Kad jaunieši izmēģina pirmo cigareti vai alkohola glāzi,
reti kurš no viņiem aizdomājas, ka tas var novest pie nopietnām atkarībām, ar kurām būs jācīnās visu mūžu. Arī Aivis ar alkoholu un smēķēšanu sāka aizrauties jau pamatskolā kopā ar draugiem, bet ar spēļu automātiem viņu iepazīstināja kāds kolēģis Rīgā. Lai arī jaunais puisi apzinājās, ka ir kļuvis atkarīgs un tas negatīvi ietekmē viņa dzīvi, Aivis nespēja to pats pārtraukt. Tomēr, iepazīstot Dievu un ikdienā lasot Bībeli un lūdzot, viņš saņēma spēku un izcīnīja uzvaru pār atkarībām.
“Pamatskolā smēķēju tikai tāpēc, ka citi to darīja un tas likās “forši”. Kad uzsāku mācības arodvidusskolā, aizrāvos ar alkohola lietošanu un dažādu ballīšu apmeklēšanu. Esot projām no mājām, jutos kā no ķēdes norāvies, jo šķita, ka varu darīt visu, ko vēlos. Tomēr alkohola ietekmē es kļuvu ļoti agresīvs un izmantoju katru iespēju uzsākt vai iesaistīties kautiņā. Skatījos uz cilvēkiem negatīvi un domāju, ka viņi visi ir pret mani naidīgi noskaņoti. Pasauli redzēju drūmu un depresīvu, dzīvi – bez jēgas. Kad pēc skolas beigšanas sāku strādāt Rīgā, kolēģi man piedāvāja aizvest uz spēļu automātiem un parādīt, kā jāspēlē. Tas šķita interesanti, jo jau iepriekš biju domājis, ka tā noteikti ir laba izklaide kopā ar draugiem. Es uzskatīju, ka saņemu ļoti mazu algu, tāpēc cerēju, ka ar spēļu automātiem varēšu gūt papildus ienākumus, kaut ko laimējot. Ik pa laikam arī izdevās iegūt kādu lielāku naudas summu spēļu zālē, tāpēc sāku ar to arvien vairāk aizrauties. Nepagāja ilgs laiks, kad es jau pavadīju naktis šajās “laimētavās” un nospēlēju lielāko daļu algas.
Kad sāku apzināties, ka šīs azartspēles jau kļuvušas par atkarību, es gribēju to pārtraukt. Nolēmu, ka visu algu atstāšu bankas kontā un skaidru naudu līdzi nenēsāšu, lai nevarētu to nospēlēt. Diemžēl vienmēr pakļāvos kārdinājumam un tomēr devos uz bankomātu. Bija reizes, kad pat nospēlēju pēdējos latus un nebija naudas autobusam, tāpēc mājās gāju ar kājām. Nesu uz lombardiem ieķīlāt savu telefonu, lai iegūtu naudu. Vienmēr mierināju sevi ar domu, ka spēļu automātos iegūšu kādu laimestu un nopirkšu tā vietā labāku telefonu, taču tā nenotika. Kad visa alga bija nospēlēta, aizņēmos naudu no draugiem, lai varētu izdzīvot līdz nākamajai algai.
Tā tas viss turpinājās aptuveni trīs gadus, līdz kāda sieviete no draudzes “Kristus Pasaulei” uzaicināja manu draudzeni Līgu uz dievkalpojumu Rīgā, un, lai arī dzīvojam diezgan tālu, viņa nolēma aizbraukt. Līgai tur iepatikās un viņa sāka regulāri svētdienās apmeklēt šos dievkalpojumus. Viņa lasīja Bībeli, sāka man stāstīt par Dievu un regulāri lūgt arī par mani. Kādā dzimšanas dienā Līga uzdāvināja man Bībeli un intereses pēc es sāku to lasīt. Pēc tam nolēmu aizbraukt viņai līdzi uz Rīgas dievkalpojumu, lai paskatītos, kas tur notiek. Šeit mani ļoti uzrunāja mācītāja sludinātais, es sajutu Dieva klātbūtni un dievkalpojuma beigās atsaucos aicinājumam pieņemt Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju. Pēc tam arī pats mājās sāku regulāri lūgt Dievu un turpināju lasīt Bībeli. Jutos ļoti nomākts savu atkarību dēļ, tāpēc no sirds lūdzu palīdzību Dievam no tā visa atbrīvoties.
Iepriekš biju trīs reizes mēģinājis atmest smēķēšanu, taču tas nebija izdevies. Es pārdomāju dievkalpojumā dzirdēto, ka Dievs mūs dara par jauniem cilvēkiem. Viss, kas bijis, ir pagājis un es esmu tapis jauns. Kādu rītu piecēlos ar domu, ka man tiešām šī smēķēšana nav vajadzīga un es to negribu. Šķita, ka Dievs no mana prāta ir izdzēsis šo atkarību, tāpēc es varēju sev pateikt, ka vairs nesmēķēšu. Bija reizes, kad sajutu cigarešu dūmu smaržu un radās vēlme pēc tām, taču es lūdzu Dievu un izturēju šo kārdinājumu. Zināju, ka Dievs mani ir atbrīvojis. Kopš tās dienas vairs neesmu smēķējis.
Sākās jaunais 2015. gads, un es jau regulāri apmeklēju draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumus Rīgā, kā arī pēc tam vēl mājās klausījos svētrunu ierakstus internetā. Gāju arī draudzes Bībeles skolā neklātienē, kas palīdzēja sakārtot manu domāšanu un vairāk izprast, kā Bībelē rakstītais attiecas tieši uz mani. Biju daudz lūdzis par brīvību no azartspēļu atkarības, līdz ar to man bija ticība, ka es varu būt brīvs caur Jēzu Kristu, kurš nomira par maniem grēkiem. Es nolēmu, ka šajā jaunajā gadā “laimētavas” vairs neapmeklēšu. Tas nebija viegli, jo ik reizes, kad gāju garām kādai spēļu zālei, bija vēlme ieiet iekšā un uzspēlēt. Tādos brīžos es lūdzu Dievu, lai Viņš mani atbrīvo no šīm domām, ka varu tām nepakļauties. Veselu pusgadu cīnījos un ne reizi neiegāju nevienā spēļu zālē. Zinu, ka esmu brīvs no šīs atkarības! Vairs nepavadu tur laiku un nenospēlēju visu naudu, cerot kaut ko laimēt.
Tā nu sāku domāt, ka jāpārtrauc arī alkohola lietošana, lai es būtu pilnīgi brīvs no visām atkarībām, kas mani nomāca un traucēja tuvoties Dievam. Atceros, ka pagājušā gada augustā draudzene man sacīja: “Katra diena var būt tava pēdējā!” Es par to ļoti aizdomājos, jo zināju Bībelē teikto, ka dzērāji nemanto Debesu valstību un dzeršana ir ceļš uz elli, nevis pie Dieva. Sāku lūgt par to, lai man vairs nebūtu jādomā par iedzeršanu un pazustu vēlme pēc alkohola. Bībeles skolā biju iemācījies, ka viss sākas tieši no domām – ja nebūs domu par dzeršanu, tad nebūs arī pašas iedzeršanas. Ik pa laikam vēl bija vēlme pēc alkohola, taču, jo mazāk par to domāju, jo vieglāk bija atteikties. Nu jau vairāk kā gadu alkoholu nelietoju. Manai dzīvei ir jēga, un pasaule vairs neizskatās drūma un depresīva.
Esmu ļoti pateicīgs Dievam, kurš atbildēja uz visām manām lūgšanām un atbrīvoja mani no trim smagām atkarībām, ar kurām pats biju mēģinājis cīnīties, taču vienmēr cietis sakāvi. Es vairs neskatos uz cilvēkiem ar naidu un aizdomām un nemēģinu iesaistīties kautiņos. Varu iet garām spēļu zālēm, zinot, ka tur vairs savu naudu neatstāšu. Man nav jāieķīlā telefons un jāaizņemas nauda no draugiem. Es spēju pateikt „nē” lietām, kas man nav vajadzīgas. Esmu brīvs cilvēks, kas nopelnīto netērē atkarībās. Tagad regulāri apmeklēju arī mājas grupiņu Madonā un regulāri pasakos Dievam par to, kā Viņš ir izmainījis manu dzīvi. Novēlu ikvienam, kurš cīnās ar atkarībām, lasīt Bībeli, lūgt Dievu un apmeklēt draudzi, kur sludina Dieva vārdu, kas izmaina cilvēku dzīves! Tādu brīvību var iedot tikai Dievs! Lūdziet un Dievs jums noteikti palīdzēs!” novēl Aivis.
Aivja Oša liecību pierakstīja Laura Gruševa
