Šodienas tēma būs par to, cik svarīgi ir domāt un apliecināt pozitīvi. Tie, kas piedalās miljonāru klubā šīs lietas ir dzirdējuši vairāk.
Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā! (Psalms 118:24)
Gan jau šo pantu esi dzirdējis daudzas reizes. Par ko tieši priecāties? Par to, ka tu esi dzīvs. Tu esi pietiekoši vesels, lai tiktu uz dievkalpojumu. Par to, ka tu vari redzēt, dzirdēt, ka tu vari saprast, tev ir skaidrs prāts, Kristus ir tavā dzīvē un ka tu šodien dzirdēsi iedvesmojošu svētrunu. Mēs parunāsim par to, cik svarīgi ir tas, ko tu domā, un pēc tam – ko tu runā. Kādēļ domu dzīve ir svarīga? To taču neviens neredz. Jāsaka, ka paldies Dievam, ka to neviens neredz, jo bieži vien mēs negribētu, lai to redz. Ir divi iemesli. Pirmais – domu dzīve ir svarīga tādēļ, ka agri vai vēlu, tas, ko tu domā, nāks īstenībā, nāks reālajā dzīvē, nāks būtībā, esamībā. Otrais – tu esi savas dzīves programmētājs. Tā ir ļoti, ļoti, ļoti laba ziņa. Kāpēc laba? Tāpēc, ka tu vari izmainīt jebkurus apstākļus, jebkuru situāciju un pats svarīgākais, ka tu vari izmainīt pats sevi. Protams, ka ne pilnībā. To, kā tu skaties uz dzīvi, kā tu skaties uz citiem cilvēkiem, kā tu komunicē ar citiem cilvēkiem, kā tu izturies pats pret sevi – to noteikti. Tu varēsi sākt pa īstam baudīt dzīvi.
Pārsvarā cilvēki, es nezinu, kā tu, bet mēs pārsvarā dzīvojam nākotnē. Mēs gaidām. Paies svētdiena, ko tad es darīšu pēc svētrunas. Pareizi? Es domāju, ka lielākā daļa tā domā. Cikos beigsies, kur es iešu, kur mani draugi, ko es ēdīšu. Mēs domājam, kas būs nākamajā nedēļā. Mēs gaidām nākamo nedēļu, nākamo mēnesi, mēs gaidām savu atvaļinājumu, mēs gaidām, kur mēs aizbrauksim ceļojumā, mēs gaidām, kad mēs apprecēsimies, kad piedzims mazulis, mēs gaidām, kad aiziesim pensijā, un mēs gaidām, kad mums grupiņā būs simts cilvēki. Lielā mērā tā tas viss notiek. Bija jūlijs, un es izlēmu, ka es negaidīšu augustu, jo es dzīvošu jūlijā. Es to ļoti labi atceros, jo man iekšēji bija tāda sajūta, ka es baudu katru dienu jūlijā un es baudu katru dienu arī šodien. Izlēmu, ka augustu negaidīšu. Protams, ka augusts ir pienācis, jau iet uz beigām, bet es joprojām negaidu septembri, es dzīvoju šodienai, tas ir ar lēmumu. Septembrī man arī ir ļoti vērtīgas, labas lietas ieplānotas, bet es izdomāju, ka es dzīvoju šodienai – es dzīvoju tagad.
Kā tu domā, cik lielā mērā tava dzīve ir atkarīga tikai no tevis? Saviem studentiem es vienā reizē uzdevu šādu jautājumu un atbildes bija dažādas. Viens teica: 45-50%, tas, kurš bija tāds uzņēmīgāks, darbīgāks, stiprāks, teica, ka 90%. Kā jūs domājat? Es pieņemu, ka pareizo atbilžu nav, jo tas, kā jūs domājat, tā arī tas ir un būs. (Zālē sauc procentus) 80%, 100%, katrā ziņā daudz. To tā arī nevar izdomāt, jo tas ir tāds filozofisks jautājums. Es personīgi domāju, ka 80% vai pat visi 90%. 10% es tomēr atstāju nepārvaramai varai (force majeure), ka tu tiešām neko nevari izdarīt, piemēram, sākas karš, zemestrīce, tu nevari nekā ietekmēt tik globālos notikumos. Kas galu galā nosaka to, vai tev būs uzvaras, vai tev būs veselības, pārpilnības bagāta un auglīga dzīve, tāda kādu Jēzus ir apsolījis? Vai to nosaka Dievs? Atbilde ir nē. Tāpēc, ka Viņa principi darbojas pilnīgi pie visiem vienādi. Ir tāda rakstvieta, kur ir teikts, ka lietus līst un saule spīd pār visiem cilvēkiem vienādi. Pat ja cilvēks ir piedzimis dažādos apstākļos, vienalga, es arī personīgi ticu, ka katram cilvēkam iegūt tādu laimīgu dzīvi, kādu viņš vēlas, ir viņa spēkos, jebkurā vietā pasaulē, jebkurā reliģijā – cilvēks pats to nosaka. Citreiz mēs domājam, ka velns mums traucē, ka velns kaut ko sliktu dara mūsu dzīvē, tad viņš nosaka. Man velns vairāk darbojas, tad es tāds nelaimīgāks esmu. Ir teikts, ka nedodiet vietu velnam.
Un nedodiet vietu velnam. (Efeziešiem vēstule 4:27)
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tu vari dot viņam vietu un vari nedot. Tas nozīmē, ka velns tev pakļaujas, tu esi stiprāks kopā ar Jēzu. Tu vari izvēlēties, cik daudz tu velnam ļauj ienākt savā dzīvē. Lielā mērā tas, kādu dzīvi mēs dzīvojam, cik laimīgi, priecīgi, piepildīti vai pilnvērtīgi mēs esam, tas ir atkarīgs lielā mērā no mums pašiem. Tu, no rīta pieceļoties, nosaki kāda būs tava diena, kāds būs tavs rīts un kā tu šo dienu nodzīvosi. Tā tava diena paies.
Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem. (Salamana pamācības 18:21)
Kad es lasu šo rakstvietu, tad man ik pa laikam nāk atmiņā citāts no filmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, ko Dagnija teica par to saldo mēli, ka “saldā mēle visos laikos ir bijis kapitāls”. Šeit tas ir: ko tu savā dzīvē apliecini, ko tu domā un ko tu pēc tam runā, tas arī noteiks, kāds būsi tu pats un kāda būs tava dzīve – vai nelaimīga, vai uzvaroša vai tieši otrādi – laimīga. Dievs mūs ir radījis radošus. Mēs esam radīti Dieva līdzībā un Viņš mūs ir apveltījis ar spēju domāt, runāt un attiecīgi rīkoties. Katrs cilvēks ir spējīgs kontrolēt savas domas. Daudzi cilvēki teiks, ka viņi nevar kontrolēt, tās domas nāk un tur neko nevar darīt. Patiesība ir, ka tu vari, tikai jautājums, vai tu gribi? Kontrolē domas un vērs tās pareizā virzienā. Zini, kāds ir pareizais virziens? Pareizais virziens ir pozitīvais un priecīgais, tāds kurš ir pilns ar cerību un pateicību.
Piesaisti savas domas pie tā, kas ir patiess, kas ir svēts, kas ir pareizs, kas ir tīrs, jauks un apbrīnojams, un, ja ir kas izcils, par to domājiet. (Filipiešiem vēstule 4:8) (tulk. no angļu val.)
Vai to ir vienkārši izdarīt? Debesīs tā droši vien būs, bet šeit ne vienmēr tas ir vienkārši, patiesībā tas nemaz nav vienkārši, bet – iespējams. Cik daudz mums ir apkārt tās tīrās, jaukās, skaistās un pareizās lietas? Tas ir arī jautājums, kā mēs redzam pasauli vispār. Tas, kā tu redzi pasauli, ir atkarīgs no tā, kāds tu esi, kas ir tevī iekšā, cik laba ir tava sirds. Mēs zinām to populāro bildi, daudzi gan jau ir redzējuši, kur divi cilvēki sēž cietumā un caur restēm skatās – viens redz zvaigznes, otrs dubļus. Katrs cilvēks ir savādāks. Absolūti katrā lietā mēs varam atrast kaut ko skaistu, kaut ko labu paņemt priekš sevis. Es pazīstu kādu cilvēku, kuram dzīvē ir sarežģīta situācija, lielas emocionālas sāpes. Katru reizi, kad viņam uznāk tās drūmās domas un ir neizturami smagi, viņš sev saka, ka tā ir viņa terapija un tas ir viņa dziedināšanas process. Kad ķirurgs taisa operāciju, pēc tam sadzīšanas laiks mēdz būt ļoti smags. Kamēr es kļūšu vesels, tas ir jāiztur. Tas ir normāli, ka šajā posmā ir nepatīkami, sāp, kamēr iet cauri šai grūtai situācijai. Jo es eju un izeju cauri, un tur būs jau pavisam cita dzīve, citas sajūtas. Bet, ja tu sāc domāt kā upuris, tas viss vēl vairāk paliek sliktāk. Ja tu sāc vainot citus cilvēkus, ja sāc vainot Dievu, vainot arī pats sevi, tad viss iet uz leju. Iespējams, ka šī nepatīkamā situācija, kurā tu esi nonācis, ir ļoti maz bijusi atkarīga no tevis. Pieņemsim, ka tā ir tā nepārvaramā vara, tie 10%, bet atbildība par tavu attieksmi, kā tu izturies pret šo situāciju, ir vienīgi tava paša ziņā. Tas vienkārši ir 100%.
Es dzīvoju Rīgā, un man ir balkons, un vasarā es bieži lūdzu Dievu uz sava balkona, es pateicos tur, protams, es nekliedzu pa visu rajonu, es tā normāli, jo pa dienu visi strādā, neviens mani nedzird. Es izsaku apliecinājumus. Man uz balkona ir sastādītas puķes un es no tā iedvesmojos. Vispār es neesmu tāds 100% puķu cilvēks, bet, kad man tur zied apkārt, man patīk. Es saku šos apliecinājumus, un man ienāca prātā, ka man viss apkārt ir skaists, visas lietas un cilvēki man apkārt ir skaisti. Zini, kas notiek? Pēkšņi man tur parādījās taurenis. Es dzīvoju sestajā stāvā, un man tur vispār nelido taureņi, tikai kamenes lido. Tur nav ne balti, ne dzelteni taureņu bijuši. Tas aizskāra manu sirdi, es nodomāju, bet, jā, tiešām viss apkārt ir skaists, protams, ziemā nebūs nekādu taureņu, bet tas ir tas, kā tu skaties uz pasauli un tev pievelkas tās lietas, kas tev liekas skaistas, kas patīk. Gudrie cilvēki saka, ka tie cilvēki, kuri dzīvo tuvāk dabai, piemēram, laukos, ir priecīgāki, harmoniskāki. Rīgā, protams, nekādu īpašo dabu neatradīsi, bet vismaz ir balkons, tajā pētījumā bija minēts, ka balkons arī der, tas arī dod labas emocijas. Vispār mums ir jāmeklē dzīvē vairāk lietu, kas izraisa pozitīvas emocijas, tas nav slikti, tev nav visu laiku jāstaigā sadrūmušam, jādomā tikai par savām problēmām.
Tu skaties, meklē to, kas ir skaists, kas tev patīk, un ir tāds teiciens: nevajag meklēt un ķert taureņus, bet iekopt dārzu, un taureņi atlidos paši. Ļoti dziļa doma tur ir, tas attiecas uz visām sfērām: nemeklē kaut ko, ko tu nevari dabūt, bet strādā pie tā, kas ir šodien, un tas, ko tu tik ļoti vēlies, atnāks pats, tu vispār brīnīsies.
Varbūt kāds domā, par ko tad priecāties? Varbūt vīrieši par šo domā dīvaini, bet ir arī vīrieši, kuriem patīk ziedi, arī sievišķīgas lietas. Par kaut ko lielu vajag priecāties, kad cilvēks no nāvējošas slimības ir uzcēlies, laulība ir salabota. Es jau priecājos par tām lietām arī, protams, bet zini, kāda ir problēma? Lielās lietas nenotiek katru dienu, bet mazās lietas, ja tu iemācīsies priecāties par mazajām lietām, tad tu būsi laimīgs un nebūs jāgaida mega, super izcilos Dieva brīnumus. Tu redzēsi, ka tev apkārt dzīve ir ļoti skaista.
Dzejnieks Imants Ziedonis teica: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”
Es garantēju, ja tu domāsi tādas mazās domas, kādas bija minētas Filipiešiem vēstulē 4:8, tu kļūsi par ļoti pozitīvu cilvēku, bet būs jāpiepūlas, nekas jau nenotiek tāpat, vieglāk ir skatīties filmas un laist visu pašplūsmā, es to saku no pieredzes, bet, ja tu papūlēsies, tad tas atmaksāsies. Katra tava un mana mazākā darbība sākas ar domām, ne tikai tas, ko tu runā, tava sagaidīšana, kā tu skaties uz sevi, kā tu komunicē, viss sākas no domas galvā, ja tu konkrēti neko nedomā, neesi par to vispār domājis, tad arī to neizdarīsi un tas nebūs tavā dzīvē, ja tu domāsi, tad arī izdarīsi, ja tā būs laba lieta – super –, ja domāsi par sliktām lietām, tad tu darīsi sliktu lietu.
Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! (Salamana pamācības 4:23)
Tā pati rakstvieta no angļu valodas skan šādi: “Esi uzmanīgs, kā tu domā, jo tavas domas veido tavu dzīvi.” Kā domas veido dzīvi? Tās piesaistīs tavā dzīvē attiecīgas lietas un notikumus. Tad izvēlies pozitīvas domas, kas saskan ar Dieva vārdu. Bībele ir vispozitīvākā grāmata visā pasaulē, tur ir tūkstošiem apsolījumu, lieto tos. Man nesen kāds cilvēks sociālajos tīklos atsūtīja Braiena Adamsa dziesmu, tur klāt bija ļoti motivējošs tekstiņš: “Braiens grib tev nodziedāt dziesmu, atļauj viņam, noklausies,” man tas tik ļoti patika, un, zini, es noklausījos, man patika, viņš dziedāja par ticību, jaunu dzīvi, pārmaiņām, katrā ziņā dziesma bija ļoti pozitīva. Kāpēc es to saku? Tāpēc ka Dievs tevi grib svētīt, atļauj Viņam to darīt! Izmanto, lieto Viņa apsolījumus. Jēzus teica:
[..] Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. (Jāņa evaņģēlijs 10:10)
Viņš grib tevi redzēt laimīgu, arī caur visām grūtībām, pārbaudījumiem, kuriem tu ej cauri un kas nāks ceļā, Viņš grib redzēt tevi laimīgu. Mēs ikviens varam izvēlēties, par ko un kā mēs domājam. Tad es izdarīju tādu lietu, pirms pusotra mēneša. Man ir praktiskais piemērs, kastīte, es domāju par apliecinājumiem, esmu arī miljonāru klubā, tur mācītājs diezgan nopietni pievēršas apliecinājumu lietai, es izdomāju tā, ka es nerakstīšu apliecinājumus kladē, bet uztaisīšu tādas lapiņas, uzrakstīju apmēram 40 kartītes, es skaļi runāju par šīm lietām, ko es esmu uzrakstījusi, rodas idejas un pierakstu klāt jaunas kartītes. Piemēram, mana pirmā kartīte, ko es atveru, kad sākas jauns rīts ir – šodien ir brīnišķīga diena –, un saulīte uzzīmēta, kad pats izlasi, tu paliec priecīgāks. Tu nedomāji, ka šodien ir brīnišķīga diena, bet tu izlasi un ir. Mana dzīve ar katru dienu kļūst labāka un labāka, viss, ko es daru, man labi izdodas, es esmu programmētāja, es programmēju savu dzīvi, es neesmu nekāda programma, es pati veidoju savu dzīvi ar to, ko es domāju un runāju, manā dzīvē ir pareizi un labi cilvēki un notikumi. Tad, piemēram, ir no rakstvietām: “Mani vārdi rada dzīvību!” Un kad tu lasi Bībeli, tu vari tā nojaust, tieši tādas rakstvietas nav, bet tavi vārdi Visumam ir likums: mani vārdi rada dzīvību, to, ko es runāju, tas kļūst dzīvs. Es tam ticu. Es spēju visu, jo ticu.
Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” (Marka evaņģēlijs 9:23)
Visiem maniem līderiem ir laimīgas ģimenes un veseli, ticīgi bērni, es par to domāju, kad šo kartīti izlasu, par to domāju, apliecinu, lūdzu par to, bet vispār es apliecinu, ka tā ir. Visi mani līderi ir cilvēku magnēti, piemēram, vienam manam līderim, kas pats šo apliecināja, tagad nevar glābties no cilvēkiem, viņš nezina, ko darīt. Visi mani līderi ir ticīgi, pozitīvi, stipri, mīloši, skaisti cilvēki. Par grupiņu cilvēkiem līderi atbildību nes paši. Ja jūs esat līderu grupiņās, tad visa atbildība uz līderiem, bet tas bija mans piemērs, kā es to daru ar kartītēm.
Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. [..] (Romiešiem vēstule 4:17)
Es runāju to, kas vēl nav, it kā tas būtu, saucu to dzīvībā un esamībā iespējams to, kas ir miris manā dzīvē vai vispār nekad nav bijis, tam ir jānotiek, jo Dievs mani ir radījis pēc Savas līdzības un tēla. Un es esmu radītājs, un Viņš ir radītājs. Vēl viena lieta, es ar vienu cilvēku sazvanos apmēram reizi nedēļā, mēs runājām to, kā mēs gribam, lai ir mūsu dzīvēs. Es tev iesaku pamēģināt, tas izklausās diezgan crazy, bet tu radi tajā brīdī, kad tu apliecini, kā tu gribi redzēt savu dzīvi, notikumus, cilvēkus apkārt, biznesu, finanses, es patiesībā domāju, ka Dievs ir ļoti priecīgs, kad mēs domājam par lietām un apliecinām, kuru vēl nav, bet mēs pateicamies par tām, kā tās mums jau būtu blakus, mūsu dzīvē, tās ir šeit, mūsu rokās.
Kristiešus ir mācījuši domāt, ka, ilgoties pēc labām lietām, ir grēcīgi, kaut kā nepareizi, būt svētītam kristietim nozīmē, ka tev nav nekā un tev nekas nepieder. Laicīgās svētības tev kaut kad pagātnē bija, bet garīgās mūs sagaidīs debesīs. Iepriekšējā draudzē mēs gājām ļoti daudz evaņģelizēt, stāstīt par Dievu uz ielām, mūsu mērķis bija, lai cilvēks noskaita grēku nožēlas lūgšanu, cilvēki to arī darīja, bet tālāk nekas īpaši nesekoja, neatceros, ka mēs viņus uz draudzi būtu aicinājuši, iespējams, ka tagad ir savādāk. Motivācija bija tāda, ka jāpaspēj noskaitīt grēku nožēlas lūgšana, jo, ja viņš šodien nomirs, viņš būs debesīs. Bet mēs jau zinām, ka cilvēki masveidā nemirst, viņš turpina dzīvot, un mums ir jādzīvo šodien pilnvērtīga dzīve. Dievam ir liels svētību krājums, kas gaida tos, kuri tic, jo Viņš ir paredzējis visiem, bet daži dabū un daži nē. Tāpēc, ka ir tie, kas tic un saņem, un tie, kam ir grūtāk ar ticību. Dievs ir labs Dievs un mūsu labākais draugs, Viņš grib, lai apliecinām savas svētības. Jēzus ir atnācis, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība.
Kad tu tā godīgi paskaties uz savu dzīvi – vai tur ir dzīvība un pārpilnība? Vai tu gribētu labāk? Es domāju, ka mēs visi gribam labāk un, ja tas tā nav, tad sāc domāt, apliecināt un sāc piedzīvot tādu dzīvi, kādu tu pats tiešām vēlies. Nevis tikai, kā Dievs priekš tevis vēlās, bet kā tu pats vēlies. Protams, ir garīgās lietas, kuras ir svarīgas, un mēs par tām aizmirst nevaram, bet laicīgās lietas ir ļoti saistītas ar garīgajām lietām. Iespējams, tu gribētu dzīvot labākā mājā, lai nav neērti aicināt ciemos cilvēkus, vai arī tu vēlētos labāk izremontētu dzīvokli, kur vari atvērt savu mājas grupiņu. Varbūt tev ir vajadzīga gudrība, kā uzsākt biznesu vai atrast labu darbu, kur tev labi maksā, lai tu varētu uzturēt ģimeni. It īpaši, ja tev ir liela ģimene vai vēlies lielu ģimeni. Varbūt tu gribi labāk izskatīties, kas arī prasa ieguldījumus. Īpaši, ja tev ir jāiet pie zobārsta, domāju šo mēs te visi esam piedzīvojuši. Ja tev zobārsta kabinetā ir jādara nopietnas lietas, tad tas prasīs daudz, daudz naudas. Un tas, kā cilvēki atsauksies tavam aicinājumam pie Kristus, kad tu viņus aicini, bieži vien ir atkarīgs no tā, vai tu viņiem patīc kā personība izskatā un domu līmenī, un kā tu izturies pats pret sevi. Ja es vēlos nopirkt veselības vai skaistumkopšanas pakalpojumus, piemēram, tīkla mārketingā, tur ir arī daudz dažādu labu firmu ar kvalitatīviem produktiem. Es vienmēr skatos uz cilvēku, kurš pie manis pienāk un kaut ko piedāvā. Vai es arī gribētu tā izskatīties, un vai tas atbilst tam, ko viņš runā? Jo man ir bijis viens tāds gadījums, ka pazīstama firma man piedāvāja skaistumkopšanas pakalpojumus, un, paskatoties uz šo cilvēku, es sapratu, ka es nevēlos nekad dzīvē šādi izskatīties. Protams, ir cilvēki, kuri ar savu šarmu un izskatu piesaista. Iespējams, nezini tik daudz par Jēzu, bet tev patīk tas cilvēks un tu ej viņam līdzi. Es domāju, ka tieši tāpat par to, ka tas viss maksā, labi izskatīties, tas labi maksā.
Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. (Marka evaņģēlijs 11:24)
Šajā rakstvietā nav teikts, ka visu ko jums vajag vai visas lietas, ko Dievs vēlas dot, bet te ir teikts, visu, ko jūs, lūgdami lūgsiet. Iedomājies, Dievs saka, ka tev un man var būt normālas, parastas vēlēšanās, un tas ir normāli, ka tu kaut ko vēlies. Dievs grib, lai tu nosauc vārdā tās lietas, lai tu lūdz un apliecini, kā arī pēc tam kaut ko dari šīs vēlmes virzienā. Iemesls, kāpēc daudzi nesaņem atbildes uz savām vēlmēm, vajadzībām, viņi nelūdz, neapliecina, un tas ir rakstīts Bībelē. Viņi dara tieši otrādi, runā negatīvi. Piemēram, ja tu gribi apprecēties, tu nestāsti citiem apkārt, ka te jau nav vīriešu vai sieviešu. Tā jau nevar atrast savu otro pusīti, jo tu viņu neredzēsi, bet vispār ir, un ja tu runāsi pretēji, tad tu iegūsi to, ko runāsi. Es atceros, ka man viena radiniece, tante, mammas māsa, vienmēr runāja jaunībā, ka viņai nebūs bērnu, un beigās arī viņai nebija bērnu, bet pēc tam viņa ļoti gribēja bērnus. Cilvēks kaut ko apliecina un tas ienāk viņa dzīvē un pēc tam, kad grib mainīt kaut ko, tad tas var nebūt iespējams. Labāk ir uzreiz apliecināt pozitīvi. Cilvēki nesaņem un neapliecina, jo netic, ka tas ir iespējams.
Vai tu esi bijis kalnos, piemēram, Alpos, Tatros? Rodas sajūta, ka vispār tu esi liels cilvēks, bet, kad uzkāp kalnā, tad liekas, ka esi tāds niecīgs, maziņš, saraujies, jo tu redzi, ka kaut kas ir lielāks un varenāks par tevi un dzīvi. Dievs ir nesalīdzināmi lielāks nekā kalni, un Viņam nav vienalga, kas notiek ar tavu dzīvi, un Viņam ir iespējams tev palīdzēt jebkurā situācijā. Mani Facebook uzrunāja viena bildīte, kurā bija atveidots tas, ka dzīvnieciņš stāv un domā, ka varētu jau doties, bet pārējie stāv aiz dažiem režģiem, šajā visā doma ir par to, ka ja tev liekas, ka nekas vairs nav līdzams, ka viss ir miris un briesmīgi, sliktāk vairs nevar būt, tad atceries šo, Facebook atrasto bildīti, jo tava situācija izskatās tā Dieva acīm. Tas visu spēj, kas tic. Kam tic? Dievam, ka Dievs un tu kopā ar Dievu vari atrisināt jebkuru situāciju.
Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. (Romiešiem vēstule 8:6)
“Miesas vadīts prāts ir nāve, bet gara vadīts prāts ir dzīvība un miers,” šīs rakstvietas tulkojums no angļu valodas. Ļoti svarīgi ir, kāds ir mūsu prāts, ja es gribu, lai man ir vesels, veselīgs prāts, tad viena lieta, kura man ir jādara, prāts jābaro ar patiesību, nevis ar junk food. Tu nevari ēst burgerus un būt modelis – tas tā nenotiek.
Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. (Jāņa evaņģēlijs 8:32)
Patiesība ir tas, kas rakstīts Bībelē, ka Dievs ir labs, ka tev viss dzīvē sanāks, tev vislabākais vēl ir tikai priekšā, un tas izmaina tavu prātu, kā arī maina tavu domāšanu. Tev jātiek vaļā no iznīcinošām domām, citādi tu esi savu negatīvo domu cietumā – tu dzīvo prāta cietumā. Ir vairāki ienaidnieki, kas cenšas tevi noturēt šajās negācijās. Daudziem ir tik daudz labu nodomu. Pazīstams teiciens, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Lielākais ienaidnieks ir mūsu vecā daba, visa paradigma un nepareizās iestrādes. Citreiz ir tā, ka tu kaut ko dari un neapzinies, jo vislabāk cilvēki redz no malas, kuri visbiežāk ir ar tevi kopā. Man dzimtā no mammas puses ir tā, ka daudzi radinieki ir nomiruši ar vēzi. Vienu laiku es pat domāju, ka tas ir normāli, ka cilvēki mirst ar vēzi un tad, kad kāds man pateica, ka viņa dzimtā neviens nav nomiris ar vēzi, tad es biju pārsteigta. Kaut kā neapzināti man daudz sanāca par to domāt. Mana mamma arī nomira ar plaušu vēzi, viņa cīnījās arī par savu māsu, kurai bija tāda pati problēma, un kādu laiku atpakaļ es jau biju sākusi piedomāt par sevi, pirku dažādus uztura bagātinātājus, vārdu sakot gatavojos. Neuztraucieties, man nekas nesāp un nav nekādu aizdomu, bet profilaksei es darīju dažādas lietas. No vienas puses tas ir labi, bet no otras es visu laiku par to domāju, jo, paņemot kapsulu pudelīti, es jau zinu, kāpēc es to dzeru. Bija tā, ka kāds tuvu stāvošs cilvēks man sāka aizrādīt, ka es visu laiku par to runājot. Es no malas nebiju pamanījusi, ka tas no manis tik ļoti nāk ārā un pat noraidīju šādu aizrādījumu. Vēlāk es tomēr saņēmos pazemību un piekritu tam, ka tā ir. Es to darīju baiļu dēļ, kuras manī mājoja un lika man domāt par to, ka arī es varu saslimt. Es izdzēru pēdējās kapsulas un nolēmu vairs neko nelietot, domās pieņemot, ka es nesaslimšu un tas neattiecas uz mani. Es katru dienu apliecinu, ka esmu vesela, ar brīnišķīgu ķermeni, veselu organismu, esmu brīnišķīgi radīta un viss manā miesā ir skaists. Tev patīk tavs ķermenis? Tagad jau visu var izmainīt ar operācijām, ka beigās neviens tevi nepazīst. Man kartītēs ir ierakstīts, ka es esmu skaista, tāpēc ka Dievs mani tādu ir radījis, es pati sevi nesalipināju kopā. Tu vari Viņam to pateikt: paldies, ka man ir tik skaists, ideāls ķermenis, augums, ka viss manā ķermenī ir brīnišķīgs. Organisms un ķermenis kalpo, lai mēs varētu šeit, virs zemes, dzīvot, lai mēs varētu šeit labi justies. Un to, cik mūsu ķermenis un organisms ir svarīgs, mēs saprotam tajā brīdī, kad mums iesāpas mazais pirkstiņš. Tev iesāpas un saproti, ka bija labi, kad nekas nesāpēja, esi vesels un labi jūties, tikai tad mēs to sākam novērtēt.
Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos. (Romiešiem vēstule 7:22-23)
Vai tu kādreiz dari lietas, kuras negribas darīt? Nevis tāpēc, ka tev jāiet uz darbu un tu negribi, bet lietas, kuras nenes tev nekādu labumu. Vai tu kādreiz sev esi darījis pāri? Zini, ka tas nav labi un ir kaitīgi, bet tāpat dari. Smēķēšana, dažādas atkarības, iespējams, tu regulāri velc drēbes, kuras tev nepatīk, ēd pārtiku, kuru negribi, runā to, ko tu negribi, jo jāierakstās kolektīvā. Ļoti bieži mēs nemīlam sevi tā, kā mums vajadzētu darīt. Jēzus ir teicis:
“Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.” (Marka evaņģēlijs 12:31)
Mīlestība pret sevi izpaužas, kā tu pret sevi izturies, cikos ej gulēt, kam ļauj sevi ietekmēt. Visās mazajās lietās, arī to, kā tu pret sevi atļauj izturēties citiem cilvēkiem, tas arī ir ļoti svarīgi.
Nē, protams, ka ir arī velns, kas iedveš domas mūsu prātā. Ja viņš nevar tevi piespiest neko darīt, ja tu nedari, bet viņš tev var likt domāt. Mūsu lieta ir nepieņemt šīs domas, tiklīdz tās parādās. Es nezinu, varbūt tev ir savādāk – bet, tiklīdz es atveru acis no rīta, īpaši tad, ja es pēkšņi pamostos četros vai piecos no rīta, tad vispār ir labāk celties, darīt kaut ko, lūgt Dievu vai arī ko citu, bet katrā ziņā nepalikt gultā. Līdzīgi ir arī pulksten septiņos vai astoņos no rīta – pirmā doma, kas man parasti ienāk galvā, ir: “Kas vakar notika slikts?” Kas bija tāds nepatīkams, kur es izgāzos vakar? Kā man vakar nesanāca, ko tas cilvēks man pateica un ko viņš nodomāja? Kā viss tas bija? Es zinu, ka citiem cilvēkiem šī problēma ir vakaros, kad viņi iet gulēt. Nu man, paldies Dievam, tā nav, bet toties ir no rīta. Ir tāds teiciens, ka daudzus kristiešus velns ir uzvarējis īsajā posmiņā no brīža, kad pieceļas no gultas līdz brokastu galdam – tu jau esi sakauts. Tāpēc, ka tev viss ir pilns, ir jau piepildīts ar negatīvajām lietām, lai gan diena vēl nav pat sākusies, tu jau esi gar zemi. Visas negatīvās domas ir jānomaina uz pozitīvajām. Mums ir svarīgi jau no paša rītiņa censties noskaņot sevi uz priecīgo frekvenci. Frekvence ir moderns vārds tagad. Tātad jānoskaņo sevi uz pozitīvā viļņa: tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.
Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tiem, kas pēc viņa ieceres ir aicināti. (Romiešiem vēstule 8:28)
Vienalga, kas tev notika iepriekšējā vakarā, tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu. Dievs visu man vērš par labu. Tas Kungs ir mans gans. 23. Psalmā tikai seši panti, tos var mierīgi iemācīties no galvas: “Paldies, Dievs, ka šodien ir brīnišķīga diena.” No rīta tev ir riktīga cīņa, lai varētu pateikt šos vārdus: “Paldies, Dievs, ka šodien ir brīnišķīga diena.” Protams, ir pasaule, kas no visām malām sauc: dari to, kas tev patīk, dari to, kā tu jūties. Viss ir priekš tevis – nopērc tikai, izbaudi, un domā tikai par sevi. Pasaule uzspiež savas vērtības, tās ļoti reklamē ar filmām, dziesmām, televīziju un visu pārējo. Viņi nesaka, ka tev jādzīvo veselīga un garīga dzīve, viņiem ir savas intereses.
Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi. (2. Korintiešiem vēstule 10:3-5)
Šajā pantā ir teikts par mūsu cīņas ieročiem, ka tie nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā, lai noārdītu cietokšņus. Mēs apgāžam visus prātojumus un iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus. Kas tie ir par cietokšņiem? Tie ir meli. Piemēram: “Dievs mani nemīl, Dievs citus mīl vairāk.” Vai: “Es zinu labāk nekā Dievs, kas man ir labs,” “Kas man darīs laimīgu?” Nepiedošana: “Es nekad sev nepiedošu, es nepiedošu tam cilvēkam.” Ir jāiemācās sagraut šo cietoksni. Un zini, kāds ir labākais veids, kā to darīt? Aizvietot ar kaut ko citu – ar to, ko saka Dieva Vārds, ar pozitīviem apliecinājumiem un rīcību un vārdiem. Protams, ir smagāki gadījumi, kad jāpielieto vesels komplekss pasākumu, un šī tēma iet kopā kontekstā ar visām citām svētrunām. Tagad nevajag uztvert, ka pietiks tikai ar to, ka sēdēšu un rakstīšu kartītes, un viss būs super. Protams, ir arī daudz citu nianšu, kas ir Bībelē.
Salamana pamācības 23:7 tulkojumā no angļu valodas saka: “Kā cilvēks savā sirdī domā, tāds viņš ir.”
Ir svarīgi ievērot dažas lietas. Pirmā – pieņem patiesību, ka tava nostāja ir svarīgāka par taviem apstākļiem. Apstākļi mūs neved ne pie uzvaras, ne pie zaudējuma. Ir cilvēki, kuri piedzīvo šausmīgi traģiskus apstākļus, piemēram, zaudē visu ģimeni vai vīrs aiziet no ģimenes, bet bieži vien vistraģiskākā situācija ved pie vislielākajām uzvarām. Ja cilvēks neuzskata sevi par upuri, bet tiek cauri, viņš atklāj, kādas ir viņa domas un kāds viņš pats ir. Otra lieta – apņemies jau pašā sākumā, ka tev būs pozitīva attieksme pret savu problēmu, vienalga, cik liela tā ir. Kristieši nav brīvi no pārbaudījumiem, bet viņi atrodas pareizās attiecībās ar pārbaudījumiem. Jautājums ir, kā es pret to izturos. Neviena situācija nav tik briesmīga, lai tajā nevarētu atrast kaut ko labu, kaut mazītiņu sinepju graudiņu vienmēr varēs atrast, kā arī risinājumu. Atceries, ka Dievs ir pāri tam visam. Trešā lieta – domā un tici, ka tavas domas ir sēklas, kas sētas tavā prāta dārzā, un tās nesīs augļus. Ļoti gudra atziņa ir, ka tu vari sēt to, ko vēlies, bet novāksi nevis to, ko vēlies, bet to, ko būsi iesējis. Tas ir universālais Dieva princips. Labāk sēt pozitīvas sēklas, jo mēs visi gribam pozitīvus, labus un garšīgus augļus. Es tevi iedrošinu uzrakstīt apliecinājumus – ja ne uz kartītēm, tad savā telefonā, kladē vai dienasgrāmatā. Lasot un apliecinot tos, tu vari pārdomāt vienreiz, divreiz, trīsreiz dienā, vismaz vienreiz. Apliecini un redzi to, ko vēlies redzēt, kādu vēlies redzēt sevi, savus bērnus, savu sievu vai vīru. Aizrādījumi grupiņā vai laulībā ne vienmēr palīdz, bet, kad tu sāc apliecināt pozitīvās lietas, mainās arī citi.
Piemēram, Lesters Samrels stāstīja par savu māti, kas bija liela lūdzēja. Viņa vienmēr apliecināja, ka viņai ir vislabākais vīrs, pat ja viņš slikti izturējās. Galu galā viņš atgriezās pie Dieva. Kamēr cilvēks nav mainījies, ir grūti noticēt, ka var mainīties. Tavam vārdam ir spēks, un tu vari apliecināt, kā redzi savas finanses, uzņēmumu, attiecības, grupiņu. Dari to regulāri un nepadodies pirmajās dienās. Visām lietām ir inkubācijas periods – gan fiziskajām, gan garīgajām. Labajām un sliktajām lietām ir savs laiks, līdz parādās rezultāti. Arī saķerot vīrusu, cilvēkam uzreiz neparādās simptomi, vai pēc operācijas cilvēks nelec no gultas ārā un nedodas mājās, jo atveseļošanās periods var būt pat grūtāks un ilgāks. Lai arī ārsts saka, ka esi vesels, bet varbūt paliek pat sliktāk. Vai vienmēr viss izdosies gludi un nevainojami? Protams, dzīve nav perfekta, un kaut kas var izsist no sliedēm, bet nešausti sevi un nemoki ar vainas apziņu. Turpini, dari no jauna, jo nav cita ceļa, kā veidot savu dzīvi un uzvarēt. Saki sev – viss kārtībā, turpinām!
Mēs dzīvojam negatīvā vidē, kur daudz negatīvā, un katru dienu ir jāapliecina, ja tu gribi, lai tavā dzīvē kaut kas mainās. Nepietiks tikai ar grāmatu izlasīšanu vai vienas svētrunas noklausīšanos, vai divu dienu apliecināšanas. Atslēgas vārds tajā visā ir regularitāte. Grāmatas, kas man ļoti palīdzējušas šajā sfērā, ir Dāga Hevarda-Milla “Piesauc! Pieprasi! Paņem!” un Roberta Frīmena “Pozitīva domāšana un apliecināšana”. Šajās grāmatās ir daudz praktisku piemēru un apliecinājumu par visām dzīves jomām. Nav pat pašam jāizdomā, izvēlies to, kas tev atbilst. Es esmu sapratusi, ka īstas pārmaiņas notiek tad, kad tu pietiekami stipri būsi sapratis, ka kaut kam tavā dzīvē ir jāmainās. Kad tu saproti, ka kaut kas ir jāmaina, tad sāc dzirdēt un redzēt savādāk, sāc domāt un runāt savādāk, un apliecināt savādāk. Un arī ticēt tam, ko Dievs Bībelē saka, vai pēkšņi ieklausīties, ko mājas grupiņas vadītājs jau gadiem ir centies pateikt. Tava sirds mainās, un tad apliecinājumi sāk nest reālus rezultātus.
Svarīgākais ir tas, ka tu esi savas dzīves veidotājs un programmētājs, tikai tu pats to vari izdarīt. Un kopā ar Dievu tev vispār neviena lieta nav neiespējama. Lai Dievs tevi svētī, un lai mums visiem izdodas!
Luīzes Zvejas sprediķi “Domu dzīve” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
