Manā ģimenē alkohols nebija nekas neparasts, un arī es sāku dzert aptuveni 14 gadu vecumā. Pēc neilga laika tam pievienojās “tusiņi” ar draugiem, kuri lietoja narkotikas. Tad uzsākās arī mana pirmā pieredze ar amfetamīna un “ripu” lietošanu, kas tīri labi iepatikās.

Pēc laika pārcēlos uz Rīgu labāka darba meklējumos, bet mana problēma ar alkoholu jaunajā vidē tikai pasliktinājās. Dzēru retāk, bet daudz vairāk un bieži nokļuvu daudzās nelāgās situācijās.  Kad bija problēmas, lūdzu Dievam, lai Viņš man palīdz tās atrisināt. Dažreiz tas palīdzēja, un situācija uzlabojās, bet ar laiku es atkal turpināju dzert un lietot narkotikas. Tā šāds cikls turpinājās daudzas reizes.

Pēdējais piliens bija, kad nopelnīju par savām izdarībām divas krimināllietas. Pēc šī gadījuma sapratu – nav labi, un ka man radikāli kaut kas jāmaina savā dzīvē. Es atcerējos par savu draugu, kurš bija līdzīgā situācijā, bet, aizgājis uz draudzi, bija kļuvis par citu cilvēku. Viņš vairs nedzēra, nesmēķēja, nespēlēja automātus. Arī es vēlējos saņemt šādu brīvību.

Es satiku dažus ticīgus cilvēkus, kuri man stāstīja par savu pieredzi, iepazīstot Dievu, un to, kā, esot draudzē, viņu dzīves bija uzlbojušās. Biju ļoti skeptisks par visu dzirdēto, bet tajā pašā laikā mani māca ziņkāre. Aizgāju uz mājas grupu, un tur man viss patika. Biju pārsteigts, ka cilvēki bija ļoti draudzīgi pret mani, atklāti un laipni.Nākamajā nedēļā aizbraucu uz ekskursiju mājas grupas ietvaros. Pirmo reizi dzīvē pēc ilgiem laikiem jutos brīvi, biju laimīgs, un man nebija vajadzības pēc alkohola vai narkotikām. Pēc ekskursijas sāku apmeklēt draudzes dievkalpojumus un uzzināju, ka mācītājam bija līdzīgs dzīvesstāsts kā manējais, bet ticība uz Jēzu Kristu viņu izglāba un izmainīja visu viņa dzīvi. Es sapratu, ka Dievs var izglābt un izmainīt arī mani.

Vienā no dievkalpojumiem izskanēja aicinājums pieņemt Jēzu Kristu kā savu Kungu un Glābēju.  Spēru ticības soli nezināmajā un izgāju zāles priekšā sacīt grēku nožēlas lūgšanu ar cerību, ka Dievs arī mani atbrīvos no vecās dzīves un dos jaunas izmaiņas. Pēc šīs lūgšanas un, apmeklējot draudzi un mājas grupu regulāri, piedzīvoju izmaiņas sevī un savā dzīvē. Atnāca sirdsmiers un prieks, kādu es nekad vēl agrāk nebiju sajutis.

Tas bija sākums manām izmaiņām – pārtraucu dzert, smēķēt un lietot narkotikas. Draudzē uzsāku jaunu dzīvi, ar jauniem mērķiem un jēgu. Arī ierosinātās krimināllietas tika izbeigtas un ar cilvēkiem, kuriem biju nodarījis pāri, izlīdzinājos. Izgāju Bībeles skolu, kas palīdzēja labāk izprast Dieva vārdu. Mana domāšana sāka mainīties. Mācītāja sprediķu iedvesmots, sāku ticēt sev, ka varu uzsākt pats savu biznesu un to arī esmu izdarījis. 

Tagad jau ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, kopš es vairs nelietoju alkoholu, nikotīnu un narkotikas. Esmu laimīgs, vesels un pateicīgs Dievam un draudzei. Šeit atradu savu otro pusīti un mums ir divi brīnišķīgi dēli. Katra diena ir kā piedzīvojums. Sazinoties ar saviem draugiem, ar kuriem es agrāk kopā “atpūtos”, stāstu viņiem, kā ir izmainījusies mana dzīve, esot draudzē. Daži no viņiem ir ieinteresēti, bet daži jautā: “Cik ilgi es noturēšos, cik ilgi es nedzeršu?”. Godīgi sakot, atskatoties uz savu veco dzīvi, saprotu, ka nevēlos vairs tur atgriezties.

Nenožēloju nevienu brīdi, kopš esmu pieņēmis lēmumu atrasties draudzē un būt kopā ar Dievu, jo šeit ir īstā vide, lai augtu, un attīstītos. Un, ja arī tu vēlies piedzīvot šādas izmaiņas, tad draudze ir pareizā vieta tev un pareizais laiks šo lēmumu pieņemt ir tagad!

Valda Strautiņa liecību pierakstīja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.