Tu esi pareizajā vietā un laikā. Apkārt tev ir pareizie cilvēki. Varbūt kāda seja tev ir apnikusi, bet tie ir pareizie cilvēki. Izrādās, ka no darba vietām cilvēki tiek atlaisti vai paši aiziet ne tik daudz kompetences trūkuma dēļ, bet komunikācijas trūkuma dēļ. Komunikācija nozīmē pieņemt citam citu tādu, kādi viņi ir, vērtēt citam citu arī tad, ja nepatīk fizionomija, piemēram, balss tonis. Nezini, kāpēc nepatīk, varbūt tētis uz tevi bērnībā bļāva, bet tā ir tava problēma, tā nav šī cilvēka problēma, jo katrs mēs atbildam par sevi. Kompetence ir svarīga, bet komunikācija ir līdzvērtīgi svarīga. Protams, ka atlaidīs, ja esi nekompetents, bet tieši tāpat atlaidīs, ja nespēsi iedzīvoties kolektīvā. Nezinu, cik daudzi ir pamēģinājuši strādāt kādā valsts kolektīvā, kā paveicas, kāds ir vadītājs attiecīgajā departamentā, bet kolektīvs ir ļoti svarīgs. Draudze arī ir kolektīvs, vairāk nekā kolektīvs, tā ir Kristus miesa. Pāvils saka, ka acs nevar teikt rokai, ka man tevi nevajag. Ja tu saki, ka nevajag, tad jebkurā gadījumā ir jāpatīk, jo tev ir vajadzīga acs, roka, kāja. Mēs visi viens otram esam vajadzīgi. Arī mēs kā draudze esam ar apziņu, ka mēs papildinām Kristus miesu Latvijā. Latvijas Kristus miesa ir draudzes kopumā un tās papildina Eiropas un visas pasaules draudzes. Mēs esam viens veselums. Galva ir Kristus, mēs esam Viņa miesa. Viņa miesā ir daudzi un dažādi novirzieni. Pāvils saka, ka novirzieniem ir arī jābūt. Viņš piemetina, lai kļūtu redzams, kas ir ticībā rūdītāks, ir dažādi novirzieni, un tad tu skaties, kas ir efektīvāks. Kurš novirziens ir efektīvāks, kurš stagnējošāks.
Galu galā, ar šo ilustrāciju, ko es stāstīju, mēs tikko nonācām pie augļiem. Parunāsim par augļiem, ne vienkārši parunāsim, bet tāda būs šīs svētrunas tēma „Ko nozīmē nest augļus?”. Kristieši lasa Bībeli, bet, ja kristietis nelasa Bībeli, es neņemšos tā ļoti spriest par visiem gadījumiem, bet visticamāk, ka viņš nav tas, par ko viņš sevi uzskata, kas viņš ir. Protams, tas nav visos gadījumos. Bībele ir svarīga. Bībeli ir pareizi jāizprot, un kad tu lasi Dieva vārdu, tad redzi, ka par augļiem ir ļoti daudz minēts, gan gara augļi, gan dažādi augļi.
Ko Bībele saka par augļiem? Kas ir auglis? Vissvarīgākais, kas ir jāzina, ka pats auglis nav tas, ka tu kusties. Kustēties ir svarīgi. Viena no pirmajam grāmatām, kuru es kā jaunpiedzimis kristietis lasīju, viena no, jo es daudz lasīju, bija Stīva Hila grāmata „Tiek meklēti radikāli kristieši”. Šo grāmatu es lasīju vairākas reizes, es izlasīju un man palika atmiņā, tas bija laikam viss, kas man palika atmiņā, tieši galvā. Galvā maz kas paliek, pārsvarā viss paliek sirdī. Man palika atmiņā viens teikums – kļūsti aizņemts. Kļūsti aizņemts. Tu esi piedzimis no augšas, kļūsti aizņemts Dieva lietās. Tiek meklēti radikāli kristieši, kas ir nodevušies Kristum, nodevušies Viņam, gan pie tā, lai paši mainītos, lai strādātu pie sevis, lai mainītu cilvēkus un pasauli sev apkārt, lai pildītu Kristus lielo pavēli – ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tie izgāja un mācīja, tie bija nodevušies kristieši.
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. (Mateja evaņģēlijs 28:19)
Cietuma vārti atvērās un sabruka. Daudz dažādu lietu un brīnumu sekoja apustuļiem, kad viņi gāja kā nodevušies kristieši. Katram, kas ir nācis pie Kristus, vispirms ir jākļūst aizņemtam, lai atrastu savu vietu, lai izprastu, saprastu savas stiprās puses, ir jāsāk kaut ko praktizēt, kaut ko darīt, jākļūst ir aizņemtam. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai kristiešiem, bet jebkuram cilvēkam, ja viņš kaut ko ir ieraudzījis savā iztēlē, ja kaut kas ir viņa sirdī, ko vēlētos redzēt, mainīt šajā pasaulē, mainīt sevī, tā ir vīzija. Lai šajā virzienā virzītos, vispirms jākļūst aizņemtam. Vispirms kļūsti aizņemts, tu dari daudz dažādu nevajadzīgu lietu, bet citādi tu nevari nonākt pie tā svarīgākā un vajadzīgākā. Protams, ka palaimējās, piemēram, esi piedzimis draudzē, kurā mācītājs ļoti māca gan personības motivāciju, gan dzīves gudrību. Tas nebūs katrā vietā, tas nebūs visur, šeit nav nekāda attaisnojuma nevienam, kurš neizprot jēdzienu augļi. Tā kā skolotājs ir svarīgi, tavs garīgais treneris ir svarīgi. Ja zini un izproti, ir vieglāk ieiet savā aicinājumā, lai tu vari mierīgi un ar prieku baudīt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, darot Dieva gribu, kas ir tavs, lai ieietu savā, bet, lai ieietu savā, vispirms ir jākļūst aizņemtam. Te būs pats svarīgākais – tad kad tu kļūsti aizņemts, tu kaut ko dari. Mēs draudzē visi kaut ko kalpojam, ir dažādas kalpošanas, jo tāda arī ir mūsu draudzes mācība. Kas ir pats svarīgākais? Bībele, lūgšana, draudze un kalpošana, bet kalpošana izriet no tā, ka tu pavadi laiku ar Dievu, tu dzīvo garīgo dzīvi, draudze tajā tev palīdz, tu esi daļa no draudzes. No tā izriet arī tava vēlme kaut ko darīt, lai Dieva valstība ietu plašumā, lai pagodinātu Dievu, to, kas radījis debesis un zemi, kas sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai ikviens, kurš tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Tas ir mūsu uzdevums, mēs esam dzīvības smarža tiem cilvēkiem, kas ar mums saskaras.
Redzi, tu kļūsi aizņemts, bet aizņemtība jeb darīšana nav auglis. Pumpurs nav auglis. Šobrīd tikko ir noziedējušas ābeles. Viss mainās, tagad zied ceriņi, dažādi citi koki, es neesmu speciālists katram augam, katram krūmam, bet šobrīd zied Latvijas ziedi. Latvija ir skaista, tā zied. Ābeles jau ir noziedējušas pirms kāda laika. Mēs ar sievu bijām Siguldas dārzā, viņa man rādīja ābeli, ka tur ir mazie ābolīši. Es prasīju – kur? Tur bija noziedējis zieds un aizmetnis, nu tur būs ābolītis, bet tas vēl nav ābols, bet mazais ābolītis. Tas drīzāk būtu jāsaprot, ka tur būs ābols, bet šobrīd tur nav ābola. Tikai tad, kad ābols ir ienācies, kad cilvēks to norauj, nedomāju antonovkas, bet tādus, kuri ir baudāmi: dzidrie, rožāboli, bumbierāboli. Es nezinu, vai vispār tādi Latvijā vēl ir. Arī ir vilkābeles, mēžābeles, bet tur ir sūri augļi, tie ir pavisam citi augļi, tie nav baudāmi.
Par augli var saukt tikai to, ko savas aizņemtības rezultātā esi izdarījis, sasniedzis reālu rezultātu, kuru vari baudīt tu pats un var baudīt citi cilvēki.
Tu skaisti to esi izdarījis, pa skaisto. Tu esi skaistulīts, smukulīts. Kā tu vari iedomāties, ka kādam patiks tas, ko tu viņam piedāvā, ja tev pašam tas nepatīk? Var jau ārēji būt simetrisks un proporcionāls, var piekoriģēt lūpas, lai būtu simetriski, vai arī nesimetriski padarīt lielākas tā, ka makaronus vairs nevar paēst. Var jau būt ārēji sakopts, ārēji skaists. Dievs tev ir iedalījis skaistu uzbūvi, simetriski smuki izskaties, acis savā vietā, deguns nav par lielu. Tad tu parunā ar šādu cilvēku vai arī pavadi piecas minūtes kopā, tev pat nav jārunā, jo jau jūti, ka no šī cilvēka nāk kaut kas tāds – tev neliekas, ka viņš ir skaists. Viņš atbilst skaistuma etalonam, bet tu, iespējams pat neparunājot, iekšēji jūti, ka tev nav pieņemams viņa skaistums. Tu jūti, ka patiesībā viņš nav skaists. Zini, kāpēc? Jo viņš nav skaists no iekšpuses, jo cilvēka skaistums jau ir iekšpusē. Tas ir līdzīgi, kad tu kaut ko dari, strādā, kalpo Dievam, tad kāds ir rezultāts. Vai tu skaisti izdarīji, patika pašam, ko tu izdarīji, tu esi apmierināts ar to? Vai vienkārši esi aizņemts, bet augļu jau nav. Kad ir auglis, kurā tu vari iekosties un baudīt, sulīgs un garšīgs auglis, nevis tās skābās vīnogas, ko ziemā tirgo lielveikalos. Ļoti grūti atrast normālus augļus Latvijā, ļoti jāiemanās, kur, kad, kā un kurā laikā kaut ko nopirkt. Starp citu, arī ārzemēs, kad bijām Itālijā, mēnesi izbraucām pa Itāliju, bija pilns ar vīnogulājiem, bet nekur nopirkt normālas vīnogas nevarēja, tikai skābās. Tajā laikā, kad mēs tur bijām, bija tikai skābās vīnogas. Vīnogu lauki bija kilometriem gari, daudz vīnogu, bet veikalos nav, tirgot laikam arī nevar, vismaz tajā laikā, kad mēs bijām, nekur nemanīju, kad kāds kaut kur tirgotu. Kaut kas cits ir Grieķijā, tur zemnieki tirgo, tu nopērc pēc skata zaļus apelsīnus, nolobi, bet tie ir kā no paradīzes dārza.
Lai tu vari baudīt šo te augli, nevis skābu, bet baudāmu, ka tev pašam patīk tas, ko tu esi radījis, pa skaisto esi izdarījis – tas tev piešķir pievilcīgumu un skaistumu, nevis ārēji parametri. Piemēram, Niks Vujačičs (Nick Vujicic), kurš bija apciemojis arī Latviju, slimnīcā esot, skatījos viņa uzstāšanās ierakstu. Kas pievilcīgs šajā cilvēkā? Viņam nav ne roku, ne kāju. Kāpēc cilvēki bariem iet viņu klausīties? Kāpēc cilvēki ignorē pat to, ka viņam ir tik acīm redzama, faktiski, kroplība, bez rokām un kājām, bet viņš ir pievilcīgs. Viņam ir iekšējais skaistums, viņš rada kaut ko tādu, kas pašam patīk un uz ko cilvēki kā mušas krīt. Viņam to vajag. Daudz kas var nepatikt. Šodien esmu atnācis kaut kādā t-krekliņā, bet es varu atļauties. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka man nevajag obligāti ārpusē kādu speciālu uzvalku, drēbes, jo es esmu skaists. Es to apzinos. Es apzinos, ka es esmu pievilcīgs. Vēl es apzinos, ka vienus es atgrūžu, bet citus pievelku. Ja tā iedziļinās, tad Jēzu citi pieņēma un citi atgrūda. Tu nevari būt labs visiem, bet tu esi pievilcīgs. Es, piemēram, esmu kā degoša bumba, jo viss, kas ar mani saskaras, vai nu aizdegas, vai apdedzinās.
Ko nozīmē nest augļus? Augļus nest nozīmē, ka tu izdari savu darbu skaisti, savu kalpošanu, ko tu esi uzņēmies, savu dzīves aicinājumu, arī savā darba vietā, jebkur, kur tu radi kaut ko, tu izdari skaisti, tā lai patīk pašam, tā lai atbilst Dieva vārdam. Pirmkārt, tu domā, lai tev pašam patīk, nevis lai citiem patīk, nedomājot, ko mācītājs teiks, lai tev pašam patīk tas, ko tu esi izdarījis, kaut kas baudāms. Tad tas noteikti patiks arī citiem, un tu kļūsi pievilcīgs. Pirmkārt ir jādomā, lai tev patīk, nevis lai citiem patīk, protams, mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Protams, ka ir jādomā par cilvēkiem, kā viņi tevi pieņems, bet svarīgi pašam zinām – esi radījis skaistumu. Tu vienkārši ar savu personību, tāds, kāds esi, lai kur tu parādītos, esi pievilcīgs. Vari māžoties, ģērbties, bet ja neesi tāds no iekšpuses, ja iekšējais auglis nav salds, tas nav salds arī citiem, lai kā arī ārpusē tu izskatītos. Lūk, ko nozīmē nest augļus.
Augļi nav kustība, bet rezultāts. Kļūsti aizņemts – tas ir pareizi, jābūt kustībai, bet tai ir jābūt pietiekamā daudzumā, jāsasniedz kritiskā masa, lai tas dotu saldus augļus, no kuriem tu vari un citi var baudīt, un tikai tas tev iedos vajadzīgo enerģiju, tikai tas tev neļaus apstāties. Ja ilgstoši esi vārījies savā sulā, arvien grūtāk kļūst paveikt kādas lietas, ko gribi sasniegt, tas kļūst neiespējami – sapņi izplēn. Sapņi izplēn, ja šodien nestrādā, domājot par rezultātu.
Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. (Jāņa evaņģēlijs 15:16)
Ne tikai ejiet, bet nesiet augļus, ne tikai kustieties, bet dariet ar rezultātu. Kad Pāvils izgāja misijas ceļojumā, viņš nodibināja draudzes, kas vēlāk kļuva par visas Eiropas draudzēm, arī mēs tajā skaitā. Viņš strādāja ar rezultātu, viņš pats saka, ka necīnās kā tukšu gaisu sizdams, bet konkrēti – lai ir rezultāts.
Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. (1. Korintiešiem vēstule 9:26)
Ja kaut kādā vietā nepieņem, tad nokrati putekļus, kā Jēzus saka, un ej tālāk, atrodi to vietu, kur izdosies, kur pieņems, vienkārši esi neatlaidīgs. Nevar cilvēks tā ilgstoši dzīvot, viņš nav tam paredzēts. Visa pasaule ir iekārtota tā, ka nepārtraukti viss ir kustībā. Visas lietas ir kustībā, jo sastāv no atomiem, kas ir kustībā, lai arī liekas, ka priekšmets ir statisks. Nekas nepastāv bez kustības, bet šai kustībai jānes konkrēts rezultāts. Haoss bija virs zemes, bet Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem un teica – lai top – un haosā ieviesa kārtību. Un ja šī kārtība, Viņa principi tiek respektēti, tad tavā dzīvē iestājas harmonija, tu kļūsti pievilcīgs, arī pievelc sev labvēlīgus apstākļus. Ja apstākļi ir nelabvēlīgi, tad tu ej tiem cauri ar prieku. Varbūt nav patīkami, bet izej mierīgi cauri, ar paceltu galvu, neattaisnojies neviena priekšā, ja zini, ka tev ir taisnība, esi pārliecināts par to, ko dari. Jēzus ir nolicis mūs, ka augļi paliek. Dievs ir tā nolicis, ka nesam augļus savā raksturā, kalpošanās, ikdienas dzīvē, galu galā, mēs dzīvojam sociālā sabiedrībā, kurā arī ienesam savu artavu un savas vērtības. Mēs nesam augļus kā draudze un arī individuāli, un šiem augļiem jāpaliek. Visu, ko lūgsim, to Tēvs dos – nav iespējams nest augļus Dieva valstībā bez lūgšanas. Ja runa ir par cilvēku dvēseļu glābšanu, ir vajadzīga lūgšana, ja par savām personīgajam izmaiņām, tas arī ir darbs ar sevi un lūgšana. Augļi nav kustība, bet kustības rezultāts, bet, lai šo rezultātu sasniegtu, jāmainās pašam un jāmaina apstākļi.
Grieķu mitoloģijā ir tāds tēls Sīzifs, kas tika sodīts, viņam bija jāveļ kalnā akmens, kas ripo visu laiku atpakaļ. Viņš tika sodīts, tas bija viņa liktenis, lāsts – velt kalnā akmeni, kas krīt atpakaļ. Arī darbības bez rezultāta, faktiski, ir pielīdzināmas Sīzifam, pielīdzināmas lāstam. Kas ir lāsts? Kur nav Dieva svētību. Tur nevar būt Dieva svētības, jo ir haotiska kustība, kas nav vērsta uz rezultātu, nav nekā baudāma. Kad tā ilgstoši notiek, iekšēji cilvēks kļūst nepatīkams. Ja pat satiec cilvēku, kas ārēji ir skaists, negribi pavadīt laiku kopā, jo neko labu tas nedod.
Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst. Un, ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, Viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, Viņš neatrada nekā kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks. Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās. (Marka evaņģēlijs 11:12-14)
Jēzus nesagaidīja to, kam tur vajadzēja būt, un nolādēja vīģes koku. Kad Jēzus gāja garām un sagaidīja augļus, bet tur nebija augļu. Jēzus šādā veidā mācīja mācekļus, tas nebija tieši vērsts pret vīģes koku. Dieva griba ir caur katra darbu, ko darām, nest augļus. Ja nav augļa, diemžēl, tas koks novīst, sakalst. Pat ārēji vari kādu laiku labi izskatīties. Šorīt publicēju internetā savas pārdomas: cilvēks sāk novecot 28-30 gados, viss, ko vari darīt, ir šo procesu paildzināt, sākas degradācija. Bet zāles tam ir rakstvieta no psalmiem.
Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis. (Psalms 103:5)
Vai esi redzējis ērgli brīvā lidojumā? Jaunība atjaunojas, kad ārējais sāk sadilt. Tikai rezultatīvs darbs, kustība uz rezultātu, tikai tas spēj tevi no iekšienes padarīt dzīvu.
Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. (Romiešiem vēstule 8:11)
Ja tavs gars ir dzīvs, tu nenoveco tik strauji. Tas ir neaizbēgami, ka visi novecosim, bet tev nav jāmirst no slimībām, bet dabiski lielā vecumā. Taču to var izdarīt tikai tad, ja rūpējies par savu iekšējo stāvokli. Skaistu augļu nešana – tas ir tavs skaistais iekšējais cilvēks, tas dara skaistu tavu dzīvi. Cilvēki māk atrast simtiem skaidrojumu, kāpēc nevar to darīt, kādam varbūt ir tik sliktas komunikācijas prasmes, ka nekur savā dzīvē netiks. Ir jāsadakterē iekšējā pasaule, jāiemācās normāli komunicēt ar cilvēkiem. Kompetence un komunikācija nepieciešama, lai būtu augļi. Viens pats nespēsi sasniegt, tikai kopā ar cilvēkiem.
Es katru dienu kādus desmit kilometrus veicu, dažreiz vairāk, kopā ar vingrinājumiem, vingrinu miesu. Mežā tagad ir šausmīgi daudz odu, pat ar zaru nevar atgaiņāt. Kad šie odi sakoda? Kad apstājos. Iedomājies, odi dzen darīt ātrāk, tiklīdz kaut nedaudz apstājies, odi ir klāt un sakož. Man ir alerģiska reakcija no odu kodieniem, ilgi jākasās un var sapampt koduma vietas. Tiklīdz neesi kustībā, tā odi klāt, draugi, ir jābūt kustībā ne tikai kustības pēc, bet mērķi vajag. Arī sportam man ir mērķis – veselā miesā vesels gars, un veselam garam ir vesela miesa. Jārūpējas par savu ārējo cilvēku, jākustas, par sevi ir jādomā.
Jānis Kristītājs bija priekštecis Jēzum Kristum, sagatavoja Viņam ceļu. Jēzus nebūt neatnāca tā uz līdzenas vietas, Jānis sagatavoja mācekļus, daļa Jēzus mācekļu bija sākotnēji Jāņa Kristītāja mācekļi. Kad pie Jāņa Kristītāja kristīties nāca saduķeji un farizeji, viņš teica, lai nes pienācīgus atgriešanās augļus.
Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.” (Mateja evaņģēlijs 3:7-9)
Viņi uzskatīja sevi par Ābrahāma pēctečiem, un tāpēc viņiem pieder visas Debesu valstības atslēgas. Nē, jūs maldāties, tas jums nepalīdzēs, arī kristības neglābs, jums ir jānes augļi. Kristības arī ir kustība savā ziņā, atnāci, nokristījies, nosvētījies, bet Jēzus sagaida augļus. Arī psiholoģiski ir izpētīts, zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēks nevar normāli funkcionēt, ja nesasniedz mērķus. Vienīgās zāles pret depresiju ir mērķu nospraušana, ne kaut kādu, bet kas nes gandarījumu pašam, cilvēkiem un Dievam. Skaties tālāk, esi radošs. Visu mūžu sēdēsi kasē, pārdosi alkohola pudeles un cigaretes? Tā nav tā pati labākā vide, bet labākā vide ir tā, ko pats radi. Vai ej tādā vidē, kur pēc saviem principiem vari vadīties. Ja strādā kasē, strādā tālāk, kaut kas ir jādara, protams, nekādu problēmu. Bet problēma ir pašā, vai tas ir kaut kas skaists, tādu darbu darīt ir skaisti? Šeit nevajag pārspīlēt, protams, ir tā, kā ir, saskaramies ar dažādām grēcīgām lietām, nākas kaut kādus kompromisus pieņemt, pieciest lietas, bet vai tas ir tas labākais? Un Jānis Kristītājs saka: “Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus, un neiedomājieties sacīt, ka Ābrahāms mums ir par tēvu.”
“Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.” (Mateja evaņģēlijs 3:8-9)
Neiedomājies sacīt, ka es esmu draudzē, es esmu šeit, man tur vecāki ir tie, man mācītājs ir tas, es esmu izdarījis šo, es esmu nokristījies, es kaut ko daru, esmu aizņemts – kustos un strādāju. Runa ir par augļiem – kādi ir tava darba rezultāti un vispār tavas dzīves rezultāts?
Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. (Mateja evaņģēlijs 3:10)
Jānis saka: “Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus, bet cirvis kokam pie saknes jau ir pielikts un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” Tie ir mani vārdi vai Jēzus vārdi? Šajā gadījumā evaņģēlijā rakstītie Jāņa Kristītāja vārdi, kurus apstiprina Jēzus. Ja cilvēks nenes labus augļus, baudāmus augļus, viņš top nocirsts. Ja arī tu kā caur uguni tiec izglābts, izvilkts un iemanto mūžīgo dzīvību, ko tu atstāsi aiz sevis? Kāda būs tava dzīve, ja tu visu mūžu esi darījis kaut ko tādu, kas tev vienkārši riebjas. Zini, kur ir visbiežākā problēma? Ne jau tajā, ko tu dari, bet kā tu to dari, un kāpēc tu to dari. Tāpēc ka kaut kas ir jāizdara, kaut kāds darbiņš, kaut kāda kalpošana? Vai tu ar šo kalpošanu gribi kaut ko radīt, par ko tev ir prieks? “Vai, mani te izverdzina kaut kādā kalpošanā.” Tev to, mīļo draudziņ, pašam vajag. Kad tu savu kalpošanu neizdari no sirds, tad vainīgs ir mācītājs un visi citi. Ja tu kaut kur ieguldies, tad ir jābūt tā – tu ieguldies tā, ka tas nes augļus. Nedrīkst maksāt algu par to, ka cilvēks nav strādājis un nopelnījis. Un nevis vienkārši atstrādājis savas stundas, bet nesis patīkamu augli caur savu darbu. Nevienā biznesā, nevienā sistēmā, ja maksāsi par to, kas nav kārtīgi izdarīts, tu būsi bankrotā. Tas attiecas arī uz tevi kā personību, kad tu apbalvo sevi par to, ko neesi nopelnījis, piemēram, paņem kredītu un pēc tam nezini, kā atdot. Tāpat arī draudzē, ieguldies, sponsorē, dari kaut ko, bet, ja tas nenes reālu izaugsmi ne cilvēku kvalitātē, ne kvantitātē, tad tas ir velts darbs. Mēs mīlam redzēt problēmas kaut kādā sistēmā, cilvēkos, bet, draugi, ir tikai viena problēma: tava spēja skaisti dzīvot, būt skaistam un nest skaistus, baudāmus augļus.
Raivo mums gatavo mega pasākumu draudzē, kā viņš pats saka, tādu vēl no mums neviens nebūs redzējis. Tas ir ieplānots gandrīz pēc gada. Tas būs nopietns pasākums, būs pašu autoru dziesmas, viss būs oriģināls, būs šovs, reklāma un citas lietas. Ja es redzēšu, ka netiek pietiekami ieguldīts darbs, ka netiek vesti cilvēki, cilvēki netiek aicināti, savā sulā turpina darboties kā līdz šim, tad kāpēc mēs to darām? Paši sev taisām pasākumu? Tāds pasākums taču maksā tūkstošus. Mēs tikai patusēsimies savā starpā? Vai mums tomēr ir mērķi? Vai vienkārši kaut ko skaistu radīt? Vai radīt tā, lai cilvēkiem patīk, un noorganizēt to visu, lai nāk cilvēki? Pat tad, ja tu esi uzrakstījis labu grāmatu, ir jāstrādā, neatlaidīgi jāstrādā, lai tavu grāmatu pieņem un par to uzzina citi. Nav jau tā, ka tu kaut ko radīji un visi skrien pakaļ, sakot, ka mēs to visi gribam. Bet diemžēl, ja kaut kas ir skaisti radīts un līdz galam nav nostrādāts, tas nenes gandarījumu un nenes augļus. Tikai labi augļi palīdz izvairīties no cirvīša pie saknēm. Viņš patiešām tiek nocirsts, tīri psiholoģiski, tīri medicīniski. Cilvēkam strauji sākas novecošanās process. Viņš visā ir vīlies: attiecībās, savos mērķos, savos sapņos.
Slavens autors R. Kiplings (Rudyard Kipling) rakstīja par angļu kolonistiem, kuri devās kolonizēt jaunas zemes. Anglija bija impērija, un viņi devās ar cerībām, ar sapņiem. Tev ir kaut kādi sapņi? Ar sapņiem, ka viņi atgriezīsies atpakaļ savā zemē kā bagāti, turīgi, laimīgi cilvēki. Stāsts ir par to, ka viņi devās uz turieni pilni cerību, cēla tur savus mājokļus, apstrādāja laukus un ko tik viņi tur neaudzēja un ko tik nedarīja. Visi to darīja priecīgi, laimīgi, entuziasma pilni, bet iet laiks, viņi skumst par savu dzimteni. Iet gadi un viņi nekļūst tur ne turīgāki, ne laimīgāki. Paiet laiks, un visi saprot, ka ir pa vēlu, šie sapņi vairs nav realizējami. Saproti, par ko ir runa? Mums katram virs zemes ir dots noteikts laiks, kurā mēs varam realizēt sevi. Cūka arī Āfrikā ir cūka. Vai tu esi kolonists, vai tu esi uz vietas, nemeklē vainu citos, nepaļaujies uz draugiem. Draugi ir labi. Statistika rāda, ka pat vislabākais draugs vismaz vienu reizi tevi kārtīgi uzmetīs. Un normālie parastie draugi, kas nav tuvākie, viņi tevi regulāri uzmetīs. Uz cilvēkiem ir jāpaļaujas, cilvēkiem ir jātic, bet vairāk ir jātic Dievam un sev. Būs brīži, kad tu pats nevarēsi, ja tu sevi iekšēji nebūsi izaudzinājis, ja tu iekšēji neesi skaists, tajā brīdī kad draugi pametīs. Saproti, draugiem jau arī ir prioritātes, viņi taču tev visu mūžu nevar kalpot. Piemēram, es nevaru visu laiku kaut kādas maziņas lietiņas koriģēt. Saproti, par ko es runāju? Draudze, līderi, apakšlīderi, grupas – mēs Latvijā esam samērā liela un ietekmīga draudze, bet ir ļoti daudz menedžmenta lietu. Un ir pagājuši gadi, un man pret šīm sīkajām lietām ir jau izstrādājusies imunitāte jeb nepatika. Vēl darba sapulcē es šodien tā asi runāju par šo pašu tēmu. Mēs kaut ko mainām, mainām pasākumu, mainām sistēmu, visu kaut ko tur mainām, bet ko saka Jēzus?
Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (Mateja evaņģēlijs 25:14-30)
Vienam deva piecus, vienam divus un vienam – vienu denāriju. Tam, kam bija pieci, piepelnīja vēl piecus, un tam, kam bija divi, piepelnīja vēl divus, bet tam, kam bija viens, viņš nepiepelnīja neko. Un Jēzus tam teica: ej nost no Manis mūžīgā ugunī. Bet tiem diviem Viņš teica, ka viņi ir malači, vēl piecus piepelnījuši klāt. “Tu biji uzticams pār mazumu, Es tevi iecelšu pār lielumu.” Pasaki, kā cilvēks, kurš iekšēji nav izaudzis, kurš nerūpējas par savu iekšieni, kas nestrādā rezultātam sevī un savā darbā, kalpošanās un citur, kā viņš, kaut ko pamainot sistēmā, var būt citāds un saņemt citādu rezultātu? Saproti, citi maina draudzi, citi maina ģimenes, citi maina dzimumu un domā, ka būs citādāki, bet tas pats vecais krabis, tas pats vecais cilvēks vien paliek. Tikai tad, kad esi izpildījis teicami vienu uzdevumu, tu vari pāriet nākamajā līmenī. Tikai tā un nav cita ceļa. Jēzus saka: “Tad, kad tu esi uzticams pār mazumiņu, tikai tad tevi Dievs iecels pār lielumiņu.” Jēzus saka: “Ieej Tā Kunga priekā, Es tev došu varu pār desmit pilsētām, tev būs vairāk varas, tev būs vairāk prieka, tev būs harmoniska dzīve.” Mīļie draugi, Dievs ir labs!
Ir muļķīgi vienmēr gaidīt atbalstu no cilvēkiem, no draugiem. Arī jums mazajās lietās ir muļķīgi gaidīt mani, man arī ir savas prioritātes. Tavi citi draugi tevi vienreiz atbalstīja, otru reizi izvilka, trešo reizi ar tevi stundu runāja, trīs vai piecas dienas ar tevi runāja, kamēr tev galva atnāca vaļā. Bet viņiem jau arī ir kaut kāda sava dzīve. Padomā pats, mēs jau savā ziņā visi esam egoisti, un tas ir normāli. Katram ir jārūpējas arī par sevi. Cik ilgi tu vari visu laiku kalpot vienam cilvēkam, ja viņš, piemēram, nenes augļus? Cik ilgi es varu kaut kādas sīkas lietiņas darīt? Cik ilgi es to varu darīt? Es kļūstu imūns pret maziem darbiņiem. Saproti? Tad es kā mācītājs vairs nevaru augt. Bet Dievs mani ir radījis ne jau tikai kaut kādām mazām lietiņām. Es tās mazās lietiņas jau sen esmu izgājis. Sen ir laiks citiem tās ņemt un darīt. Tā jau nav, ka to nedara, dara, bet es to nedrīkstu darīt. Es šeit sludinu, iedvesmoju, es varu iedvest sistēmā dzīvību, bet menedžēšana ir jādara pašiem. Šī menedžēšana ir solis uz kaut ko lielāku. Izdari skaisti to, ko tu dari. Tu saproti, ko es saku? Es runāju ar pieaugušiem cilvēkiem. Ko par to saka Bībele?
Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. (Ebrejiem vēstule 5:12-14)
Jums sen ir pienācis laiks cietai barībai, bet jūs joprojām gribat pienu. Es nesaku, ka tagad visiem tikai pienu, bet Bībele to saka, Pāvils arī tā mācīja savās draudzēs. Pienāk laiks, kad pašiem vairāk ir jāuzņemas atbildība, un viss sākas ar mazām lietām. Galvenais, draugi, ir strādāt, orientējoties uz rezultātu, augli. Es redzu sev priekšā ļoti lielus augļus, kas tagad vēl ir mazi. Jo augstāk es celšos, jo augstāk varēšu iedvesmot draudzi. Mums tāpat ir laba draudze, nekas te nav jāmaina. Pašiem ir jāmainās un jāceļ Dieva valstība.
Medijos nesen bija ziņa: tehnoloģiju magnāts Īlons Masks paziņojis, ka mākslīgais intelekts nākotnē pārņems visas mūsu darba vietas. Tu domā, ka viņš melo? Cilvēks tajā līmenī, kur atrodas, viņš kosmosā laiž raķetes. Viņš ir mēreni konservatīvs. Bet tas ir fakts, ka, iespējams, nevienam no mums nebūs darba. Tikai tiem, kas tagad laikus jau strādā programmēšanā un vēl tur kādiem. Tie, kas ir māju tīrītāji, robotiņi iztīrīs jūsu vietā. Īlons Masks ieskicē baisu mākslīgā intelekta pasauli. Neuztraucieties, es negribu nevienu iebiedēt, tas nebūs šodien un nebūs rīt, bet ar šo te gribēju jums parādīt, lai tu vēlreiz saprastu, ka izdzīvos labākie. Labākie izdzīvos, tie, kas šodien mazās lietās sasniedz virsotnes. Mazās lietas izdara teicami tā, ka var baudīt. Saproti, šodien personības treniņi, psiholoģija, mākslīgais intelekts – viss attīstās. Tu domā, ar to pašu veco domāšanu tagad būsi konkurētspējīgs? Tu būsi ārpus konkurences tādā ziņā, ka nevarēsi ne ar ko konkurēt. Tu nevarēsi gūt nekādus panākumus. Varēsi tikai būt kaut kāda skrūvīte kaut kādā fabrikā, ja šodien nesāksi strādāt, orientējoties uz rezultātu. Es nedomāju tikai par fabrikām, finansēm, vispārīgi. Viss attīstās, viss attīstās ātrāk, zinātnē, informācijas apmaiņas sistēmā viss notiek arvien ātrāk, ja tu sevi netrenēsi, nevarēsi izdzīvot. Kāpēc es esmu sācis personības treniņus? Es esmu ģimenes galva, mācītājs, personības treneris un politiķis. Es simtprocentīgi zinu, ka bez personības treniņiem cilvēki nepacelsies, īpaši kristieši. Ļoti reti kāds no kristiešiem pacelsies, un tie, kas nedaudz kaut kur paceļas, kaut kur izšķīst, pazūd un arī, iespējams, tālāk nemaz netiek. Katram ir vajadzīgs personības treneris, kurš dzen tevi uz priekšu. Ja personība nebūs gan garīgi, intelektuāli, emocionāli, gan fiziski attīstīta, tu nevarēsi pastāvēt. Un šeit nav runa par vienkārši pastāvēšanu – tev ir jādzīvo. Tu zini, kāds tev ir galamērķis kristietībā? Pilnvērtīga dzīve Kristū, dzīvot, būt laimīgam. Un tu nevari būt laimīgs, dzīvojot tikai sev, dzīvo arī citiem, ja tu nespēj piedāvāt to, kas pašam labi patīk.
Es biju “Riga Waterfront” atklāšanā, kur sanākuši bija samērā daudz cilvēku. Bija amatpersonas un biznesa cilvēki, bija arī investors Alabbars, kas trīs miljardus ieguldīs jaunajā Rīgā. Es apkārt dzirdēju, ka kādi deputāti teica: “Kas tad te būs? Kas tad te dzīvos, ķīnieši, arābi?” 30 000 cilvēku varēs dzīvot, būs lielākais tirdzniecības centrs vai nu Latvijā, vai Baltijā, bet būs vēl arī parki izbūvēti. Mīļie draugi, pirks un kā vēl, kamēr citi domā par karu un krāmē čemodānus, citi ceļ un iegulda Latvijā. Ostas taisa ciet, bet lietuvieši ņem un atver ostas tam pašam tranzītam. Viņi kļūst stāvus bagāti. Lietuviešu bankai “Revolut” ir simts tūkstoši latviešu klientu, simts tūkstoši, un viss aiziet Lietuvai. Šeit cilvēki varas pozīcijās domā savādāk, viņi izsaimnieko, viņi citiem kungiem kalpo. Lūk, kāpēc visi tie skeptiķi runā, ka atkal te nekas nebūs. Kam tas viss vajadzīgs? Vienmēr ir skeptiķi, kamēr vieni runā, otri dara un nebaidās, jo jādzīvo ir šodien un jāinvestē ir šodien. Es lepojos, es baltu kreklu uzvilku. Šis ir lielāks sasniegums mūsu partijai nekā iekļūšana Saeimā pirms diviem gadiem. Šī ir lielāka uzvara. Iedomājies, viens cilvēks, un viņš ir mans draugs. Viņš piesaistīja trīs miljardus tajā laikā, kad “Rail Baltica” iespējams, neies caur Rīgu, tur prasa vēl vairāk neskaitāmus miljardus, summa ir izaugusi jau lielāka par prasīto. Visu Rīgu izraka, un tas paliks par pieminekļiem? Cits iegulda Rīgā reālā projektā, kur cilvēki dzīvos, iepirksies, kruīza kuģi nāks, un visi atstās savu naudu jaunajā Rīgā. Piesakies jaunajam dzīvoklim. Domā, ka nevarēsi nopirkt? Sāc tagad, kamēr viņi ceļ. Sāc kaut ko darīt un nopērc tur dzīvokli. Nedzīvo čuhņā. Nevizinies ar vecām mašīnām, brauc ar jaunām mašīnām. Padomā, kas ir tavā galvā. Sapņo nevis par vecām mašīnām, bet par jaunām mašīnām. Nevis tāpēc, ka gribi būt zīmulis, kurš grib nozīmēties, bet gan tāpēc, ka nav jāremontē ik pēc piecām minūtēm. Es negribu dzīvot pa servisiem, un laika man arī nav tik daudz. No kurienes tad es? No apakšas par veiksmīgas draudzes mācītāju un deputātu. Un iešu tālāk, un tevi arī trenēšu.
Atklāsmes grāmatā ir rakstīts par dažādiem jātniekiem: pelēks zirgs, melns zirgs, uguns sārts zirgs, kas simbolizē karu, slimības, ekonomisko krīzi, mēri. Mērs kviešu par tik un rudzi par tik, kas nozīmē inflāciju, kataklizmas, karu, ģeopolitiskās nobīdes un katastrofas. Tāds laikmets vienmēr ir bijis. Pirms diviem tūkstošiem gadu bija un ir arī tagad. Tev ir jādomā pašam no tā punkta, kur tu atrodies.
“Un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.” (Atklāsmes grāmata 5:10)
Tu esi ķēnišķīgs priesteris, tu esi radīts, lai valdītu turpat, kur karš, kur mēris, turpat, kur inflācija. Ir tas, ka tu arī valdi, neskaties uz šīm problēmām, tu valdi šodien un šeit, tu dzīvo tagad. Man bija pirms dažām dienām ārsta vizīte, analīzes noņēma. Un kad redzi, ka analīzēs nav pārmaiņu, saproti, ka tās lietas, ko gribi darīt, sāksi plānot ātrāk. Tev vajag paātrinātāju, citu stimulu? Es uzreiz zināju, ka darīšu kādas lietas ātrāk. Ja arī zinu, ka viss kārtībā, es tās lietas tāpat darīšu ātrāk, es jau tāpat daru ātri, bet zinu, ka būtu vēl ātrāk kādas lietas darījis. Jo pēkšņi saproti, ka tavs laiks ir stipri ierobežots. Zināma lieta darīt ātrāk, kad ir paātrinātājs, bet kad esi pieradis, viss ir rutīnā, nu jau atkal varam pa mierīgo. Nevajag pa galvu, pa kaklu steigties, bet paātrināt savu izaugsmi gan vajadzētu. Un sāc ar lūgšanu!
Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums. Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. (Atklāsmes grāmata 3:14-17)
Tas ir pravietojums no Jāņa: zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Bet ko tas nozīmē – auksts, karsts, remdens? Dieva vārds tālāk saka, ka Dievs izspļaus no Savas mutes – ko tas nozīmē? Remdens cilvēks, ne karsts, ne auksts, ir tas, kurš kustas, bet nav augļu. Vai sliktākā gadījumā pat nekustas, protams, tad nav augļu. Ko darīt šādā situācijā? Tālāk ir padoms.
Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! (Atklāsmes grāmata 3:18-19)
Kāds domā, nē, gaidīšu uguni no debesīm, bet tev ilgi nāksies gaidīt. Iekarsies un atgriezies, sāc ar lūgšanu, sāc ar maziem darbiem, kas nes rezultātu, sāc ar mazu kalpošanu, kas nes rezultātu, dari tā, ka pašam patīk un citiem arī.
Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla. (Atklāsmes grāmata 3:21)
Kurš tad uzvar? Tas kurš strādā tā, ka ir rezultāts. Pie kā pienāk Jēzus, pakrata un tur ir augļi – ieej Tēva priekā. Kristietība un Bībele mums māca būt kustībā izaugsmei. Debesu valstība līdzinās trīs mēriem miltu, kas sarūga, vai arī sēkliņai, kas izauga par lielu koku, kur putni taisīja mājvietas, vai kā pērle, ko kāds tirgotājs atrada un visu pārdeva, lai nopirktu zemi, kur pērle bija.
Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “Debesu valstība līdzinās sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un iesēja savā tīrumā. Šī ir gan mazākā no visām sēklām, bet, kad tā uzaug, tad tā ir lielāka par citiem dārza stādiem un top par koku, tā ka putni apakš debess nāk un taisa ligzdas viņa zaros.” Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: “Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, iekāms viss sarūga.” (Mateja evaņģēlijs 3:31-33)
Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to. (Mateja evaņģēlijs 13:45-46)
Viss ir ap kustību un uz rezultātu, uz pilnveidošanos. Dievs ir brīnišķīgs, Dievs nekad nepieviļ, tavi draugi uzmet un pieviļ, šajos brīžos tev jābūt patstāvīgam pašam par sevi. Katram līderim, grupiņu cilvēkam, draudzes apmeklētājam – katram ir jāsaprot, ka ir brīži, kad esi tikai divatā ar Dievu un apstākļiem, un neviens nevar palīdzēt, pašam jātiek cauri. Tev ir jādzīvo šodien. Apliecini sev, ka tu dzīvo šodien!
Slava, Tev, Debesu Tēvs! Pateicos par Tavu Svēto Garu, par radošumu, par enerģiju, par Tavu dzīvību, par cerību un mūžīgo dzīvību, par Tavu klātbūtni, par attiecībām ar Tevi, ka vienmēr esi mani pavadījis, svētījis, vadījis, stiprinājis. Tu esi devis man iespēju, ka varu Tevi meklēt un pieķerties. Paldies, ka Tu paaugstini mani, Tēvs, ka Tavi principi ir nemainīgi. Palīdzi katram saprast, ka Tavi principi un Tavs vārds ir nemainīgs, ka cilvēka miesa ir kā zāle, kā zieds, kas uzplaukst, novīst, nokalst un to iemet ugunī, bet Tavs vārds paliek mūžīgi. Un es pieķeros Tavam vārdam, pieķeros Tev, Kungs, es slavēju Tevi, mīlu Tevi, Jēzu Kristu, mīlu Tevi, Trīsvienīgais Dievs, visa mana dzīve ir Tevī! Un paldies, Tēvs, ka ar Tevi kopā nav nekā neiespējama. Paldies, ka šodien un katrā svētdienā, katrā reizē katra gan klātienē esošo, gan interneta klausītāju sirdīs tiek nostiprināts Tavs Gars. Tev nav nekā neiespējama, viss labākais vēl ir priekšā, ka mēs dzīvojam pilnvērtīgu dzīvi! Slava Tev, Kungs! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Ko nozīmē nest augļus?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija