Lielākajai daļai cilvēku, kas ilgstoši veic smagu fizisku darbu,  muguras sāpes ir bieži sastopama problēma. Tā bija arī Vivitai, kas strādā medicīnas iestādē, kur ikdienā pacientiem ir jāpalīdz piecelties un pārvietoties. Regulāras pārslodzes rezultātā viņai izveidojās deformējošā spondiloze, kas radīja sāpes un grūtības kustēties. Aptuveni desmit gadus Vivitai bija jāpiedomā pie savām kustībām sāpju dēļ, taču pēc draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojuma apmeklēšanas viņa vairs nejūt sāpes un var brīvi kustēties.

“Es strādāju medicīnas jomā, kur veicot smagu fizisku darbu, ieguvu veselības problēmas. Ikdienā man vajadzēja celt smagumus un palīdzēt slimniekiem pārvietoties. Darba steigā biju regulāri pārpūlējusi muguru, tāpēc izveidojās muguras skriemeļu nobīde. Tā radīja biežas sāpes – man bija grūti ilgstoši sēdēt, braukt ar auto, saliekties un iet, jo tad jutu nepatīkamas, velkošas sajūtas ne tikai mugurā, bet arī kreisajā kājā un biju spiesta visu laiku piedomāt pie savām kustībām, lai mazinātu sāpes. Bieži lietoju pretsāpju medikamentus, kas palīdzēja uz īsu brīdi. Šogad ar dēla palīdzību iegādājos dārgu korseti, kas balstītu muguru un tādējādi palīdzētu mazināt sāpes.

Iespējams, ka ar muguras sāpēm man nāktos sadzīvot visu mūžu, ja vien kāda draudzene neuzaicinātu mani kopā doties uz draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Iepriekš nebiju apmeklējusi nekādas baznīcas, taču nevarētu teikt, ka neticēju Dievam – vienkārši es par Viņu neko daudz nezināju. Pēc dabas esmu skeptiska, jo kā mediķis visam meklēju zinātnisku vai medicīnisku pamatojumu, tādēļ man nebija viegli noticēt brīnumainai dziedināšanai. Taču draudzē “Kristus Pasaulei” es pamazām sāku tuvoties Dievam un iepazinu Viņu labāk. Apmeklēju mājas grupiņu un arī pati sāku lasīt Bībeli un lūgt. Pavasarī devos uz dziedināšanas un draudzes atklāšanas dievkalpojumu Liepājā, jo biju nolēmusi kalpot Dievam, aizvedot draudzes kalpotājus ar savu auto. Tur mani ļoti uzrunāja mācītāja sludinātais un es atsaucos aicinājumam nožēlot grēkus un pieņemt Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju, ko līdz šim vēl nebiju izdarījusi. Pēc tam kopā ar citiem dievkalpojuma apmeklētājiem saņēmu aizlūgšanu par savām veselības problēmām, kuras laikā sajutu siltumu sāpošajā muguras daļā. Kādu brīdi vēl jutu minimālas sāpes, bet līdz dienas beigām viss bija pārgājis un es jutos lieliski.

Kopš tās reizes vairs neesmu mocījusies ar muguras sāpēm. Es ik dienas varu kustēties, iet, saliekties un braukt ar auto. Man vairs nav jālieto pretsāpju medikamenti, arī iegādātā dārgā korsete guļ plauktā. Tagad manas ikdienas kustības ir brīvas – tieši tā, kā Dievs to katram no mums ir paredzējis. Pēc desmit gadiem, kas pavadīti, ciešot regulāras sāpes, es beidzot atkal varu darīt visu, ko vēlos. Man patīk aktīvs dzīves veids un sportošana – daru to ar prieku un bez sāpēm! Arī radinieki jautā, vai tiešām vairs nesāp un brīnās par manu dziedināšanu. Es uzticos Dievam un ikdienā lasu Bībeli un lūdzu. Zinu, ka Dievs ir mans Ārsts, uz kuru varu paļauties. Esmu pārliecinājusies, ka Dievs ir reāls un ka ir iespējama pārdabiska dziedināšana. Paldies Viņam!” ar prieku saka Vivita.

Vivitas Saulītēnas liecību pierakstīja Laura Gruševa