Tēma, ar ko es gribu dalīties, ir “Produktīvas dzīves noslēpumi”. Ikviens no mums grib dzīvot dzīvi, kurai ir jēga, kurai ir kāds auglis, kāds ieguvums. Mēs neviens nestrādājam darbā vienkārši tāpat, nu mums nav ko darīt, tāpēc mēs strādājam, nē, mēs gaidām to augli, gaidām rezultātu savam darbam gan algas izteiksmē, gan arī to, ko tas mūsu darbs izdara, un tāpat visai mūsu dzīvei. Es domāju, ka neviens cilvēks, vienalga, ko tu esi vai neesi sasniedzis, neviens negrib nodzīvot tukšu, bezjēdzīgu dzīvi, kad tev ir dzīves novakars un tu skaties, ka nekā vispār nav palicis aiz tevis, neko neesi devis citiem, neko neesi saņēmis no citiem, jo esi staigājis tāds aizvērts.

Mūs dara laimīgus tas, ka mēs esam produktīvi, ka esam auglīgi un mūsu dzīvēm ir jēga. Un Dievs atbild par to, ko Viņš ir devis Tev, un neviens cilvēks nav apdalīts, ka viņam nebūtu kaut kas iedots, ikvienam cilvēkam ir kaut kas iedots, ko var lietot, ar ko var kalpot, ar ko var nest un veidot, audzēt šos augļus savā dzīvē. Un par to, kas notiek tavā dzīvē esi atbildīgs pirmkārt tu pats, kā tu izlieto un lieto Dieva dotos resursus, Dieva dotos cilvēkus, sabiedrību, draudzi, kā tu pret to izturies, kā tu to izmanto, lai celtos, lai augtu. Un dažkārt mums liekas, ka tik vairāk izdarīt, tad es būšu vērtīgs, es daudz būšu izdarījis, bet tu vari vienkārši kā tāds susliks griezties pa riņķi un darīt kaut ko, darīt kaut ko bez jēgas un tam nav augļu un nav rezultāta, jo ir svarīgi, ka tu dari pareizās, īstās lietas, tās, uz kurām tu esi aicināts, uz ko tev Dievs ir devis spēku, spējas, ko tu vari izdarīt. Dievs grib, lai tu esi auglīgs, Viņš grib, lai tu dzīvo auglīgu dzīvi, un to es arī pierādīšu. Bībelē mēs tādu vārdu kā “produktivitāte” nevaram lasīt, nu iespējams, ka kaut kādā supermodernajā jaunajā tulkojumā varbūt arī šāds vārds tiek izmantots, bet tādā klasiskā tulkojumā mēs nesaskarsimies ar šādu vārdu “produktivitāte”, bet ar augļu nešanu, augļošanos vai vairošanos, ar visu, kas ir saistīts ar augļiem un augļu nešanu. Arī tad, kad Jēzus pie krusta mirst, ko Viņš sagaida? Viņš bija izaudzinājis divpadsmit mācekļus un lai viņi turpina sēdēt savā istabiņā? Nē, Viņš sagaida, ka viņi ies un nesīs augļus, un tas bija viņu lielais, lielais uzdevums, ko viņi arī darīja.

Un tagad mēs runāsim par dažiem produktivitātes veicināšanas principiem, kā mācītājs ir teicis, ka ir principi, kas ir nemainīgi, un tāpat arī, lai tev būtu produktivitāte, auglīgums, ir kādi principi tavā dzīvē, kas ir nemainīgi. Un pirms šiem principiem, ir svarīgi pašam saprast, ko tu gribi. Ko tu gribi savā dzīvē izdarīt, lai tu neesi tikai kaut kāda skrūvīte vai robotiņš, kas ir uzgriezts, kā agrāk bija tādas mantiņas ar uzgrieznīti un tad tās lēkāja uz priekšu, izlēkā un viss, vai tu gribi būt tāds, vai arī tu gribi būt tāds, kurš pats zina, kur viņš grib lekt, ko viņš grib darīt, ko grib sasniegt? Tā ir svarīga tava daļa, Dievam ir ļoti svarīgi, ko tu domā, ko tu gribi, uz kuru pusi vēlies iet, ko tu gribi sasniegt. Bībelē ļoti daudz reižu ir pieminēta gan augļošanās, vairošanās, gan augļu nešana, un Jaunajā Derībā vien 66 reizes ir pieminēts tas, ka ir jānes augļi, un jebkas, kas saistīts ar augļu nešanu. Mēs noskaidrosim arī to, kā tad Dievs mēra mūsu produktivitāti. Mēs varam domāt, ka mēs esam nenormāli auglīgi, un kāds cits tev varbūt darbā vai kaut kur citur saka, ka esi neaizvietojams kadrs, bet īstenībā vissvarīgākais novērtējums nāk no Dieva, kā Viņš vērtē tavu auglīgumu – vai tev ir augļi, vai tavai rīcībai, tavām bezgalīgajām darbībām ir auglis, vai tur ir produktivitāte?

Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem. (Jāņa evaņģēlijs 15:8)

Varbūt ir tāds daudzreiz dzirdēts pants, bet šajos daudzreiz dzirdētajos pantos ir apslēptas patiesības, kas ir mums nepieciešamas un ļoti svarīgas, un dažkārt mēs tām vienkārši aizskrienam garām.

1. Un pirmā lieta, kas ir šajā vienā teikumā, ka augļu nešana nes Dievam godu. Ja tu, Dieva bērns, nes Dievam augļus ar savu dzīvi, tad tu pagodini Dievu. Tāpat vecāki arī grib, lai viņu bērni kaut ko sasniedz, lai viņi apmeklē īpašas skolas, lai viņiem labi darbi, lai viņiem ir panākumi, un kad viņiem tas sanāk, viņi pagodina savus vecākus, jo vecāki ir viņos ieguldījušies, maksājuši par viņu izglītību, audzinājuši viņus. Un tāpat Dievs ir ieguldījies tevī, ielicis Savu tēlu, Savu Garu, un Viņš sagaida, ka tu ar savu dzīvi un tās augļiem pagodināsi Viņu. Un kad tev ir tie augļi, Dievs ir priecīgs. Man patīk Bībelē rakstvieta Cefanijas grāmatā, ka tavs Glābējs priecājas par tevi, Viņš skaļi izpaudīs Savu prieku, un vēl bija kāda rakstvieta, kurā, manuprāt, bija teikts, ka Viņš plaukšķinās un dejos. Dievam ir prieks, ka tev sanāk, ka tu virzies uz priekšu, ka tu dari kaut ko, un dari to, ko Viņš tevi aicina darīt.

[..] Viņš priecāsies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs Savu prieku par tevi. (Cefanijas grāmata 3:17)

2. Augļu nešana apliecina, ka es esmu Viņa māceklis. Tātad, ja tu nenes augļus, tad var padomāt, vai tu vispār seko Jēzum? Vai tu vispār esi Viņa māceklis? Jo, piemēram, ir kurpnieks, tagad vairs nav tik populāri, ka ir viens meistars un viņam ir vairāki mācekļi, bet kādreiz tā bija galvenā apmācības metode, tātad, ir kurpnieks, viņam ir māceklis, un ko māceklis pie viņa mācās? Puķes stādīt? Nē, viņš mācās kurpes taisīt. Un, kad viņam sanāk taisīt kurpes, tad viņa meistars ir priecīgs, un viņš patiešām ir viņa māceklis un viņam piešķir kvalitātes apzīmējumus, ka viņš ir sasniedzis konkrētu līmeni. Viņš mācās taisīt tieši kurpes. Ja tu esi Dieva bērns, Jēzus māceklis, tu mācies tās lietas, ko Jēzus darīja, tu tās pavairo savā dzīvē.

3. Dievs grib, lai es nesu daudz augļu. Nevis vienu mazu, knapu auglīti izspied, rūgtu, negaršīgu un varbūt vēl ar tārpiem, bet tā, ka ir daudz. Vai jūs esat ievērojuši, ka kādā dārzā vai kur ziedi zied, kad ir daudz ziedu, tas ir forši, smarža liela, patīkama, un arī kad ir daudz ābolu kokā, tad tu skaties un izmeklē to smukāko auglīti, nevis vienkārši kaut ko tikai tāpēc, ka tur ir trīs augļi. Man pagalmā aug ceriņkrūms, un pagājušā gadā šajā ceriņkrūma bija tikai trīs ziediņi, neviens tos nebija nolauzis, bet bija tikai trīs, man tā patīk ceriņi, bet tas bija tik bēdīgs skats, ka tu ej garām un tur nav tos ceriņu, tik dažas plikas lapas, un ziediņi arī tādi, ka nekāda smarža no tiem nenāca. Jūs pamanījāt, ka ceriņi sāk ziedēt Rīgā? Un tagad es eju garām, un skatos, ka šis krūms ir pilns ar šiem ceriņziediem, un tas uzreiz dod prieku. Tas, ka tu nes augļus, dod prieku ne tikai tev, un kaut kādi ieguvumi dod prieku citiem, kuri vēro tevi, tavu darbību, tas viņus iepriecina, ka tev ir augļi, ka tev ir ziedi, ka tev ir smarža, ka ir kaut kas, kas nāk no tavas dzīves ārā, kas dod citiem prieku, kas dod citiem baudījumu.

Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. (Jāņa evaņģēlijs 15:16)

Šis ir vēl viens ļoti svarīgs pants par augļu nešanu, jo manas glābšanas mērķis nav tikai, ka es tipu tapu eju uz debesīm, bet mans glābšanas mērķis ir, ka es nesu augļus, ka es uz Debesu valstību eju ar pilniem groziem ar kaut ko piekrautu, ar kaut ko labu, kaut ko vērtīgu, ka ir daudz, daudz augļu. Un tā ir Dieva griba, tas nav kaut kur izdomāts, kāda produktivitātes skolotāja māca, ka ir jābūt tādam vai šādam, nē, Dievs grib un saka, ka tev ir jānes daudz augļu. Ja tu esi vesels, ja tevī plūst Viņa dzīvība un asinsrite, dabīga parādība ir daudz augļu nešana, kura vienkārši nāk ārā no cilvēka. Otrkārt, no šī panta – patiesi produktīva dzīve ir tur, kur augļi paliek. Vai esat redzējuši cilvēku, kurš pirmo reizi atskrien uz draudzi, un viņam viss ļoti patīk – gan draudze, gan mācītājs? Šāds cilvēks apgalvo, ka paliks draudzē uz mūžīgiem laikiem. Iespējams, ka nākamajā nedēļā šī cilvēka jau vairs nav draudzē, jo kāds viņam ir pateicis: „Nu, nu, tā nav droša vieta, varbūt sekta, varbūt šis, varbūt tas…” Un cilvēks ir prom. Arī esmu saskārusies ar šādu situāciju starp saviem agrākajiem draugiem. Cilvēks uzšvirkst kā sērkociņš, un citiem var šķist, ka šis cilvēks ir ļoti dedzīgs un nesīs daudz augļu Dievam. Degšanas process tāpat kā sērkociņam ir ārkārtīgi īss – uzšvirkstēšana, spīdēšana un nosacītas gaismas nešana. Tas ir mazs brīdis, un tādi augļi nepaliek. Dievs negrib, lai tu esi kā sērkociņš, bet gan ilglaicīgi degošs cilvēks. Degošs par Dievu, Viņa valstību un Dieva lietām. Viņš grib, lai tavi augļi paliek un lai tas, ko tu dari, paliek arī pēc tevis. Kā mums arī mācītājs ir teicis – paskaties, vai pēc dzīves pabeigšanas kaut kas arī paliek, un vai kāds pārņems to, ko esi iesācis. Tas attiecināms gan uz draudzes, gan pasaulīgajām lietām. Ja tu cel savu biznesu vai ja attīsti organizāciju – vai būs kāds, kurš paliks pēc tevis? Ja nepaliks mantinieks, apmācīts cilvēks, auglis cilvēka vai organizācijas formātā, tad viss ieguldītais darbs būs vējā. Svarīgi ir ne tikai nest daudz augļu, bet arī skatīties, lai augļi paliek, kā arī pašam nest augļus ilgtermiņā.

Kāda veida augļi var būt? Nerunāšu tikai par āboliem vai ceriņziediem, bet par dažāda veida augļiem, kuriem ir jābūt ikkatra cilvēka dzīvē pēc Dieva prāta. 1) Atgriešanās augļi. To mēs visi saprotam kā Jēzus Kristus pieņemšanu, jaunpiedzimšanas notikšanu un jaunas dzīves sākšanu, tādējādi to izmainot uz labo pusi. Turpmāk mēs dzīvojam citādāk – sākotnēji gājām vienā virzienā, bet kopā ar Dievu pavisam pretējā, savas dzīves kontroli nododami Dieva rokās un ļaudami Viņam būt par jumtu jeb lietussargu virs mums. Mēs ļaujam Dieva desmit baušļiem un Viņa principiem kļūt par mūsu principiem. Cilvēkiem bieži vien patīk izdomāt savus principus un patiesības, bet nemainīgi ir tie, kas nāk no Dieva. 2) Otra veida augļi – Gara augļi. Bībelē ir rakstīts:

Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (Galatiešiem vēstule 5:22)

Ar ko saistās šie augļi? Tie ir tava rakstura augļi. Kad cilvēks veido attiecības ar Dievu, viņa dzīve, raksturs, savstarpējās attiecības un attieksme pret citiem cilvēkiem mainās. Ja esi dzīvs kristietis, visām šīm jomām dzīvē ir jāmainās. Protams, ikkatram ir dažādi posmi dzīvē, un dzīve neiet kā pa striķīti taisnā veidā uz augšu. Ceļā gadās arī dažādi izliekumi, bedres vai kas negaidīts, bet jāpastāv principam, ka cilvēks attīstās, mainās un aug. Dievs cilvēku ir radījis pēc Sava tēla un līdzības, kurai jāveidojas arvien vairāk un vairāk. Tā nav tikai Jēzus pieņemšana un nākošās dzīves turpināšana. Kā kādreiz tika teikts kārtīgam latvietim – pietiek tikai, ja katru svētdienu atnāc atsēdēt draudzē, un viss ir izpildīts. Kristīts, laulāts un svētīts baznīcā – viss ir kārtībā. Kādreiz mana mamma pat mācīja, ja ej uz draudzi, obligāti jāvelk tikai zeķubikses. Kas tas tāds vispār ir? Mode nāk un mainās. Svarīgi ir nākt uz draudzi, iepazīt Dievu, augt, nest augļus, mainīties, kaut kādu savu lietu pārvarēšana, kuras iepriekš nebija iespējams pārvarēt. Svarīgi ir arī mācēt savas dusmas pārvarēt. Atceros, ka nesen notika Zoom diskusija ar jaunajiem topošajiem līderiem. Biju uzaicinājusi arī Ilzi no savas mājas grupas. Viņa dalījās ar to, kā atvēra savu grupu, teikdama, ka viņai bija ļoti slikts raksturs. Ilze esot bijusi neciešama arī savā grupā. Viņa sāka mājas grupu kā neciešams cilvēks, bet šobrīd jau ir mainījusies. Visiem Zoom diskusijā Ilzes stāstītais šķita patīkams un iedvesmojošs. Ir normāli atrasties draudzē un tikai pamazām mainīt savu raksturu. Cilvēks nevar vienā, divās dienās vai arī divos gados kļūt par eņģeli. Bet ir jābūt tendencei augt un mainīties. 3) Trešā veida augļi – cilvēku atvešana pie Dieva. Tas ir, kad cilvēki tiek uzaicināti uz dievkalpojumiem, neformālajiem pasākumiem, grupiņām un atvesti uz draudzi viens pēc otra. Tu esi tas, kurš atved cilvēkus, un viņi ir tava darba augļi. Šāda veida augļošanās jeb vairošanās ir ļoti laba, jo pie Dieva tiek pievesti vēl citi cilvēki. Kad ābeļdārzs tiek kopts, ir normāli sagaidīt augļus no ābelēm. Kristīgā draudzē ir normāli, ka tā augļojas, un tajā rodas jauni kristieši vēl un vēl. Dievs grib, lai mums ir daudz augļu.

4) Stipro pušu, talantu un īpašību pielietošana. Visu, ko Dievs tevī ir izveidojis un piešķīris, var pielietot. Pēdējā laikā daudz par to runājam, ka ikkatram ir savā stiprā puse. Ja tev tas ir – lieto kalpošanai Dievam. Ja tev tas ir, un tu to paturi pie sevis, tad sanāk kā latviešu tautas teicienā – suns, kurš sēž uz siena kaudzes: pašam nav un citam arī neko nedod. Tava dāvana vairosies un nesīs augļus tad, kad tiks laista ārā. Esi auglīgs draudzē. Ja tev kaut kas sanāk un padodas, dodies pie to jomu kalpošanu vadītājiem vai savas mājas grupas vadītāja. Jautā viņiem – ja man šis sanāk, vai es varētu pamēģināt vēl to un to? Es vēlos kaut ko darīt priekš draudzes, lai tā aug, vairojas un lai cilvēki tiek aizsniegti. Jēzus izturējās ļoti nopietni pret augļu nešanu. Reizēm šķiet, ka Jēzus ir ļoti jauks, mīļš un saprotošs, kurš nenodarīs pāri pat mušai. Patiesībā, ja cilvēks lasa Bībeli, tad zina notikumu, kad Jēzus ar mācekļiem kādu dienu gāja un ieraudzīja vīģes koku. Viņš ieraudzīja, ka kokam nav neviena auglīša, un teica, lai koks nokalst, jo tas nenes augļus. Vīģes kokam bija jānes augļi. Jēzus nebija dusmīgs uz to koku, bet gan tādējādi pamācīja Savus mācekļus, lai viņiem būtu skaidrs, ka Jēzus attiecībā pret augļu nešanu nav nenopietns vai virspusējs. Jēzum ļoti svarīga bija tieši augļu nešana, un Viņš sagaidīja no mācekļiem, ka viņi būs produktīvi un nesīs augļus.

Vai mēs nesam vai nenesam augļus, ir arī atkarīgs no tā, vai ir attiecības ar Dievu. Ja cilvēkiem ir attiecības, piemēram, ģimenē vīram ar sievu, ir normāli, ka viņiem ir mīlestības augļi – bērni. Ja cilvēkam ir mīlestības pilnas attiecības ar Dievu, nevis kā vergam vai nosodītajam, ir normāli, ka cilvēks grib nest augļus un ir priecīgs kalpot Dievam. Patiešām ir prieks iepriecināt savu Debesu Tēvu, gribēdams nest Viņam prieku un augļus. Tā ir normāla, dabiska parādība, ka no cilvēka nāk augļi. Dieva vārdā ir teikts:

“Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!” (Lūkas evaņģēlijs 13:7)

Jēzus ir ļoti bargs šajā jautājumā. Viņš runā par principu – ja augļi netiek nesti, tad cilvēks tiek nocirsts. Protams, tas nenotiek vienā dienā.

“Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” (Mateja evaņģēlijs 3:10)

Svarīgi ir arī nevis vienkārši kaut kādus augļus nest – rūgtus un skābus. Apkārtējiem cilvēkiem vari šķist tik nepatīkams, ka viņi vēlas, lai tu ej ātrāk projām, kā arī nevēlas tevi ne redzēt, ne dzirdēt. Šāda veida augļi nav patīkami, un neviens tos negribēs ēst. Augļiem ir jābūt labiem, tīkamiem, sulīgiem un garšīgiem. Lai cilvēkiem tavā klātbūtnē ir labi, un tu dod viņiem cerību, prieku un risinājumu. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka tu nes augļus, un priekš Dieva tavs veiksmīgums ir tava produktivitāte. Ja tu esi produktīvs, tu esi veiksmīgs cilvēks Dieva acīs. Savukārt, ir nepietiekoši izskatīties vai izlikties, ka tu esi aizņemts ar šo un to, simto, desmito. Tas nozīmē, ka tu nes tikai lapas, labi izskaties, nopurini savas lapiņas, atzīmējies un aizej, zem tavām lapām ir jābūt augļiem, un augļi liecina par produktivitāti.

Četri nosacījumi auglībai jeb produktivitātei: 1) Ikvienam augam ir dziļas saknes, ja nav sakņu, tad nav augļu, jo saknes nodrošina, ka augam ir augļi.

Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus. (Jeremijas grāmata 17:7-8)

Dievs saka, ka saknes palīdz iziet cauri grūtiem laikiem, un grūti laiki ir ikvienam no mums. Kaut kad atnāk grūtie laiki, un kad tev ir dziļas saknes Dievā, attiecībās ar Dievu, draudzē, tas palīdz tev iziet cauri šiem grūtajiem laikiem. Un nevajag domāt, ka tu nāci pie Jēzus, ka tagad viss būs ideāli, viss būs viegli, būs kaut kādi pārbaudījumi, būs grūtības, būs sausuma laiki, tev jālaiž tās saknes dziļāk, tik dziļi, ka tu vari sastapties ar Dieva dzīvību. Reizēm tu dari kaut ko, jo tas ir pareizi – es tur izlasīju savu Bībeli, noskaitīju savas lūgšanas – tev ir jāizlaužas dziļāk, jāsatver Dievs, Dieva dzīvība, lai tā tavā sausajā laikā, grūtajā laikā, lai ieplūst Dieva spēks tevī, jo citādāk tu nokaltīsi, ja tavas saknes zemē kaut kur būs un tās neies dziļāk, tad vienkārši nokaltīs, tev ir jāspiežas iekšā. Interesanti ir par saknēm, ka saknes ne tikai stiepjas pēc mitruma, kas ir kaut kur dziļumā, bet piesaista mitrumu, ka mitrums pats ceļas un nāk pie saknēm. Tātad tu kā cilvēks, ja esi izslāpis pēc Dieva un tev ir vajadzīgs Dieva risinājums, tu esi kā šīs saknes, neskatoties uz grūtībām, tu izsauc Dievu, to mitrumu, to Dieva straumi, dzīvību sevī, lai tavas saknes sastopas ar to, lai tas plūst tevī.

Ir vēl kādi interesanti koki, viens ir sarkankoks, kas aug simtiem gadu, tiem ir nevis dziļas saknes, bet tāda milzīga sakņu sistēma, kas izplešas uz visām pusēm, šie koki aug tādās audzēs, kur ir daudz šos sarkankoku, saknes tā kā pārklājas viena otrai pāri un viena otru tur. Tad, kad ir kādi nelabvēlīgi laika apstākļi, šis koks nevar tikt izrauts, jo to tur apkārtējās saknes un šis koks, savukārt, tur atkal citu koku, savijoties saknēm. Tas ir ļoti labs salīdzinājums ar draudzi, ka tu esi draudzē, ka tu esi kopā grupiņā ar cilvēkiem, kalpošanās, ka tev ir apkārt cilvēki un, ka tavas saknes savijas kopā ar citām saknēm. Tev varbūt ir grūtais brīdis, tu šūpojies, ļogies, nezini ko jau domā, bet apkārt ir citi un citas saknes, un tās tevi notur. Tā ir svētība būt draudzē, ka tev apkārt ir brāļi un māsas un, lai vai kas ar tevi notiktu, tev apkārt ir cilvēki, kas tevi atbalsta, lūdz par tevi, neļaus tev izrauties. Un otrs koks, par ko vēlos pastāstīt, ir palma. Palma ir tāds koks, kas aug tuksnesī, kur ir smiltis, dažkārt pie jūras, mēs zinām, ka jūrā ir tāds ūdens, ko mēs nevaram dzert. Augiem labāk patīk saldūdens, bet palmām ir tāda īpaša sakņu sistēma, kas ir tā izveidotas, ka saknēs ir iekšā filtrs, kas šo sālsūdeni pārveido un tas kļūst par saldūdeni. Un pie tam, dateļu palmās izaug dateles, un dateles ir Ziemeļāfrikā un zemēs Tuvajos Austrumos, vārdu sakot, tālu prom no mums, kur ir tuksneši un karstums. Tās tiek sauktas par tuksneša maizi, jo datelēs ir nenormāli daudz mikroelementu, vitamīnu, un tās ir kalorijām bagātas un dod enerģiju. Tātad iedomājies, augs, kas aug tuksnesī, pie jūras, kur ir smiltis un sālsūdens, tas visu, kas tur apkārt ir, karstums, spiediens, – pārvērš saldos augļos. Tas ir kā līdzība ar mums, kad mums ir spiedīgi, grūti apstākļi, kad mums ir sālsūdens, asaras birst vai ir daudz pārdzīvojumu, tavām saknēm jābūt tādam kā filtram, kas visas šīs grūtības pārvērš tajā, ka nes vēl labākus augļus, saldākus, garšīgākus. Zem spiediena notiek vislabākās lietas, arī eļļa tiek taisīta zem spiediena. Par saknēm vēl svarīgs moments, ka ne tikai saknes dod to mitrumu un minerālvielas, bet arī ar lapām koks uztver mitrumu, bet tas ir nepietiekoši. Kas mūsu gadījumā ir lapas? Komunikācija ar cilvēkiem, mēs saskaramies cits ar citu, tas kaut kādā ziņā mūs stiprina, bet tas nav pietiekoši. Tev ir vajadzīgs tas, kas nāk no Dieva.

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā! (Kolosiešiem vēstule 2:6-7)

Sāc savu dienu ar Dieva vārdu, jo kā tad tu vari audzēt savas dziļās saknes? Lasot Dieva vārdu, Bībeli, ka tu sāc dienu ar Dieva vārdu, lasi, klausies, kāds varbūt brauc mašīnā un austiņās klausās Dieva vārdu, piepildies ar to. Iesaku pat Bībeli mācīties no galvas. Mums liekas, ka jau viss ir telefonā, bet tu nezini, ir dažādas situācijas, kad tev izpeld kāds pants, kas ir tieši atbilde tavai konkrētajai situācijai.

2) Man ir jālikvidē nezāles savā dzīvē. To Jēzus skaidri pastāsta līdzībā par sējēju – tur bija četras sirds zemes, mēs nerunāsim par visām, tikai par vienu.

Bet, kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr noiet un iegrimst rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās un noslāpst un nenes nekādus augļus. (Lūkas evaņģēlijs 8:14)

Tātad viena no šīm četrām zemēm bija pilna ar ērkšķiem, nezālēm, kas nomāca. Tu esi saņēmis Dieva vārdu, aicinājumu, tu gribi kalpot Dievam, bet tad nāk visādas lietas: kārdinājumi, pārbaudījumi, dažādi piedāvājumi, kas nomāc tavu spēju un vēlēšanos nākt draudzē, varbūt tu iegūsti kaut kādu foršu darbu, tas ir maiņu darbs un vairs nevari atnākt ne svētdienā, ne nedēļas dienā, kad ir grupiņa, un jo tu retāk nāc, jo mazāk tev gribas nākt. Tu ļauj šādām lietām nošķirt sevi no vissvarīgākās lietas. Svētdienā tu esi draudzē, attiecības ar Dievu ir vissvarīgākā lieta, svarīgāka lieta par visām pārējām svarīgajām lietām. Tāpēc neļauj sevi piemānīt nekādām nezālēm, neļauj sevi nekam nomākt, neļauj tādām lietām kā ērkšķiem izcelties savā dzīvē. Jēzus mācīja dzīvē, ka mums visam ir jābūt balansā. Un Jēzus dzīve bija balansā.

Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. (Lūkas evaņģēlijs 2:52)

Tātad ne tikai tu Dievam esi piemīlīgs, bet arī cilvēkiem gan gudrībā, gan piemīlībā tīkams. Svarīga ir intelektuāla, garīga, fiziska, sociālā izaugsme, un tam visam ir jābūt kopā, mēs nevaram būt ar vienu kāju attīstīti, un otra kaut kur velkas pakaļ, tāpat Dieva lietās esam ļoti stipri, bet pārējās lietās viss klibo. Mums ir jābūt stabiliem uz abām kājām, abām rokām ir jābūt lietojamām, jābūt visās jomās balansā. Un, ja tu redzi, ka kādā dzīves jomā nezāles ir nomākušas, tad steidzies izravēt.

Ir trīs aizbildinājumi, kurus cilvēki lieto, lai paskaidrotu, kāpēc nezāles ir viņu dzīvē, kāpēc viņiem tas šķiet normāli savā dzīvē. Ir stāsts par cilvēku, kurš rīkoja lielu mielastu, aicināja dažādus viesus, kad šiem aicinātajiem viesiem gāja pakaļ speciāli norīkotie sargi, tad viņi zināja, ka tieši šis ir īstais brīdis, kad ir jānāk.

Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.” (Lūkas evaņģēlijs 14:16-20)

Pirmais cilvēks ir tas, kurš ļauj finansiālām lietām nomākt to, kur būtu jānāk stiprināt savu iekšējo cilvēku, kas nozog produktivitāti. Tu nevari domāt tikai un vienīgi par finansēm, sakot – kad sakārtošu savas finanses, tad kalpošu Tam Kungam, tam visam ir jāiet līdzās, jābūt balansā, kalpo Tam Kungam un kārto savas finanses, un Dievs tev palīdzēs sakārtot. Otrs teica, ka vēršus nopirka. Viņš saka: “Man ir karjera, darbs, man nav nekam citam laika, nekādu grupiņu vadīt vai būt tajā, knapi svētdienā varu atnākt, ļoti daudz darbu gaida, pasaki vēl man paldies, ka atnācu.” Tavs darbs arī ir viens no tām nezālēm, nevis pati nezāle, bet darbu izmanto kā aizbildinājumu, tāpēc es nevaru būt grupiņā, draudzē, nevajag kalpot. Šāda tava attieksme tad arī ir viens no nezāļu veidiem. Trešais ir tas, kurš tikko apprecējās. Aizbildinājums tad arī ne tikai attiecības starp vīru un sievu, bet jebkādas attiecības starp cilvēkiem varbūt ir kā nezāle, kas stāv starp viņiem, attieksme, kas kavē, tu domā, ka nevari nākt, jo jāpavada laiks ar mammu, tēti, tad ar māsas bērniem un vēl kaut ko, un tad vienkārši viss grafiks ir aizņemts, Dievam tur vietas nav. Šīs ir lietas, kuras var nozagt tavu auglīgumu.

3) Trešais nosacījums, kas mums ir jādara – jāsadarbojas ar Dievu, ka Viņš nāk pie mums ar Savām šķērītēm mūs apgriezt.

ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu. (Jāņa evaņģēlijs 15:1-2)

Kas nodarbojas ar dārzkopību, skaidri zina, ka ir nepieciešama šāda eksekūcija augiem, tomātiņiem tā saucamās padusītes izgriezt, rozītes un ābeles apgriezt, neesmu baigais speciālists augu kopšanā, bet zinu, ka tāda lieta notiek. Pilsētā arī tiek apgriezti skaistie koki, lai veidotos skaists vainags. Kāds ir mērķis šai apgriešanai? Lai būtu produktīvāks, lai šis augs, ābele, tomāts vai kāds cits augs nestu vairāk augļu. Tāpat arī mūsu dzīvē, ka Dievs nogriež kaut ko no tevis nost, par ko tev ir žēl, tas ir tāpēc, lai tu būtu produktīvāks. Tāpat kā dārznieks, kurš mīl savas rozes, viņš tās arī apgriež, rozes viņu mīl un pateiks paldies par to, ka tās augs daudz skaistākas un kuplākas. Un ir tipiski, ejot cauri šim apgriešanas laikam, domāt, ka Dievs mani nemīl, Viņš ir dusmīgs uz mani, es kaut ko ne tā esmu izdarījis, man neiet dzīvē, bet Dievs tevi nesoda, Jēzus ir izcietis sodu par taviem grēkiem, apgriešana ir domāta tavai nākotnei, uzplaukumam, tavai produktivitātei. Neizvairies no tā, ka Dievs tevi apgriež. Dievs tevī redz potenciālu vēl lielākiem augļiem, vēl vairāk augļiem, efektīvākai dzīvei, un Dievs ir sagatavojis vislabāko priekš tevis. Kā Dievs apgraiza? Caur problēmām, spiedienu, caur cilvēkiem, izsakot kritiku vai uzbrūkot, ka tev kaut ko pārmet, iespējams pamatoti. Nav tādu apstākļu mūsu dzīvē, kurus Dievs nevarētu izmantot, lai tu augtu un attīstītos. Tev varbūt liekas, ka kaut kas īpašs vai slikts ir noticis, bet ir ļoti svarīgi, kāda ir tava ieņemtā attieksme pret šo situāciju, vienalga, vai tas būtu zaudēji darbu, slimība piemetusies, attiecībās ir grūtības, grupiņā problēmas, kalpošanā problēmas, ir svarīgi, kādu pozīciju pret to ieņem. Ja tu ieņem pareizo attieksmi, tu ļauj Dievam sevi apgriezt visās liekās lietās, tu kļūsi auglīgāks, spēcīgāks, skaistāks, gudrāks, bet svarīga ir tava reakcija.

Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. (Ebrejiem vēstule 12:11)

Pacieties to brītiņu. Ir kāds piemērs par to. Esmu pati no Ventspils, un, iebraucot no Kuldīgas puses, tur ir tāda aleja ar kokiem, nezinu, cik bieži, bet tie tiek apgriezti. Kad šie koki ir tikko apgriezti, tie patiešām izskatās neglīti, tādi strupi puļķi, un tāpat arī citus augus, kad apgriež, sākumā izskatās neglīti. Tev arī var likties, cik viss dzīvē slikti izskatās, nekas neizskatās labi, kas tālāk vispār būs, bet patiesībā tu esi apgriezts, lai nestu vairāk augļu, un tevi gaida spoža nākotne. Kā Bībelē ir teikts: tava gaidīšana tevi nevils, tevi gaida droša nākotne.

Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils. (Salamana pamācības 23:18)

4) Man pacietīgi ir jāgaida un jāsagaida raža. Augļu sēšana un audzēšana prasa laiku, kad tu iesēj sēkliņu, lai cik tā tur ātri aug, nākamajā dienā tā tev nenes augļus, paiet kāds laiks, un Dievs zina, cik katrai sēkliņai, stādam ir vajadzīgs savs laiks izaugšanai. Ja tu nestādi stādus vai nesēj sēkliņas, tad tev nekas nevar izaugt. Ja tev ir nopirktas sēklas, un tās stāv garāžā uz loga vai kaut kur noliktas, nekas neizaugs. Tev tā paciņa un podiņš jānes uz dārzu un jāiesēj. Ieroc zemē, aprušini, aplaisti un gaidi augļus. Šis ir tāds periods, kad mēs sējam, kaut ko darām, vienalga, tas būtu darbs, bizness, kalpošana, un tu domā: es tik daudz darba ieguldu. Kad mēs no sākuma taisām grupiņu, milzīgs darbs ir jāiegulda, liekas, ka tas rezultāts ir tik maziņš un niecīgs – ceļu grupiņu un atkal nullīte, tad atnāk viens, un tas viens vēl dīvaini izturas pret tevi, un tad liekas, vai vispār no tās grupiņas ir jēga, metam mieru, baudām dzīvi un dzīvojam mierīgi. Bet tad, kad tu nepadodies un turpini, sēkliņa taču izaugs. Padomājiet, kā mēs visi piedzimām mammām, un kad mēs tikām radīti, tad pirmajā mirklī mūs neviens neredzēja, un nevarēja vēl redzēt, ka esam mammai vēderā, pagāja laiks, kad jau varēja ieraudzīt, varbūt četros vai piecos mēnešos, citiem vispār sešos mēnešos tikai var sākt redzēt, ka kaut kas ir vēderā, ka tur bērniņš aug. Tāpat arī mēs gribam, lai viss notiek ātri. Pieliec savas pūles, lūdz, un tev būs tā raža, ko esi iesējis, ja tu būsi iesējis, protams, tāpēc neaizmirsti iesēt. Un beidzamais pants:

ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jāņa evaņģēlijs 15:5)

Atslēga ir tajā, ka tu paliec Kristū un Kristus paliek tevī, un tad, kad ir tā dzīvības sinerģija – tu dod Kristum, un Kristus dod tev – tad tu nes daudz augļu, bet, ja tu esi nocirsts zars, tevi saliek kaudzē. Starp citu, tagad arī tie zari ir sacirsti, kad notiek uzkopšanas darbi, salikti kaudzē, bet pārējie koki zaļo un zied, bet nogrieztie kaudzē ir tādi neglīti, sakaltuši. Neesi nocirstais zars, esi tas, kas ir pie vīna koka, nes augļus! Savienojies ar Dievu katru dienu, un ļauj Viņa dzīvībai plūst tevī, un uzticies, lūdz, gaidi, un Dievs tev atmaksās! Āmen!

Indras Kalniņas sprediķi “Produktīvas dzīves noslēpumi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija