderi un Dievs ieliks šīs lietas tavā sirdī, vai arī atklās to, kuras jau sen ir ieliktas tavā sirdī, bet tu vienkārši tās vēl nesaredzēji. Dievs noņem tās brillītes nost no tevis un tu ieraugi: wow, tas arī ir tas, ko es varu darīt?

2. Sagatavojies iespējai un gaidi. Tu nevis vienkārši sēdi un gaidi, Dievs, kad nāks man šī atklāsme? Tā, Dieva balss uz mani runās, ka man ir jādara tas un šitais. Nē, tu lūdz, tā ir gaidīšana uz Dievu, kad tu lūgšanā atkārto to, ko lūdz, bet tu sāc gatavoties savai iespējai. Kā tas notika Nehemijam?

Un nīsāna mēnesī divdesmitajā ķēniņa Artakserksa valdīšanas gadā, kad vīns bija viņa priekšā, es pacēlu vīnu un devu ķēniņam. Es nekad vēl nebiju bijis noskumis viņa priekšā. (Nehemija grāmata 2:1)

Nīsāna mēnesī – šī rakstvieta atklāj, ka ir pagājuši jau četri mēneši no tā brīža, kad viņš lūdz savu iepriekšējo lūgšanu. Tātad ir pagājis kaut kāds periods, kurā viņš ir gatavojies. Ziniet, vienai māmiņai nesen piedzima bērniņš. Kad viņa gaida bērniņu, pirmajā periodā to neviens pat nemana, ka viņai būs bērniņš, bet nu viņa pati to zina, bet no ārienes to neredz. Ir daudzas lietas, kas mūsos notiek, ko mēs nēsājam lūgšanā, to neviens neredz, bet tās jau ir. Pēc tam tās nāk realitātē, tāpat tava lūgšana, tas, ka tu lūdz par šīm lietām, ko Dievs ir ielicis tavā sirdī, tās arī neviens neredz, bet tās aug. Arī Jongi Čo rakstīja par to, ka viņš saņēma no Dieva, ka vajag lūgt par krēslu, galdu un velosipēdu. Viņš bija šausmīgi nabadzīgs, un tad Dievs viņam atklāja, ja tu par tām lietām lūdz, tu tās iztēlojies un tās konkrēti nosauc, tu par tām lūdz un tās tevī jau veidojas. Un tur viņu pat apsmēja, ka viņš ir vīrietis un stāvoklī ar krēslu, galdu un velosipēdu. Viņš turpināja savā lūgšanā palikt, un tas tiešām arī notika. Tas ir tas periods, kad vēl nekas nenotiek, bet tu gatavojies, tu lūdz. Ko sevī ietver gatavošanās? Tas nozīmē arī plānot, tas nozīmē pastiprināti domāt par šīm lietām, kas ir ieliktas tavā sirdī, gatavoties un gaidīt to brīdi, caur šo gatavošanos, ka pavērsies tas logs, ka pavērsies tās durvis, kad tu izej startā un darbojies. Tu gatavojies savai iespējai. Arī vadītāji, līderi velta laiku pārdomām, kā darīt to, kā darīt šito, kad to palaist. Ja pirms tam nav bijušas pārdomas, tad tas būs sabojāts darbs, sabojāts materiāls. Ir gudrs cilvēks Hovards Hendriks, kurš ir teicis, ka nekas nav izdevīgāks kā nopietna domāšana un nekas nav vairāk pieprasošs. Domāšana pieprasa tavu koncentrēšanos, tavu uzmanību, bet tas tev ir izdevīgi. Ja tu padomāsi, tad tev būs daudz vieglāk, tev jau viss būs izplānots un izdarīts. Ikvienam līderim ir vajadzīgs ieplānot laiku domāšanai. Atceros, kad mācītājs stāstīja kādu piemēru par kādu uzņēmumu, un tur bija pieminēti divi cilvēki. Viens cilvēks šausmīgi strādāja un viņam nebija pārāk liela alga, viņš fiziski visu kaut ko darīja, un bija otrs cilvēks, kurš sēdēja kabinetā ar kājām uz galda un saņēma daudz reiz lielāku algu nekā tie, kas strādāja fiziski. Un viņiem, protams, radās jautājums, kāds tur ir sakars, viņš jau tur neko nedara? Viņam kājas ir uz galda, kāpēc viņam maksā vairāk nekā man, ja es reāli strādāju? Otrs strādā ar savu galvu kā ar kompjūteru, un reizēm es tā domāju, ka tas ir daudz smagāk, nekā paņemt kapli un izravēt vagu, tur daudz gudrības nevajag. Izravē un ej tālāk, bet šeit, kad tev ir jādomā, mums Dievs galvu ir tādu uztaisījis, tik sarežģītu un tik daudz tur ir iekšā, ka mums ar to ir jāstrādā, un tas ir, patiesībā, mūsu galvenais instruments.

Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību. (Salamana pamācības 13:16)

Gudrs visu dara ar prātu, man ir paskaidrojums no angļu valodas – “domā uz priekšu”. Darīt ar prātu nozīmē, ka cilvēks domā uz priekšu, viņš nedzīvo tikai šodienai, bet “bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesaprātību”. Vai tu domā tikai par šodienu, vai tu domā par nedēļu uz priekšu, vai tu domā par mēnesi uz priekšu, par sešiem mēnešiem uz priekšu, tas ir daudz? Par gadu uz priekšu, varbūt par 10 gadiem uz priekšu? Ja tu gribi būt gudrais, tad pavadi laiku, lai domātu par savu dzīvi, lai to plānotu, lai apzinātos, kur tu ej, kur tu esi, kur tu vēlies doties, kur tu vēlies nokļūt. Tas ir tas, ko darīja Nehemija. Viņš visu to pārdomāja, un visam tam savās domās izgāja cauri. Viņš ļoti smalki visu izplānoja, un kad bija īstais brīdis, viņš savu plānu reprezentēja ķēniņam Artakserksam. Arī tas ir jāprot – savu lietu ne tikai izdomāt, bet arī pasniegt un piedāvāt. Tieši tā atveras šīs durvis.

Kas notiek, kad tu plāno un lūdz? Dievs tev dod tavu vīziju, tavu sapni un arī sagatavo durvis. Kad ir īstais brīdis, šīs durvis arī atveras, un tu ej darīt to, kas tev ir jādara. Mūsu dzīve realitātē ir pilna ar iespējām. Ja tu aizver ausis un acis un saki, ka es nekam nederu, es neko nezinu, ko darīt, tad tu vienkārši kā strauss iebāz galvu smiltīs, un viss pārējais paliek ārā, un viņam liekas, ka viss ir kārtībā, bet atver acis un ausis, atver savu sirdi un tiešām ieraugi, jo iespēju, ko darīt Dieva valstībā, ir nereāli daudz. Dieva vārds saka, ka nevis darītāju ir par daudz, bet tieši saka, lūdziet, lai ir vairāk darītāju, lai ir vairāk strādnieku Dieva pļaujā, jo pļaujamā ir daudz, bet pļāvēju ir maz. Mums reāli ir daudz lietu priekšā, ko darīt un ko plānot.

3. Rēķinies ka būs bailes, bet neļauj tām sevi apturēt. Jebkurā tavā mērķī, jebkurā tavā plānā, kur tu plāno šo mērķi sasniegt, būs pretestības, kaut kādas lietas, sarežģījumi, šķēršļi.

[..] Es nekad vēl nebiju bijis noskumis viņa priekšā, un ķēniņš sacīja man: “Kādēļ tavs vaigs ir noskumis, un tomēr tu taču neesi slims? Tas nav nekas cits kā sirds skumjas!” Tad es ļoti nobijos. (Nehemijas grāmata 2:1-2)

Tajā laikā ķēniņa priekšā nevarēja iet ar skumju seju, tas nozīmētu, ka viņš ir kaut ko nodomājis ļaunu darīt vai kaut ko citu, jo seja ir mūsu spogulis. Viņš bija nobijies par to, ka viņam var nocirst galvu, tajā laikā ķēniņiem, ja kaut kas nepatika, lika nocirst galvu. Viss bija īsi un vienkārši. Viņam bija pamatotas bailes iet pie ķēniņa runāt par to lietu, kas viņam bija, bet kas ir tas īpašais. Ja tu esi līderis, tad tu virzies uz priekšu neatkarīgi no savām bailēm. Ja tu esi līderis savā dzīvē, ja tu gribi iet uz saviem mērķiem, tad tu virzies uz priekšu neatkarīgi no savām bailēm. Tas ir mīts, ka cilvēki, kuri ir ar Dievu, nekad nav nobijušies. Viņi ir tik drosmīgi, viņi ir tik vareni, tas nekas, ka Bībelē viens no biežāk minētajiem vārdiem ir “nebīsties”, “nebaiļojies”. Kad Jozua saņēma pārvaldību no Mozus, ko Dievs viņam teica pirmajā nodaļā? “Nebīsties” vairākas reizes. Tas nozīmē, ka ir jau pamats, par ko bīties. Nesaka jau nebīsties, ja nav nekāda pamata, no kā baidīties. Saņem savu drosmi un dodies tajās lietās, kas ir tava izaicinājuma priekšā. Kā vēl rīkoties šajos momentos, kad ir bailes un šķēršļi? Ko darīja Nehemija? Viņš atzina savas sajūtas.

[..] Tad es ļoti nobijos, un es sacīju viņam: “Lai dzīvo ķēniņš mūžīgi! Kā gan lai mans vaigs nebūtu noskumis, kad pilsēta, manu tēvu kapu vieta, ir izpostīta un tās vārti sadedzināti ugunī?” (Nehemijas grāmata 2:2-3)

Viņš atzina sava ķēniņa priekšā, kāpēc ir noskumis, kāpēc viņš nav priecīgs kā vienmēr. Arī tev, ja ir kaut kādas problēmas, tu vari atzīt Dieva priekšā, nevis tēlot, ka vari. Dievam tu vari atzīties, kas tevi uztrauc kādas lietas un arī apliecināt, ka tu zini, ka Dievs ir ar tevi. Un, ja Dievs ir ar tevi, tad tu tam varēsi iziet cauri, tu to varēsi izdarīt, bet tad, kad atzīsti to, kas ir tevī un kāds tu esi Dieva priekšā, tu audz. Viss, ko mēs Dieva priekšā gribam notēlot, tas tev nepalīdz augt. Esi tas, kas tu esi. Ir lūgšana, ko mēs lūdzam ilgi savā kambarī, kad mēs gatavojamies, un tad ir kaut kādas situācijas, kad ir tas izšķirošais brīdis. Ko tu kā kristietis vari darīt? Šaut ar lūgšanu. Īsi pie sevis palūdz: “Dievs, tagad ir šis brīdis, tagad palīdzi, tagad svētī.” Es domāju, ka jūs savās dzīvēs, kad ir kādas baiļu situācijas bijušas, pirmais ir palūgt Dievam, lai palīdz, lai pasargā, lai palīdz tam visam tikt cauri.

Tad ķēniņš sacīja man: “Ko tad tu lūdz?” Bet es lūdzu debesu Dievu. (Nehemijas grāmata 2:4)

Izmanto arī šādu lietu kā īsu lūgšanu.

4. Nosaki skaidru mērķi.

Pēc lūgšanas es sacīju ķēniņam: “Ja tas ķēniņam šķiet labi un tavs kalps ir patīkams tavā priekšā, tad es lūdzu, ka tu sūti mani uz Jūdu, uz manu tēvu kapu pilsētu, lai es to atkal uzceļu.” (Nehemijas grāmata 2:5)

Nehemijam bija specifisks konkrēts mērķis. Viņš zināja, ko viņš grib. Viņš visu skaidri bija izdomājis, salicis pa plauktiņiem, tātad, tavs skaidrais mērķis ir tas, kas tev palīdzēs virzīties uz priekšu. Ja tavs mērķis ir neskaidrs, tad to vajag kārtīgi, kārtīgi izdomāt un pārdomāt.

Un šeit ir divas kļūdas, ko mēs pieļaujam, liekot mērķus. Mēs liekam pārāk zemus mērķus. Tad mēs viņas gribam momentā īstenot, tūlīt, bet ne vienmēr tos var tūlīt un uzreiz sasniegt. Lielākā daļa uzliek šaurus, mazus mērķus, un tad uzreiz cenšas tos īstenot, bet, ja tu zini, ka piederi lielam Dievam, ka Viņa mērķi un sapņi ir lieli, tad būtu normāli, ka arī tev ir lieli sapņi, un nebaidies uzlikt lielus mērķus. Un kā rīkoties? Tavs lielais mērķis ir kā zilonis. Lielu ziloni nevar apēst uzreiz, to var apēst pa gabaliņiem. Ēd savu lielo mērķi pa gabaliņiem – mērķtiecīgi, solīti pa solītim. Kad tev ir lieli plāni un lieli mērķi, tad tie pagodina Dievu, jo Dievs ir liels un varens, kā arī Viņš parūpēsies. Veiksme mums arī neuzkrīt pati no sevis, jo vairāk plāno un domā, jo veiksmīgāks tu paliec. Tieši tad, kad tu plāno un domā, atnāk miers, skaidrība un sastrukturizētas lietas, tu zini, ko tālāk darīsi, bet tad, kad tu to neesi izdarījis, tad tev ir sajukums, kā arī tad viļņi un vēji tevi var mētāt šurpu turpu. Tātad veiksme nav par veiksmi, bet par tavu gatavošanos.

5. Noteikt termiņu.

Katram mērķim ir jābūt termiņam, ja nav termiņa, tad nav mērķa, tad tā ir vēlme. Termiņš ir tas, kurš tavā zemapziņā palīdzēs koncentrēties un virzīties uz to, jo tu zini termiņu. Arī studentiem, kuriem grūti mācīties eksāmeniem, viņi zina, kad ir termiņš, beidzamais vakars, un tad arī mācās pēdējā brīdī. Iespējams, ja nebūtu termiņa, tad viņš vispār nesāktu mācīties. Tātad ir vajadzīgs termiņš.

Un ķēniņš sacīja man, un ķēniņiene sēdēja viņam blakus: “Cik ilgi būs tavs ceļojums, un kad tu atgriezīsies?” Un ķēniņam labpatika mani sūtīt, un es minēju viņam laiku. (Nehemijas grāmata 2:6)

Nehemija jau pirms tam bija izplānojis laiku un termiņu. Tu zini, ko tu gribi darīt un kad tu to gribi izdarīt, ieliekot to savā plānotājā un kalendārā. Atceries, ka sapnis bez termiņa ir tukša vēlme, kura nekur neved.

6. Paredzi šķēršļus, ar kuriem tu sastapsies.

Un sacīju ķēniņam: “Ja tas ķēniņam labpatīk, lai viņš dod man līdzi vēstules Aiz-Eifratas pārvaldniekiem, ka viņi mani laiž cauri līdz Jūdai, bez tam vēl kādu vēstuli ķēniņa mežu kungam Asafam, lai viņš dotu man kokus baļķiem Tempļa cietokšņa vārtiem un pilsētas mūriem, un mājai, kur es pats dzīvošu.” Un ķēniņš mani uzklausīja, tādēļ ka mana Dieva žēlīgā roka bija pār mani. (Nehemijas grāmata 2:7-8)

Tātad Nehemija bija smalki izplānojis un izdomājis, kas viņam būs jāprasa, kad viņš prezentēs savu plānu ķēniņam. Kā arī ievērojiet, ka viņš prasīja ne tikai priekš cēlā mērķa, bet prasīja līdzekļus arī savai mājai. Tātad viņš zina, ka viņš to neizdarīs vienā dienā, ka viņam vajadzēs māju. Nehemija to lūdza, apzinoties problēmas, ejot cauri Israēlai, jo tas bija garš ceļš. Tātad viņš par to runāja un visu bija izplānojis. Saredzi problēmas pirms tās ir notikušas.

Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās. (Salamana pamācības 9:12)

7. Uzticies Dievam, ka Viņš apmierinās visas tavas vajadzības.

[..] Un ķēniņš mani uzklausīja, tādēļ ka mana Dieva žēlīgā roka bija pār mani. (Nehemijas grāmata 2:8)

Dažkārt mums negribas saukt nevienu palīgā, bet komandas darbs nes augļus. Ej, uzrunā cilvēkus, jo tev būs vajadzīgi arī citi cilvēki, lai sasniegtu lielus mērķus. Dievs ir tas, kurš noskaņo cilvēku sirdis tā, ka viņi grib darīt. Tad ir tas, ko saka mācītājs – sinerģija. Mēs kopā sadarbojamies un sasniedzam lielas lietas. Dievs apmierina tavu vajadzību pēc komandas, ka tev vajag biedrus, ka tu nevari izdarīt to lietu viens pats. Arī Nehemija nevarēja viens pats atjaunot Jeruzalemes mūrus, bet Nehemija zināja, ka Dievs ir ar viņu. Viņš zināja, ko prasīs, bija skaidri, precīzi izplānojis, Dievs piešķīra savu labvēlību, šīs lietas notika un īstenojās viņa dzīvē. Kad Dievs atrod cilvēku, kurš grib darīt Viņa gribu Viņa laikā, balstoties uz Viņa spēku, Dievs nodrošina arī resursus. Labs piemērs ir mūsu draudze, kura pastāv jau 16 gadus, mums nav nekādu investīciju no ārzemēm vai ieguldījumu, mēs paši uzturam savu draudzi 16 gadu garumā, jo tas bija degošs sapnis mācītāja sirdī un degošs sapnis mūsu sirdīs. Mūsu draudze – mūsu mājas. Vieta, kuru mēs mīlam, un Dievs nodrošina šo vietu ar resursiem. Šis viss neizmaksā pieci eiro mēnesī. Šis viss ir gana dārgi, bet mēs paši kopā ar Dievu ejam un darām. Mēs uzturam šo namu, un Dieva svētība, kā arī labvēlība ir pār mums.

Vēl pie mērķiem svarīga lieta ir, ka tev jābūt harmonijā starp to, ko dara Dievs, un to, ko dari tu. Dievs dara savu daļu un tu dari savu. Mācītājs ir teicis, ka “Tu, Dievs, atvedīsi cilvēkus, ka caur Tevi notiek evaņģelizācija”, skaisti vārdi, bet Dievs saka, ka tu esi Viņa līdzstrādnieks un Viņa darbinieks. Tu esi Viņa vīna dārza strādnieks. Tātad, ir mūsu daļa un mums ir jābūt prasmīgiem tajā lietā, ko mēs darām. Mums arī ir jāmācās un jāattīstās, lai arī kurā kalpošanā tu nebūtu, lasi par to grāmatas, attīsties, skaties uz cilvēkiem, kuri tajā ziņā ir kaut ko sasnieguši. Mācies, audz, lai tavi mērķi nav cerība, ka Dievs kaut kad, kaut kur iejauksies, bet, ka tās ir darbības no tavas puses. Viss, ko tu vari ietekmēt un kontrolēt, to tu dari.

Vēl daži ieteikumi – ja tev ir ilgstošāks mērķis. Ir tāda lieta kā motivācija. Motivācija mums palīdz iet uz priekšu, tas kā benzīns, lai var mašīna ripot. Kad mums ir ilgstošs, liels mērķis, tad šī motivācija mums var nokrist. Kā saglabāt motivāciju?

1. Pieņemt un saprast, ka motivācija periodiski kritīsies un lēkās.

Mēs 100% augstā līmenī nevarēsim saglabāt motivāciju, pieņem, ka tas ir normāli, ka kaut kādā brīdī tev noslīdēs vēlme darīt šo lietu, bet tas nenozīmē, ka viss, Dievs durvis aiztaisījis ciet un tev to nevajag darīt. Atceries, ka pulksteņa rādītāji, bultiņas, nav visu laiku augšā uz divpadsmit, tās reizēm arī ir lejā uz sešinieka, bet tas nenozīmē, ka tās neies augšā, pēc laika bultiņas atkal būs augšā. Reizēm sava saspringuma dēļ mēs uzliekam lielākus šķēršļus.

2. Pieņemt un izturēt šādus motivācijas kritienus.

Vajag nomierināties, pieņemt un izturēt šādas motivācijas kritienus, iespējams, tev vienkārši nepieciešams atpūsties un izgulēties. Bieži vien mums kādas lietas apnīk, jo mēs neesam atpūtušies, bet tā vietā tikai skrienam. Vajag apstāties, atpūsties, izgulēties, kā arī pieņemt, ka neesi visvarenais Bils vai Dievs, ka tev arī var būt vājuma brīži un caur šādiem brīžiem tu audz. Pieņem, ka tu tāds esi. Reizēm pienāk brīži, ka tu vari kaut ko nevarēt. Un kad to pieņem, tad tev ātrāk šis vājuma brīdis pāries, atgriezīsies motivācija.

3. Pieņem domu, ka mērķis var arī tikt nesasniegts.

Nav tā, ka mums 100% izdodas sasniegt visus mērķus, un tāpēc tev vajag izdomāt, ko tu darīsi, ja nesasniegsi šo mērķi. Šī mērķa vietā tu vari uzlikt kādu citu mērķi. Iespējams, tavam mērķim ir vajadzīgas korekcijas, jo tas vairs sen nav aktuāls. Labi ir šīs lietas pārdomāt, jo, ja tu esi sakoncentrējies uz vienu un strikti pie tā turies, neskatoties uz to, kas notiek apkārt, tad tu vari ievelties depresijā.

4. Svarīgs ir ne tikai tavs mērķis, bet šis process.

Svarīgs šis ceļš uz mērķi. Tieši process ir tas, kurš tevi veido un maina, palīdz kļūt par personību. Šis process ir svarīgāks.

5. Personīgā jēga un misija, kas palīdz noturēt tavu motivāciju.

Tu visas savas dzīves kontekstā pārdomā, kāpēc tev šis mērķis ir vajadzīgs, un kā tas ietekmēs dzīvi. Tu redzi ne tikai atsevišķu koku, divus vai trīs, bet visu mežu, visu savu dzīvi, kā šī lieta ietekmē. Kad tu tajā saredzi jēgu un būtību, tad tas ir milzīgs, virzošs spēks un tas veido tevī pašdisciplīnu, gribu, kā arī vēlmi virzīties uz priekšu. Iespējams, ka tev ir kāds paguruma brīdis, un ja tā ir, pieņemsim, kalpošana draudze, kura jau ir ilgu laiku. Piemēram, man tā ir slavēšanas kalpošana, man liekas, ka visus šos 16 gadus man arī tā ir. No paša sākuma vienu brīdi vadīja puisis, bet principā slavēšana ir visu laiku, un nav man tā, ka es būtu visu laiku virsotnē ar nenormālāko motivāciju, ir brīži, kad esi lejā, saguris un motivācija ir pazudusi un liekas, lai kāds cits sāk vadīt, un tad ir normāli, ka tu zini, ka kādā mirklī tava kalpošanas motivācija var nobraukt lejā. Tātad vajag iegūt kādas jaunas vēsmas, lasīt, attīsties, augt, pētīt, domāt, lūgt, lai iegūtu jaunu motivāciju.

Novēlu visiem kārtīgi domāt, jo domāšana palīdz. Domājiet savu personīgo attiecību laikā, kā arī ārpus, sakārtojiet savu galvu, domas, jo mūsu sirds it kā fiziski ir krūtīs, bet arī ir galvā, tas viss ir cieši saistīts.

Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! (Salamana pamācības 4:23)

Tava dzīve un dzīvība ir atkarīga no tā, ko tu domā, kā izturies pret sevi, citiem, kādi ir tavi mērķi un kā tu uz tiem dodies. Nedzīvo katras dienas vēlmēs, esi Dieva cilvēks, līderis un sāc pamazām. Ja neizdodas iekarot visu pasauli, tad nekrīti izmisumā, atceries, ka zilonis ir liels un to vajag ēst pa maziem gabaliņiem. To es mums visiem iesaku – iet uz saviem mērķiem, būt Dieva darbabiedriem un atcerieties, ka darba ir ļoti daudz un nevienam nepietrūks. Neviens tevi nav apdalījis, tu esi svētīts, Dievs tevi ļoti mīl un Dievam ir superīgs, brīnišķīgs, izcils, neatkārtojams plāns tieši tavai dzīvei un tieši šeit. Āmen!

Indras Kalniņas sprediķi “Kā uzcelt labāku nākotni?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija