Vai tu esi gatavs panākumiem? Vai esi gatavs izmantot iespējas un gūt panākumus?
Vai tu esi gatavs uzvarēt? Pēteris teica Jēzum: „Es ar Tevi esmu gatavs iet cietumā un nāvē, ja tas nepieciešams.” Jēzus viņam atbildēja: „Nē, tu neesi gatavs. Vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu Mani trīs reizes būsi aizliedzis.” Jēzus zināja, kāds ir cilvēks, Viņš pazina Savus mācekļus. Pēteris nebija gatavs atdot savu dzīvību par Jēzu Kristu. Viņš nebija gatavs iet cietumā Jēzus dēļ. Tāpēc šāds jautājums mums ir arī šodien – vai tu esi gatavs? Vai tu esi gatavs iet līdz galam? Vai tu esi gatavs gūt reālas ticības uzvaras savā dzīvē, savā kalpošanā, savā raksturā? Vai tu tam esi gatavs? Svarīgi ir ne tas, ka tu domā, ka esi gatavs, ne tas, ka tu apgalvo, ka esi gatavs, bet vai patiešām tu esi gatavs. Svarīgi ir nevis tas, ko tu domā par sevi, bet kas tu patiesībā esi šodien, cik tālu tu esi izaudzis, kāda ir tava gatavība. Mums nav jābūt īpašiem praviešiem, lai saprastu, kurš ir gatavs un kurš nav gatavs. Jēzus saka: „Pēc viņa augļiem jums būs pazīt.” Mēs to redzam pēc mūsu dzīves augļiem, pēc tā, kā mēs dzīvojam, kādas ir mūsu kalpošanas, kāds ir mūsu raksturs, vai kalpošana aug vai neaug. Ģimene, bērni un kas notiek ar viņiem, – vai viņus pareizi audzina; vai tu tikai sapņo, kādi būs tavi bērni, vai arī tu viņus reāli audzini. Finanses, bizness, dažādi novirzieni, – vai tu tiešām esi gatavs šajos novirzienos gūt uzvaras, vai tu tikai domā, ka esi gatavs. Ir labi domāt pozitīvi.
Vakar lūgšanu sapulcē es teicu, ka, manuprāt, tieši kristieši ir vieni no tumšākajiem ļautiņiem uz zemes. Mēs esam gaismas nesēji, bet es paskatos, ko kristieši dara un ko šad un tad var redzēt interneta komentāros. Zem Tautas lūgšanu sapulces video stāv viens komentārs: Ārprāts, kāda tumsonība 21. gadsimtā. Tas ir cilvēka viedoklis. Kāpēc viņš tā domā par kristiešiem? Kādu pasaule redz Kristus draudzi? Mēs lūdzam Dievu, ejam uz baznīcu, esam vecmodīgi, mēs lūdzam un paļaujamies uz kaut ko neredzamu un ceram, ka šis neredzamais Dievs paveiks kaut ko reālu mūsu dzīvēs… Tādi patiešām ir cilvēki, kas paši negrib strādāt, mācīties, negrib maksāt cenu, bet gaida uz Dievu, ka Viņš reiz nāks un tad viss dzīvē izmainīsies, un visi pagāni to redzēs. Tāpat arī mācītāji māca no kanceles: kad atnāks Svētais Gars, tad draudzē sāksies atmoda, bet atmoda nevar sākties, ja cilvēki draudzē nav gatavi. Gatavība ir zināšanas un darbs jeb izglītība un prakse. Viena no lielākajām kļūdām ir izglītība bez prakses. Šīs piepūstās galvas ir ļoti bīstamas. Tie ir cilvēki, kuri visu zina, bet nav gatavi pielietot savas zināšanas. Viņi visu zina, bet nepakustina pat pirkstu, lai šīs zināšanas liktu lietā.
Tie, kuri ir kārtojuši autovadītāja tiesības, zina, ka vispirms ir īsa teorija un pēc tam sākas prakse. Tu brauc kopā ar instruktoru un mācies jeb pielieto zināšanas auto vadīšanā. Instruktors pārliecinās, ka tu ne tikai zini, bet arī dari. Ja tu zini, ka pie konkrētas zīmes ir jābrauc pa labi, tad tu arī brauc pa labi. Šāds notikums bija arī manā dzīvē. Es otro reizi dzīvē kārtoju tiesības (pirmās kārtoju, lai vadītu smago mašīnu, bet tās man vairs nebija). Kad es kārtoju tiesības Valmierā, es zināju noteikumus un praksi biju izgājis. Tajā laikā es biju jauns kristietis un domāju, ka galvenais ir lūgt Dievu. Eksāmena laikā es braucu, blakus sēdēja instruktors, aizmugurē eksaminētājs, kurš skatījās, vai es paskatījos spogulī utml. Man gadījās tāds brauciena maršruts, kas mācoties jau simts reizes bija izbraukts. Es domāju, ka obligāti jālūdz Dievs, jo Viņš man palīdzēs nokārtot eksāmenu. Es braucu un lūdzu Dievu, un vienlaicīgi man bija jādzird, ko saka instruktors – taisni, pa labi, pa kreisi. Es dzirdēju, ka viņš saka, ka jābrauc pa kreisi, bet es braucu pa labi. No joslas, kurā varēja griezt tikai pa kreisi, es griezu pa labi, un, ja blakus būtu bijušas mašīnas, tas izraisītu avārijas situāciju. Kā es varēju griezt pa kreisi zinot, ka tur nedrīkst? Tā bija rupja kļūda un es uzreiz izkritu. Es nenokārtoju eksāmenu tāpēc, ka tā laikā lūdzu Dievu un neizdarīju to, ko biju mācījies. Ir savs laiks lūgšanai un savs laiks darbībām saskaņā ar Dieva vārdu vai to, ko esi mācījies.
Vai tā nav tumsonība – tikai lūgt un nedarīt? Es pats vadu savas rokas atbilstoši tam, ko esmu iemācījies. Dievs saka, lai tu iemācies un izdari pareizi. Pirms tam tu vari lūgt, pateikties, slavēt, jo visam ir savs laiks. Ja tu strādā pie kaut kādām ierīcēm, piemēram, zāģiem, ripām, flekšiem, tad es tev neiesaku darba laikā lūgt Dievu, bet ievērot visus drošības noteikumus. Ievērot visu, kas ir nepieciešams, lai strādātu šajā jomā. Kristieši tic brīnumiem, bezmaz vai, ka var bāzt pirkstus ventilatorā, jo tie ataugs. Jā, Dievs dara brīnumus, bet tā nav ikdiena. Tu daudz miroņu esi redzējis pieceļamies vai daudz pirkstu ataugam? Man ir līks mazais pirkstiņš, bet tas mani neuztrauc, un pirksti paši no sevis neiztaisnojas. Kristietība nav tikai brīnumi, bet kristietība ir apzināta darbošanās Dieva Gara spēkā! Visam ir savs laiks. Dievs ir labs! Tas ir tik labi un brīnišķīgi, ka tu vari dzirdēt šo patiesību, ka tu vari iziet no tumšo ļaužu kastas un būt tādā kastā, kur tu vari augt. Tu neesi nekāds tumsonis, tu esi gaismas bērns, tu esi gudrs! Tu esi gudrs, stiprs un neuzvarams, tu vari staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un pāri ikvienam ienaidnieka spēkam un tas tev nekā nekaitēs. Pasaules uzvarētājs ir tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.
“Bet tas Viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.” Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.”” (Lūkas evaņģēlijs 22:33-34)
Nav svarīgi, ko mēs domājam par sevi, bet ir svarīgi, kas mēs esam, ko esam iemācījušies un darām, un kādā virzienā ejam. Vai esi gatavs panākumiem? Draudzē ir tāds aparāts „Oppo 205”, universāls audio-video atskaņotājs. Tas ir viens no labākajiem aparātiem šobrīd. Es vakar to iedevu Viktoram, jo pats netiku galā. Es gribēju atjaunināt programmatūru, lai tā būtu daudz funkcionālāka. Lai to visu izdarītu, atskaņotājs bija jāizjauc. Manā istabā bija plašu un skrūvīšu kaudzes. Ar interneta starpiecību man kāds cilvēks no Austrijas šo programmu palīdzēja ieinstalēt. Tas mums izdevās, un pēc tam es saliku visu kopā, palaidu šo programmu un viss skaisti strādāja, tikai vairs nebija skaņas. Turklāt man palika pāri viena skrūvīte. Es ilgi meklēju, no kurienes tā skrūvīte ir izkritusi, un beigās atradu. Man vēlreiz bija jāizjauc atskaņotājs un jāpārbauda visi savienojumi, tomēr tas joprojām nestrādāja. Es iedevu paskatīties meistaram Viktoram, un tās pašas dienas vakarā viņš jau rakstīja: „Atskaņotājs strādā.” Vaina bija viens šķībs kontakts un vēl kāds sīkums. Ir liela atšķirība starp diletantu un profesionāli. Profesionālis ir cilvēks, kurš ir mācījies un diendienā dara savu darbu, praktizē savas zināšanas. Kādās jomās man patīk tikai klausīties un skatīties, un darīt tikai minimāli, jo ir tāda robeža, pāri kurai man iet nevajadzētu, jo var palikt pāri kāda detaļa. Zināšanām un praksei ir ļoti liela nozīme. Vai tu esi gatavs panākumiem? Lai būtu gatavs panākumiem, lai spētu izmantot tās iepējas, ko tev Dievs dod, ir jābūt noteiktam daudzumam zināšanu un reālām darbībām, no kurām tu mācies. Ja tu gribi kaut ko sasniegt konkrētā virzienā, tad ej tajā virzienā.
Noskatījos vecu, motivējošu filmu, kas ir balstīta uz patiesiem notikumiem, „Oktobra debesis” (October Sky). Kad Padomju Savienība palaida kosmosā pirmo mākslīgo pavadoni, tad par to zināja visa pasaule. Bija noteikts laiks oktobrī, kad šis pavadonis bija redzams debesīs, un arī Amerikā noteiktās vietās to varēja redzēt. Ja tu debesīs redzi kustīgus punktus, tie var būt mākslīgie pavadoņi. Cilvēki par to vien runāja. Kāds pusaudzis Homērs Hikams arī skatījās un to redzēja. Viņš dzīvoja ogļraču pilsētiņā, kur par kosmosu neviens negribēja dzirdēt. Tas bija laiks pēc Otrā pasaules kara, tāpēc kādas vēl raķetes un kosmoss!? Taču šim puisim tas iekrita sirdī. Paralēli draudzei Dievs atsevišķiem cilvēkiem liek sirdī vēlmi kaut ko paveikt savas valsts labā. Šie cilvēki var aiziet ellē bez Dieva, bet viņi būs izdarījuši kaut ko Dievam, civilizācijai, visai pasaulei. Arī Vecajā Derībā mēs redzam, ka Dievs lietoja Bābeles ķēniņu, bet tas nenozīmē, ka viņš mantoja debesis. Dievs lietoja arī ķēniņu Kīru. Dieva ceļi ir neizdibināmi! Es ticu, ka Dievs šim puikam ielika sirdī vēlmi uzbūvēt raķeti. Simtiem reižu viņš ar draugiem būvēja dažādas raķetes, sākot ar maziņām. Viņi bija četri puikas, draugi, kuri rēķināja, ņēmās ar raķetēm. Tēvs gribēja, lai Homērs strādā par ogļraci, bet viņš pretojās tēva gribai. Viņi laida raķetes, un kādu reizi pat aizdedzināja mežu, bija policija, un visādas nedienas viņiem bija. Tā dēļ bija problēmas ģimenē un skolā. Par viņiem smējās. Pirmā raķete, ko viņi palaida, iekrita ogļraču administratīvajā centrā. Viņi veica visādus eksperimentus, līdz nokļuva izstādē un uzvarēja. Viņi izmantoja savu iespēju. Viņus pamanīja valdībā, zinātnieki. Kāpēc viņus pamanīja? Viens no iemesliem ir tāds, ka viņi to darīja pastāvīgi un nenogurstoši. Rezultātā visi četri puiši kļuva par NASA darbiniekiem, un Homērs Hikams kļuva par cilvēku, kurš apmāca nākamos astronautus.
Tev nav jādara tieši tā, kā dara mācītājs. Dari to, ko tu vari. Svarīga ir tava vīzija, darbs un zināšanas. Tās mēs uzkrājam ne tikai skolā, no grāmatām, sprediķiem un citurienes, bet, pirmkārt, mācoties no citu kļūdām. Ir daudz dažādu nozaru cilvēki, kuri ir pieļāvuši kļūdas. Edisons, šis Dieva cilvēks, kļūdījās tūkstošiem reižu, taču viņš pats tās par kļūdām neuzskatīja. Viņš vienkārši ar izslēgšanas metodi apzinājās, kas strādā un kas nestrādā. Otrkārt, mēs mācāmies no savām kļūdām. Treškārt, nemācāmies vispār, un tas jau ir traki. Tie ir tie cilvēki, kas nepraktizē savas zināšanas jeb nestrādā.
Vai esi dzirdējis par ebreju svētkiem Purimu?
”Un viņš bija uzaudzinājis Hadasu, tas ir, Esteri, sava tēvoča meitu, jo viņai nebija nedz tēva, nedz mātes; meitene bija daiļa auguma un skaista izskata, un, kad viņas tēvs un māte bija miruši, Mordohajs viņu pieņēma sev par meitu. Kad ļaudis dabūja zināt ķēniņa pavēli un viņa lēmumu un kad daudzas meitenes tika savestas Sūsas pilī Hegaja uzraudzībā, tad arī Esteri aizveda uz ķēniņa pili Hegaja zināšanā; viņš pārzināja sievas. Jaunā meitene patika viņam, ieguva viņa labvēlību, un viņš pasteidzās piešķirt viņai visiedarbīgākos skaistuma kopšanas līdzekļus un piemērotu uzturu, nodeva viņas rīcībā septiņas pašas labākās no visām ķēniņa pils kalponēm un novietoja viņu ar kalponēm sievu nama skaistākajā daļā. Bet Estere neko nestāstīja par savu jūdisko izcelsmi un savām ģimenes lietām, jo Mordohajs bija noliedzis viņai to izpaust. Un katru dienu Mordohajs staigāja gar sētu sievu nama priekšā, lai uzzinātu par Esteres labklājību un par visu, kas ar viņu notiek. Kad ikvienai meitenei bija pienākusi kārta iet pie ķēniņa Ahasvera – pēc tam kad viņa divpadsmit mēnešus bija nodzīvojusi saskaņā ar noteikumiem par sievām, jo tik daudz laika prasīja viņu skaistuma pilnvērtīga izkopšana, proti, sešus mēnešus svaidīšana ar mirru eļļu un sešus mēnešus ar balzamiem, ziedēm un citiem skaistināšanas līdzekļiem, – un kad meitene gāja pie ķēniņa, tad viņai deva visu, ko vien viņa vēlējās ņemt sev līdzi no sievu nama uz ķēniņa pili. Vakarā viņa iegāja un no rīta atgriezās – bet uz otru sievu namu ķēniņa galminieka Šaašgaza uzraudzībā, kas sargāja blakussievas; viņa tad vairs nedrīkstēja pie ķēniņa iet, izņemot gadījumu, ja ķēniņš būtu atradis patikšanu pie viņas un viņa tad īpaši tiktu aicināta. Kad pienāca Esteres, Abihaila, Mordohaja tēvoča meitas, ko Mordohajs bija sev par meitu pieņēmis, kārta iet pie ķēniņa, viņa neprasīja neko, izņemot to, ko viņai ieteica ķēniņa galminieks Hegajs, kas sargāja sievas; Estere bija atradusi labvēlību ikviena acīs, kas viņu redzēja. Kad Estere tika ķēniņa Ahasvera viņa ķēnišķīgajā pilī viņa septītā valdīšanas gada desmitajā, tas ir, tebas mēnesī pieņemta, tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. Un ķēniņš sarīkoja lielas dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem Esterei par godu, piešķīra zemēm nodevu atvieglinājumu un pavēlēja izsniegt ļaudīm papildu labības devu ar īsti ķēnišķīgu devību. Un, kad jaunavas tika sapulcinātas otru reizi, Mordohajs sēdēja pie ķēniņa vārtiem. Estere vēl joprojām nebija neko stāstījusi par savu jūdisko izcelsmi un saviem tuviniekiem, kā Mordohajs bija viņai pavēlējis, jo viņa darīja, kā Mordohajs teica, tāpat kā tad, kad viņa bija audzināšanā pie viņa.” (Esteres grāmata 2:7-20)
Šis notikums notika Ahasvera, Persijas impērijas ķēniņa, laikā. Viņš pārvaldīja vairāk nekā 100 valstis. Viņam bija sieva Vašti. Ķēniņš sarīkoja saviem pavalstniekiem dzīres. Kad viņi bija ieskurbuši, ķēniņš sūtīja septiņus kalpotājus, lai viņi ataicina Vašti. Ķēniņš gribēja, lai pavalstnieki novērtētu viņa sievu. Vašti atteicās nākt. Ķēniņš saprata, ka tā nevar atstāt, citādi visas sievas impērijā darīs, ko viņas pašas grib. Tāpēc Vašti tika atcelta no ķēniņienes goda. Visās zemēs tika izsludināta jaunas sievas meklēšana. Tajā laikā pastāvēja daudzsievība, taču viena no daudzajām sievām bija ķēniņienes godā.
Maza atkāpīte par feminismu jeb sieviešu vienlīdzību ar vīriešiem. Problēma nav tajā, ka mēs neesam vienlīdzīgi, bet tajā, ka katram (vīrietim un sievietei) ir savs Dieva dots uzdevums. Viņi abi var strādāt vienā darba vietā, taču vīrietis, piemēram, var panest 70 kg, sieviete – 10 kg, attiecīgi par to arī saņemot algu. Apzināsimies katrs savas spējas, dāvanas un uzdevumu!
Persijas impērijas galvaspilsētā Sūsās dzīvoja ļoti ticīgs jūds Mordohajs no Jeruzālemes. Mordohajs bija pieņēmis audzināšanā sava tēvoča meitu Esteri, kuras vecāki bija miruši. Estere tika izaudzināta kā gudra meitene, jo viņu audzināja Dieva vīrs. Arī katrā draudzē mācītājs audzina draudzi. Notika tā, ka Esteri paņēma kā kandidāti uz ķēniņienes titulu. Zini, kad mums draudzē notiek laulības, reizēm kāds tētis vai mamma sēž ar skābu seju. Vai zini, kāpēc? Jo viņi zina, ka nav izaudzinājuši savu dēlu vai meitu, bet “kaut kādam Jencītim” tas, redz, ir izdevies. Protams, ka Dievs to izdarīja, tomēr Dievs darbojas caur cilvēkiem. Dievam ir rokas, un tās ir mūsu rokas. Mēs esam Viņa miesa, acis, balss. Ko es varu darīt, ja vecāki nav bijuši kā Mordohajs? Ko es varu darīt, ja man klausa vairāk nekā saviem vecākiem? Interesanti, ka Estere visu cilvēku acīs ieguva labvēlību. Vai viņa pati izauga tik gudra? Nē. Kaut kas bērnam ir pašam, piemēram, sliktās īpašības, kuras ir jāizaudzina ārā, labās īpašības ir jānostiprina un tās īpašības, kuras trūkst, jāpieaudzina klāt. Sēžot draudzē, klausoties, pierakstot, mācoties, mēs gatavojamies panākumiem savā personīgajā dzīvē, kalpošanā un it visā. Estere un pārējās sievietes 12 mēnešus tika gatavotas ar īpašām ziedēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Tad katra sieviete tikās ar ķēniņu. Ķēniņam Ahasveram iepatikās Estere. Tā no jūdu draudzes tika izraudzīta ķēniņiene Estere – pasaules valdnieka sieva. Kāda ietekme ir tiem cilvēkiem, kuru meita ir ķēniņa sieva? Šāds cilvēks valstī var izmainīt jebko. Kā Estere varēja gūt šādu uzvaru?
”Jaunā meitene patika viņam, ieguva viņa labvēlību, un viņš pasteidzās piešķirt viņai visiedarbīgākos skaistuma kopšanas līdzekļus un piemērotu uzturu, nodeva viņas rīcībā septiņas pašas labākās no visām ķēniņa pils kalponēm un novietoja viņu ar kalponēm sievu nama skaistākajā daļā.” (Esteres grāmata 2:9)
Estere tika pienācīgi sagatavota. Kur tu esi sagatavots, tur tu spēj uzvarēt. To mums māca Dieva vārds. Zināšanas un darbs. Iespēju meklēšana un to izmantošana. Džons Maksvels ir pasauē pazīstams motivators. Viņa grāmatas ir populāras visur. Kā tev šķiet, vai tā ir veiksme, ka viņa grāmatas tiek izdotas visā pasaulē? Nē, viņš pie tā neatlaidīgi strādāja, lika reklāmas, piedāvāja izdevniecībām savus darbus utt. Nepietiek uzrakstīt grāmatiņu un gaidīt, ka to pirks visa pasaule. Grāmata ir jāvirza. Tāpat tas darbojas ikvienā dzīves un ticības lietā.
”Estere vēl joprojām nebija neko stāstījusi par savu jūdisko izcelsmi un saviem tuviniekiem, kā Mordohajs bija viņai pavēlējis, jo viņa darīja, kā Mordohajs teica, tāpat kā tad, kad viņa bija audzināšanā pie viņa.” (Esteres grāmata 2:20)
Šeit lasām, ka arī tad, kad Estere jau bija ķēniņiene, viņa paklausīja savam dievbijīgajam tēvam Mordohajam, kurš ieņēma augstu amatu, sēdēdams vārtos (viņam bija liela ietekme). Ķēniņš Ahasvers par premjerministru iecēla Hamanu, un viņš bija no cilts, kas bija naidīga pret izraēliešiem. Pēc ķēniņa pavēles visiem bija jākrīt ceļos un Hamans jāpielūdz. Taču Mordohajs to nekad nedarīja. Tāpēc ar intrigu palīdzību Mordohajam tika celtas karātavas un visi jūdi vajāti. Mordohajs devās pie Esteres un teica, ka varbūt tieši šī laika dēļ viņa ir kļuvusi par ķēniņieni. Un viņš sūtīja Esteri pie ķēniņa ar lūgumu visu atrisināt. Taču tajos laikos sievām bija aizliegts vērsties pie vīra ar lūgumiem un tas draudēja ar nāves sodu. Ja arī sieva nāca pie vīra, tad ķēniņš, izstiepjot scepteri, norādīja, ka pieņem šo lūgumu un apžēlo sievu. Citādi – nāves sods. Estere riskēja un devās pie ķēniņa ar ierosinājumu sarīkot dzīres par godu ķēniņam, Hamanam un viņai. Dzīres notika, un ķēniņš prasīja, kāds ir Esteres lūgums. Estere tikai vairākas reizes atbildēja: ”Rīt.” Trešajā dienā viņa atklāja, ka ir jūdiete un visu viņas tautu plāno nogalināt, un arī viņu grib nogalināt. Ķēniņš gribēja zināt, kurš tas ir. Estere atbildēja, ka tas ir nelietīgais Hamans. Ķēniņš vairs nesaprata, kāpēc viņš ir dusmīgs, – vai tāpēc, ka Mordohajs neklanījās Hamana priekšā, vai tāpēc, ka Hamans gribēja nogalināt viņa sievu. Kamēr ķēniņš ārā domāja, ko darīt, tikmēr Hamans lūdza Esteri, lai apžēlojas par viņu. Ienākot iekšā, ķēniņš ieraudzīja Hamanu pie ķēniņienes Esteres kājām jeb tuvāk par 7 metriem, kas tolaik bija jāievēro. Ķēniņš sadusmojās uz Hamanu, un viņš tika pakārts. Pavēle nogalināt jūdus netika atcelta, jo to nedrīkstēja darīt. Mordohajam tika iedots ķēniņa zīmoggredzens kā aizsardzības zīme. Viņš varēja darīt, ko grib. Visiem jūdiem tika izziņots aizsargāties un beigās tā vietā, lai nogalinātu jūdus, Sūsu pilī tika iznīcināti 500 jūdu pretinieki. Estere trešo reizi bez atļaujas devās pie ķēniņa. Ķēniņš nebija apmierināts, taču bija gatavs kaut pusi karaļvalsts atdot viņas dēļ. Laikam viņš tomēr bija iemīlējies. Estere prasīja atļauju vēl vienu dienu paslepkavot. Tika nogalināti vēl 300 antisemītu. Tā bija briesmīga diena, taču, kas otram bedri rok, tas pats tajā iekrīt. To arī nozīmē Purima svētki. Dievs ir pār visu. Un šī lielā ebreju glābšana notika tāpēc, ka Estere tika sagatavota. Tā bija liela jūdu uzvara un iespēja, kuras nebūtu, ja Estere nebūtu ķēniņa galmā.
Vēsturē ir ļoti daudz cilvēku, kuru aizstāvji bija no valdības augšējiem posteņiem, piemēram, Mārtiņš Luters. Tāpat arī šodien ir svarīgi, ka augšā ir cilvēki, kas iestājas par draudzi. Taču, lai viņi tur būtu, draudzei ir jāsagatavojas. Vai draudze ir gatava panākumiem? Ja mums valdībā ir lojāli cilvēki, tad mēs esam gatavi. Taču, mainoties valdībai un sistēmai, var mainīties arī attieksme pret draudzi. Protams, draudzei šeit ir daudz labāks stāvoklis nekā Irānā, Irākā vai Ziemeļkorejā. Es atceros, ka kopš savas kristietības pirmsākumiem dievkalpojumos un mājas grupās es vienmēr biju tas, kurš pirmais atnāca un pēdējais aizgāja. Ko no tā var secināt? Es gatavojos panākumiem un ņēmu visu to, ko varēju Dieva draudzē paņemt. Tas nozīmē pavadīt vairāk laika ar vadītājiem, būt kopā ar draudzi. Es vienmēr biju tas, kurš gribēja darboties, drīkstēja to vai nedrīkstēja. Darīt jebko – evaņģelizēt, celt, darīt, nest mācītāja koferi. Darīt vienalga ko, būt aizņemtam ar kalpošanu. Tāds bija mans aicinājums.
Vai tu izmanto visu, ko tev sniedz draudze? Piemēram, kad mācītājs vai vadītājs tevi aicina pusdienās, vai tu izmanto šo iespēju? Tu no viņa vari kaut ko vērtīgu iegūt. It kā tu tikai aizej pusdienās, paēd, parunājies, pasmejies, it kā neko īpašu neiegūsti, nedzirdi vērtīgus padomus, taču šis īsais laiks kopā ar cilvēku, kurš tev kaut ko var dot arī tad, ja jūs īpaši nepārrunājat svarīgas lietas, ir ļoti vērtīgs laiks. Tas ir tavs sagatavošanās laiks. Kad es esmu kopā ar tādiem cilvēkiem, kas ir sasnieguši savā dzīvē vairāk nekā es, es gatavojos. Reiz brīnumainā kārtā sanāca tā, ka viss vakars tika veltīts tikai man. Mācītājs, kurš ir pasaules mācītāju padomē, veltīja vakaru man. Bija kādi divi vai trīs šādi vakari. Es pārdomāju visu, ko viņš teica un kā izturējās. Man bija jautājumi, kurus jau pirms tam biju sagatavojis. Tikai man nebija ne jausmas, ka man būs tāda iespēja tos uzdot. Bet man bija šāda iespēja, un es uzdevu savus jautājumus. Ir jābūt gatavam.
Vakardien pēc lūgšanu sapulces pie manis pienāca kāds cilvēks. Es negaidīju, ka viņš būs lūgšanu sapulcē. Es biju pārsteigts, ka viņš ieradās, un viņš man teica, ka bija apsolījis un tāpēc ieradās. Viņš gatavojās ierasties. Tu vari nesaprast, kāpēc vajag braukt un visur piedalīties, bet brauc un piedalies. Tie ir cilvēki, kuri izprot vairāk nekā citi, viņi gatavojas panākumiem. Tāpat ir arī tādi cilvēki, kuri neierodas uz kopīgajām draudzes brīvdienām, un tā viņi gatavojas kaut kam citam. Bet cilvēki, kuri ierodas draudzes brīvdienās, izmanto katru iespēju būt draudzes vidū. Ir viegli klausīties sprediķi, kad tiek sludināts tā vispārīgi, bet, kad reāli tiek norādīts uz kādām lietām, kuras mēs darām vai nedarām, tad vairs nav tik patīkami. Dievs uzrunā caur sprediķi! Ne jau tāpēc, ka tu kaut kur biji vai nebiji. Tās ir tikai pazīmes, kuras norāda uz to, vai cilvēks gatavojas vai negatavojas mūžīgai dzīvībai un panākumiem kalpošanā šeit virs zemes.
“Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:11-12)
Kam sagatavotu? Stāvoklim sabiedrībā, daudz naudai, bērniem? Nē! Kalpošanai! Estere bija sagatavota kalpošanai Dievam, savai valstij un savai tautai. Tāpat arī Daniēls. Kad Bābeles ķēniņš iekaroja Jeruzālemi, tauta tika izvesta uz Bābeli un izmitināta dažādās vietās, bet Bābeles ķēniņš bija gudrs un cēla savu valsti.
“Tad viņš pavēlēja Aspenasam, savam galminieku priekšniekam, izraudzīt no israēliešu vidus no ķēniņa nama vai no dižciltīgo ģimenēm jaunekļus, kas miesīgi bez vainas, kas glīti izskatā, ievadīti visās zināšanās, labi mācīti un ar bagātām gara dāvanām un būtu derīgi kalpot ķēniņa pilī. Tie ir mācāmi kaldeju rakstos, un tiem jāmācās arī kaldeju valoda. Un ķēniņš noteica viņu uzturam ņemt ik dienas ēdienus no ķēniņa galda un dzērienus no ķēniņa vīna pagraba. Viņu izglītībai viņš noteica trīs gadus; pēc tam tiem bija stāties ķēniņa kalpībā.” (Daniēla grāmata 1:3-5)
Ir lieki teikt, ka Daniēls kļuva par premjerministru visā toreizējā Bābeles impērijā, pasaules impērijā. Daniēls bija ietekmīgāks par ķēniņiem. Kāpēc? Ķēniņi mainījās, bet Daniēls palika savā vietā. Pat tad, kad Daniēlu iemeta lauvu bedrē, lauvas viņu neaiztika. Lūk, kāds svaidīts Dieva vīrs! Kas bija viņa pamats? Viņš nāca no dižciltīgas ģimenes un bija ievadīts zināšanās. Turklāt Bābeles ķēniņš pavēlēja audzināt viņus dažādās kaldeju gudrībās. Daniēls bija sagatavots panākumiem! Vai tu esi gatavs? Vai tu esi sagatavojies panākumiem?
Varbūt ne visi saprot, kādēļ obligāti ir jāapmeklē skola jeb jāmācās. Vai tu zini, kādēļ pamatskola ir obligāta? Iemesls nav vienkārši būt zinošam. Kāpēc augstskolās ir stipendijas? Visa izglītības sistēma ir vērsta uz to, lai valstī paceltu vadītājus. Valsts vadītājus, ierēdņus, lai valsts sistēma darbotos un valsts varētu realizēt savus mērķus. Lūk, kāpēc skola ir obligāta. Nav tā, ka valsts rūpējas par to, lai tu būtu gudrs, nē, valsts rūpējas par to, lai būtu ierēdņi. Tikai mūsu valstī ir bēdīga situācija, jo cilvēki tiek izskoloti, bet pēc tam viņi pamet valsti. Mēs gatavojam kadrus Bābeles impērijai tieši tāpat kā tajā laikā, kad izveda izglītotākos, domājošākos jauniešus, lai audzinātu un izglītotu ķēniņa galmā par valsts darbiniekiem. Viens no tiem bija Daniēls, un viņš kļuva par premjerministru, jo bija tam gatavs.
“Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: “Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! “Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!” (Psalms 91:1-16)
Āmen! Runa ir par tevi, draugs! Tev patīk šī Rakstu vieta? Es vērsīšu tavu uzmanību uz atsevišķām vietām šajā psalmā. “Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā.” Kurš mīt Visuaugstākā patvērumā? Tas, kurš domā, ka tur mīt, vai tas, kurš reāli gatavojas, strādā un mācās, ir Dieva valstības darbos un iepazīst Dievu? Kurš ir patvērumā? Šis psalms nav visiem, bet tiem, kuri ir gatavi. Tas, ka tu vienkārši skaiti psalmu, ir tas pats, kas pozitīva domāšana, taču šis psalms ir domāts tiem, kas “dzīvo Visuaugstākā patvērumā”. Patvērums ir tad, kad tu negrēko, dzīvo Dieva gribā un esi draudzē, kalpo. Lūk, kur ir patvērums, – kad tu esi Dieva gribā. “Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu.” Skaitot šo psalmu, Dievs tevi neglābs, bet glābs tos, kuri Viņam stipri pieķērušies un regulāri Viņu meklē savās lūgšanās, kuri atzīst autoritātes, kuri ir draudzē un strādā tajos virzienos, kādos Dievs viņus vada. Lūk, “tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu.” Mēs tikko noskaidrojām, ka 91. psalms, kurš mums visiem ļoti patīk, nav visiem, bet tiem, kuri mācās un strādā. Ir runa par tevi, ja tu mācies un strādā.
“Viņu rokas gatavas darīt ļaunu [..]” (Mihas grāmata 7:3)
“Viņi izgudro visādas blēdības: mēs esam gatavi; nodoms ir labi apsvērts! [..]” (Psalms 64:7)
Ļaunais arī gatavojas izvirzīt antikristu. Vienmēr, kad notiek kaut kas ļauns, tas ir ticis izplānots un gatavots. Nav dūmu bez uguns! Mana sieva man vakar Facebook rādīja modes skati, kurā vīrieši staigā augstpapēžu kurpēs. Caur modi un izglītību tiek sajaukts dzimuma jēdziens, un tas ir ļaunā karš pret Dievu un Viņa principiem. Tas ir karš pret ģimeni, lai nebūtu ģimeņu, tikai pelēka masa, lai rastos haoss, arī feminisms rada haosu. Aiz tā visa stāv cilvēki, kuri sponsorē ļauno, plāno to, rūpīgi un globāli to organizē. Aiz ļaunā ir gatavošanās. Vai mēs kā draudze varam uzvarēt ļaunumu šajā pasaulē bez organizēšanas un plānošanas? Bez strādāšanas? Jēzus nāks otrreiz, bet kas būs līdz tam? Cik cilvēku aizies pazušanā? Ko tu Viņam teiksi? Līdzība par jaunavām:
“Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums! Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu.” (Mateja evaņģēlijs 25:10-12)
Tās, kuras bija gatavojušās un bija sagatavojušas eļļu, iegāja kāzās. Vai tu esi gatavs ieiet Debesīs? Vai tu esi gatavs gūt reālus panākumus šeit virs zemes? “Man reiz būs panākumi…” “Reiz es kaut ko sasniegšu…” Sāc gatavoties jau šodien!
“Bet, kad Asīrijas ķēniņš atklāja, ka Hosea bija gatavojis sazvērestību, jo tas bija nosūtījis sūtņus pie Ēģiptes ķēniņa Sēves un tas arī vairs nesūtīja nodevas Asīrijas ķēniņam kā iepriekš gadu no gada, tad Asīrijas ķēniņš lika to saņemt ciet, sasaistīt un iemest cietumā.” (2. Ķēniņu grāmata 17:4)
Viņš to novērsa, jo atklāja, ka pret viņu tiek gatavota sazvērestība. Atceries, ja tavā dzīvē notiek kaut kas ļauns, tas ir ticis gatavots. Vai tu pats devi augsni velna darbiem? Vai velns neliek tev mieru? Ceļā uz panākumiem un mērķiem visam nav jāiet gludi, un tas ir aizdomīgi, ja viss izdodas kā iecerēts. Ne vienmēr tā ir Dieva griba, ka viss izdodas ar pirmo reizi un veiksmīgi. Drīzāk Dieva griba ir tāda, ka viss nemaz tik viegli neveicas. Tā ir Dieva svētība, ka, iesākot vadīt mājas grupiņu, tev iesākumā tik labi neveicas un ir vajāšanas. Gatavojies kam lielākam ar to, kas tev ir! Bībele nesaka, ka mums viss izdosies ar pirmo reizi. Tieši otrādi – būs jāpārceļ kalni, būs jāstaigā pāri lauvām un odzēm, būs vajāšanas, no tām mēs neizbēgsim, katram tās būs, bet Jēzum un draudzei pieder pēdējais vārds. Mums pieder pēdējais vārds. Jo pasaules uzvarētājs ir tas, kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.
“Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Korintiešiem 2:9)
Dievs tev ir sagatavojis kaut ko ļoti labu. Ko acis nav redzējušas un ko ausis nav dzirdējušas, to Dievs ir sagatavojis tiem, kuri paši gatavojas. “Divi gulēs vienā gultā, vienu paņems, otru atmetīs.” Viens būs bijis gatavs, bet otrs nebūs bijis gatavs. To mēs attiecinām ne tikai uz to dienu, kad stāsimies Dieva priekšā, bet arī uz to, kā mēs nodzīvosim savu kristieša dzīvi šeit virs zemes. Vai mēs nesīsim augļus Dievam? Sākot ar sevi un beidzot ar cilvēkiem no pasaules. Ar izaugsmi. Galu galā, es ticu, ka mēs ietekmēsim Latviju tā, ka šeit pēc mums paliks pozitīvas izmaiņas. Es vēlos tev pačukstēt, ka pēc mums paliks megadraudze. Mēs aiz sevis atstāsim megadraudzi, līdz Jēzus nāks, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Mēs nodzīvosim savu dzīvi, gatavojoties tai dienai, mēs atstāsim aiz sevis nobriedušus mācekļus un pamatu, lai turpinātu Dieva darbu šeit caur draudzi “Kristus Pasaulei”. Tas ir mūsu uzdevums. Mūsu dēli, meitas, mazdēli, mazmeitas un pieaicinātie būs tie, kas izpildīs šo misiju, savukārt viņu mācekļi būs tie, kuri šo misiju izpildīs, līdz Jēzus nāks otrreiz.
Tev ir sagatavotas debesis, bet tev ir jābūt gatavam ieiet debesīs. Es negribu nevienu baidīt, bet šī diena ikvienam var iestāties jebkurā brīdī. Man ik pa laikam nākas dzirdēt skumjas ziņas, ka kāds mana vecuma vai jaunāks cilvēks aiziet no šīs dzīves. Es nesaku, ka jābūt kādam nelaimes gadījumam, bet es zinu, ka Jēzus var atnākt arī šodien. Kad mēs atliekam uz rītdienu to, ko varam darīt jau šodien, mēs patiesībā negaidām to dienu, kad stāsimies Dieva priekšā. Kad cilvēkam ir simts gadi, tad viņš noteikti zina, ka tas tiešām var notikt jebkurā dienā. Mums nevienam neienāk galvā doma, ka tas varētu notikt jau rīt vai parīt, bet mēs katrs varam stāties Dieva priekšā jebkurā brīdī. Vai tu tam esi gatavs? Vai tu izmanto tos talentus, ko Jēzus tev ir devis? Vai mēs mācīsimies, strādāsim, praktizēsim un izmantosim Dieva dotās iespējas? Vai ļausim visam iet pašplūsmā?
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Vai esi gatavs panākumiem?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
