Reizēm kāda negaidīta tikšanās spēj izmainīt dzīves notikumu gaitu, sniedzot risinājumu problēmām, ar ko cilvēks cīnās jau gadiem. Tā notika ar Maiju, kuru kādā Rīgas parka uzrunāja kristieši, pastāstot par Dievu. Tā bija diena, kad aizsākās ceļš uz izmaiņām Maijas dzīvē. Vienpadsmit gadu vecumā pirmā izmēģinātā cigarete pārvērtās neuzvaramā atkarībā, tam vēlāk pievienojās arī alkohols. Tās bija lietas, ar kurām jauniete pati saviem spēkiem galā netika. Taču, iepazīstot Dievu un veidojot personīgas attiecības ar Viņu, Maijas dzīve sāka mainīties.

Viņa pati stāsta: „Smēķēt sāku jau bērnībā. Dzīvoju mazā ciematā, kur izvēlēties kompāniju nebija iespējams, tādēļ darīju arī to pašu, ko pārējie. Kad man bija 11 gadi, izsmēķēju pirmo cigareti. Esmu daudz dzirdējusi, ka no izmēģināšanas atkarība neveidojas, taču manā gadījumā notika tieši pretēji. No cigaretēm kļuvu atkarīga ļoti ātri, sāku pastāvīgi smēķēt tieši no pirmās reizes. Brīžiem bija arī pārtraukumi, kad mamma uzzināja un „uzlika mājas arestu”, tomēr, neskatoties uz to, turpināju smēķēt. Es apzinājos, ka tas nav labi veselībai, taču pārtraukt nevarēju. Pusaudžu gados bija posms, kad uz laiku atmetu šo netikumu, taču tad ļoti strauji pieņēmos svarā. Vainoju tajā nesmēķēšanu, nevis pusaudžu vecumu. Apaļāka nevēlējos palikt, atsāku smēķēt, jo domāju, ka tas palīdzēs cīņā ar lieko svaru. Cigarete vienmēr bija mans labākais draugs nebeidzamajās diētās kopš šī notikuma. Kopumā smēķēju desmit gadus. Papildus tam manā dzīvē ienāca alkohols. Lietojot kopā alkoholu un cigaretes, tad sākās uzdzīve, nepareizas attiecības ar vīriešiem un muļķības, kuras pat atcerēties negribas. Bieži vien biju tādā stāvoklī, ka no iepriekšējās dienas neko neatcerējos, pamodos no rīta savā gultā un sapratu, ka kāds mani ir nogādājis atpakaļ mājās – taču kādā veidā tas notika?

Pret smēķēšanu mēģināju cīnīties ar pašas spēkiem. Meklēju dažādu informāciju, kā atbrīvoties no šīs atkarības. Lasīju internetā citu cilvēku veiksmes stāstus, meklēju visādus rakstus, informāciju par nikotīna aizvietošanas tabletēm un plāksteriem, lasīju arī kādu grāmatu „Kā viegli atmest smēķēšanu?”. Uz kādu laiciņu izdevās atmest, bet tad es kļuvu neiecietīga un agresīva pret apkārtējiem cilvēkiem. Tas bija paradokss – es biju nelaimīga, kad pīpēju, un nelaimīga, kad nepīpēju, jo bez cigaretēm man bija slikts garastāvoklis, savukārt smēķējot, bija pārmetumi, ka to nespēju atmest. Kaut arī lietoju speciālas tabletes, aizvien saglabājās stipra vēlme uzpīpēt, tāpēc ik pa laikam vēl izsmēķēju kādu cigareti. Tā es turpināju smēķēt, kompānijās piedzerties un veidot nepareizas attiecības ar vīriešiem.

Lai gūtu atrisinājumu savām problēmām, kādu dienu izlēmu doties pie zīlnieces. Atbraucu uz Rīgu un pa ceļam apsēdos kādā parkā. Līdzi biju paņēmusi kādu ezotēriska satura grāmatu, ko sāku lasīt. Tā man šajā parkā klāt pienāca divas jaunas sievietes un uzsāka sarunu. Viņas stāstīja par Dievu un draudzi „Kristus Pasaulei”. Lai gan sākumā uz to skatījos ar nelielu skepsi, beigās sapratu, ka tas ir tieši tas, ko meklēju. Vēlāk viena no meitenēm mani uzrunāja internetā un pavaicāja, kā man iet. Biju pārsteigta, ka kāds par to interesējas, un mēs sākām sarakstīties. Man ļoti gribējās aiziet uz draudzi, taču tieši tajā laikā bija jādodas studentu apmaiņas programmā uz ārzemēm. Neskatoties uz to, līdzi paņēmu Bībeli un sāku skatīties dievkalpojumu ierakstus internetā. Atceros, kad bērnībā svētkos gāju reizēm uz baznīcu kopā ar vecākiem, tad gandrīz aizmigu, jo neko nesapratu, kas tur notiek un par ko runā priesteris. Savukārt tagad man gribējās klausīties katru svētrunu! Es sapratu, ka ir jāsāk lasīt Bībele, un man pašai jāiepazīst Dievs. Es nevarēju saņemties to izdarīt, jo, kā man toreiz šķita, es biju pārāk „netīra”, lai to atvērtu un lasītu. Es gribēju vispirms atmest atkarības – smēķēšanu un alkoholu. Sāku skatīties svētrunas, kur tika sludināts Dieva vārds. Lūdzu Dievam atbrīvošanu un ticēju, ka, klausoties Dieva vārdu, tas varētu mani mainīt. Pēc kāda laika pamanīju, ka tiešām vairs nav agrākās tieksmes uz cigaretēm. Biju pat aizmirsusi lietot tabletes, kuras man tā arī nepalīdzēja cīņā pret smēķēšanu. Pamazām sāku lasīt Bībeli un personīgi iepazīt Dievu. Kādā svētrunā mācītājs aicināja ikvienu izkratīt savu sirdi Dievam. Mani tas ļoti uzrunāja, un es sāku saviem vārdiem ar Viņu sarunāties. Turpināju klausīties svētrunas, reizēm raudāju un domāju – kur es biju visus šos gadus? Es ļoti gribēju mainīties un beidzot esmu atradusi to, ko meklēju visu mūžu – piepildījumu Dievā! Biju jau atmetusi smēķēšanu, un beidzot izlēmu pielikt punktu arī alkoholam. Es sāku redzēt izmaiņas, un man vairs negribējās atgriezties vecajā dzīvē.

Pilnīgu dziedināšanu no atkarībām pa īstam izjutu Jaunā gada naktī, kad pienāca laiks doties un vienu no pilsētas parkiem, lai vērotu salūtu. Biju ārkārtīgi laimīga, ka Jauno gadu sagaidu ar pilnīgi skaidru prātu, brīva no atkarībām, brīva no iepriekšējās netīrās dzīves, kas bija radusies alkohola un cigarešu postošās ietekmes dēļ. Es biju brīva no tik daudzām nepatīkamām dzīves situācijām, ka pat vārdos nespēju ietērpt to laimes sajūtu!

Tikai Dievs var atbrīvot no atkarībām jūsu dzīvē. Tikai Dievs ir tik varens un spēcīgs, lai izceltu cilvēku no nikotīna un alkohola bedres. Iepazīsti Dievu, pieņem Jēzu Kristu par savu Glābēju un atvadies no atkarībām un to radītajām sekām, un Viņš izmainīs tavu dzīvi tā, kā tu nekad nebūtu iedomājies!”

Maijas Šteines liecību pierakstīja Kristīne Krapāne